Akceptēts rīkojums "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas aizsardzības koledžu".

Valdība akceptēja rīkojumu "Par atļauju Dānijas firmai a/s "Semco" veikt darbu enerģijas taupības pasākumu realizācijā Latvijas Medicīnas akadēmijas bērnu klīniskajā slimnīcā".

Valdība akceptēja rīkojumu "Par Latvijas Republikas satiksmes ministra un Austrijas Republikas federālā zinātnes un satiksmes ministra nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem".

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"".

Akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā grozījumu projekts likumā "Par likumiem un nodevām".

Pieņemta zināšanai ekonomikas ministra Laimoņa Strujēviča sniegtā informācija par situāciju tranzītbiznesā. Satiksmes ministrijai kopā ar Finansu, Zemkopības un Iekšlietu ministriju uzdots precizēt iesniegtos priekšlikumus un sadalīt tos īstermiņa un ilgtermiņa pasākumos.

Pieņemta zināšanai ekonomikas ministra Laimoņa Strujēviča sniegtā informācija par finasējumu nacionālās likumdošanas atbilstības izvērtējuma ES prasībām procesam. Lai nodrošinātu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu darbinieku piedalīšanos sanāksmēs Briselē, kas saistītas ar nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtējumu, Finansu ministrijai uzdots: apkopot informāciju par nepieciešamo finansējumu komandējumu izdevumiem uz Briseli; kopā ar Ārlietu ministriju izvērtēt apkopoto informāciju un līdz 26.maijam iesniegt izskatīšanai valdības sēdē priekšlikumus par finasējuma piešķiršanu komandējumiem uz Briseli.

Valdība akceptēja koncepciju "Par Krīzes pārvaldes centra darbībai nepieciešamo normatīvo dokumentu izstrādi". Paredzams, ka Krīzes situācijas kontroles centrs tiks izveidots pie Ministru kabineta.

Akceptēta Valsts mežu nomas koncepcija kā pamats tālākai meža apsaimniekošanas ekonomiskā modeļa izstrādei, Zemkopības ministrijai uzdots izstrādāt noteikumu projektu "Par valsts meža nomu" un līdz 1.oktobrim iesniegt izskatīšanai valdībā.

Konceptuāli akceptēta "Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas reorganizācija", Labklājības ministrijai uzdots sagatavot reorganizācijas veikšanai nepieciešamos tiesību aktu projektus.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai Finansu ministrijas iesniegtos priekšlikumus par akcīzes nodokļa vieglajiem automobiļiem piemērošanas kārtības maiņu, atbalstīts priekšlikums akcīzes nodokļa vieglajiem automobiļiem piemērošanu 10 procentu apmērā no automobiļa vērtības aizstāt ar kombinēto akcīzes nodokļa likmi, ņemot vērā motoru cilindru darba tilpuma kubikcentimetru skaitu un automobiļa izgatavošanas gadu. Satiksmes ministrijai kopā ar Finansu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju mēneša laikā sagatavot jautājumu par sektora politiku attiecībā uz vieglajiem automobiļiem un iesniegt to izskatīšanai valdības sēdes konceptuālajā daļā.

Valdības preses departaments

Finansu ministra Roberta Zīles

un pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Finansu ministrs Roberts Zīle :

— Tā kā interese par budžeta grozījumiem ir ļoti liela, īsi pateikšu, ka jautājuma izskatīšana par budžeta grozījumiem noritēja, kā es arī paredzēju, ļoti optimistiski, konstruktīvi un, absolūti minimāli tehniski mainot tekstu, projekts tika nosūtīts Saeimai. Plānots, ka šo ceturtdienu un nākamceturtdien projekts būs komisijās izskatīšanai un tiks sagatavots Saeimas lēmuma projekts, kas noteiks procedūru. Ar šo jautājumu jātiek galā līdz 18. jūnijam, kad pēc plāna paredzēts otrais lasījums.

Par ļoti būtisku likumprojektu, ko šodien akceptēja Ministru kabinets (MK), ir Likums par ienākuma nodokli. Ir pagājis gads, kopš MK sēdē tika konceptuāli apstiprināts projekts, kas paredz kopīgu likumu uzņēmumu ienākumu nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kas pašlaik tiek regulēti divos atsevišķos likumos. Konceptuālais lēmums tika pieņemts 1997. gada 20. maijā, un diemžēl darbs pie likumprojekta, kurā ir 98 panti, aizņēma veselu gadu. Dokuments ietver abu šo nodokļu ne tikai mehānisku salikšanu kopā, bet arī situācijas izskaidrošanu tajos gadījumos, kad notiek pašnodarbināšanās un tamlīdzīgi gadījumi. Faktiski šeit ir četri ienākumu veidi, kas likumprojektā ietverti: ienākumi no algotā darba, ienākumi no saimnieciskās darbības, kas attiecas gan uz juridiskām, gan fiziskām personām, ienākumi no īpašuma un visa veida pārējie ienākumi. Ja attiecīgā persona noteiktā laikā neizvēlas kādu no uzņēmējdarbības ienākumu aplikšanas veidiem, kas ir dažāda administrēšanas kārtība un apliekamā minimuma citāda noteikšanas kārtība, tad piemēro fizisku personu un citas tamlīdzīgas normas.

