MĒS VISI BALTIJĀ

Par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas solidaritāti, drošību

Baltijas asamblejas 12.sesijā un Baltijas padomes 4.sesijā Ventspilī 1998. gada 8. un 9. maijā

Turpinot "LV" 12. un 13. maija publikācijas

Ziemeļvalstu padomes delegācijas vadītāja

Berita Larsena:

Sadarbībā ar Baltijas valstīm — jaunas iespējas

Runa Baltijas asamblejas 12.sesijā Ventspilī 1998.gada 8.maijā. "Latvijas Vēstneša" (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums

Prezidenta kungs!

Vispirms es gribu pateikties Baltijas asamblejai par laipno uzaicinājumu un iespēju uzstāties jūsu sesijā. Tas ir gan gods, gan iepriecinošs notikums.

Es arī priecājos, ka varu apstiprināt, ka nākamā kopējā Baltijas asamblejas un Ziemeļvalstu padomes apspriede notiks 1999.gadā. Mēs ierosinām, lai tā notiktu Helsinkos nākamā gada sākumā, 8. un 9.februārī.

Šī kopējā apspriede sniedz mums visiem lielu izdevību. Tā var būt mūsu sadarbības stūrakmens jaunajā tūkstošgadē. Pārmaiņas mūsu reģionā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) paplašināšana, prasa elastību un jaunievedumus, un mums jābūt gataviem uz to.

Baltijas valstis tagad atrodas atšķirīgās Eiropas integrācijas procesa stadijās. Šajā sakarā es gribētu norādīt, ka Ziemeļvalstis vienmēr ir atradušās atšķirīgās stadijās attiecībā uz Eiropas sadarbību, jo trīs valstis ir ES locekles un divas valstis piedalās Eiropas Kopējā tirgū, balstoties uz Līgumu par Eiropas ekonomisko telpu.

Ziemeļvalstu padomei ir bijušas dažādas lomas šajās atšķirīgajās stadijās, un tā ir devusi ieguldījumu, lai saglabātu saites sarp tām Ziemeļvalstīm, kas ir ES locekles, un tām, kas neietilpst ES. Pēc manām domām, sadarbība, izmantojot reģionālās institūcijas, var būt tikai izdevīga, un šajā kontekstā izšķiroša nozīme ir parlamentārajam dialogam.

Jums būs jāpaveic milzīgs darbs. Pievienošanās process prasa izmaiņas daudzās sabiedrības jomās. Jāpieņem jauni likumi. Mums, parlamentāriešiem, ir liela pieredze šajā jomā. Piemēram, mana valsts Norvēģija ir divas reizes risinājusi sarunas par iestāšanos ES, bet tauta ir arī divreiz pateikusi nē. Jūs esat iesākuši pielāgot savu ekonomisko un tiesisko sistēmu Eiropas Savienības normām un atrodaties sākumposmā. Mēs gribētu, lai jūs mums pateiktu, kādās jomās būtu lietderīgi sadarboties un apmainīties ar informāciju uz parlamentāra pamata.

Mēs īpaši apzināmies grūto un emocionālo situāciju nacionālo minoritāšu jautājumos, sevišķi Latvijā. Ziemeļvalstu padome ir ļoti apmierināta ar Saeimas līdz šim veikto darbu un ar pārliecību gaida šo jautājumu galīgo izskatīšanu.

Apspriedes uzmanības centrā arī jābūt iniciatīvai "Ziemeļu dimensija", ko Eiropas Savienībai izvirzīja Somija. Ziemeļvalstu padomes prezidijs atbalsta šo iniciatīvu. Svarīga tēma varētu būt reģionālā sadarbība, ieskaitot sadarbību ekonomiskā un sociālajā jomā, kas veicinātu nepārtrauktu attīstību. Citi svarīgi jautājumi ir drošība un stabilitāte reģionā un, protams, vides aizsardzība un enerģētika.

Kā jau norādīju, ir vairākas iespējamas tēmas. Bet izšķiroša nozīme ir arī tam, kā mēs sadarbojamies. Es ierosinu, ka mums jākoncentrē lielāka uzmanība uz materiāliem projektiem.

Labs piemērs ir projekts par noziedzību Baltijas jūras reģionā. Noziedzība ir jautājums, kas bieži apspriests Baltijas asamblejā, bet Ziemeļvalstu padomei tā ir samērā jauna tēma. Darba grupa, ko vada Komiteja sadarbībai ar kaimiņreģioniem, sagatavo priekšlikumus turpmākai rīcībai. Martā Rīgā norisinājās darba grupas tikšanās ar Baltijas asamblejas Juridisko komiteju. Ziņojumu un priekšlikumus darba grupa iesniegs jūnijā.

Bērnu stāvoklis vēl joprojām ir Ziemeļvalstu padomes prioritāte. Šā gada 8.decembrī Stokholmā notiks konference, kas tagad saucas "Bērnu forums". Konferences mērķis ir apspriest bērnu stāvokli mūsu kaimiņreģionos, kā arī Ziemeļvalstīs. Baltijas asambleju uzaicinās piedalīties šajā pasākumā.

Nākamajā nedēļā Ziemeļvalstu padome rīkos īpašu semināru Stokholmā un Helsinkos, kur galvenā uzmanība būs pievērsta bērnu problēmām. Piedalīsies 12 parlamentārieši no Baltijas valstīm un Krievijas ziemeļrietumiem.

Viens no ceļiem, kā paātrināt mūsu darbu, varētu būt, piemēram, kopējas darba grupas izveidošana, kas dotu iespēju tās locekļiem ciešāk sadarboties. To, piemēram, varētu darīt enerģētikā. Attiecīgajām komitejām vajadzētu izvērtēt šo iespēju.

