Ministru kabineta noteikumi Nr. 188

Rīgā 1998.gada 19.maijā (prot. nr.25, 29.§)

Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

1. Šie noteikumi nosaka valstij piekritīgās mantas uzskaites, novērtēšanas un realizācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā ienākumi, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ieskaitāmi valsts vai pašvaldības budžetā un kādā veicama valstij piekritīgās mantas bezatlīdzības nodošana vai iznīcināšana.

2. Valstij piekritīgā manta ir manta, kas saskaņā ar Civillikumu un citiem normatīvajiem aktiem kļūst valstij piekritīga pēc valsts institūcijas lēmuma pieņemšanas par attiecīgās mantas konfiscēšanu, atzīšanu par bezīpašnieka, bezmantinieka, atrasto un atrasto apslēpto mantu, kā arī pēc mantošanas tiesībām valsts vai pašvaldības īpašumā pārgājusī manta un manta, no kuras persona atteikusies par labu valstij, vai dāvinājums.

3. Budžetā tiek ieskaitīti ieņēmumi, kas gūti, realizējot šādu valstij piekritīgo mantu:

3.1. mantu (arī lietiskos pierādījumus), kas konfiscēta, pamatojoties uz tiesas, policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un citu Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 304.pantā minēto institūciju un iestāžu lēmumu;

3.2. nekustamās bezīpašnieka lietas, kas piekrīt valstij (Civillikuma 930.pants);

3.3. atrasto apslēpto mantu (zemē ieraktas, iemūrētas vai citādi noslēptas vērtīgas lietas, kuru īpašnieks notecējušā laika ilguma dēļ vairs nav uzzināms), kura pāriet valsts vai pašvaldības kā atradēja īpašumā (Civillikuma 952. un 953.pants);

3.4. atrastas lietas, kas pāriet valsts vai pašvaldības kā atradēja īpašumā (Civillikuma 949.pants);

3.5. bezmantinieka mantu, kas piekrīt valstij (Civillikuma 416. un 417.pants);

3.6. pēc mantošanas tiesībām valsts vai pašvaldības īpašumā pārgājušo mantu (Civillikuma 385. un 494.pants);

3.7. dāvinājumu valstij vai pašvaldībai (Civillikuma 1912. un 1913.pants);

3.8. mantu, no kuras persona ir atteikusies par labu valstij (Muitas likuma 108.panta ceturtā daļa);

3.9. muitas kontrolē esošo bezīpašnieka mantu vai nepieprasīto mantu (Muitas likuma 28.panta pirmā daļa).

4. Valstij piekritīgās mantas pirmreizējo uzskaiti un apraksti (novērtēšanu) veic:

4.1. institūcija, kura likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par mantas konfiskāciju;

4.2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde:

4.2.1. tās mantas uzskaiti, kas pielīdzināma bezmantinieka mantai un piekrīt valstij (Civillikuma 417.pants);

4.2.2. dāvinājumu valstij vai pašvaldībai uzskaiti;

4.2.3. tās mantas uzskaiti, no kuras persona ir atteikusies par labu valstij;

4.2.4. muitas kontrolē esošās bezīpašnieka vai nepieprasītās mantas uzskaiti;

4.3. tiesībaizsardzības institūcijas — lietisko pierādījumu uzskaiti;

4.4. policija:

4.4.1. atrastās apslēptās mantas uzskaiti;

4.4.2. atrasto lietu uzskaiti;

4.5. tiesa vai pašvaldība — valsts vai pašvaldības mantotās mantas uzskaiti;

4.6. tiesa:

4.6.1. bezmantinieka mantas uzskaiti (Civillikuma 416.pants);

4.6.2. bezīpašnieka mantas uzskaiti.

5. Personas, kuras veic valstij piekritīgās mantas pirmreizējo uzskaiti, atbild par attiecīgās mantas saglabāšanu līdz tās nodošanai realizācijai.

6. Mantu, kurai, pamatojoties uz spriedumu krimināllietā daļā par mantas konfiskāciju, uzlikts arests, tiesu izpildītājs saskaņā ar aktu nodod Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.

7. Pēc lēmuma pieņemšanas par mantas piekritību valstij:

7.1. attiecīgā institūcija saskaņā ar likumiem:

7.1.1. desmit dienu laikā par to rakstiski paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei;

7.1.2. nodod mantu kopā ar pirmreizējo mantas aprakstes (novērtējuma) aktu un lēmuma kopiju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei;

7.2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde:

7.2.1. ja nepieciešams, izveido mantas glabāšanas vietas vai slēdz līgumu ar uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) par mantas glabāšanu;

7.2.2. piecu dienu laikā uzskaita valstij piekritīgo mantu un sastāda mantas aprakstes un novērtējuma aktu;

7.2.3. izveido mantas novērtēšanas komisiju;

7.2.4. organizē valstij piekritīgās mantas realizāciju;

7.2.5. kontrolē to ieņēmumu iemaksu valsts budžetā, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, atskaita dokumentāri apliecinātos izdevumus un saskaņā ar normatīvajiem aktiem sadala ieņēmumus attiecīgajos budžetos.

8. Mantas novērtēšanas komisiju izveido ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes rīkojumu, un tās sastāvā iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pārstāvi, tās institūcijas pārstāvi, kura pieņēmusi lēmumu par mantas piekritību valstij vai kuras glabāšanā ir atradusies valstij piekritīgā manta, tās institūcijas pārstāvi, kura mantu realizē vai pieņem, kā arī tās institūcijas pārstāvi, kura mantu ir aizturējusi, aprakstījusi, izņēmusi vai veikusi citas ar valstij piekritīgo mantu saistītas darbības. Ja nepieciešams, komisijā iekļauj attiecīgos speciālistus (ekspertus).

9. Mantas novērtēšanas komisija novērtē valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā vidējās tirgus cenas (atskaitot izdevumus) mantas novērtēšanas brīdī. Ja nepieciešams, komisija rakstiski vienojas par tās summas proporcionālo sadali, kas ieskaitāma kontrolējošo institūciju kontos un gūta, realizējot valstij piekritīgo mantu, kuru likumā noteiktajā kārtībā aizturējušas, izņēmušas vai aprakstījušas vairākas institūcijas.

10. Veterinārajai uzraudzībai pakļautās valstij piekritīgās mantas uzglabāšanu, pārvadāšanu, izlietošanu, realizāciju, pārstrādi vai iznīcināšanu veic saskaņā ar Valsts veterinārā dienesta iestāžu amatpersonu prasībām un to uzraudzībā.

11. Higiēniski sanitārajai uzraudzībai pakļautās valstij piekritīgās mantas uzglabāšanu, pārvadāšanu, izlietošanu, realizāciju, pārstrādi vai iznīcināšanu veic saskaņā ar Vides veselības dienesta iestāžu amatpersonu prasībām un to uzraudzībā.

12. Fitosanitārajai uzraudzībai pakļautās valstij piekritīgās mantas uzglabāšanu, pārvadāšanu, izlietošanu, realizāciju, pārstrādi vai iznīcināšanu veic saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta iestāžu amatpersonu prasībām un to uzraudzībā.

13. Kultūras ministrijas uzraudzībai pakļautās valstij piekritīgās mantas realizāciju vai iznīcināšanu veic saskaņā ar Kultūras ministrijas amatpersonu prasībām.

14. Valstij piekritīgo mantu realizē šādā veidā:

14.1. slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par valstij piekritīgās mantas realizāciju;

14.2. tiesības izpirkt valstij piekritīgo mantu piešķir personai, kurai attiecīgā manta konfiscēta (izņemot gadījumus, ja Ministru kabineta noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikta cita kārtība);

14.3. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde izveido mantas glabāšanas vietas, kur tiek realizēta valstij piekritīgā manta;

14.4. pārdod valstij piekritīgo mantu izsolēs, kuras organizē saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora apstiprinātiem izsoles noteikumiem, vai slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par valstij piekritīgās mantas realizāciju izsolēs;

14.5. iznīcina, ja tas paredzēts normatīvajos aktos;

14.6. nodod bez maksas šādu valstij piekritīgo mantu:

14.6.1. dārgmetālus, dārgakmeņus un to izstrādājumus — Finansu ministrijas noteiktajā glabāšanas vietā (izņemot šo noteikumu 14.6.2.apakšpunktā minētos priekšmetus);

14.6.2. priekšmetus, kuriem ir vēsturiska, mākslinieciska vai zinātniska vērtība, — pēc to piekritības valsts vai pašvaldības muzejiem, kultūras vai zinātnes iestādēm;

14.6.3. grāmatas, manuskriptus un dokumentus, ja tiem ir zinātniska, tehniska, literāra, mākslinieciska vai vēsturiska vērtība, — attiecīgajām valsts vai pašvaldības iestādēm;

14.6.4. valstij piekritīgo nekustamo īpašumu — valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" valdījumā.

15. Ja valstij piekritīgo mantu realizē un tiesības izpirkt mantu piešķir personai, kurai attiecīgā manta konfiscēta, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde veic attiecīgās konfiscētās valstij piekritīgās mantas uzskaiti, organizē tās novērtēšanu un slēdz līgumu ar minēto personu par norēķinu kārtību, termiņiem un garantijām. Minētajai personai īpašuma tiesības uz valstij piekritīgo mantu rodas pēc tam, kad budžetā ieskaitīti līdzekļi mantas novērtējuma summas apmērā. Valstij piekritīgās mantas glabāšanas izdevumus sedz attiecīgā persona.

16. Valstij piekritīgā manta iznīcināma šādos gadījumos:

16.1. tai ir beidzies derīguma termiņš;

16.2. paredzamie laboratorijas ekspertīzes izdevumi pārsniedz paredzamos realizācijas ieņēmumus;

16.3. manta neatbilst kvalitātes un realizācijas prasībām, tā ir bojāta, nav lietojama, kā arī citu iemeslu dēļ.

17. Mantu iznīcina Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā. Tabakas un tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un spirta iznīcināšanas kārtība ir noteikta normatīvajos aktos.

18. Valstij piekritīgo mantu — ātri bojājošos pārtikas produktus — atļauts saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 304.pantā minēto institūciju un iestāžu, kā arī Vides veselības dienesta iestāžu vai Valsts veterinārā dienesta iestāžu amatpersonu kopīgi sastādītu protokolu bez atlīdzības nodot valsts un pašvaldības iestādēm vai sabiedriskajām organizācijām (slimnīcām, veco ļaužu pansionātiem, bērnudārziem, bērnunamiem, skolām un slēgta tipa iestādēm), norādot minēto produktu pārstrādes nosacījumus. Minēto produktu laboratorijas ekspertīzes veicamas bez maksas. Valsts un pašvaldības iestādes un sabiedriskās organizācijas par saņemto pārtiku izdara ierakstus grāmatvedības reģistros.

19. Ieņēmumus, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ieskaita:

19.1. valsts budžetā (budžeta ieņēmumu klasifikācijas kods "Valsts un pašvaldības mantas realizācijas ieņēmumi"), izņemot gadījumus, ja citos normatīvajos aktos noteikta cita kārtība, — ieņēmumus, kas gūti, realizējot:

19.1.1. konfiscēto mantu;

19.1.2. konfiscētos lietiskos pierādījumus;

19.1.3. Latvijas Republikai novēlēto mantu;

19.1.4. bezmantinieka mantu;

19.1.5. nekustamu bezīpašnieka lietu;

19.1.6. atrasto apslēpto mantu;

19.1.7. atrastās lietas;

19.1.8. dāvinājumus;

19.1.9. mantu, no kuras persona ir atteikusies par labu valstij;

19.1.10. mantu, kura atzīta par muitas kontrolē esošu bezīpašnieka mantu vai nepieprasītu mantu;

19.2. pašvaldības budžetā — ieņēmumus, kas gūti, realizējot:

19.2.1. atrastās lietas;

19.2.2. atrasto apslēpto mantu;

19.2.3. pašvaldībai novēlēto mantu;

19.2.4. dāvinājumu;

19.2.5. konfiscēto mantu.

20. Izdevumus, kas saistīti ar valstij piekritīgās mantas glabāšanu un realizāciju un ir dokumentāri apliecināti, sedz no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu. Ja izdevumi pārsniedz ieņēmumus, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, tos atlīdzina no valsts budžeta (šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētais ieņēmumu kods).

21. Valstij piekritīgā manta, kuru nevar realizēt attiecīgajā rajonā (pilsētā), realizējama citā rajonā (pilsētā). Izdevumus, kas rodas, pārvadājot minēto mantu, sedz no šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajiem ieņēmumiem.

22. Par valstij piekritīgās mantas neskartību un saglabātību no tās pieņemšanas brīža atbildīgs ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurš pieņēmis mantu atbildīgā glabāšanā vai realizācijai.

23. Ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pieņemto valstij piekritīgo mantu līgumā norādītajā laikā nav realizējuši, mantas novērtēšanas komisija ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes piekrišanu mantu pārceno un sastāda pārcenošanas aktu.

24. Valstij piekritīgo mantu, ko Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ņēmušas uzskaitē, aizliegts nodot pagaidu lietošanā juridiskajām vai fiziskajām personām, kā arī iegādāties Valsts ieņēmumu dienesta un citu institūciju darbiniekiem, kuri aizturējuši, izņēmuši un aprakstījuši attiecīgo mantu.

25. Valstij piekritīgā manta atdodama vai tās vērtība atlīdzināma īpašniekam, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ir saņemts viņa iesniegums par valstij piekritīgās mantas atdošanu, kuram pievienots notariāli apstiprināts dokuments (vai izraksts), kas apliecina institūcijas agrāk pieņemtā lēmuma par mantas piekritību valstij atcelšanu.

26. Valsts ie ņēmumu dienesta teritoriālā iestāde 10 dienu laikā no iesnieguma par mantas atdošanu saņemšanas dienas atdod mantu īpašniekam, ja tā nav realizēta vai pārstrādāta, vai atlīdzina tās vērtību.

27. Ja manta ir realizēta, īpašniekam no šo noteikumu 20.punktā minētajiem budžeta ieņēmumiem atlīdzina mantas vērtību, neatskaitot izdevumus, kas saistīti ar attiecīgās mantas realizāciju.

28. Ja manta ir iznīcināta vai nodota bez maksas, īpašniekam no šo noteikumu 20.punktā minētajiem budžeta ieņēmumiem atlīdzina zaudējumu mantas novērtējuma summas apmērā, kas norādīta mantas aprakstes un novērtējuma aktā (vai pārvērtējuma aktā).

29. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akti, pārvērtējuma akti, mantas aprakstes un novērtējuma aktu uzskaites grāmatas ir stingrās uzskaites veidlapas, un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes tās uzskaita un uzglabā atbilstoši stingrās uzskaites dokumentu uzskaites un uzglabāšanas prasībām.

30. Atzīt par spēku zaudējušiem:

30.1. Ministru kabineta 1994.gada 4.oktobra noteikumus nr.198 "Par konfiscētās, bezīpašnieka, bezmantinieka, pēc mantošanas tiesībām valstij vai pašvaldībai pārgājušās, dāvinājuma, atrastās un atrastās apslēptās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 118.nr.; 1995, 101.nr.; 1996, 74./75.nr.);

30.2. Ministru kabineta 1995.gada 27.jūnija noteikumus nr.169 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 4.oktobra noteikumos nr.198 "Par konfiscētās, bezīpašnieka, bezmantinieka, pēc mantošanas tiesībām valstij vai pašvaldībai pārgājušās, dāvinājuma, atrastās un atrastās apslēptās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju"" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 101.nr.);

30.3. Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumus nr.149 "Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 4.oktobra noteikumos nr.198 "Par konfiscētās, bezīpašnieka, bezmantinieka, pēc mantošanas tiesībām valstij vai pašvaldībai pārgājušās, dāvinājuma, atrastās un atrastās apslēptās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 74./75.nr.). 

Ministru prezidents G.Krasts

Finansu ministrs R.Zīle