Vakar, 19.maijā, Saeimā viesojās Eiropas Komisijas Tieslietu un iekšlietu misijas ekspertu delegācija, kas tikās ar Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un ar to saistītos uzdevumus likumdošanā, kā arī tiesu sistēmas darbu, naturalizācijas procesa paātrināšanas iespējas.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Sinka un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Čerāns iepazīstināja ekspertus ar komisiju paveikto likumdošanas jomā, īpaši tās saskaņošanā ar Eiropas Savienībsa normām. Latvijas puse apliecināja, ka Latvijas parlamenta vairākums atbalsta Latvijas virzību uz ES, atšķirība ir tikai viedokļos, kā šo procesu veidot. Komisijas loceklis Indulis Bērziņš uzsvēra, cik nozīmīga Latvijai būtu sarunu uzsākšana visdrīzākā laikā par uzņemšanu ES — tas būtu labs signāls Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem aktīvāk naturalizēties, savukārt Krievijai — normāla dialoga sākšanai.

Eksperti interesējās par tiesu sistēmas darbu un kritizēja Latvijas Republikas Krimināllikumā iekļauto normu par nāvessodu. Latvijas puse norādīja, ka šajā jautājumā parlamentā bijis sirdsapziņas balsojums, nevis pausts atsevišķu Saeimā pārstāvētu partiju viedoklis.

Sarunas gaitā tika pārspriests arī nelegālo bēgļu jautājums un likumdošanas saskaņošana ar ES normām šajā jomā.

Tiekoties ar Juridisko komisiju, pārrunāts jautājums par tiesu varu Latvijā.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis informēja, ka tiesu reformas rezultātā tiesu vara Latvijā kļuvusi gan formāli, gan arī praktiski neatkarīga. Tomēr Saeimai vēl jāpieņem vairāki svarīgi likumi, piemēram, Civilprocesa likums. Saeimas deputāti pauda viedokli, ka tiesneši Latvijā ir pietiekami kvalificēti, un atzinīgi vērtēja Tiesnešus mācību centra darbību. Latvijas parlamentārieši bija vienisprātis, ka pašlaik lielākās problēmas rada sarežģītu ekonomisku noziegumu izmeklēšana.

Nedz izmeklētājiem, nedz tiesnešiem nav pietiekamas pieredzes un zināšanu jomās, kas saistītas ar sarežģītiem finansiāliem darījumiem. Eiropas Komisijas eksperti interesējās par to, kāpēc sabiedrība negatīvi vērtē tiesu darbību un neuzticas tām. Deputāti pauda viedokli, ka sabiedriskās domas veidošanā ļoti liela nozīme ir masu informācijas līdzekļiem. Tā kā žurnālisti kritiski un nesaudzīgi izsakās par tiesu spriedumiem, sabiedrībā veidojas negatīvs viedoklis. Tomēr, kā atzīmēja komisijas locekle Kristiāna Lībane, tiesu sistēma šajā ziņā nav izņēmums, jo sabiedrība negatīvi vērtē arī Saeimas, politisko partiju, policijas un citu institūciju darbību.

Savukārt ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju tikās Eiropas Komisijas Tieslietu un iekšlietu misijas policijas ekspertu grupa.

Tikšanās gaitā galvenokārt pārrunāti jautājumi, kas ietverti ES trešajā pilārā saistībā ar sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju, netīrās naudas atmazgāšanu un policijas darba kvalitātes uzlabošanu.

Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Druva informēja par paveikto likumdošanā, īpaši atzīmējot jaunā Krimināllikuma pieņemšanu, kā arī darbu pie Kriminālprocesa kodeksa un Sodu izpildes kodeksa.

Abas puses bija vienisprātis, ka likumu izstrādāšana un pieņemšana ir laba lieta, taču vēl nozīmīgāk ir, ja tos īsteno augstas klases profesionāļi tiesībsargājošās un iekšlietu iestādēs. Šajā jomā Latvija cer uz ES atbalstu.

