Valsts prezidenta raksts nr.775

Šā gada 14.maijā Saeima pieņēma Alkohola aprites likumu.

Esmu saņēmis finansu ministra lūgumu, kā arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas un frakcijas "Latvijas ceļš" vadītāju aicinājumu likumu neizsludināt, jo Saeimas pieņemtais likums ir pretrunā ar likumiem "Par nodokļiem un nodevām", "Par akcīzes nodokli", "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un Muitas likumu.

Finansu ministrs vēstulē norāda, ka, mainot nodokļu administrēšanas sistēmu, tiek apdraudēti valsts budžeta ieņēmumi.

Uzskatu, ka pret likumu izteiktie iebildumi ir vērā ņemami un lūgums likumu neizsludināt — atbalstāms.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1998.gada 14.maijā Saeimā pieņemto Alkohola aprites likumu.
Valsts prezidenta raksts

Rīgā 1998.gada 20.maijā

Augsti godātais Čepāņa kungs!

Šā gada 18.maijā Saeima pieņēma Krimināllikumu.

Saeima ir nolēmusi saglabāt likumā nāvessodu.

Tiesības uz dzīvību ir viena no būtiskākajām cilvēka pamattiesībām, bet valsts, kas nerespektē cilvēka pamattiesības, nevar rēķināties ar atbalsta saņemšanu pasaulē.

Būdams pārliecināts par nepieciešamību atteikties no nāvessoda un ievērojot Eiropas institūciju rekomendācijas, 1996.gada 24.septembrī, uzstājoties Eiropas Padomes Parlamenta asamblejā Strasbūrā, paziņoju par moratoriju nāvessoda izpildīšanai Latvijā. Arī šodien esmu pārliecināts par šī soļa pareizību.

Jau 1995.gadā, iestājoties Eiropas Padomē, Latvija apņēmās ratificēt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.protokolu par nāvessoda atcelšanu miera laikā. Tomēr vēl līdz šim laikam tas nav izdarīts. Pirms gada Saeima ratificēja šo konvenciju bez 6.protokola. Esmu aicinājis ārlietu ministru nekavējoties iesniegt Saeimai šo dokumentu ratifikācijai.

Es būtu gandarīts, ja, otrreiz caurlūkojot Krimināllikumu, Saeima atteiktos no nāvessoda.

Izvērtējot Saeimas pieņemto likumu, esmu konstatējis, ka likumā nav paredzēta kriminālatbildība par dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu, ja tie ir notikuši ar šīs personas piekrišanu. Uzskatu, ka personas līdz 16 gadu vecumam ne vienmēr ir spējīgas izvērtēt savu rīcību un tās sekas. Tādēļ likumam būtu tās jāaizsargā. Šis jautājums nav tik daudz juridisks, kā morāls. Domāju, ka šai normai būtu ievērojama audzinoša nozīme.

Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, tas tika ievērojami grozīts, tai skaitā izdarīts grozījums arī likuma 196.pantā, izslēdzot no tā vārdu "nevalstiska". Līdz ar šo grozījumu var rasties pārpratumi un neskaidrības likuma 24.nodaļas normu piemērošanā, lai sauktu pie atbildības dažas amatpersonu kategorijas.

Ierosinu:

1) izslēgt likuma 37.pantu un visā likuma tekstā vārdus "nāves sods" attiecīgajā locījumā;

2) izvērtēt soda samērojamību likuma 161.pantā un 162.panta pirmajā daļā, kā arī, ņemot vērā iepriekš minēto, papildināt likuma 16.nodaļu;

3) saskaņot 196.panta redakciju ar likuma 24.nodaļas noteikumiem.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1998.gada 18.maijā Saeimā pieņemto Krimināllikumu.

priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Jānis Straume

6. Saeimas priekšsēdētāja

biedrs Jānis Straume

Dzimis 1962.gadā Siguldā; 1980.gadā beidzis Siguldas 1.vidusskolu, 1986. gadā — Rīgas Medicīnas institūtu. Specialitāte — ārsts. Precējies — trīs bērni.

Ziņas par darbu: līdz 1993.gadam funkcionālās diagnostikas ārsts Rīgas pilsētas 3.diagnostikas centrā.

Kopš 1988.gada aktīvi darbojies "Helsinki–86" Rīgas nodaļā, LNNK Siguldas nodaļā, Latvijas Republikas Pilsoņu kongresā, 18.Novembra savienībā, apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai".

Ievēlēts par 5.Saeimas deputātu, — bijis Saeimas frakcijā "Tēvzemei un Brīvībai". Atkārtoti ievēlēts Saeimā 1995. gadā. Darbojas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Pilsonības likuma izpildes komisijā. Ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. Apvienības II kongresā 1998.gada 1.maijā ievēlēts par partijas priekšsēdētāja vietnieku.

Pagaidām vēl Saeimas priekšsēdetāja biedra kandidāts Jānis Straume sarunā ar deputātu Aigaru Jirgenu Foto: Māris Kaparkalējs, "LV

Pārrunās: Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis un deputāts Juris Kaksītis;

Saeimas sekretāra biedrs Māris Rudzītis un Saeimas priekšsedētāja biedrs Andris Ameriks"

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim