Piektdien, 15. maijā, notika Latvijas Piensaimnieku

centrālās savienības (LPCS) 4. kongress

Piensaimniekus satrauc fakts, ka, sākoties piena laikam, pie esošajiem sviesta un siera uzkrājumiem zem sitiena likta piena iepirkuma cena — tā draud samazināties. Jau pagājušajā gadā radās sarežģījumi ar piena pārstrādes produktu eksportu, kritās cenas un samazinājās iespējas eksportēt sviestu uz Eiropas Savienības valstīm par aptuveni 500 tonnām. Nelāgas sekas nesusi arī nesenā Latvijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās. Tā visa rezultātā piena pārstrādes uzņēmumos pašlaik ir gandrīz 800 tonnu sviesta uzkrājumi. Protams, risinājumu var rast, subsidējot izvedamo produkciju, par ko arī debatēs runāja visi piensaimnieku savienības kongresa delegāti.

Kā uzsvēra LPCS padomes priekšsēdētājs Aivars Tiesnesis, kuru kongress atkārtoti ievēlēja šajā amatā, piensaimniekiem kopā ar Zemkopības ministriju un citām valsts iestādēm steidzīgi jāatrod izeja no krīzes. Pretējā gadījumā piensaimniecība Latvijā atkal atradīsies tajā pašā vietā, kur pirms trim četriem gadiem, un rūpīgi būvētais "piena ceļš" no ražotāja līdz patērētājam sagrūs līdz pašiem pamatiem.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše piekrita, ka eksporta subsīdijas būtu risinājums sarežģītajai situācijai, taču, kaut kopīgi ar piensaimniekiem atrasti vairāki varianti krīzes pārvarēšanai, vēl publiski ko solīt ir pāragri. Līdzekļi, kas būtu vajadzīgi eksporta subsīdijām, lai pārdotu uzkrājumus, sasniedz 850 000 latu lielu summu. Tā jāprasa no valsts budžeta, un varētu to prasīt arī uz nākamā gada subsīdiju rēķina. Tomēr, kaut arī piensaimniecība šogad ir pasludināta par prioritāru nozari, diezin vai citu specializāciju lauksaimnieki būs apmierināti ar šādu lēmumu. No valsts budžeta papildus visām nozarēm tiks piešķirti 10 miljoni latu, un lauksaimniecībai, tajā skaitā arī piensaimniecībai, būtu vajadzīga puse šīs summas — 5 miljoni latu. Taču cerības, ka lauksaimnieki varētu šādu summu saņemt, ir mazas.

Kongresa delegāti uzsvēra, ka augstas kvalitātes nodrošināšana produkcijai prasa ievērojamus līdzekļus. Un bez šo līdzekļu investēšanas iziešana ārvalstu tirgos nav iespējama, turklāt jaunu un modernu tehnoloģiju ieviešanas process ir sācies un turpināsies. Taču bažas vieš tas, ka arī šie līdzekļi varētu tikt rasti uz piena iepirkuma cenu pazemināšanas rēķina, ja nebūs citu finansēšanas avotu.

Arī runājot par Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu, Latvijas piensaimnieki atrodas nevienlīdzīgā situācijā, uzskata LPCS kongresa delegāti. Jo Lietuvā, kas arī līdzīgi Latvijai lauž ceļu uz ES, tomēr valsts budžetā atrodas līdzekļi lauksaimnieciskās ražošanas stimulēšanai un eksporta subsidēšanai. Tāpat arī pašas ES valstis palīdz saviem piena pārstrādes produktiem ar krietnām dotācijām izkļūt ārpus ES citu valstu tirgos, tajā skaitā arī Latvijas tirgū. Tādēļ piensaimnieki, cerot uz izpratni, nolēma lūgt Zemkopības ministrijai rast līdzekļus tirgus stabilizēšanai, veicinot piena pārstrādes produktu eksportu.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore

Vēl par notikumu — 5.lpp.