Es iestājos par ciešu sadarbību starp Baltijas asambleju un Ziemeļvalstu padomi dažādos līmeņos, lai rastos iniciatīvas un priekšlikumi, ko mēs varētu iesniegt savām valdībām, un tādējādi īstenot projektus, kas dotu labumu cilvēkiem. Šajā sakarā es gribētu minēt vienu piemēru no savas valsts un savu vēlēšanu apgabala. Vispārējā labvēlīgā attieksme pret Norvēģijas un Latvijas sadarbību deva iespēju parakstīt sadarbības līgumu starp reģionālo koledžu Valmierā un reģionālo koledžu Lillehammerē. Abas koledžas mācās viena no otras. Tas ir paraugs, kam mums, politiķiem, vajadzētu sekot.

Paldies par uzmanību!

Igaunijas delegācijas vadītājs

Arnolds Ritels:

Baltijas sadarbība 1998.gadā Igaunijas skatījumā

Runa Baltijas asamblejas 12.sesijā Ventspilī 1998.gada 8.maijā. "Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs) neoficiāls tulkojums

Riskējot atkārtot iepriekš runāto, gribu īsumā pakavēties pie Baltijas asamblejas darba aizvadītajā pusgadā no Prezidija igauņu puses viedokļa. Pārskata periodā asamblejas komitejas ir sanākušas desmit reizes. Tā kā komitejas nesniedz apkopojošu informāciju par savu darbu un tā izvērtējumu, turpmāk sacītā pamatā ir komiteju sēžu protokoli. Es gribētu izteikt šeit dažas domas, kas, manuprāt, ir pelnījušas uzmanību un atbalstu. Tā Izglītības, zinātnes un kultūras komitejā ir radusies ideja par to, ka Baltijas asamblejai vajadzētu izdot informācijas biļetenu vai atvērt lappusīti Internetā. Komunikāciju komitejā tika minēti pārsteidzoši piemēri par informācijas trūkumu vai tās sagrozīšanu: 1998.gadā Rietumos izplatītajos informatīvajos materiālos nav vietas neatkarīgajām Baltijas valstīm, bet NVS sākas tieši ar Polijas robežām. Pēc komitejas datiem, šāda dezinformācija vismaz dažos gadījumos ir par šķērsli tiešām Rietumu investīcijām.

Līdz ar informatīvā biļetena izdošanu un Interneta lappuses atklāšanu aktuālāka kļūtu arī ar Baltijas asamblejas rezolūciju īstenošanu saistītā atgriezeniskā saite. Šis jautājums tika vairākkārt izskatīts Baltijas asamblejas plenārsēdēs, tagad Sociālekonomisko lietu komiteja ir izvirzījusi to izskatīšanai tieši Baltijas Ministru padomē. Jācer, ka skaidru atbildi saņemsim šajā sesijā. Ekoloģijas un enerģētikas komiteja atbalstīja viedokli, ka šobrīd vairāk jānodarbojas ar pieņemto rezolūciju īstenošanu un jātērē mazāk enerģijas jaunu dokumentu pieņemšanai. Ja Baltijas valstu kopīgais mērķis ir pievienošanās lielākajām reģionālajām vai starpvalstu organizācijām, būtu lietderīgi ne tik daudz apspriest likumdošanas aktu savstarpēju saskaņošanu, bet vairāk to, kā un kādā secībā mūsu tiesību akti tiek saskaņoti ar šo organizāciju noteikumiem un likumiem. Arī šāda doma izskanēja komitejā. Līdzīgu nostāju pauda arī Komunikāciju komiteja.

Par ļoti svarīgu uzskatāma Drošības un ārējo sakaru komitejas darbība. Daudzos svarīgos jautājumos komitejas principi, šķiet, saskan, taču praktiskos politiskos jautājumos nereti ir grūti panākt vienotus risinājumus.

Godātie Baltijas asamblejas locekļi!

Lai stiprinātu Baltijas sadarbību un vienotību, svarīgi ir divi Baltijas asamblejas darbības attīstības virzieni. Vispirms, konkrēti projekti ekonomikā, transportā, vides aizsardzībā, enerģētikā un citās jomās. Daži Baltijas asamblejas darbības paplašināšanas piemēri šajā ziņā. Baltijas valstu gāzesvadu tīkli ir savstarpēji savienoti, un dabasgāze tiek importēta no Krievijas. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai būtu jābūt kopīgi ieinteresētām paaugstināt dabasgāzes piegādes drošumu patērētājiem, savienojot Baltijas valstu gāzesvadu tīklus ar Eiropas gāzesvadiem. Tas būtu īpaši svarīgi, ņemot vērā iespējamo Eiropas Savienības lēmumu par gāzes tirgus liberalizāciju. No otras puses, Ziemeļvalstis patlaban attīsta projektu "Nordic Gas Grid". Būtu vēlams, lai Baltijas valstis parādītu savu ieinteresētību, novērotāju statusā piedaloties arī šajā projektā. Somijas un Igaunijas gāzesvadu apvienošana ļautu "Nordic Gas Grid", kas tiecas uz Eiropu, izmantot Latvijas gāzeskrātuvi un tuvākajos piecos gados savienot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gāzesvadu tīklu ar Eiropas gāzesvadu tīkliem.

Līdztekus gāzesvadu apvienošanai no enerģētiskās saimniecības viedokļa svarīga ir arī elektroapgādes problēma. Eiropas Savienības atbalstītās Baltijas jūras reģiona valstis "Baltic Ring" projekta ietvaros pētīja iespēju izveidot vienotu elektroenerģijas tirgu ap Baltijas jūru. Izpētē aktīvi piedalījās arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektrofirmas. Lai fiziski savienotu elektropārvades līnijas ap Baltijas jūru, nepieciešams papildus izbūvēt elektropārvades līnijas starp Lietuvu un Poliju. No Baltijas valstu viedokļa ļoti svarīga būtu arī zemūdens elektrības kabeļa ierīkošana starp Igauniju un Somiju, kas ļautu pāriet uz sinhronu darbu ar Rietumeiropas un Ziemeļeiropas energosistēmu. Papildus elektroenerģijas kvalitātes pieaugumam Baltijas valstīs samazinātos izdevumi, turklāt tas būtu ievērojams solis integrācijā ar Eiropas infrastruktūrām.

Šai jomai, protams, pieskaitāma arī "Via Baltica" projekta attīstība. Par šo projektu tiek runāts jau kopš 1988.gada. Bez šaubām, svarīgais starptautiskais ceļš ir zaudējis politisko pieskaņu un šobrīd ir Eiropas autoceļu tīkla būtiska sastāvdaļa. "Via Baltica" tiek aplūkots mūsu autoceļu vispārējā līmenī un uz faktiskās ceļu satiksmes fona, ievērojot mūsu valstu relatīvi saspringto ekonomisko stāvokli. Tāpēc šajā projektā uzsvars tika likts uz esošā saglabāšanu, nevis ievērojamu investīciju piesaisti. "Via Baltica" attīstības principiālie vērtējumi un saskaņotie darbības virzieni ir fiksēti kopīgā Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas satiksmes ministru parakstītā memorandā. Programmas īstenošanu pārrauga starptautiska uzraudzības komiteja.

Domāju, ka Baltijas asamblejas darbības efektivitātes paaugstināšanai, tās komitejām līdzās rezolūciju izstrādei vajadzētu padomāt arī par to, ko darīt, lai minētos projektus īstenotu un veicinātu, kā arī piesaistīt citus projektus šā mērķa sasniegšanai. Sadarbība komunikāciju un infrastruktūras jomā ir viena no svarīgākajām un perspektīvākajām citu sadarbības formu vidū, raugoties gan no Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanas, gan arī no iekļaušanās Eiropas struktūrās viedokļa. Viens no priekšnoteikumiem vienotu stratēģiju izstrādē ir atbilstošu statistikas materiālu vākšana un nepieciešamo pētījumu organizēšana.

Kā atzīmēja Baltijas jūras reģiona biznesa līderu šāgada sanāksmes dalībnieki, šim reģionam piemīt liels attīstības potenciāls. Nākamajos 15—20 gados tirdzniecības apjomam šeit jāpieaug aptuveni desmitkārt. Par attīstības virzītājspēku kalpo atšķirības starp divām šā reģiona daļām. Pārejas perioda valstīs rietumu firmas var rast gan jaunus patērētājus, gan konkurētspējīgus piegādātājus, bet tās austrumu daļas firmas, kas strauji attīstās, rietumdaļā iegūs tehnoloģijas un noieta tirgu. Ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstis šajos apstākļos nepārvērstos koloniāla tipa pseidoneatkarīgās valstīs, ar kurām manipulē ieteikmīgi ekonomiskie spēki, bet gan veiktu uzdevumus un tiektos uz mērķiem, kuru dēļ tās grūtā cīņā tika izveidotas, t.i., lai nodrošinātu mūsu nelielo tautu fizisko un kultūreksistenci dinamiski mainīgajā pasaulē.

Cits Baltijas asamblejas darbības virziens — tās kā reģionālās sadarbības struktūras autoritātes paaugstināšana plašākā starptautiskā mērogā. Lai to panāktu, līdz ar pārējiem pasākumiem ir vajadzīga ciešāka Baltijas asamblejas sadarbība ar citām starptautiskajām institūcijām, kas darbojas mūsu reģionā. Nevar par normālu uzskatīt to, ka Baltijas asamblejai, piemēram, nav sadarbības saišu ar citu institūciju, kas darbojas šajā pašā reģionā, — Baltijas jūras valstu padomi. Patlaban šīs institūcijas ietvaros tiek izstrādāta "Baltijas jūras reģiona Agenda XXI ", kas ir reģiona valstu saudzīgas attīstības programma. Tajā ir septiņi sektori, kas nozīmīgi arī no Baltijas valstu viedokļa, proti, lauksaimniecība, enerģētika, zvejniecība, mežsaimniecība, rūpniecība, tūrisms un transports. Baltijas sadarbības interesēs būtu ļoti svarīgi, lai šo jautājumu risināšanā līdztekus Baltijas valstu valdībām kā kolektīva reģionāla struktūra piedalītos arī Baltijas asambleja.

Nepieciešamība palielināt Baltijas asamblejas kā institūcijas, kas pārstāv Baltijas valstu kopīgās intereses, nozīmi izriet no fakta, ka mūs vieno ģeogrāfiski, vēsturiski un politiski apstākļi un to noteiktās kopīgās eksistenciālās rūpes un intereses. Neraugoties uz noteiktu kultūras un vēstures faktoru nosacīto prioritāšu un centienu atšķirībām, iespējams tikai kopīgs, visas Baltijas valstis aptverošs risinājums. Tam par iemeslu, no vienas puses, ir augšminētie apstākļi, no otras — fakts, ka apkārtējā pasaule ir veidojusies, precīzi ievērojot reģionālo principu, un nav gatava ar vieglu roku izjaukt radušos līdzsvaru un mainīt pastāvošo politisko, ekonomisko un drošības reģionu robežas. Var uzskatīt par izslēgtu iespēju, ka kāda no Baltijas valstīm varētu atrisināt savas eksistenciālās problēmas ārpus Baltijas reģionālā konteksta, lai cik izdevīgi arī liktos priekšnosacījumi divpusēju saišu attīstīšanai ar kādu citu, šajā sistēmā neietilpstošu valsti. Šīs problēmas var atrisināt tikai ciešā vienotībā.

Viena no iespējām palielināt Baltijas asamblejas starptautisko "svaru" ir jau minētā Interneta lappuses atvēršana. Ar tās palīdzību varētu plašāk informēt par Baltijas valstīm un to kopīgo darbību, Baltijas asamblejas struktūru un tās mērķiem.

