Turpinājums

no 1.lpp.

Mūsu ministre palūdza atļauju atsūtīt uz Latviju mūsu speciālistu grupu — lai ukraiņu eksperti iepazītos ar jūsu valsts pieredzi. Latvijā ir pilnībā centralizēta visu juridisko personu reģistrācijas sistēma. Mēs no Latvijas varam daudz mācīties arī valsts budžeta plānošanā — jums taču ir bezdeficīta budžets. Varam mācīties arī no jūsu sociālās nodrošināšanas sistēmas.

Ekonomisko sadarbību starp mūsu valstīm es redzu savādāk — nevis kā vienkāršu preču pirkšanu un pārdošanu. Tagad mums jāsadarbojas augstākā līmenī — jāveido kopuzņēmumi. Nupat es biju Ādažos un redzēju, cik teicami tur organizēta gaļas, kartupeļu čipšu un citu pārtikas preču ražošana.

Ādažnieki Ukrainā jau veido kopuzņēmumu pārtikas preču ražošanai. Mēs Ukrainas dienvidos varētu veidot šādus kopuzņēmumus arī tomātu konservu ražošanai — tur ir izcilas tomātu ražas. Notiek sarunas par kopuzņēmumu kartupeļu čipšu ražošanai Ukrainā. Pie mums jau mēģināja apgūt šī produkta ražošanu, taču pietrūka pieredzes. Izrādās, ka čipšus var ražot tikai no īpašu šķirņu kartupeļiem. Es domāju, sekmīgi varētu darboties kopuzņēmumi šprotu ražošanai: jums ir zivis, mums Ukrainā, savukārt, ir teicama saulespuķu eļļa, mums ir arī metāla rūpniecība skārda kārbu ražošanai. Vienkāršas pirkšanas un pārdošanas attiecības — manuprāt, tā jau ir vakardiena. Kopuzņēmumu veidošana cieši sasaistīs abu valstu iekšpolitiskās un ārpolitiskās intereses. Katrai valstij taču jāaizstāv savu ražotāju intereses. Pēc kopuzņēmuma izveidošanas šīs ražotāju intereses aizstāvēs jau abas valstis.

Ukrainas vēstnieks paredzēja labas perspektīvas sadarbībai starp Rīgu un Kijevu, kā arī starp Latvijas un Ukrainas Zinātņu akadēmiju. Piemēram, Ukrainas zinātnieku izstrādātā jaunākā metināšanas tehnoloģija Latvijai varētu būt ļoti noderīga naftas un naftas produktu tranzīta cauruļvadu apkalpošanā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors