Par zinātnieku ieteikumiem latviešu valodas sakarā

Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Guntaram Krastam

Pamatojoties uz LZA akadēmiķa Jāņa Endzelīna piemiņas konferencē "Latviešu valoda mūsdienu Latvijā" (Rīgā 1998.gada 22.aprīlī) izteiktajiem ierosinājumiem, Latvijas Zinātņu akadēmija aicina valsts varas institūcijas:

1) papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar normu, ka Latvijas Republikas valsts valoda ir latviešu valoda, turklāt šo tēzi iekļaujot vienā no Satversmes pantiem, kurus drīkst grozīt tikai ar tautas nobalsojumu (referendumu), piemēram, izveidojot jaunu 7.pantu Satversmē;

2) Valsts prezidentu — izsludināt 1999.gadu par Latviešu valodas gadu, kura laikā būtu īpaši nostiprināma latviešu valodas sociolingvistiskā situācija, popularizējama latviešu valodas pareiza, nesakropļota lietošana saziņas līdzekļos, veidojamas jaunas, tolerantas un metodiski efektīvas pieejas latviešu valodas apmācībā valsts valodas nepratējiem;

3) paredzēt detalizētas ilgtermiņa latviešu valodas valsts programmas zinātnisku izstrādāšanu, kā saglabāt un sargāt latviešu valodu, šīs programmas finansēšanu nodrošinot no valsts budžeta.

Latvijas Zinātņu akadēmijas

prezidents

Latvijas Zinātņu akadēmijas

ģenerālsekretārs

Rīgā 1998.gada 12.maijā

Valsts valodas centrs

Ieteikumi

Par latviešu vietvārdu atveidi angļu valodā

Angļu valodas pareizrakstībā, tostarp arī citvalodu īpašvārdu rakstībā, protams, pirmkārt jāievēro tās normas, kas ir spēkā pašā Anglijā. Taču, pamatojoties uz angļu valodai raksturīgajiem citvalodu īpašvārdu atveides pamatprincipiem, LR Valsts valodas centrs iesaka dažus precizējumus, kuru galvenais uzdevums ir palīdzēt vienādot latviešu vietvārdu jeb toponīmu rakstību angļu valodā Latvijā publicētos tekstos.

1. Atbilstoši mūsdienu angļu pareizrakstības normām cittautu īpašvārdos, ja oriģinālvalodā tos raksta ar latīniskā alfabēta burtiem, saglabājamas visas oriģinālrakstības diakritiskās zīmes; šis princips ievērojams arī latviešu vietvārdu atveidē (izņēmums ir tradicionālie atveidojumi Latvia, Riga ).

2. Ja latviešu vietvārdu veido vairāki atsevišķi vārdi, tie rakstāmi atsevišķi arī angļu valodā. Ja viens no latviešu vietvārda elementiem ir ģeogrāfiskās nomenklatūras vārds, toponīma angliskajā atveidojumā nomenklatūras vārds transliterējams (nevis tulkojams), turklāt rakstāms ar lielo sākuma burtu. Pirms atveidotā vietvārda angliskajā tekstā parasti rakstāms arī attiecīgā ģeogrāfiskā objekta tipa nosaukums jeb nomenklatūras vārds angļu valodā (ar lielo sākuma burtu).

3. Latviskā vietvārda sastāvā ietilpstošais nomenklatūras vārds tulkojams angliski centralizēti veidotas administratīvi teritoriālā dalījuma vienību un dažu liela mēroga fizioģeogrāfisko objektu nosaukumos.

Piemēri

latv. angl.

Daugava — (the River) Daugava

Lubāns — (the Lake) Lubāns

Avotiņkalns — (the Hill) Avotiņkalns

Limbaži — Limbaži

———————

Lielā Jugla — (the River) Lielā Jugla

Gravas upe — (the River) Gravas Upe

Burtnieku ezers — (the Lake) Burtnieku Ezers

Teiču purvs — (the Mire) Teiču Purvs

Doles sala — (the Island) Doles Sala

Kumeļpurva grāvis — (the Ditch) Kumeļpurva Grāvis

Slīteres Zilie kalni — (the Hills) Slīteres Zilie Kalni

Lielais Ķemeru tīrelis — (the Heath) Lielais Ķemeru Tīrelis

———————

Rīgas (jūras) līcis — the Gulf of Riga

Vidzemes augstiene — the Upland of Vidzeme //

(the Upland) Vidzemes Augstiene

Cēsu rajons — the District of Cēsis

———————

Dažu administratīvi teritoriālā dalījuma vienību un ar šo dalījumu saistīto jēdzienu angliskie ekvivalenti:

latv. ang.

apriņķis — country

ciems — village

mazciems — small village

skrajciems — disperse village

bijušais (pamestais) ciems — former village

vasarnīcu ciemats — summer houses

pagasts — civil parish

pašvaldība — local government

pilsēta — city (liela); town (mazāka)

republikas pilsēta — city

pilsētas dome — town council

rajons — district

viensēta — farm

LR Valsts valodas centra vadītāja Dr. philol. Dzintra Hirša

LR Valsts valodas centra

Vietvārdu ekspertu grupas vadītājs Dr. philol. Ojārs Bušs

Par tēv(u) zemi jeb tēviju

no valodnieka viedokļa

Arī pēc cienījamā oponenta Dītricha Andreja Lēbera rakstiem (LV, 1997.g. 47.nr., BL, 1998.g. 12.nr.) man ir tikai nedaudz kas vēl piebilstams. Jo no valodnieka viedokļa sakāmo domājos pamatoti jau pateikusi apcerējumā "Kas tie tādi "romi" un kas "vācbalti"?" (1996.g. BL 47.nr., LV 131.nr.) un citur). Papildus tam nupat nesen arī literāte Anita Liepa ir pareizi paskaidrojusi, ka tēvija un dzimtene nav vienādas nozīmes vārdi un kāpēc ir noraidāms nosaukums "vācbalt(ieš)i" (BL 1998.g. 16.nr.).

Nekavēšos pie tezēm, kādas oponents diskutēdams man piedēvē, bet kādas savā rakstā vai nu neesmu tieši izteikusi (par Baltijas vāciešu valodu un etnisko piederību), vai esmu (par baltvācu pārdēvēšanos) tikai citējusi no arī viņam labi pazīstama autora — Jāņa Stradiņa rakstiem. Kālabad oponentam nediskutēt ar citātu autoru pašu?

Un līdzīgi kā oponents jautājumu par Baltijas vāciešu "korrekto apzīmējumu latviešu valodā" pienācīgi atstāj galu galā valodnieku ziņā, tāpat lai paliek attiecīgu lietpratēju ziņā tautības, tēvijas un pilsonības noteikšana, sevišķi jau nu rezglīgos gadījumos, kādus min D.A.Lēbera kungs, piem., iejautādamies: "Ko darīt ar ebrējiem?"

Man būtu gan kas sakāms pēc šāda teikuma viņa rakstā:

"Un vispār vai mūsu vienlīdzības laikmetā ir attaisnojams lietot jēdzienu "tēvija", ignorējot mātes zemi?"

Bet latvieši to patiesībā neignorē. Jo latviski vārdam tēvi ir "abpusīga" nozīme. Proti, daudzskaitlī tēvi var nozīmēt to pašu, ko vecāki (v. Eltern ) vai ko kųpulātīvsaliktenis tēvs māte (ME IV 178, Lvg 122.§ b). Tāpēc, piem., ap Valmieru saka: "Vai tavi tēvi mājā?", jautājot kādam par viņa vecākiem. Un ir publicēta dzimtās valodas skolu mācībgrāmata ar nosaukumu " Tēvu valoda" (t.i., "vecāku valoda" tuvāku un tālāku senču paaudzēs. Kā atzīst arī Valdemārs Ancītis savā 1998.g. Senču kalendārā (99.lpp.), tēvija ir Kronvalda jaundarinājums ar Alunāna ieteikto izskaņu –ija zemju nosaukumiem, laikam prātā turot latīņu –ia ( patria, Italia ). Kā termins tēvija izsaka tieši to pašu, ko sensenā tēv(u) zeme . Tie abi ir homosēmi jeb gluži vienādas nozīmes vārdi. Homosēms ir Annas Rātas izvirzīts termins, ņemot vērā Endzelīna aizrādījumu, ka par sinonimiem derētu saukt nozīmes niansē atšķirīgus vārdus (kā skaists un glīts , mājiņa un mājele ), nevis nozīmes ziņā pilnīgi vienādos (kā telefons un tālrunis , pīlādzis un sērmūkslis vai tātad arī tēv(u) zeme un tēvija ).

Vēlreiz atgādinot, tēv(u) zeme jeb tēvija ir "savas tautas apdzīvota zeme, pretstatā dzimtenei, kas kādam pilsonim var būt arī ārpus tēvijas robežām", kā lasāms vēsturnieku un juristu rediģētajā Latviešu konversācijas vārdnīcā (Lkv) XXI, 42734).

D.A.Lēbera kungs savu rakstu beidz ar jaukiem dzejas citējumiem. Man arī savējo gribētos beigt ar līdzvērtīgiem citātiem un ar dažām savām piebildēm. — Lūk, ko Endzelīns saka par valodas ciešo sakaru ar tautību un par Latvijas vāciešiem, 1920.gadā rakstīdams:

".. valoda ir tautības spilgtākā un svarīgākā pazīme" (Di III/1, 78).

Apbrīnojamie žīdi tālredzīgi atdzīvināja mirušu valodu; savu senču ivritu un, atgriezušies tēvijā, lieto tur ivritu par valsts valodu. Atgādināšu Endzelīna aizrādījumu (LV 1920.g. 38.nr.), ka mums žīdu vārds nevar būt nekāds lamu vārds. To visnotaļ arī oficiāli lietoja Latvijas brīvvalstī. Bet, ja no šā vārda vairās (krievu valodas ietekmē, par ko jau 1995.g. Universitas 74.nr.), tad tas kļūst par nievu vārdu, ar ko, piem., tagad šādi tādi zvanītāji pa telefonu kaitina K.Streipu radio tiešraidēs.

Tāpat pareizs ne tikai bijušajiem laikiem šķiet Endzelīna atzinums:

".. bet neviena tauta nav bez vainas, un es zinu arī, ka ir bijuši un ir te arī vācieši, ku®iem neko nevar pārmest, ku®iem Latvija ir tikpat mīļa un dārga dzimtene kā mums, latviešiem, ku®i grib ar mums saticīgi kopā darboties Latvijas labā un ku®u vienīgā vaina tā, ka tie nu reiz ir dzimuši vācieši un ne latvieši. Lai tad nu neatstumjam arī viņus ar savu izturēšanos!" (LV 1920.g. 62.nr.).

Tāda, Latvijai un latviskumam darbos labvēlīga, ir bijusi arī Lēberu dzimta — gan mans cienījamais oponents, gan jau viņa tēvs Augusts Lēbers, kas piedalījies Latvijas universitātes organizēšanā, un tur jau no 1919.gada viņš "kā pirmais nelatvietis lasīja lekcijas latviešu valodā" (Lkv XII 22703).

Lai viņiem sirsnīgs latviešu paldies!

Saīsinājumi: DI=J.Endzelīns, Darbu izlase (1971–1982); BL=Brīvā Latvija; Lkv=Latviešu konversācijas vārdnīca I–XXI (1927–1940); LV=Latvijas Vēstnesis; Lvg=J.Endzelīns, Latviešu valodas gramatika (1951); ME=K.Mīlenbacha latviešu valodas vārdnīca (1923–1932). — Izdoti Rīgā.

Rasma Grīsle

1998.gada 11.maijā