Daži nesenās pagātnes notikumi īpaši izgaismoja Baltijas sadarbības nozīmi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības un valstiskuma nostiprināšanas kontekstā. Ar to es vispirms domāju situāciju, kādā negaidot nonāca Latvijas Republika. Lai arī palaikam dzirdamas runas, ka Baltijas asamblejai nevajadzētu galveno uzmanību pievērst politikai, bet gan koncentrēties vispirmām kārtām tiesību aktu unificēšanai, minētie notikumi rāda, ka viens no galvenajiem asamblejas uzdevumiem joprojām ir politiskās darbības koordinācija, nevis administratīvā unifikācija. Uzskatu, ka šādā situācijā mums visiem nepieciešams kaimiņvalstu politiskais atbalsts nepamatotu uzbrukumu atvairīšanā. Ir grūti saprast, kādu labumu dotu Baltijas asamblejas darbības reducēšana uz likumu saskaņošanu apstākļos, kad kopīga Baltijas valstu ārpolitikas prioritāte ir iestāšanās Eiropas Savienībā un no tās izrietošā nepieciešamība saskaņot likumdošanas aktus pirmām kārtām ar Eiropas Savienības normām. Šāda vēlme nozīmētu Baltijas asamblejas darba novirzīšanu uz otršķirīgu jautājumu risināšanu un būtībā Baltijas sadarbības vājināšanu.

Baltijas sadarbības loma Baltijas valstu ārpolitiskā statusa nostiprināšanā saglabāsies arī tad, kad šīs valstis būs iestājušās NATO vai Eiropas Savienībā. Šī sadarbība zaudētu dziļo jēgu tikai tad, ja minētajās savienībās iekļūtu tikai Igaunija. Taču šādu iespēju, balstoties uz vēsturisko pieredzi un ģeopolitiskajām realitātēm, mēs varam praktiski izslēgt. Šajās sadarbības organizācijās mēs iekļūsim vai nu kopā, vai arī tajās nenonāks neviena no Baltijas valstīm.

Ja patur prātā faktu, ka Baltijas valstu neatkarības atjaunošana kļuva iespējma, vienīgi pateicoties vienotajai Baltijas frontei, tad šīs frontes vājināšana pēc neatkarības atjaunošanas (tas, sarp citu, izpaužas arī publiski izteiktās šaubās par Baltijas sadarbības lietderību) būtu, maigi izsakoties, politiska tuvredzība. Tagad jau skaidri manāms, ka pret mums sekmīgi tiek lietota "skaldi un valdi" taktika. Kopā ar dažiem iekšējiem faktoriem tas jūtami ierobežojis mūsu valstu ārpolitiskās darbības brīvību salīdzinājumā ar to, kāda tā bija neatkarības pirmsatjaunošanas un pēcatjaunošanas periodā.

Šādu valstiskās neatkarības eroziju apturēt varētu tikai mūsu pievienošanās iepriekšminētajām starptautiskajām organizācijām, pirmkārt, — Eiropas Savienībai un NATO. Taču pievienošanās nav atkarīga tikai no mūsu vēlēšanās. Attiecībā uz Eiropas Savienību tā vispirms ir atkarīga no mūsu gatavības un veiktā "mājas darba". Eiropas Savienība izvērtē katru kandidātu atsevišķi, balstoties uz objektīviem kritērijiem, nevis ģeopolitiku. Tādēļ katrai valstij ir jāpieliek savas pūles. Nedaudz citāds stāvoklis ir ar NATO, kas savos lēmumos ņem vērā vispirms ģeopolitiskās realitātes. Tikai vienas Baltijas valsts uzņemšana nav iedomājama, tāpat arī vienas Baltijas valsts neuzņemšana. Tas nozīmē, ja viena no trijām valstīm nebūs pietiekami sagatavojusies, arī pārējām divām durvis būs slēgtas. Tādēļ ceļā uz NATO ārkārtīgi svarīga ir Baltijas valstu sadarbība, un mums ir jāsasprindzina spēki, lai šī pievienošanās neatvirzītos nenoteiktā nākotnē. Baltijas sadarbība, ja to īsteno pēc būtības un efektīvi, var palīdzēt mums pievienoties kā Eiropas Savienībai, tā NATO.

Ievērojot iepriekš sacīto, Igaunija vēlas savas prezidentūras laiku Baltijas asamblejā izmantot tam, lai Baltijas sadarbību vērstu ciešāku un saturīgāku un līdz ar to veicinātu Latvijas un Lietuvas gatavību, kas ļautu tās ātrāk iesaistīt sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Cits problēmu loks, kam savas prezidentūras laikā Igaunija gribētu veltīt uzmanību, skar ASV un Baltijas valstu hartas un no tās izrietošo iespēju īstenošanu. Sakarā ar to ļoti svarīga ir Amerikas Savienoto Valstu nostāja, kas pauž patiesu, dziļu un pastāvīgu interesi par Baltijas valstu neatkarību, suverenitāti, teritoriālo integritāti un drošību.

ASV augstu vērtē mūsu reģionālo sadarbību Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes ietvaros. Tas rada priekšnoteikumus ASV atbalstam attiecībā uz iniciatīvām, kas izvirzītas Baltijas sadarbības ietvaros. Šeit slēpjas lielas iespējas Baltijas valstu neatkarības un suverenitātes politiskajā un ekonomiskajā nostiprināšanā. Turklāt papildus partnerības komisijai varētu izveidoties vēl viens sadarbības līmenis.

Svarīgs instruments ASV un Baltijas attiecībās ir arī paralēli komisijai un kā papildinājums tai izveidotais Partnerības fonds. Ir jānodibina sakari starp Baltijas asamblejas un hartas struktūrām, lai tās izmantotu ciešākai sadarbībai Baltijas asamblejas ietvaros.

Tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva hartā apstiprina savu vēlmi arī turpmāk attīstīt gan savas divpusējās, gan arī attiecības ar kaimiņvalstīm, būtisks Baltijas reģionālās sadarbības aspekts ir Baltijas asamblejas agrāk pieņemto lēmumu revīzija. Tai jānoskaidro, kāda ir bijusi Baltijas sadarbības efektivitāte un kā harta varētu veicināt sekmīgāku Baltijas asamblejas mērķu sasniegšanu. Asamblejas komitejām vajadzētu ķerties pie šī darba tūlīt, nosakot stingrus termiņus, lai līdz vasaras brīvdienām mēs varētu sākt risināt pēc formas un būtības svarīgas problēmas. Sakarā ar to nepieciešams caurlūkot nolikumu par Baltijas asambleju, pieskaņojot to jaunajiem apstākļiem. Šis darbs ir jau sācies.

Igaunijas Republikas premjerministrs

Marts Sīmans:

Mēs bijām, esam un būsim

labi kaimiņi

Runa Baltijas asamblejas 12.sesijā Ventspilī 1998.gada 8.maijā. "Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs) neoficiāls tulkojums

Godātie kolēģi, godātie Baltijas padomes locekļi!

Baltijas sadarbībai ir bijusi un ir svarīga nozīme Igaunijas ārpolitikā. Par to, ka mūsu sadarbība ir sekmīga un ilgstoša, liecina arī tas, ka šeit, Ventspilī, uz savu 12.sesiju ir sanākusi Baltijas asambleja, un tas, ka savu 4.sanāksmi šodien notur Baltijas padome.

Savā šīsdienas runā es gribētu pievērsties galvenokārt ekonomiskajai sadarbībai. Parasti kaimiņvalstu starpā pastāv ciešas tirdzniecības saites. Tādēļ mūsu valdības ir orientētas uz pragmatisku un konkrētu sadarbību, lai uzlabotu iekšzemes un reģionālo ekonomisko vidi.

Baltijas valstu starpā jau 1993.gadā tika noslēgts trīspusējs, rūpniecības preces ietverošs līgums par brīvo tirdzniecību. Papildus tam 1996.gadā tika noslēgts lauksaimniecības preču brīvās tirdzniecības līgums. Šie divi līgumi lika pamatus Baltijas brīvās tirdzniecības zonas izveidei. Pēc brīvās tirdzniecības līgumu spēkā stāšanās intensificējās preču apmaiņa triju Baltijas valstu starpā. 1993.gadā Igaunijas preču apgrozība ar Latviju un Lietuvu veidoja 2 miljardus kronu, 1994.gadā — jau 3,2 miljardus, bet pagājušajā gadā tā pieauga līdz 8 miljardiem kronu.

Lai paplašinātu ekonomisko integrāciju, pērnā gada pavasarī tika uzsāktas sarunas ārpustarifu barjeru atcelšanas līguma jomā. Triju Baltijas valstu ekonomikas ministri šo līgumu parakstīja 1997.gada 20.novembrī. Šis dokuments ir izstrādāts uz Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu un Eiropas Savienības likumdošanas bāzes. Tā mērķis ir papildināt Baltijas valstu preču apmaiņas vidi, kas jau agrāk izveidota, izmantojot brīvās tirdzniecības līgumus, lai likvidētu tehniskos šķēršļus tirdzniecībā un unificētu sanitāros un fitosanitāros pasākumus. Cits šā līguma mērķis — triju Baltijas valstu likumdošanas harmonizēšana tehniskās regulēšanas un standartizācijas jomā, balstoties uz atbilstošo Eiropas Savienības likumdošanu. Līgums nosaka kvalitātes prasību savstarpējas atzīšanas principus. Ārpustarifu barjeru atcelšanas līgumu jau ir ratificējuši visu triju Baltijas valstu parlamenti, un tas stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā.

Pēdējo gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas mums svarīgās starptautiskās attiecībās. Ir sākusies Eiropas Savienības paplašināšanās, šā gada 1.februārī ir stājušies spēkā līgumi par triju Baltijas valstu asociēšanu ar Eiropas Savienību. Es nešaubos, ka gan Igaunija un Latvija, gan arī Lietuva nākotnē būs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Cita starpā tas izvirza lielas prasības mūsu ekonomikas attīstībai, jo labi ekonomiskie rādītāji ir cieši saistīti ar mūsu konkurētspēju Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Līdzīgajām ārpolitiskajām prioritātēm, pirmkārt jau integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, nevajadzētu būt par šķērsli, bet, gluži pretēji, par ieganstu Baltijas sadarbības turpināšanai. Lai arī Eiropas Savienības decembra samita lēmums nebija vienlīdz labvēlīgs visām trijām Baltijas valstīm, mēs uzskatām, ka ir svarīgi turpināt un attīstīt tradicionālo sadarbību, īpaši ekonomikā.

To mēs uzsvērām, arī uzsākot sarunas ar Eiropas Savienību par pievienošanos. Kā arī to, ka Eiropas integrācijas procesā sadarbība ir kļuvusi īpaši nozīmīga. Tā ietver informācijas un pieredzes apmaiņu, kā arī savstarpēju atbalstu. Mēs gribam nodrošināt mūsu valstu starpā pastāvošo politisko, ekonomisko un kultūras attiecību saglabāšanos.

Īpaši gribu uzsvērt to, cik lielu nozīmi mēs piešķiram Baltijas brīvās tirdzniecības telpas saglabāšanai un turpmākai attīstībai. Mūsu mērķis — brīvas pakalpojumu, preču, cilvēku un kapitāla kustības apstākļu radīšana Baltijas valstīs. Progress šajās sfērās ne vien veicinās ātru ekonomikas vietējā sektora attīstību, no tā būs atkarīgas arī ārvalstu investīcijas un to interese par Baltijas tirgu.

Likumdošanā brīvu preču kustību nodrošina iepriekšminētie brīvās tirdzniecības un ārpustarifu barjeru atcelšanas līgumi. Lai noslēgtu līgumus par brīvu pakalpojumu un darbaspēka kustību, ir ievadītas trīspusējas konsultācijas Baltijas Ministru padomes Tirdzniecības komitejā. Tā kā konkrētāks šo līgumu saturs lielā mērā ir atkarīgs no sarunām par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai, patlaban ekspertu līmenī tiek precizēti trīspusējo līgumu vispārējie principi un pušu viedokļi par līgumu iespējamo saturu.

Lai savstarpēji unificētu Baltijas valstu likumdošanu un tuvinātu to atbilstošajai Eiropas Savienības likumdošanai, šonedēļ ekspertu līmenī uzsāktas sarunas par stratēģisko preču eksporta kontroles līguma noslēgšanu. Kā jau minēts, viens no Baltijas ekonomiskās telpas izveides mērķiem ir ārvalstu kapitāla intereses palielināšana par Baltijas tirgu. Šā iemesla dēļ mēs esam ieinteresēti arī ziemeļu—dienvidu tranzītkoridora caur Baltijas valstīm izveidē. Tam pamatus liek trīspusējais tranzīta līgums, kas paredz vienotu muitas procedūru lietošanu un tranzītpārvadājumu deklarēšanas kārtības harmonizāciju, kā arī to garantēšanas harmonizāciju trijās Baltijas valstīs. Līgums nosaka tranzītdeklarāciju un kravu garantiju savstarpēju atzīšanu. Tranzīta līguma teksts ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienības Transporta konvenciju. Līguma parakstīšanas priekšnosacījums ir nacionālo garantiju sistēmu funkcionēšana. Latvija pēdējā no trijām Baltijas valstīm ievieš garantiju sistēmas ar 1998.gada 1.jūliju, līdz ar to radīsies apstākļi tranzītlīguma noslēgšanai. Lai uzlabotu Baltijas valstu tranzītvidi, ir ļoti svarīgi izmantot kopīgos robežpunktus uz šo valstu robežām. Kopīgs robežpunkts nozīmē vienkāršu robežas un muitas kontroli dubultas vietā, kā tas notiek patlaban. Pirmais robežpārejas punkts uz "Via Baltica" ar kopīgu kontroli ir uz Latvijas un Lietuvas robežas atklātais Grenctāles–Saloču punkts. Ir pabeigta arī Iklas–Ainažu robežpunkta celtniecība uz Igaunijas un Latvijas robežas.

Kā tranzītlīgums, tā arī kopīgas kontroles organizēšana robežpunktos būtiski vienkāršos un paātrinās tranzītpārvadāvājumus caur Baltijas reģionu.

Vienotas tranzīttelpas izveidei, labi funkcionējošus robežpunktus ieskaitot, kā arī likumdošanas harmonizācijai savā starpā un ar atbilstošo Eiropas Savienības likumdošanu, neapšaubāmi, ir pozitīva nozīme mūsu integrācijā Eiropas Savienībā.

Ievērojot iepriekšsacīto, var secināt, ka Baltijas valstu kā labu kaimiņu sadarbība ir bijusi un ir sekmīga. Par īpaši svarīgu es uzskatu progresu ekonomikā, kas ir tieši saistīts ar mūsu triju valstu iedzīvotāju labklājības uzlabošanos. Ticu, ka šāda sadarbība turpināsies konstruktīvā un pragmatiskā garā un par tās pamatu kļūs mūsu savstarpējo integrācijas procesu saskaņošana ar integrāciju Eiropā.

Par Baltijas asamblejas balvām

Literatūras, mākslas un zinātnes iestādēm

un organizācijām, literatūras, mākslas

un zinātnes darbu autoriem

Aicinām iesniegt darbus konkursam par Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē! Darbu iesniegšanas termiņš — 20.augusts.

Baltijas asamblejas balvas literatūrā, mākslā un zinātnē ir nodibinātas, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un izcilāko sasniegumu novērtēšanu minētajās nozarēs, kā arī šo sasniegumu popularizēšanu visās trijās Baltijas valstīs. Balvas piešķir reizi gadā Baltijas asamblejas sesijā. Naudas līdzekļus balvām — līdz 5000 ekijiem katrai balvai — piešķir Baltijas Ministru padome. Nākamā Baltijas asamblejas sesija notiks Tallinā šā gada 27. un 28.novembrī, un tās laikā jau piekto reizi tiks piešķirtas Baltijas asamblejas balvas.

Baltijas asamblejas balvu literatūrā piešķir igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo triju gadu laikā.

Baltijas asamblejas balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējos trīs gados radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To var arī piešķirt režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo triju gadu laikā.

Baltijas asamblejas balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabaszinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme, tas rada nopietnu stimulu Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējo triju gadu laikā.

Darbus līdz ar pretendenta biogrāfiju, divām recenzijām un citiem papildu materiāliem, piemēram, audio vai video kasetēm, diapozitīviem utt., lūdzam sūtīt Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei Anitrai Jankevicai — Saeimā, Jēkaba ielā 11, LV–1811, līdz šī gada 20.augustam. Sīkāka informācija par tālruni 708 7335.

Masu deportācijām — pusgadsimts

Latvijai un Lietuvai likteņgaitas šajā gadusimtenī bieži bijušas līdzīgas, bet ir arī atšķirības. Viena no tām — sāpju brīdī. Šajā nedēļā mūsu dienvidu kaimiņvalstī atzīmē skumju gadskārtu: pirms piecdesmit gadiem no Lietuvas tika vienlaikus izsūtītas 11233 ģimenes. Daudzi bez tiesas lēmuma mocībām un pazemojumam nolemtie mira jau ceļā, vēlāk Sibīrijā.

Šonedēļ Lietuvas Seimā atklāta fotoizstāde, kas stāsta par 1948. gada traģēdiju, notiek piemiņas koncerti, sēru dievkalpojumi, vēsturnieki pulcējas zinātniskā konferencē, lai izvērtētu un atcerētos tolaik tautai nodarītos zaudējumus.

Prezidents pret Eiropas lietu ministriju

Paziņojumā "Par pēdējā laika valdības veidošanas tendencēm" Lietuvas prezidents Valds Adamkus vēlreiz uzsvēra, ka ir pret Eiropas lietu ministrijas saglabāšanu, un ierosināja izveidot šim nolūkam īpašu valdības dienestu.

Paziņojumā norādīts: "Lietuvas integrācija Eiropas Savienībā nav atšķirama no valsts iekšējo reformu īstenošanas tempiem, tādēļ šajā procesā nepieciešams daudz efektīvāk koordinēt visu valsts institūciju darbību. Kā juridiskajiem aktiem, tā arī finansu sistēmas attīstībai un ekonomiskajām prioritātēm jāatbilst augstiem ES kritērijiem."

Prezidents uzskata, ka pēdējā laika notikumi Lietuvā ir skaidri parādījuši — atsevišķā Eiropas lietu ministrija nav spējīga vienlaikus sekmīgi darboties visās ar Lietuvas praktisko iestāšanos ES saistītajās nozarēs. V.Adamkus ir pārliecināts, ka speciāla, valdības ietvaros izveidota ES integrācijas jautājumus koordinējoša institūcija varētu izdarīt kvalitatīvas izmaiņas visā šajā sistēmā.

Ceļā uz bezvīzu režīmu ar Vāciju

Vācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā U.Rozengartens tikās ar Lietuvas valsts prezidentu Valdu Adamku, kas nesen paziņoja, ka bezvīzu režīmu starp abām valstīm būtu varēts ieviest jau šogad, taču līdz tam vēl jāatrisina atsevišķas problēmas. Vēstnieks informēja V.Adamku, ka Vācijas vēstniecībā gada laikā izsniedz vairāk nekā 140 tūkstošus vīzu, bet negatīvu atbildi saņem tikai apmēram viens procents no visiem, kas iesniedz dokumentus.

Tiekoties Vācijas vēstnieks un Lietuvas prezidents konstatēja, ka abu valstu savstarpējās divpusējās attiecības ir labas. Vācija ir ieinteresēta palielināt savas investīcijas Lietuvas ekonomikā, taču tam traucē atsevišķas vietējās varas iestādes, kuras rada papildu birokrātiskas problēmas.

Bet jau pēc nedēļas Viļņā Lietuvas un Vācijas iekšlietu un ārlietu ministriju pārstāvji parafēja nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanas līgumu, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem bezvīzu režīma ieviešanai starp abām valstīm. Parafētais līgums paredz kārtību, kādā katra no līguma parakstījušām pusēm atgriezīs atpakaļ tajā nelegāli esošos otras valsts pilsoņus. Domājams, ka šo līgumu Lietuvas un Vācijas iekšlietu ministri parakstīs šajā vasarā. Bezvīzu režīma ieviešanas perspektīva gan vēl nav tik konkrēta.

Kā pēc tikšanās ar V.Adamku norādīja U.Rozengartens: laiks, kad stāsies spēkā bezvīzu režīms starp Vāciju un Lietuvu, neapturami tuvojas, bet pašlaik vēl nav iespējams pateikt konkrētu dienu, kad tas notiks.

Pašreizējā situācija — ar kāpinājumu

Pirmo reizi pēdējā Ministru kabineta valdīšanas laikā cilvēku, kuri ir apmierināti ar savas ģimenes materiālo stāvokli, Lietuvā ir vairāk nekā neapmierināto. To rāda sabiedriskās domas un tirgus pētījumu centra "Vilmorus" marta mēnesī izdarītā aptauja, kuras rezultāti salīdzināti ar tādu pašu aptauju pirms gada.

Valsts ekonomiku šogad pozitīvi vērtē 33,5 procenti aptaujas dalībnieku, resp. par 18, 4 procentiem vairāk nekā pērn (15,1 procenti). Savukārt valsts ekonomisko situāciju negatīvi vērtējošo skaits gada laikā samazinājies par 20,3 procentiem (no 70,4 procentiem pērn līdz 50,1 procentam šogad). Savas ģimenes materiālo stāvokli pērn pozitīvi vērtēja 32 procenti aptaujāto, bet šogad jau 40,3 procenti (par 8,3 procentiem vairāk). Arī šajā sfērā negatīvi vērtējošo skaits ir samazinājies par 10,1 procentiem — no 49,3 procentiem pērn līdz 39,2 procentiem šogad. Savas ģimenes materiālo stāvokli neitrāli vērtējošo skaits tāpat palielinājies (kaut arī ļoti nedaudz) no 18,7 procentiem pērn līdz 20,5 procentiem šogad.

Aptaujas dalībnieki atbildējuši arī uz jautājumu, kāds būs Lietuvas ekonomiskais stāvoklis pēc 12 mēnešiem. Visvairāk — 36,5 procenti aptaujāto — uzskata, ka stāvoklis uzlabosies. Pērn šādu optimistu bija tikai 29,8 procenti resp. par 6,9 procentiem mazāk. 33,4 procenti aptaujāto domā, ka situācija nemainīsies (pērn šādu viedokli izteikuši 31,3 procenti). Gada laikā pesimistiski noskaņoto Lietuvas iedzīvotāju skaits samazinājies no 13,2 procentiem pērn līdz 7,4 procentiem šogad. 22,7 procenti aptaujāto (pērn —25,9 procenti) šajā jautājumā nav sava viedokļa.

Igaunijas

Republikā

Pamatlikums prasa pilnveidi

Kopš 1996.gada jūnija strādā valdības izveidotā Valsts pamatlikuma ekspertu komisija. Pavisam nesen komisija iepazīstināja Igaunijas valdību ar tās rezultātiem.

Priekšlikumi ir sadalīti trijos sarakstos. Pirmais satur grozījumus, kas būtu izdarāmi tuvākajā laikā.Viens no tiem ietilpināts sadaļā "Valsts prezidents". Pēc komisijas priekšsēdētāja tieslietu ministra Paula Varula formulējuma, komisija piedāvā divas prezidenta vēlēšanu iespējas: vēlēšanas ar vēlētāju kopumu, kurā ietilpst 300 vēlētāji, kas tiek ievēlēti no vēlēšanu apgabaliem; prezidentu ievēlē visa tauta.

Kas attiecas uz prezidenta kompetencēm, jaunās konstitūcijas projektā prezidents vairs nav valsts aizsardzības augstākais pavēlnieks (virspavēlnieks). Valsts aizsardzību turpmāk kārtos valdība. Pašlaik prezidents iesniedz parlamentā priekšlikumus par Valsts tiesas priekšsēdētāja, Igaunijas bankas padomes priekšsēdētāja, valsts kontroliera, tiesību kanclera un aizsardzības spēku komandiera kandidātiem.

Jaunajā priekšlikumā ir paredzēts, ka Igaunijas Bankas padomes locekļus ieceļ parlaments. Pēc tam padome no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju, Valsts kontroliera, tiesību kanclera un tiesas priekšsēdētāja kandidātus arī nosauc parlaments, bet prezidents tos apstiprina amatā.

