Papildus 1.lpp.

informācijai

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvitis:

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība ir noslēgusi jau ceturto gadu pēc reorganizācijas, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem, ir bijis tikpat veiksmīgs un pasākumiem bagāts. 1997.gadā bija vērojams gan piena ražošanas, gan arī piena produktu patēriņa pieaugums, kas liecina par to, ka šis gads ir bijis ekonomiski veiksmīgs.

Neskatoties uz brīvās tirdzniecības līgumu starp Baltijas valstīm, Latvijas piena produktu tirgū ievērojamas pārmaiņas nenotika. Tirgū bija vērojams neliels piena produktu ieplūdums no Lietuvas, bet Igaunijas piena produktu gandrīz nebija. Piena pārdošanas apjoms pienotavām 1997.gadā palielinājies par aptuveni 5% un pārsniedza 400 000 tonnu. 1998.gada pirmajā ceturksnī jau ir vērojams daudz lielāks piena iepirkums, kas vidēji ir lielāks par 18% salīdzinājumā ar 1997.gadu, un piena iepirkuma cenas, sākot ar 1997.gada vasaru, nepārtraukti pieaugušas. 1998.gada marta mēnesī tās jau ir augstākas par 14%, salīdzinot ar 1997.gada martu. Ļoti strauji pieaugusi siera ražošana, kas vērtējama ļoti pozitīvi. Tas ļauj samazināt nerentablo sviesta ražošanu. Siera ražošana aizvadītajā gadā pieaugusi par 123%, bet savukārt sviests saražots tikai 95% apjomā no 1996.gadā saražotā daudzuma. Ņemot vērā, ka savu darbību uzsāka a/s "VALRIT", ir vērojams sausā vājpiena ražošanas apjoma pieaugums. Pagājušajā vasarā strādāja visas trīs sausā vājpiena rūpnīcas: a/s "Aizputes SVR", a/s "Krāslavas piens" un a/s "VALRIT", un jācer, ka šajā sezonā spēsim palielināt ražošanas apjomus.

Joprojām turpinās sviesta patēriņa samazināšanās. 1997.gadā katrs Latvijas iedzīvotājs patērēja aptuveni 1,75 kilogramus sviesta, jāpiebilst, ka šajā daudzumā ietilpst 18% Latvijā saražotie sviesta–augu eļļas maisījumi. Par kopējo sviesta un margarīna apjomu var spriest tikai pēc oficiāliem muitas statistikas datiem, kas parāda, ka gadā tiek ievests 12 000 tonnu margarīna, Latvijā ražo 6730 tonnas sviesta, no kurām 2000 tonnas tiek eksportētas. Margarīna tirgus teorētiski sastāda 75% no Latvijas piena tauku tirgus un neizskaidrojamas ir 1997.gadā atceltais ievedmuitas tarifs margarīnam. Nav izskaidrojama arī Zemkopības ministrijas rīcība šajā jautājumā, jo pie Zemkopības ministrijas stūres bija Zemnieku savienības pārstāvis, kas pakļāvās importētāju spiedienam. Šis atceltais tarifs pilnīgi destabilizēja piena tirgu Latvijā. Mūsu prasība ir atjaunot 15% ievedmuitas tarifu margarīnam, jo sviests savas pašizmaksas dēļ nevar sacensties ar lētiem augu taukiem.

Siera patēriņš ir pieaudzis par 32%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir 8600 tonnu gadā. Pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, tas ir 3,5 kg produkta gadā.

Pieaudzis pilnpiena produkcijas patēriņš 1997.gadā: fasētā piena par 9% un kefīra par 10%. Vērojama tendence samazināties sveramā piena pieprasījumam. Sveramā piena daudzums kannās ir samazinājies par 15%.

