Ministru kabineta noteikumi Nr. 183

Rīgā 1998.gada 19.maijā (prot. nr.25, 14.§)

Noteikumi par higiēnas prasībām slimnīcām

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. sanitārās caurlaides telpas — telpu grupa, kas izveidota, lai nepieļautu slimību izraisītāju mikrobu iekļūšanu telpās, kur noteikts stingrs sanitārais režīms, — operāciju zālē un dzemdību zālē;

1.2. slimnīca — stacionāra tipa ārstniecības iestāde, arī nozaru hospitāļi, specializētie centri un medicīnas augstskolu klīnikas, kur pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nosaka diagnozi un veic ārstēšanu un kur pacients atrodas pastāvīgā un nepārtrauktā medicīnas personāla aprūpē un uzraudzībā līdz noteiktas diagnostikas vai ārstniecības pakāpes sasniegšanai, un kur pacientam ir nodrošināta gultasvieta un ēdināšana.

2. Šie noteikumi nosaka higiēnas prasības slimnīcām neatkarīgi no to īpašuma formas un uzņēmējdarbības veida.

II. Slimnīcas teritorija un slimnīcas telpu izvietojums

3. Slimnīcas teritoriju labiekārto un apzaļumo.

4. Slimnīcas pagrabstāvā izvietojamas šādas palīgtelpas:

4.1. noliktavas (saimniecības inventāra noliktavas, medicīnas dokumentu arhīvi vai glabātavas, netīrās veļas savāktuves un šķirotavas, darbnīcas un citas palīgtelpas);

4.2. personāla higiēnas un sadzīves telpas (garderobe, dušas telpas, personāla ēdnīca un citas palīgtelpas).

5. Rentgena kabinetus un telpas, kuru izmantošana un aprīkojums saistīts ar radioaktīvā jonizējošā starojuma avotiem, izvieto atbilstoši likumam ‘’Par radiācijas drošību un kodoldrošību’’ un citiem normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar radiācijas drošības un kodoldrošības jomu.

6. Operāciju bloku izvieto atsevišķi un ar citām slimnīcas telpām savieno ar pārejām vai koridoriem. Personāls operāciju blokā ieiet cauri sanitārās caurlaides telpām.

7. Ja daudzprofilu slimnīcā ir dzemdību nodaļa, jānodrošina attiecīgās nodaļas pacientu atsevišķa uzņemšana.

8. Ja funkcionālās diagnostikas, fizikālās terapijas, rentgena un endoskopijas nodaļu, kā arī laboratorijas izmanto arī ambulatorie pacienti, stacionāro un ambulatoro pacientu pieņemšanu veic dažādos laikos.

III. Slimnīcu telpu apdare

9. Slimnīcu telpu apdarē izmanto noteiktajām prasībām atbilstošus materiālus, kas paredzēti mitrai uzkopšanai un dezinfekcijai.

10. Operāciju zāles un dzemdību zāles sienas līdz griestu plaknei pārklāj ar flīzēm vai citiem mitrai uzkopšanai un dezinfekcijai paredzētiem materiāliem. Grīdu segumam izmanto ūdensnecaurlaidīgus materiālus.

11. To telpu apdarē, kurās paredzēta darbība ar radioaktīvajām vielām, kā arī rentgena kabinetos, klīniskajās un bioķīmiskajās laboratorijās ievēro atbilstošo normatīvo aktu prasības.

IV. Slimnīcu sanitārtehniskais aprīkojums

12. Slimnīcā nodrošina nepārtrauktu aukstā un karstā ūdens padevi, kanalizāciju, siltuma apgādi un ventilāciju.

13. Operāciju un dzemdību blokos un manipulāciju zālēs ierīko izlietnes ar ūdens maisītājiem roku mazgāšanai.

14. Nodaļā sanitārtehniskās ierīces ierīko slimnieku palātās. Ja tas nav iespējams, tad uz desmit slimnieku vietām ierīko vismaz vienu vīriešu tualeti un vienu sieviešu tualeti (vīriešu tualetēs arī pisuāru, sieviešu tualetēs — bidē), izlietni roku mazgāšanai un dušas telpu.

15. Nodaļas personālam ierīko vismaz vienu tualeti un vienu dušas telpu.

16. Operāciju bloka sanitārās caurlaides telpās ierīko ģērbtuves, dušas telpas un tualetes.

17. Iekārtojot sanitārās caurlaides telpas dzemdību nodaļā un jaundzimušo nodaļā, paredz vismaz vienu dušas telpu uz pieciem cilvēkiem.

V. Slimnīcu telpu mikroklimats, apkure, ventilācija

18. Slimnīcas telpās jānodrošina šo noteikumu 1.pielikumā noteiktā minimālā gaisa temperatūra.

19. Ārējo gaisu pirms ievadīšanas operāciju zālē, dzemdību zālē, pēcoperāciju palātā, intensīvās terapijas palātā, kā arī ādas apdegumu slimnieku palātā attīra baktericīdajos filtros. Baktēriju daudzums un sastāvs gaisā nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 2.pielikumā noteikto pieļaujamo līmeni.

20. Operāciju zālē, dzemdību zālē, intensīvās terapijas palātās un pārsiešanas telpās uzstāda gaisa kondicionētājus.

21. Slimnīcas telpās gaisa relatīvajam mitrumam jābūt 55–60 %, gaisa kustības ātrums nedrīkst pārsniegt 0,15 m/s.

22. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas profilaktisko apskati veic atbilstoši attiecīgo iekārtu tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Reizi mēnesī veic filtru apskati, tīrīšanu un nomaiņu.

23. Septiskajās un aseptiskajās operāciju zālēs, dzemdību blokos, reanimācijas nodaļā un radioloģijas nodaļā ierīko atsevišķu ventilācijas sistēmu.

24. Slimnīcas telpu mikroklimata un gaisa piesārņojuma pārbaudes veic:

24.1. operāciju zālē, dzemdību zālē, pēcoperāciju un intensīvās terapijas palātās, kā arī radioloģijas nodaļā — ne retāk kā reizi trīs mēnešos;

24.2. infekcijas nodaļā, mikrobioloģijas laboratorijā un rentgena kabinetā — ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

VI. Slimnīcas telpu apgaismojums

25. Visās slimnīcas telpās ierīko vispārējo mākslīgo apgaismojumu.

26. Palātās ierīko vispārējo un vietējo apgaismojumu.

27. Apgaismojumam jābūt atbilstošam medicīnas tehnoloģijām.

VII. Slimnīcas telpu uzkopšana, veļas lietošanas kārtība un personīgā higiēna

28. Slimnīcas telpu uzkopšanas vispārīgie noteikumi ir šādi:

28.1. visu slimnīcas telpu mitro uzkopšanu veic vismaz divas reizes diennaktī;

28.2. slimnīcas nodaļās telpu dezinfekciju veic ne retāk kā reizi mēnesī;

28.3. operāciju bloka telpu un dzemdību zāles dezinfekciju veic ne retāk kā reizi nedēļā.

29. Slimnīcas veļas lietošanas kārtība ir šāda:

29.1. katras nodaļas veļu marķē. Dzemdību nodaļā un jaundzimušo nodaļā lieto sterilu vai vienreizējas lietošanas veļu;

29.2. slimnieku gultas veļu maina ne retāk kā reizi septiņās dienās, ja nepieciešams, — biežāk. Dzemdību nodaļā gultas veļu maina ne retāk kā reizi trīs dienās, ja nepieciešams, — biežāk;

29.3. nodaļas netīro veļu savāc polietilēna maisos. Veļu šķiro atsevišķā telpā, veļas šķirotājiem jābūt aizsargtērpā, jālieto aizsargmaska, galvassega un aizsargcimdi;

29.4. slimnīcas veļu mazgā centralizēti slimnīcas veļas mazgātavā. Ir pieļaujama slimnīcas veļas mazgāšana arī citās veļas mazgātavās, ņemot vērā, ka slimnīcas veļa jāmazgā atsevišķi no pārējās veļas;

29.5. infekcijas nodaļas un strutainās ķirurģijas nodaļas veļu pirms mazgāšanas dezinficē. Slimnīcas veļu transportē tikai iesaiņotā veidā, un taru, kas paredzēta tīrajai un netīrajai veļai, attiecīgi marķē. Veļu pārvadā atsevišķi no citām precēm un produktiem;

29.6. pēc katra slimnieka izrakstīšanas no slimnīcas gultas matraci, spilvenu un segu dezinficē dezinfekcijas kamerā. Ja gultas matracis pārvilkts ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, atļauts veikt mitro dezinfekciju.

30. Atkritumus, kas rodas, veicot dažādas medicīniskas manipulācijas, sadedzina. Inficētos atkritumus pirms apglabāšanas vai uzglabāšanas dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem. Sadzīves atkritumus izved atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un vietējās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

31. Slimnieka personīgā higiēna:

31.1. slimniekam iestājoties slimnīcā, uzņemšanas nodaļā veic nepieciešamos higiēnas pasākumus atbilstoši noteiktajām prasībām, izsniedz tīru veļas komplektu un slimnieka apģērbu (slimniekiem atļauts valkāt arī personīgo apģērbu);

31.2. slimniekam jānodrošina iespēja ne retāk kā reizi nedēļā nomazgāt visu ķermeni, kā arī noskūt bārdu un apgriezt matus.

32. Slimnīcas personāla personīgā higiēna:

32.1. slimnīcas personāls pirms stāšanās darbā ir pakļaujams obligātajām pirmreizējām veselības pārbaudēm, bet turpmāk — periodiskām veselības pārbaudēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

32.2. darba devējs atbilstoši noteiktajām prasībām nodrošina slimnīcas personālu ar darba apģērbu;

32.3. slimnīcas personālam ģērbtuvēs paredz iespēju glabāt atsevišķi personīgo un darba apģērbu.

VIII. Slimnīcas pārtikas bloks

33. Pārtikas blokā ievēro higiēnas prasības, kas noteiktas pārtikas uzņēmumiem.

34. Pirms ēdienu sadales gatavo ēdienu paraugus novērtē diētas ārsts vai diētas māsa, kā arī šefpavārs un parauga vērtējuma rezultātus ieraksta attiecīgā žurnālā. Paņemtos visu ēdienu paraugus 24 stundas uzglabā ledusskapī. Uz katra ēdiena parauga jābūt norādei, kad attiecīgais ēdiens gatavots, kad izsniegts un kas to ir gatavojis. Pēc noteiktā laika ēdiena paraugu utilizē kopā ar pārējiem pārtikas atkritumiem.

IX. Pārejas jautājumi

35. Par šo noteikumu izpildi ir atbildīgi slimnīcu vadītāji.

36. Šo noteikumu izpildi kontrolē Valsts sanitārā inspekcija.

37. Šo noteikumu 14., 15. un 17.punkts stājas spēkā ar 2000.gada 1.oktobri, bet 19., 20. un 23.punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri. 

Ministru prezidents G.Krasts

Labklājības ministrs V.Makarovs

1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 19.maija
noteikumiem nr.183

Minimālā gaisa temperatūra slimnīcas telpās

Labklājības ministrs V.Makarovs

2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 19.maija
noteikumiem nr.183

Gaisa piesārņotības pieļaujamais līmenis

Labklājības ministrs V.Makarovs