Būtiskas normas ir pārejas noteikumos. Pamattekstā parādās norma par to, ko angļu valodā sauc par capital gain , kas latviski varētu nozīmēt ieguvumu, labumu, kas tiek gūts no vērtspapīru, no nekustamā īpašuma tirdzniecības un tamlīdzīgām lietām. Taču šīs normas būs jāievēro tikai no 2001. gada, un ir paredzēta 10 procentu ienākumu likme šiem ienākumiem. Domāju, ka tas ir normāls solis, ko Latvija iet, un valsts būs spiesta spert šo soli jebkurā gadījumā, jo ienākums no vērtspapīru, nekustamā īpašuma un citas līdzīgas tirdzniecības arī ir ienākums.

Būtiska ir arī atvieglojumu daļa, kas atšķiras no iepriekšējā likuma — normas, kas ir izstrādātas no ienākuma nodokļa piemērošanas un kas attiecas uz naftas izpētes un ieguves darbiem atbilstoši koncepcijai, kas tika iepriekš apstiprināta MK. Arī par to bezcerīgo parādu uzkrājumu atlikšanu no apliekamā ienākuma siltumapgādes uzņēmumiem un siltumenerģijas parādu samazināšanu, kas arī bija konceptuāls jautājums. Trešais konceptuālais jautājums bija saistīts ar hipotekāro kreditēšanu, kad procentu maksājumus par hipotekāro kredītu atskaita no apliekamā ienākuma. Tas ir tas būtiskākais, kas atšķirīgs no iepriekšējā, plus vēl tas, ka šajā projektā pašlaik nav iestrādāta īpaša kārtība attiecībā uz zemnieku saimniecībām. Tām tiek dotas iespējas piemērot atlaides līdzīgi kā citiem maziem uzņēmumiem vai arī saņemt atlaides 10 latu apmērā par katru apstrādāto zemes hektāru. Mums bija neliela diskusija par šo jautājumu, bet valdība palika pie tā principa, kas bija konceptuālā apspriešanā pirms gada.

Ar nākamo likumprojektu — "Par nodokļiem un nodevām" — ir jocīga situācija. Šis likumprojekts ir Saeimā, bet mēs esam spiesti vēlreiz sūtīt ar citu dokumenta numuru grozījumus šajā pašā likumprojektā, jo dažādu citu apsvērumu dēļ deputāti nolēma ļoti ilgi gaidīt uz šī likuma tālāko virzību Saeimā. Līdz ar to, lai risinātu pašvaldību parādu kapitalizācijas problēmu, kas šeit ir pats svarīgākais, mēs esam spiesti vēlreiz no MK sūtīt uz Saeimu grozījumus šajā likumprojektā, lai jautājumu pasteidzinātu. Tas ir svarīgi daudzām pašvaldībām, daudziem uzņēmumiem. Nevaru vēl pateikt detaļas, kas sekos grozījumiem MK noteikumos, jo diskusija nav pabeigta, kaut gan situāciju šīs smagās problēmas risinājumam iezīmējuši Finansu ministrijas un Privatizācijas aģentūras speciālisti.

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība izrietēja no panta nodokļu un nodevu likumā, ko noteica par siltumu, apkuri, enerģiju un tamlīdzīgām precēm.

Pēc tam runāja pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs: — Manuprāt, šodien Ministru kabinets pieņēma pašu galveno lēmumu. Un tas ir tāds, ka šis likumprojekts par administratīvi teritoriālo reformu tiek nodots politiskai diskusijai Saeimā. Protams, ar visiem tiem trūkumiem un iebildumiem, kādi šobrīd ir. Un iebildumi ir ļoti dažādi, pat pretēji no pašvaldību puses.

Vēl Ministru kabinetā tika akceptēts piedāvātais likumprojekta grozījums, turklāt diezgan būtisks. Pēc pārrunām ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem tika ierosināts administratīvi teritoriālās reformas periodu pagarināt no diviem uz sešiem gadiem. Un to arī valdība akceptēja. Tas ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanu ciklu. Ja likums stātos spēkā šī gada beigās, tad līdz pašvaldību vēlēšanu kampaņas sākumam atliktu divi gadi — viens gads, lai sagatavotos šādām nopietnām reformām un realizētu tās brīvprātīgi, ir ļoti īss laiks. Jo pašlaik pašvaldībām nav sagatavota šī pārejas metodika, nav skaidrs, kā šo reformu veikt.

Ņemot vērā pašreizējo pieredzi Latvijā, maksimāli šī gada beigās varētu būt kādas septiņas vietas, kur pašvaldības varētu apvienoties, taču cerēt, ka nākamajā gadā to skaits pietuvotos kādiem 50 procentiem, nav reāli. Tāpēc vajadzēja izdarīt šos labojumus.

— Līdz kuram gadam konkrēti paredzēts īstenot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu?

J.Bunkšs:

Ja piedāvājam sešu gadu posmu, divus gadus būs jāveic konkrēta izpēte, jānosaka precīzi definējumi. Turklāt nedomāju, ka būtu jāapvienojas par katru cenu. Mans viedoklis — lai virzītos mērķtiecīgi, lai pašvaldību darbs būtu efektīvs, jāskatās ne tikai uz šiem fiziskajiem teritoriālās apvienošanas variantiem. Varētu būt arī tādi piedāvājumi, kādi izteikti Dundagas pusē, tas ir, pašvaldību sadarbība uz līguma pamata.

Rūta Bierande, Rita Belousova,

"LV" nozaru redaktores

Pēc "LV" ieraksta diktofonā