Eksperti interesējās arī par sabiedrības atbalstu un uzticēšanās līmeni policijai. Deputāts Ģirts Kristovskis atzīmēja, ka sabiedrības apziņā ir jāpārvar neuzticība kārtību sargājošajām struktūrām, kas saglabājusies kopš nesenās pagātnes, kad tās pārstāvēja okupācijas represīvo aparātu. Sabiedrības uzticība policijai pamazām nostiprinās.

Eksperti atzinīgi novērtēja Latvijas iekšlietu struktūru darbu, lai gan problēmu un darāmā vēl ir daudz.

Eiropas Komisijas ekspertu delegācija tikās arī ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvjiem, lai iepazītos ar likumdošanu cilvēktiesību jautājumos, tās atbilstību starptautiskajām konvencijām un cilvēktiesību jautājumu risināšanu Latvijā. Komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts iepazīstināja viesus ar paveikto likumdošanā un uzsvēra, ka starptautiskajām konvencijām ir prioritāte, lai gan tas nav noteikts Latvijas konstitūcijā, kas pieņemta pirms daudziem gadiem. Tagad komisija strādā pie Satversmes otrās daļas.

Viesus interesēja bezvalstnieku stāvoklis Latvijā, kas, pēc viņu domām, var ietekmēt cilvēktiesību attīstības procesu Latvijā. Viesi pauda neizpratni, kāpēc Latvija veic tik sarežģītu ceļu likumdošanā.

Tika spriests arī par bērnu tiesību aizsardzību. Komisijas priekšsēdētājs informēja par darbu pie Bērnu tiesību aizsardzības likumprojekta trešajā lasījumā, kas izstrādāts pēc Skandināvijas valstu parauga un paredz izpildstruktūru izveidi valstī.

Tikšanās gaitā pārrunāta arī situācija ieslodzījuma vietās Latvijā.

Eiropas Komisijas Tieslietu un iekšlietu misijas ekspertu delegācija tikās ar Tautas kustības "Latvijai" frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Kārli Čerānu.

Sarunas gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar bēgļu stāvokli Latvijā, un iespējas to uzlabot, ka arī situācija Latvijas tiesu sistēmā un sabiedrības uzticības līmenis tai. K.Čerāns viesus informēja: liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka daudzās jomās, tostarp arī tiesās, bieži nākas saskarties ar tādu parādību kā korupcija un ka Latvijā ir jāizstrādā detalizēta antikorupcijas programma.

Runājot par cilvēktiesībām, īpaši par to ievērošanu cietumos un labošanas darbu iestādēs, K.Čerāns sacīja, ka, viņaprāt, nevajadzētu akcentēt šo jautājumu, jo valdībai vairāk finansu būtu jāiegulda mūsu valsts izglītības attīstībā.

Eiropas Komisijas ekspertu delegācija tikās arī ar deputātu Oļegu Deņisovu, kas Saeimā pārstāv Sociālistisko partiju.

Sarunas sākumā deputāts norādīja, ka septiņos neatkarības gados valstī notikušas lielas pārmaiņas, pieņemti likumi, kas nosaka pilsoņu tiesības un pienākumus, bet opozīcijas deputāti uzskata, ka jāievēro starptautiskās cilvēktiesību normas. O.Deņisovs akcentēja lielo nepilsoņu skaitu Latvijā, kur 44 procenti iedzīvotāju runā krievu valodā. Vienlaikus deputāts atzina, ka valsts valodai jābūt latviešu valodai, bet cittautiešiem jānodrošina visas iespējas apgūt latviešu valodu. Šim mērķim būtu jāparedz līdzekļi no valsts budžeta, kā ticis plānots. O.Deņisovs atzīmēja arī faktu, ka no 68 cilvēktiesību pārkāpumiem, ko viņš ar domubiedriem konstatējis un iesniedzis Eiropas Savienībai, par tādiem tikuši atzīti tikai 34, bet 10 tikuši kvalificēti kā nepamatoti. Viesi norādīja, ka pievienojoties starptautiskām konvencijām, Latvija gūst iespēju piedalīties starptautiskās institūcijās. Runājot par likumiem, nedrīkst aizmirst, kas tajās iekļautas gan tiesības, gan pienākumi un atbildība.

Saeimas preses dienests