Problēmas

Latvijas laukos ražošana nostiprinās

Vakar, 21.maijā, preses konferencē zemkopības ministrs Andris Rāviņš analizēja lauksaimniecības un pārtikas ražošanas tendences aizvadītajos trijos mēnešos. Šajā laikā būtiski pieaugusi galveno pārtikas produktu ražošana. Salīdzinot ar 1997.gadu, divpadsmit reizes palielinājusies augu eļļas, bet vairāk nekā trīs reizes — gaļas konservu ražošana. Tomēr šī straujā ražošanas pieauguma rezultātā gandrīz nav jūtams eksporta pieaugums. Ņemot vērā attiecību saasināšanos ar Krieviju, kā arī Austrumu tirgus nestabilitāti, turpmāk var rasties ekonomiskas problēmas piena pārstrādes rūpniecībā.

Nākamnedēļ Latvijas vēstniecībā Maskavā paredzēta Biznesa kluba sanāksme, kurā piedalīsies dažādu pārtikas uzņēmumu vadītāji, uzņēmēji gan no Latvijas, gan Krievijas. Šī uzņēmēju tikšanās varētu būt kaut neliels solis ārējā tirgus veicināšanā.

Aprīlī ievērojami samazinājies arī iekšējā tirgus patēriņš. Dažās lauksaimniecības nozarēs stāvoklis ir visai sarežģīts. Valstī ir uzkrāts ap 1000 tonnu sviesta un 800 tonnu siera. Šie uzkrājumi var izraisīt krasu piena iepirkumu cenu samazinājumu. Lai gan par patieso stāvokli piena ražošanā varēs spriest jūnija sākumā, kad palielināsies izslauktā piena daudzums.

Šī gada trijos mēnešos piena izslaukts par 30% vairāk nekā tajā pašā laikā pērn. Pašlaik vidējās piena iepirkuma cenas nav zemākas kā iepriekšējā gadā šajā laika periodā. Atšķirība samaksas ziņā ir starp augstākās un otrās šķiras pienu. Gada pirmajos mēnešos visvairāk piena iepirkts Rīgas rajonā (5093 tonnas), Tukuma rajonā (4829 t), Cēsu rajonā (4788 t) un Limbažu rajonā (4739 t).

Tiek prognozēts, ka šī gada 1.oktobrī valstī vajadzētu būt 5000 t pārtikas graudu. Pēc kopējās graudu bilances datiem, valstī saražotie graudi ir nodrošinājuši iekšējo patēriņu.

Ministrs piebilda, ka nelielas problēmas varētu būt ar miežiem. Ja zemniekiem vēl saimniecības glabātavās ir mieži, tad par to jāinformē Labības tirdzniecības aģentūra. Vairāki uzņēmumi jau interesējas un meklē šos graudus, tāpēc būtu nelietderīgi dot atļauju kādam ievest graudus. Jāpiezīmē, ka miežu cena pašlaik ir pietiekami augsta.

Latvijā visu veidu gaļa (kautsvarā) tiek saražota tikai aptuveni 52 procenti no patērētā. Lielu daļu nodrošinājumā ar gaļu ieņem importētā produkcija, tai skaitā arī nenosakāmas izcelsmes gaļa.

Valsts veterinārā departamenta direktors Jāzeps Rimeicāns informēja, ka pēc aprēķiniem Latvijā ir ap 2000 tonnu nezināmas izcelsmes gaļas. Tieši aprīlī Veterinārajā dienestā bijis visvairāk lūgumu izsniegt atļaujas gaļas un gaļas produkcijas ievešanai. Protams, šis skaitlis 2000 tonnas — nav pilnīgi precīzs.

Turpinājums — 10.lpp.

Mūsu mājās tehniskie palīgi

Oļģerts Krastiņš, Dr.habil.oec.

Iedzīvotāju objektīvo dzīves līmeni raksturo mājokļu apstākļi, rīcībā esošais ienākums, patēriņa izdevumu lielums un citi faktori. Diezgan liela nozīme ir arī tam, cik plašam iedzīvotāju lokam pieejama saimniecības aparatūra, individuālie transporta līdzekļi, kultūras un atpūtas inventārs. Pašreiz gandrīz visas mājsaimniecības ir nodrošinājušas sevi ar televizoriem, deviņām desmitdaļām ir ledusskapji, trim ceturtdaļām — veļas mazgājamās mašīnas. Vieglais autotransports ir tikai katrai ceturtajai mājsaimniecībai, bet mikroviļņu krāsnis, gaisa kondicionieri, trauku mazgājamās mašīnas vēl ir retums.

Gadu gaitā sarūpēts

Mājsaimniecību budžetu pētījumā, ko veic LR Centrālā statistikas pārvalde, iegūst diezgan plašu informāciju par ilglietošanas aparātiem un ierīcēm, kas ir mājsaimniecību rīcībā. Pētījums aptver jautājumus par 9 saimniecības elektroaparatūras veidiem, 6 transporta jeb pārvietošanās līdzekļu un 13 kultūras un atpūtas inventāra veidiem. Daži no tiem ir plaši izplatīti, citi tikai sāk parādīties mūsu sadzīvē.

Plaši izplatīta saimniecības aparatūra ir ledusskapji, kurus 1997.g. lietoja 92 no katrām simts Latvijas mājsaimniecībām, veļas mazgājamās mašīnas 74, putekļu sūcējus 64, šujmašīnas 56 (skat. tabulu). Visas šīs mājsaimniecēm vajadzīgās ierīces izplatītākas pilsētās, mazāk izplatītas laukos. Sevišķi liela starpība ir nodrošinājumā ar putekļu sūcējiem, kurus pilsētās lieto 71 mājsaimniecība no 100, bet laukos — tikai 46.

Augstākās labklājības grupās saimniecības aparatūras vienību ir par 15 — 30 punktiem vairāk nekā nabadzīgajās. Piemēram, no pirmās, visnabadzīgāko, deciļgrupas 100 mājsaimniecībām ledusskapi lieto 82, bet no desmitās, visturīgāko, deciļgrupas 100 mājsamniecībām — 99, putekļu sūcējus — attiecīgi 48 un 78 mājsamniecības. Vidējās labklājības grupās šo ilglietošanas ierīču izplatība ir vidēja.

Statistiķi ir uzsākuši ievākt datus arī par pagaidām maz izplatītiem saimniecības elektroaparatūras veidiem. 1997. gadā vidēji Latvijā uz katrām 100 mājsaimniecībām bija 3 mikroviļņu krāsnis, 3 saldējamie skapji, 2 gaisa kondicionieri, 1 elektriskais grīdas spodrinātājs. Visas šīs ierīces, atskaitot saldējamos skapjus, izplatītākas pilsētās un, saprotams, augstākās labklājības grupās.

Sekojot ārzemju sadzīves tradīcijām, lielākās mājsaimniecību daļas sapnis ir iegādāties auto. Pagaidām šo vēlmi ir realizējušas 25 mājsaimniecības no 100, kurām ir vieglā automašīna vai mikroautobuss. Laukos personīgais transporta līdzeklis ir nepieciešamāks nekā pilsētās, tādēļ arī izplatība nedaudz lielāka: 28 pret 23 no 100 mājsaimniecībām. Tā kā vieglās automašīnas iegāde ir iespējama tikai tad, ja ir lieli ienākumi, nodrošinājums ar tām krasi atšķirīgs labklājības deciļgrupās: augstākajā — 45, zemākajā — 12 no katrām 100 mājsamniecībām.