Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Valsts kase apkopojusi informāciju par budžeta ieņēmumim un izdevumiem līdz šā gada 1.maijam. Vai pārskatu kopojumā, jūsuprāt, parādās kādas jaunas tendences?

— Jaunums ir tas, ka aprīlī valsts konsolidētais budžets pirmo reizi ir pildījies ar fiskālo deficītu. Tātad izdevumi, kaut arī ļoti nedaudz — tikai par 34 tūkstošiem —, tomēr ir pārsnieguši ieņēmumus. Kopējie ieņēmumi ir bijuši tuvu 100 miljoniem latu, arī izdevumi, tātad abi skaitļi ir ļoti tuvināti. Tomēr neliels deficīts ir bijis.

Valsts pamatbudžetā aprīlī bijis lielākais ieņēmumu kritums šajā gadā. Aprīlī ir ieņemts mazāk nekā pirmajos trīs gada mēnešos. Šī tendence ievērojami atšķiras no citiem gadiem — 1998.gadā līdz šim vislielākie valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši februārī un martā, bet iepriekš tieši gada sākumā ieņēmumu līmenis bija viszemākais, parasti — īpaši februārī. Aprīļa ieņēmumi, kaut arī pārsniedz 50 miljonus latu, tomēr ir par dažiem miljoniem mazāki nekā iepriekšējos mēnešos.

— Kas ir iemesls tik optimistiski iesāktās budžeta izpildes pēkšņajam kritumam?

— Protams, es nevaru to droši apgalvot, vai tā ir bijusi tieša ietekme no Latvijas un Krievijas tirdzniecības sakaru pasliktināšanās, tomēr daudzi uzņēmumi ir mazāk maksājuši nodokļus.

Ļoti aktīvi, pārpildot aprīļa prognozi, maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tas jau šobrīd ļauj palielināt šī nodokļa ieņēmumu prognozi 1998.gadam vairāk nekā par 20 miljoniem latu. Šo budžeta grozījumu projektu šodien (19.maijā — aut .) izskatīs Ministru kabineta sēdē.

— Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa plānoto ieņēmumu pārpildei pamatā ir bijusi prognozes nepilnība vai kāds cits iemesls?

— 1997.gadā, veidojot šī gada uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozi, mēs tiešām nevarējām paredzēt tik lielu — 6,5 procentu — ekonomisko pieaugumu. Un tas tieši ietekmēja šī gada uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus, jo šo nodokli uzņēmumi maksā par iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Tomēr aizvien neatbildēts ir jautājums, vai mēs šogad saņemsim budžeta likumā paredzētos 52 miljonus no privatizācijas. Līdz šim no privatizācijas procesa valsts pamatbudžetā nonākusi pavisam niecīga summa — tikai 700 tūkstoši latu.

— Vai šādā situācijā palielināt budžeta ieņēmumu prognozi nav pārsteidzīgi?

— Ar šobrīd apspriežamajiem budžeta grozījumiem mēs cenšamies normalizēt situāciju. Mēs izņemam no valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas 23 miljonus, ko bija paredzēts iegūt no privatizācijas, un aizstājam tos ar kārtējiem ieņēmumiem — uzņēmuma ienākuma, akcīzes un muitas nodokli. Tātad mēs pārgrupējam ieņēmumu pozīcijas, jo nebūtu pārdomāti izmantot vienreizēja rakstura ieņēmumus, kādi ir privatizācijas procesā gūtie līdzekļi, kārtējo izdevumu segšanai. Virzīt šādus papildu ieņēmumus uz tūlītēju tērēšanu — algu paaugstināšanu vai kādiem citiem populistiskiem pirmsvēlēšanu pasākumiem — būtu bīstami. Tas tikai rada izdevumu spirāles tālāku pieaugumu un tērēšanas drudzi arī nākamajos gados. Citādi būtu, ja šāda veida līdzekļus tērētu, piemēram, investīcijām — kādiem vienreizējiem pasākumiem.

— Atgriežoties pie aprīlī konstatētā ieņēmumu krituma — tā galvenais iemesls tātad tomēr varētu būt attiecības ar Krieviju?

— Vispirms uzsvēršu, ka kritums nav bijis liels. Drīzāk varētu formulēt tā, ka nav bijis līdzšinējā ieņēmumu līmeņa pieauguma, kāds bija novērojams iepriekšējos mēnešos.

To, kā īsti budžeta izpildi ir ietekmējušas Latvijas attiecības ar Krieviju, manuprāt, precīzi varēs noteikt tuvāko trīs mēnešu laikā. Šo notikumu sekas diezin vai var tikt izskaitļotas tik ātri — viena mēneša ietvaros. Turklāt situācija neapšaubāmi stabilizējas un nav pamata bažām, ka mēs varētu zaudēt ļoti daudz.

— Vai jūs cerat, ka arī pirms Saeimas vēlēšanām nekas pārgalvīgs netiks apsolīts?

— Diemžēl tie priekšlikumi, kas jau ir izskanējuši no Sadarbības padomes partneru puses, manuprāt, tikai turpinātu šo tērēšanas spirāli tālāk. Medicīna, izglītība — algu paaugstinājums, kas tiek solīts, — tie visi ir kārtējie izdevumi. Algas, kas vienreiz ir paaugstinātas, samazināt vairs nevar, tās ir jāmaksā visu laiku.

Pozitīvi, ka, vērojot šos ikmēneša valsts un pašvaldību budžeta izpildes pārskatus, mēs redzam zināmu stabilitāti. Tomēr šī stabilitāte vēl ir trausla, tā pastāv tikai īsu brīdi.

Kad mūs tikko kā atkārtoti vērtēja aģentūra "Standart & Poor’s", viņi piešķīra Latvijai investīcijām labvēlīgas vides kredītreitingu. Tātad iepriekš dotais pozitīvais vērtējums tika saglabāts, bet ne paaugstināts. Jo, kā uzsvēra eksperti, ar dažiem rožainiem solījumiem šī nedrošā stabilitāte var tikt ātri sagrauta. Protams, tas, ka aģentūra šo pozitīvo kredītreitingu saglabāja, jau ir zināms uzticības apliecinājums — ticība tam, ka stabilitāte saglabāsies, pastāv. Tomēr blakus tai diemžēl ir politiski solījumi, kas jau ir izskanējuši. Arī mūsu attiecības ar Krieviju var ietekmēt mūsu ekonomisko stāvokli.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Redakcijas rīcībā ir Valsts kases oficiāls pārskats par valsts kopbudžeta izpildi šī gada pirmajos četros mēnešos, kurš tiek gatavots publikācijai