Ar tiesībām un iespēju izvēlēties –
Latvija savā liktenīgajā ceļā uz Eiropas Savienību

15. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās norisinājās Latvijas inteliģences 34.konference "Latvija ceļā uz Eiropas Savienību"

Konferenci atklāja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, savā uzrunā aicinot sabiedrību izvērtēt: ".. kādi mēs esam, kurp virzāmies, kādēļ tur vēlamies nokļūt; ne vien pārliecināties un iegūt informāciju, ko Eiropas Savienība (ES) mums piedāvā un ko tā mums maksās, bet arī pašiem gādāt par to, kāda būs vide, kuru paši savā zemē veidosim." Arī pārējie konferences pirmās daļas referenti — Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā pirmais padomnieks Džefrijs Barets un Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants — pauda izteikti pozitīvu attieksmi pret ES un Latvijas virzību uz šo organizāciju.

Konferences turpinājumā ar saviem referātiem par Latvijas ieguvumiem un zaudējumiem ceļā uz ES uzstājās vairāk nekā desmit dažādu nozaru speciālisti.

Atšķirībā no pirmajiem runātājiem šajā konferences daļā izskanēja viedokļi gan par, gan pret ES. Tika izteiktas dažādas domas par sarunu procesa gaitu, tās juridisko pamatojumu un iespējamo iespaidu uz Latvijas suverenitāti un Latvijas sabiedrības identitāti, iekļaujoties Eiropas tautu kopumā. Plaši tika runāts par izglītības un zinātnes problēmām un šo nozaru nozīmību Latvijas turpmākai attīstībai, kā arī netika aizmirstas Latvijas dabas bagātības un to liktenis, iekļaujoties industriālajā ES. Konferences otrajā daļā norisinājās paneļdiskusija par Latvijas valsts un sabiedrības "smagumpunktiem", pošoties uz Eiropu, kurā piedalījās lielākā daļa konferences referentu. Šo diskusiju vadīja Kārlis Streips. Tika diskutēts par informācijas trūkumu attiecībā uz ES un izmaiņām, kas sagaidāmas Latvijā, vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz piedāvātās informācijas zemo kvalitāti. Kā uzsvēra Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā preses un informācijas nodaļas pārstāve politoloģe Žanete Ozoliņa, svarīgākais ir attīstīt dialogu starp sabiedrību un valsti, jo tikai tādējādi ir iespējams šo Latvijai tik nozīmīgo procesu padarīt kvalitatīvu un efektīvu. Biznesa augstskolas "Turība" rektors Aldis Baumanis un Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Elmārs Grēns norādīja, ka jau pašreiz ir jūtama zināma ES palīdzība zinātnei, bet Latvijai ir svarīgi pašai saprast, kuras nozares vēlamies attīstīt un izvirzīt kā prioritātes, un tikai tad lūgt palīdzību.

Visasākā diskusija izvērtās par suverenitātes jautājumiem, par to, cik lielu daļa savas suverenitātes Latvijai nāksies zaudēt, vai tas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko nākotni un vai mēs vēlamies nodot savu suverenitāti ES. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins uzsvēra, ka ir nepieciešams ziedot daļu valsts suverenitātes, jo tikai tā Latvija spēs konkurēt pasaulē. Eiropas integrācijas biroja direktors Edvards Kušners norādīja, ka suverenitātes deleģēšana notiks tikai tajās sfērās, kur to paredz ES līgumi, un ka no ekonomiskām saistībām un iespējām, kādas piedāvā ES, būtu muļķīgi atteikties. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atzīmēja, ka suverenitāte tiks deleģēta uz Briseli, bet Briselē to savukārt izmantos Latvijas deleģētie pārstāvji ES institūcijās. Izskanēja arī vairāki negatīvi viedokļi, piemēram, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs norādīja uz, viņaprāt, zināmajām līdzībām Eiropas tiesas un PSRS tiesas uzbūvē. Savukārt Elmārs Grēns norādīja ka Latvija zaudēs ne tikai suverenitāti, bet arī intelektuālo potenciālu, kas jau tagad aizplūst uz ES un citām attīstītajām pasaules valstīm.

"LV" informācija