Turpinājums

no 1.lpp.

Mēs esam dziļi gandarīti, ka Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības attīstās daudzās jomās. Augsta līmeņa vizītes ir stiprinājušas mūsu divpusējo attiecību pamatu. Šo vizīšu laikā parakstītie svarīgie līgumi ir radījuši juridisko pamatu mūsu attiecībām un sadarbībai.

Man ir prieks īpaši uzsvērt, ka jūsu ekselences vizīte Turcijā 1997. gada februārī un viņa ekselences Suleimana Demirela, Turcijas Republikas prezidenta, vizīte Latvijā 1997. gada jūnijā ievērojami stiprinājušas mūsu valstu attiecības.

Turcija patiesi vēlas tālāk attīstīt un stiprināt draudzības, sadarbības un solidaritātes saites, kas pastāv starp mūsu valstīm.

Prezidenta kungs!

Uzņemoties Turcijas vēstnieka pienākumus, es gribētu jums apgalvot prezidenta kungs, ka jūtos pagodināts par privilēģiju pārstāvēt manu valsti Latvijā un es darīšu visu iespējamo, lai meklētu visus ceļus un līdzekļus draudzības, sadarbības un solidaritātes stiprināšanai starp Turciju un Latviju abu valstu interesēs.

Es esmu pārliecināts, ka, pildot savus pienākumus, man būs tas gods saņemt, prezidenta kungs, jūsu laipno labvēlību un Latvijas Republikas valdības laipnu atbalstu.

Savā atbildes uzrunā Guntis Ulmanis teica:

— Jūsu ekselence!

Atļaujiet man jūs sveikt kā Turcijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Viens no Latvijas valsts pastāvēšanas un izaugsmes svarīgākajiem pamatprincipiem starpvalstu attiecībās ir bijis uzturēt izvērstu un aktīvu dialogu ar dažādu reģionu valstīm. Latvija ir neliela valsts, kuras vieta Eiropas un globālajā politiskajā kartē lielā mērā atkarīga no tā, kādu priekšstatu par sevi saskarsmē ar ārpasauli mēs radām. Tādēļ ģeogrāfiskajām dimensijām mūsu izpratnē ir sekundāra loma.

Latviju un Turciju saista senas un ciešas saites. Mūsu tautas ir tuvinājusi kopīga izpratne par to, ka tautas pašizpausmes iespējas pastāv vienīgi brīvā un neatkarīgā valstī. Turcija nekad nav atzinusi Latvijas valstiskuma iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā. Par to esam pateicīgi, un Latvijas tauta to nekad neaizmirsīs.

Atgūstot kādreiz zaudēto neatkarību, Latvija uzsāka aktīvu darbu mūsu valstu savstarpējo attiecību veidošanā. Šodien mūs saista aktīva sadarbība gandrīz visās divu partnervalstu attiecību jomās. Mūsu valstu iedzīvotāji gūst nenovērtējamu labumu no Latvijas un Turcijas progresējošās tirdzniecības, sadarbības ražošanā, tūrismā, militārajā jomā. Aktīvs visu līmeņu politiskais dialogs tiek pastiprināts ar pieaugošo abu valstu iedzīvotāju savstarpējās saskarsmes biežumu.

Veiksmīgais mūsu valstu divpusējais dialogs tiek pastiprināts ar sekmīgu sadarbību daudzpusējās politiskās dimensijās. Latvijas un Turcijas pozitīva iesaiste tādu organizāciju darbībā kā ANO un EDSO liecina par to, kādu nozīmi mūsu valstis piešķir miera un brīvības ideālu nostiprināšanai pasaulē. Latvija ir uzsākusi grūto ceļu uz dalību NATO. Mēs augstu vērtējam Turcijas atbalstu šī ceļa veikšanai. Dalība Eiropas Savienībā mūsu valstu sadarbību pacels jaunā un vēl nebijušā kvalitātē.

— Jūsu ekselence!

Atļaujiet man jūs vēlreiz sveikt kā Turcijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā un novēlēt panākumus un veiksmi šī svarīgā uzdevuma veikšanā.

Pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Ilhami Altans Karamanoglu tikās ar "Latvijas Vēstneša" pārstāvi un atbildēja uz viņa jautājumiem:

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat savas misijas sākumu, un kas būs jūsu vēstnieka darbības prioritātes?

— Es uzskatu par ļoti svarīgu savā misijā arī šo pašu pirmo dienu. Šo akreditācijas ceremoniju. Pirms diviem mēnešiem es stājos Turcijas vēstnieka amatā Lietuvā, kuras galvaspilsēta, kā zināt, ir arī mana rezidence. Tagad esmu pilntiesīgs savas valsts pārstāvis arī Latvijā, un tā ir liela atbildība.

Atbildot uz jūsu jautājuma otro daļu, es gribu uzsvērt, ka starp mūsu abām valstīm pastāv ļoti labas politiskās attiecības. Taču ekonomiskās attiecības, diemžēl, vēl nav tādā līmenī, kā mēs to vēlamies. Tādēļ tā arī būs mana vēstnieka darbības prioritāte. Arī mūsu kultūras sakaru sekmēšana. Šajās dienas es tikos arī ar Latvijas Universitātes rektoru, un mēs nolēmām jūsu Universitātē atvērt Turcijas centru, kur jūsu studenti varētu mācīties turku valodu. Rektors apsolīja atrast šim centram telpas. Un turku valodu šeit varētu mācīties ne tikai studenti, bet katrs, kas to vēlas. Šajā centrā notiks arī dažādi sabiedriski pasākumi, piemēram, semināri par Turciju, mūsu mākslas izstādes un turku mūzikas koncerti.

— Kā jūs vērtējat savu sarunu ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Protams, es ar to esmu ļoti apmierināts. Jūsu prezidents ir ļoti augsta līmeņa persona, un viņš ļoti labi pārzina visas divpusējo un daudzpusējo attiecību problēmas. Galvenais akcents mūsu sarunā bija likts uz mūsu valstu divpusējām attiecībām, taču mēs pārrunājām arī daudzpusējo attiecību aktualitātes. Arī Latvijas vēlēšanos iekļauties Eiropas Savienībā un NATO. Kā zināms Turcija kā NATO valsts atbalsta Latvijas vēlēšanos iestāties šajā organizācijā. Mums nav pret to nekādu iebildumu. Un Turcija arī atbalsta Latvijas vēlmi iestāties ES.

Ilhami Altans Karamanoglu dzimis 1935. gadā Bolu, Turcijā. Beidzis Ankaras universitātes juridisko fakultāti. 1957. gadā sācis strādāt Turcijas Ārlietu ministrijas protokola departamentā, taču pēc sešiem gadiem pārtraucis šo darbu, jo divus gadus bijis obligātajā karadienestā. No 1985. līdz 1988. gadam vadījis Ārlietu ministrijas konsulāro lietu departamentu, bet pēc tam trīs gadus bijis Turcijas ģenerālkonsuls Lionā. No 1991. līdz 1994. gadam Turcijas ģenerālkonsuls Baku, bet kopš 1995. gada — Turcijas Ārlietu ministrijas konsulāro lietu departamenta ģenerāldirektors. Kopš šā gada marta Ilhami Altans Karamanoglu ir Turcijas vēstnieks Lietuvā. Viņa rezidence ir Viļņā. Ilhami Altans Karamanoglu dzīvo viens, taču viņam ir divi bērni. Vēstnieks runā turku, franču, angļu un spāņu valodā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors