Latvija un Ukraina: no sadarbības saknēm uz augļiem

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Mēs augstu vērtējam Latvijas sasniegumus ekonomikas attīstībā, īpaši privatizācijā, un cenšamies apgūt Latvijas likumdošanas pieredzi," tā žurnālistiem teica Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī Viktors Mihailovskis vēstniecībā notikušajā preses konferencē piektdien, 15.maijā. Preses konference bija veltīta Ukrainas jaunā, 14. sasaukuma parlamenta ( Verhovna Rada ) darba sākumam, taču vēstnieks izmantoja žurnālistu klātbūtni, lai raksturotu vispārējo situāciju Ukrainā.

Īpaši Viktors Mihailovskis pakavējās pie Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas uzrunas deputātiem un tautai parlamenta pirmās sesijas atklāšanas reizē. Ukraina ir apliecinājusi — tā ir un paliks neatkarīga, suverēna valsts un tāda ar pašreizējo parlamentu ieies XXI gadsimtā — tāda ir Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas runas pamatdoma. Analizējot sava prezidenta runu un atbildot uz ukraiņu politiķiem bieži uzdoto jautājumu, vai Ukrainā sagaidāmas iekšpolitiskas pārmaiņas, vēstnieks Mihailovskis teica: "Tiks saglabāta uzticība Ukrainas pašreizējam kursam — tā noskaņots arī jaunais valsts parlaments."

Tālāk Viktors Mihailovskis raksturoja Ukrainas joprojām sarežģīto ekonomisko stāvokli. Šogad nacionālā kopprodukta pieaugums Ukrainā tiek prognozēts par 0,5 procentiem, un tikai visoptimistiskākie ekonomisti pieļauj pieauguma tuvošanos vienam procentam. "Taču šis solās būt pirmais gads, kad Ukrainas ekonomikas attīstība būs ar plusa zīmi," atzina vēstnieks, izsakot savus apsvērumus par joprojām smagās ekonomiskās situācijas cēloņiem.

Pirmais grūtību iemesls, pēc V. Mihailovska domām, joprojām ir Černobiļas atomelektrostacijas avārijas smagās sekas. Divpadsmit gados kopš Černobiļas traģēdijas Ukraina tās seku likvidēšanai izlietojusi jau 230 miljardus dolāru — summu, kas sešas reizes pārsniedz valsts gada budžetu.

Otru lielāko ekonomisko grūtību cēloni V.Mihailovskis saskata savas valsts demogrāfiskajā situācijā: Ukrainā no 50 miljoniem valsts iedzīvotāju 15 miljoni ir pensionāri, kas nepiedalās aktīvā ražošanas darbā.

Lielas grūtības Ukrainas ekonomikā rada arī Krimas tatāru atgriešanās dzimtajā vietā. Līdz šim jau Krimā atgriezušies apmēram 230 tūkstoši Krimas tatāru, un sagaidāms, ka atgriezīsies vēl 300 tūkstoši. Pēc V. Mihailovska vārdiem, līdz 1991. gadam šo ekonomiski dārgo procesu finansēja visa Padomju Savienība. Pēc PSRS sabrukuma arī šīs problēmas ekonomiskais risinājums jāiztur vienīgi Ukrainas budžetam — Krimas tatāri atgriežas galvenokārt no Vidusāzijas valstīm, kuru ekonomiskā situācija neļauj cerēt uz Krimas tatāru reimigrācijas finansiālu atbalstīšanu. Kopš 1991.gada Ukraina 230 tūkstošu Krimas tatāru atgriešanās finansiālajam nodrošinājumam izlietojusi jau 230 miljonus ASV dolāru.

Ārkārtīgi lielas un joprojām nepārvarētas grūtības Ukrainas ekonomikā radījusi PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu likvidēšana vai konversija Ukrainas teritorijā. Militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi Ukrainā veidojuši līdz 55 procentiem no Ukrainas ekonomikas kopapjoma. Padomju Savienība Ukrainā ražoja tankus, raķetes... "Skaidrs, ka šāda varena bruņojuma ražošanai būvētās rūpnīcas ir ārkārtīgi grūti pielāgot kastroļu vai paklāju ražošanai," teica V. Mihailovskis.

Kā ekonomisko attīstību bremzējošus faktorus Ukrainas vēstnieks minēja arī nepilnības likumdošanā un vienpusīgu finansu politiku. Pēc V. Mihailovska vārdiem, agrāk Ukrainā galvenā rūpe bijusi, kā ar aizvien jauniem un augstākiem nodokļiem papildināt valsts budžetu. Taču šāda politika nav stimulējusi ražošanas attīstību. Tagad Ukrainas prezidents prasa ieviest nodokļu kodeksu.

Domājot par valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanu, Ukrainas prezidents akcentējis varas atbildību un varas lomas palielināšanu.

Viktors Mihailovskis kā pozitīvu faktoru uzsvēra arī būtiski atjaunināto Ukrainas parlamenta sastāvu — tajā ievēlēti arī apmēram 120 biznesmeņi, kuri, pēc vēstnieka domām, dos būtisku ieguldījumu Ukrainas ekonomisko procesu paātrināšanai.

 

Pēc tam vēstnieks Viktors Mihailovskis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis":

— Kā jūs vērtējat Ukrainas un Latvijas politiskās un ekonomiskās attiecības?

V.Mihailovskis:

— Tās ir labas un draudzīgas. Mūsu valstu attiecības attīstās normāli, tām ir laba perspektīva. Jauns apliecinājums tam bija nupat notikusī abu mūsu valstu prezidentu telefona saruna. Gribu uzsvērt, ka mūsu valstij ir svarīgi attīstīt ar Latviju ne tikai ekonomiskās attiecības — mēs esam ieinteresēti apgūt arī Latvijas pieredzi savas valsts ekonomikas reformēšanā uz tirgus attiecībām. Atzīšos, ka mēs regulāri sūtām uz savu Ministru padomi Latvijas likumdošanas aktus, lai apgūtu jūsu pieredzi. Jūsu valsts ir divus trīs gadus priekšā Ukrainai. Tāpēc arī Ukrainas valdība prasa, lai mūsu speciālisti izpētītu Latvijas pieredzi likumdošanā. Īpaši aspektos, kas saistīti ar jūsu integrēšanos Eiropas struktūrās un Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Nesen Latvijā vizītē bija Ukrainas tieslietu ministre. Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs viņu pamatīgi iepazīstināja ar jūsu valsts likumdošanas praksi.