Eksporta tirgus 1997.gadā ir bijis pietiekami sarežģīts. Ievērojams cenu kritums nebija vērojams, bet toties sviesta eksporta apjomi tika samazināti par 500 tonnām. Tās ir sekas ES kvotas samazinājumam par 30%, kā arī pārāk sekmīgai 1996.gada sviesta eksporta kampaņai, kad uz ES pienotavām pārdeva vairāk sviesta, nekā bija iespējams izmantot kvotu robežās. Labāk veicās ar siera realizāciju, tā eksporta apjoms, galvenokārt ar a/s "Preiļu siers" aktivitāti, palielinājās gandrīz par 500 tonnām. Aizvadītais gads bija sekmīgs arī sausā vājpiena ražotājiem, kura eksports tika trīskāršots. Piena konservu ražotāji atrada iespējas 30 miljonu nosacīto kārbu eksportam, salīdzinājumam jāatzīmē, ka 1996.gadā ārējā tirgū izdevās pārdot tikai 7 milj.nosacīto kārbu konservu. Pieaudzis ir arī pilnpiena produkcijas, galvenokārt "Lāses", un krējuma eksports. Patlaban Latvijas piensaimnieki ražo par 20% produktu vairāk, nekā iespējams pārdot iekšējā tirgū, tātad katrs 5. kilograms nevar atrast sev patērētāju Latvijā. Šāda situācija draud radīt problēmas piena ražotājiem, ja kāds no ārējiem tirgiem politisku vai ekonomisku apstākļu dēļ kļūst nepieejams. Var secināt, ka turpmāk Latvijas piena ražošanas attīstība ir saistīta ar eksporta un valsts ārpolitikas attīstību. 1998.gads ir iesācies ar ļoti nelabvēlīgu ārējo tirgus situāciju. Sākot ar janvāri, ir kritušās sviesta un sausā vājpiena cenas, kas aprīlī jau ir sasniegušas 1995.gada līmeni. Praktiski Latvijas piena produkti ir nonākuši brīvā pasaules konkurencē, un jārēķinās ar tām cenām, kādas ir Jaunzēlandē, Austrālijā, un subsidētajiem ES produktiem. Sviesta eksporta cena 1750 ASV dolāri par tonnu, 1997.gadā tā bija 2200 ASV dolāru, un sausā vājpiena pulvera cena šogad ir 1300 ASV dolāri par tonnu, 1997.gadā — 1600 ASV dolāri.

Prognozes par tirgus uzlabošanos šovasar ir pesimistiskas. Tādēļ piensaimniecības nozares pamatuzdevums ir censties saglabāt piena iepirkuma cenas un rast iespēju eksportēt piena produktus, neciešot lielus zaudējumus. Šeit ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju jāmēģina rast šīs problēmas pareizu risinājumu. Latvijas piensaimnieki nevar sacensties ar citu valstu pārsubsidēto piena produkciju, tādēļ Latvijai jākompensē saviem ražotājiem citu valstu protekcioniskā darbība mums interesējošajos eksporta tirgos.

Arī politiskā situācija šopavasar ļoti nelabvēlīga. Daļēji Latvijas politikas tuvredzības rezultātā esam ieguvuši nevajadzīgus ienaidniekus Austrumos, un praktiski Maskavas tirgus Latvijas piena produktiem ir slēgts, un šo problēmu nevar atrisināt Latvijas piena ražotāji. Tā ir valstiska problēma, un attiecībām ar Krieviju ir prioritāra nozīme ne tikai Latvijas piensaimniecības attīstībai, bet visai tautsaimniecībai kopumā. Mēs nedrīkstam zaudēt tirgu un tos līdzekļus, kas tika ieguldīti tirgus iekarošanai. Pasaules tirgus konkurences apstākļos mēs nedrīksatm zaudēt tempu, mūsu produktiem ir jāsaglabā vieta Krievijas tirgū, un tad mēs spēsim palielināt ražošanas apjomus un eksporta potenciālu. Šajā grūtajā vasarā ir jāatgriežas atpakaļ pie eksportsubsīdijām.