Tiesu sistēmā jaunums ir tas, ka blakus Valsts tiesai tiek veidota konstitucionālā tiesa. Tā veiktu tās funkcijas, kas pašlaik uzticētas Valsts tiesas Konstitūcijas aizsardzības kolēģijai. Valsts tiesa ir tiesu sistēmas augstākais tips, kas nodarbojas ar tiesas spriešanu. Konstitucionālā tiesa nenodarbosies ar tiesas spriešanu, bet gan ar konstitūcijas likumu ekspertīzi.

Šīs tiesas funkcijas būs plašākas par pašreizējās kolēģijas funkcijām. Jebkurš pilsonis savu pamattiesību aizsardzības nolūkā varēs vērsties Konstitucionālajā tiesā, ja citi tiesību sargāšanas veidi būs izsmelti.

Pārmaiņas ir arī tajā apstāklī, ka pašlaik Valsts tiesas locekļus pēc Valsts tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma ieceļ parlaments, taču turpmāk to pēc parlamenta ieteikuma darīs prezidents.

Valsts aizsardzību turpmāk nodrošinās valdība. Premjerministrs likumā noteiktā kārtībā izveido Nacionālās drošības padomi. Valdība uzņemas atbildību par aizsardzību, un kara gadījumā aizsardzības spēki pakļaujas premjeram.

Precizējums ir arī sakarā ar ievēlēšanu parlamentā. Tagad atzīts, ka ievēlēt var pilsoni, kurš līdz vēlēšanu dienai kļuvis 21 gadu vecs.

Otrs saraksts precizē atsevišķus konstitūcijas likumus, piemēram, par informācijas izplatīšanu.

Sadaļā "Tauta" ir precizēts noteikums, ka likuma priekšlikumus var iesniegt arī tautas pārstāvji, ja tie savāc 25000 pilsoņu parakstu.

Trešais saraksts tieši neskar pamatlikumu, tie ir komisijas priekšlikumi, lai papildinātu pašreizējos likumus.

Desmit gadus pēc radošo savienību plēnuma

Pirms desmit gadiem, — 1988.gada 1. un 2.aprīlī, notika Igaunijas PSR radošo savienību plēnums. Plēnuma iniciatoru vidū bija arhitekts Ignars Fjuks. Viņš tā paša gada rudenī kļuva par vienu no Igaunijas suverenitātes deklarācijas autoriem. Tagad, pēc desmit gadiem, Ignars Fjuks atceras pagātni un vērtē mūsdienas.

— Plēnums ļoti precīzi un asi formulēja igauņu tautas turpināšanās un eksistences situāciju. Pamatojoties uz šo programmu, sākās sabiedrības organizēšanās. Līdz plēnumam daudzām lietām un domām bija tabu, kad aizliegumam un atļautajam bija noteiktas robežas, Igaunijas sabiedrībā bija vieta disidentiem. Radošo savienību plēnums aktīvi un intensīvi nojauca robežu starp atļauto un neatļauto. No šī brīža disidentiem izzuda pamats. Tad galvenokārt domājām par to, kā sagraut padomju valsti un kā no tās izraut Igauniju. Ne 1988.gadā, ne arī vēl 1990.gadā nebija ne laika, ne arī vajadzības domāt tālu uz priekšu par detaļām, kas tagad sagādā raizes.

Sabiedrība ir kļuvusi pasīva, neveikla un sarežģīta. Cilvēkam vienmēr ir kāds jāpiekukuļo. Līdz ar to cilvēks tiek pazemots, viņam ir jārēķinās ar birokrātiskām spēlēm. Es piederu pie tiem, kam atrasties politikā ir nepieciešamība un prasme vairāk izteikta kā jau radošam cilvēkam. Tas nav viegli, ir vēlme atgriezties tikai pie arhitekitūras. Domāju, ka līdz šim mans labākais veikums ir Aravetes vidusskolas komplekss, kuru projektēju astoņdesmito gadu sākumā. Ticu, ka tā ir viena no Igaunijas interesantākajām skolām.

Vēlreiz par filmu "Esmu lepns"...

Filma "Esmu lepns, ka esmu Igaunijas krievs" izraisījusi plašu rezonansi Igaunijas presē (skat. "LV" 95./96. numuru 8.aprīlī).

Laikraksts "Sanumileht" raksta, ka tās ir "bildītes" par krievu dzīvi Igaunijā un virsrakstā ir izmantota kāda filmas aizkadra anonīma frāze: it kā mierinot, ka tāda doma vietējo krievu vidū ir prevalējoša. Bet, protams, tā nav. Un to demonstrē arī filma.

Šajā ziņā šī filma igauņu skatītājiem neko jauku nesniedz. Bet tā ir uzņemta par somu naudu un pirmām kārtām arī somiem domāta.

Simpātisku iespaidu vieš tas, ka režisors, paliekot atturīgs blakusnovērotājs, ir spējis atturēties no ekstremālu situāciju un interviju atspoguļošanas, jo nacionālradikāļus un lielšovinistus var atrast arī mūsdienu Igaunijā.

Laikraksts "Eesti Paevaleht" atzīmē, ka filmā visinteresantākā ir portretu galerija: Narvas skolnieks, kas pārstāv Igauniju starptautiskajā matemātikas olimpiādē, balerīna Marija Dombrovska un Nimmes pareizticīgās baznīcas draudzes krievu pops, kurnējoša rinda pie Imigrācijas departamenta durvīm.

Pēc filmas "Esmu lepns, ka esmu Igaunijas krievs" demonstrēšanas Igaunijas televīzijā turpinājās diskusija par filmā skartajām problēmām. Tajā runāja bijušais ministrs Peters Olesks, parlamenta loceklis Sergejs Ivanovs, no Kohtla Jerves diskusijā piedalījās Sillamē pilsētas domes priekšsēdētājs Sergejs Soboļevs u.c.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim:

par Lietuvu — Evija Liparte

un Andris Sproģis;

par Igauniju — Katrīna Ducmane