Ministrijās

Turpinājums

no 1.lpp.

Lauksaimniecība — starp ražošanu un patēriņu

Dažādiem savstarpēji saistītiem dienestiem — Centrālajai statistikas pārvaldei, Muitas pārvaldei, Sanitārajai robežinspekcijai, Veterinārajam departamentam — katram ir dažādi aprēķini un dati. Ir jāveido vienota sistēma šajā jautājumā. Tomēr jebkurš nelegālas izcelsmes gaļas daudzums nelabvēlīgi ietekmē gaļas ražošanu Latvijā.

A.Rāviņš un J.Rimeicāns uzsvēra, ka iespējami drīzāk jāsakārto iekšējais gaļas tirgus. Zemkopības ministrija ir pastiprinājusi veterināro kontroli pārstrādes uzņēmumos, tirgos, vairumtirdzniecības bāzēs. Vairākās vairumtirdzniecības bāzēs netiek ievēroti sanitārie noteikumi, visbiežāk — temperatūras režīms. No pārbaudītiem deviņiem dažādiem uzņēmumiem pārkāpumu dēļ darbība apturēta četros. Daudzviet uzņēmēji neizprot, kādus uzdevumus veic pārbaudītāji. Nav sakārtotas savstarpējās attiecības starp uzņēmējiem un pārbaudītājiem. Paradoksāli, bet nereti pārbaudītājiem ir jāparaksta līgums, ka viņš neizpaudīs nevienam par redzēto uzņēmumā (konfidencialitāte ražošanas procesos, tehnoloģijā).

Pašlaik Zemkopība ministrijā tiek izstrādāts noteikumu projekts par gaļas tirdzniecību.

Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore Gundega Mičule atzina, ka daļa nezināmās izcelsmes gaļas varētu nākt no valsts iekšējiem resursiem. Joprojām nav īstas kārtības dzīvnieku kaušanā, jo Ministru kabineta noteikumi paredz pagarinājumu kaušanai mājas apstākļos līdz 1999.gada 1.janvārim, (aitas, kazas, cūkas, teļi līdz 2 mēnešu vecumam), ir izdotas 122 atļaujas, ap 50 procentos pagastu nav kautuvju. Tātad arī šādi mājas apstākļos kauti dzīvnieki netiek uzskaitīti. Kur tie paliek — pārstrādes uzņēmumos, uzpircēju rokās, tirgos, veikalos? Interesani, ka Latvijas lielākajā — Rīgas Centrāltirgū tikai 57 procenti pārdevēju ir likumīgie gaļas īpašnieki, zemnieki — 7–10 procenti.

G. Mičule ir pārliecināta, ka valstī darbojošās 357 kautuves ir pārāk daudz. Ir vajadzīgas efektīvas, higiēniskas, lētas kautuves. Katrai kautuvei būtu jānodrošina transporta pakalpojumi, vēlams, lai kautuvē risinātu arī gaļas tālākas izmantošanas jautājumus. Daļai no daudzajām kautuvēm ir pagaidu atļaujas. Un, visbeidzot, zemniekam nav svarīgi, cik tālu atrodas kautuve(ja tā atbrauc ar savu transportu un paņem dzīvniekus).

A.Rāviņš atzinīgi vērtēja Brīvās tirdzniecības līgumu ar Baltijas valstīm. Tas devis vairākus pozitīvus rādītājus, taču joprojām nedarbojas iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi, iekšējā valsts atbalsta veidošana. Par šiem jautājumiem nākamajā nedēļā Igaunijā runās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministri.

Jūnija beigās atkārtoti ieradīsies Eiropas Savienības Komisija, lai vērtētu vairākus piena ražošanas uzņēmumu, kas varētu eksportēt savu produkciju uz ES valstīm. Šo uzņēmumu vidū ir Aizputes sausā vājpiena rūpnīca, a/s "Tukuma piens"’. Labas izredzes ir a/s "Limbažu piens", kas būs viens no modernākajiem piena ražošanas uzņēmumiem Latvijā.