Smags satricinājums Latvijas piensaimniecībai bija 1997.gada rudens, kad mūs apmeklēja ES Veterinārā komisija. Vairākām valstīm Austrumeiropā ir aizliegts eksports uz ES, t.sk. Polijai, Igaunijai, Bulgārijai. Uzņēmumiem vajadzēja ieguldīt lielus līdzekļus, lai spētu kaut cik pielāgoties ES prasībām, un šie līdzekļi nebija veltīgi, jo sešiem Latvijas uzņēmumiem ir saglabājušās tiesības eksportēt savu produkciju uz ES tirgu, tas nenozīmē, ka darbs pie šī jautājuma ir beidzies. Nozarei ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, lai pielāgotos ES prasībām, un tāpēc, sākot ar 1998.gadu, ir paredzētas subsīdijas uzņēmumu sanitāri higiēniskā stāvokļa uzlabošanai. Subsidēšanas jēga ir nevis dot uzņēmumiem naudu, bet likt tiem saprast, ka ne tikai tehnoloģiskās investīcijas uzlabo produktu kvalitāti, bet visi ražošanas apstākļi kopumā dod vēlamo rezultātu. Tehnoloģiskās investīcijas nes naudu atpakaļ, bet sanitāri higiēniskie uzlabojumi bieži vien uzņēmumā ir ilgtermiņa ieguldījumi, ko ir grūti aprēķināt naudā, tādēļ Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība uzskata, ka valsts ar savu līdzdalību šo mērķu sasniegšanai dod lielu ieguldījumu eksportnozaru turpmākai attīstībai. Latvijas lauksaimniecībai un tai skaitā arī piensaimniecībai ir jākļūst par vienu no konkurētspējīgākajām nozarēm Austrumeiropā.

Mums ir jāspēj ražot lētāki un kvalitatīvāki piena produkti par savu kaimiņvalstu ražotājiem un ļoti liela uzmanība nākotnē jāveltī tiem pasaules reģioniem, kuros trūkst piena produktu. Mums ir diezgan grūti palielināt savus eksporta apjomus ES tirgū, bet lielas iespējas attīstībai ir NVS valstīs, Tuvajos un Tālajos Austrumos. Mums ir jāievēro tās prasības, kuras Latvijai izvirza galvenie piena eksporta tirgi Krievijā un Eiropas Savienībā.

Ļoti nozīmīgs Latvijas piensaimniecības dzīvē bija augustā notiekošais seminārs "Par piena sektora attīstību un problēmas Latvijā", kurā piedalījās ES agrārkomisārs Francs Fišlers un visi vadošie ES piensaimniecības komisijas locekļi. Jāpiezīmē, ka tā bija pirmā tik augsta mēroga vizīte Baltijas valstīs, un iepriecina tas fakts, ka Piensaimnieku savienības valdei izdevās pārliecināt Latvijas valdību, ka īstā tēma, par kuru vajadzētu runāt Latvijā, ir piensaimniecība. Seminārā piedalījās arī piensaimniecības un Zemkopības ministriju pārstāvji no Igaunijas un Lietuvas. Jāuzsver, ka ES augstās amatpersonas augstu novērtēja a/s "Rīgas piena kombināts" un tā ražotos piena produktus. F.Fišlers ilgāku laiku pats ir strādājis piensaimniecībā, un viņam nebija nekas svešs, un bija patīkami pārrunāt lietas, par kurām abas puses ir lietas kursā. Šī veiksmīgā tikšanās noteikti atstās pozitīvu iespaidu nākotnē, jo Piena komisija būs tieši tā, kas lems par piena kvotām, iepirkuma, piena produktu realizācijas kvotām uz ES, un nākotnē nopietni jāturpina Piensaimnieku savienības valdes darbs, lai Apvienotajā komitejā, ko vada Stadlera kungs, panāktu lielākas kvotas Latvijas piena produktiem Eiropas Savienībā.

Piensaimnieku centrālā savienība 1997.gadā organizēja 4 lielas izstādes, divās no tām mēs pārstāvējām Latvijas valsti un Zemkopības ministriju: "AgroBalt’97" Viļņā un "Polagra’97" Polijā. Šī sadarbība ar ZM bija ļoti veiksmīga, arī turpmāk mēs neatteiksim savu atbalstu šāda veida izstāžu organizēšanā. Izstādes "World Food’97" Maskavā un Sanktpēterburgā vairāk bija virzītas uz komerciālu rezultātu, un piedalīšanās tajā ļāva iepazīties ar jauniem tirdzniecības partneriem.

1997.gadā sāka veidoties daudz pozitīvāks dialogs starp Latvijas Piensaimniecības centrālo savienību un Zemkopības ministriju. Beidzot arī ZM speciālisti sāka novērtēt pašpārvalžu nozīmi un arvien vairāk sāka iesaistīt piensaimniecības speciālistus dažādu likumu un komisiju sastāvā. Piensaimniecības savienības speciālisti ir strādājuši piena kvalitātes likumdošanas darba grupā, kā arī ES tirgus piena un piena produktu likumdošanas analīzes darba grupā. Bieži vien ZM speciālisti konsultējās daudzos svarīgos jautājumos, lai pieņemtu svarīgus lēmumus, piemēram, Valsts prezidenta lielo interesi par piena nozares stāvokli 1997.gada aprīlī. Jācer, ka turpmāk pašpārvalžu loma Latvijas lauksaimniecībā arvien vairāk pieaugs un mēs būsim kopā ar ZM speciālistiem pie apaļā sarunu galda, nevis kā tas bija agrāk — katrs savā pusē.

1997.gads bija saspringts tirdzniecības gads, jo Piensaimnieku savienība kļuva par garantu sadarbībai starp a/s "Krāslavas piens", a/s "Tukuma piens" un a/s "Limbažu piens", kur tika saražots un veiksmīgi eksportēts sausais vājpiena pulveris. Liels darbs tika ieguldīts, pārdodot a/s "Preiļu siers" ražoto Čederas sieru uz ES, un eksportapjomi tika palielināti divas reizes. Mazākas aktivitātes mēs šogad veicām ar sviesta tirdzniecību, un domāju, ka 1998.gadā nopietni jādomā, kā centralizēti risināt sviesta problēmas visā Latvijā.

1997.gadā notika tradicionālie piensaimnieku Sporta svētki Valmierā, kuri ar a/s "Vidzemes piena" gādību noritēja ļoti veiksmīgi. Uzvarētāju laurus plūca PKS "Cēsis", a/s "Vidzemes piens" un a/s "Cesvaines piens". Šogad Sporta svētki paredzēti Preiļos, un jācer, ka tie būs tikpat veiksmīgi kā visi iepriekšējie.

1997.gada 10.oktobrī notika sviesta sastrāde, kurā mēs atskatījāmies uz iepriekšējo divu gadu darbu un sasniegtajiem rezultātiem.

Saldkrējuma un skābkrējuma grupā ar 16% ūdens saturu 1.vietu ieguva a/s "Vidzemes piens", 2.vieta tika piešķirta a/s "Rīgas piena kombināts" un 3.vieta piešķirta a/s "Cesvaines piens", bet veicināšanas prēmiju šajā grupā saņēma a/s "Rīgas piensaimnieks".

Lauku sviesta grupā ar 25% ūdens saturu 1.vietu ieguva a/s "Kurzemes piens", 2.vietu — a/s "Tukuma piens", bet 3.vieta — a/s "Vidzemes piens". Veicināšanas prēmiju saņēma p/s "Straupe".

3.grupā par sviestu ar piedevām veicināšanas prēmiju saņēma PKS "Smiltenes pienotava".

Piensaimnieku centrālā savienība ir ievērojams akcionārs divos uzņēmumos, kuru darbība 1997.gadā bijusi salīdzinoši veiksmīga. Pēc divu gadu grūtas iestrādāšanās beidzot efektīvi sāka darboties SIA "Vienotais apgādes centrs", kurš gadu beidzis ar peļņu un LPCS saņēma dividendes. Nākotnē SIA "VAC" jāturpina darbs pie pienotavu un zemnieku apgādes ar palīgmateriāliem un jāmēģina sniegt visi tie pakalpojumi, ar kuriem rodas problēmas Latvijas pienotavās.

Ne tik veiksmīgs gads bija a/s "Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks", bet kopumā Piensaimnieku savienības valde vērtē ļoti pozitīvi, un žurnāla galvenais mērķis — veikt dialogus starp zemniekiem un pienotavām un veikt izglītojošu darbu saimniecību ražošanas efektivitātes palielināšanai un piena kvalitātes uzlabošanai. Par a/s "Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks" lielāko akcionāru 1997. gadā kļuva Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs, iegādājoties jaunlimitētās akcijas par 17 300 latu. Šī gada pirmie numuri pierāda, ka sadarbība ir veiksmīga un žurnāls iegūst profesionālāku seju, tagad galvenais uzdevums jāvirza uz žurnāla realizācijas stratēģijas pilnveidošanos.

Piensaimnieku savienība lielu daļu sava darba veltī sadarbībai ar citu valstu piensaimniekiem. Piensaimnieku savienība strādā kopējos sadarbības projektos ar Dānijas piensaimnieku savienību un Dānijas zemnieku konsultāciju centru: "Piena samaksas sistēmas izstrādāšana Latvijā" un "Neatkarīgas piena kontroles sistēmas izveidošana Latvijā". Ir organizēti vairāki semināri, kā, piemēram, par siera ražošanu un tā kvalitāti, u.c. pasākumi.

Lielu pateicību mēs izsakām a/s "Rīgas piena kombināts" vadībai par palīdzību šī kongresa rīkošanā. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valde novēl pārvarēt visas problēmas šajā ne visai veiksmīgajā gadā gan Latvijas piena ražošanā, gan tā pārstrādē.

Atskaites ziņojums Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) 4. kongresā

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības IV kongresa rezolūcija

Latvijas Ministru kabinetam

Latvijas Zemkopības ministrijai

Latvijas Zemnieku savienībai

Sākot ar 1997.gadu, Latvijas piensaimniecībā ir vērojamas pozitīvas ekonomiskās attīstības tendences:

— tiek palielināti piena ražošanas apjomi,

— notiek saimniecību specializācija un mērķtiecīgas investīcijas ražošanas tehnoloģiju uzlabošanā,

— tiek kvalitatīvi uzlabots Latvijas ganāmpulks,

— piensaimniecība ir vadošā eksportnozare Latvijas lauksaimniecībā.

LPCS IV kongress uzstāda par galveno uzdevumu 1998.gadam — saglabāt piena iepirkuma cenu vismaz 1997.gada līmenī. Ārējā tirgus apstākļi šobrīd ir ļoti nelabvēlīgi, notiek straujš piena produktu cenu kritums pasaules tirgū, un sarežģījušās attiecības ar Krieviju. Šāda situācija sāk radīt lielus produkcijas uzkrājumus Latvijas noliktavās, kas tuvākā nākotnē var apdraudēt piena iepirkuma cenu līmeni.

Latvijā ir jākompensē saviem ražotājiem citu valstu protekcionistiskā darbība mūs interesējošajos eksporta tirgos, jo gan ES, gan ASV un Kanādā turpina subsidēt eksportprodukciju.

LPCS IV kongress griežas pie Zemkopības ministrijas ar lūgumu rast līdzekļus tirgus stabilizācijas nodrošināšanai, galveno akcentu liekot uz eksporta veicināšanu, kas savukārt veicinās ražošanas turpmāko attīstību.

1998.gada 15.maijā.