Kā zināms, a/s "Preiļu siers" uz diviem mēnešiem tika apturētas eksporta iespējas uz ES. Šajā pārbaudes laikā bija jāveic dažādi rekonstrukcijas un uzlabošanas darbi. "Preiļu siers" ir izpildījis uzdevumu, ir uzlabotas tehnoloģiskās iekārtas, sanitārie apstākļi, veikti visi iecerētie pasākumi, lai pēc iespējas drīzāk atjaunotu tiesības eksportam uz ES tirgiem.

Dagnija Muceniece

Par konkursu "Sējējs"

Pēteris Lībietis, ZM Pētījumu un izglītības departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

— Šāgada konkursa "Sējējs" nolikumā (skat. zemāk) ir divas būtiskas izmaiņas. Pirmā ir saistīta ar kooperatīvu grupu — visiem kooperatīviem līdz 9. jūnijam ir jābūt pārreģistrētiem Uzņēmumu reģistrā sakarā ar jaunā kooperācijas likuma stāšanos spēkā. Otrā izmaiņa — viena konkursa laureāta prēmija atvēlēta studentiem jaunu ideju, alternatīvo un netradicionālo nodarbošanās veidu, jaunu un perspektīvu lauku projektu stimulēšanai.

Konkursa procedūra būs līdzīga kā citus gadus — divās kārtās. Vispirms rajonā, kur labākie tika izvirzīti uz otro kārtu, un tad augustā komisija visus pretendentus apciemos un izvēlēsies labākos. Par noslēguma balli gan vēl nav skaidrs, kurā vietā tā notiks, taču varam pateikt, ka tā tradicionāli būs decembra sākumā. Arī prēmiju lielums būs jau tradicionāls — līdz tūkstoš latiem atkarībā no prēmējamo laureātu skaita.

Pašlaik vēl ir grūti prognozēt, vai konkursam pieteiksies vairāk pretendentu nekā iepriekšējos gadus, jo nolikums nule tapis gatavs un lauksaimnieki ar to vēl nav iepazinušies. Taču, ja atskatāmies uz iepriekšējo gadu pieredzi, tad varētu būt apmēram astoņdesmit dalībnieku. Vismaz ar šādu skaitu mēs rēķināmies. Vērojot "Sējēja" gaitu visu šo gadu garumā, ir pārliecība, ka konkurss kļūst aizvien populārāks. Taču — ir grūtāk atrast labas kandidatūras, kuras nav piedalījušās "Sējējā", jo trīs iepriekšējo gadu laureāti un divu iepriekšējo gadu dalībnieki pieteikties konkursam nedrīkst. Kaut arī ir šādi noteikumi, ik gadu apmēram astoņdesmit lauku saimniecības vai uzņēmumi, no kuriem aptuveni piecpadsmit kļūst laureāti, "Sējējam" tiek izvirzīti. Tas nozīmē, ka dzīve laukos neapstājas un ka, neraugoties uz visādām — gan objektīvām, gan subjektīvām — grūtībām, cilvēki cenšas savu dzīvi veidot skaistāku, cenšas sakopt vidi, cenšas kļūt labi saimnieki. Tādēļ aicinām visa veida lauku uzņēmējus konkursā piedalīties, jo arī gatavošanās tam stimulē un mobilizē. Uz tikšanos "Sējējā"!

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore

 

Konkursa "Sējējs–98" nolikums

Apstiprinu: zemkopības ministrs;vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministra vietā Andris Rāviņš

1998.gada 18.maijā

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

Konkurss "Sējējs" ir Zemkopības ministrijas (ZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizēts ikgadējs pasākums ar mērķi noteikt gada labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā.

Kā apliecinājums nopelniem par ieguldījumu lauku attīstībā tiek piešķirta "Sējēja" medaļa un subsīdija līdz Ls 1000.

2.nodaļa. Konkursa norise

2.1. Konkurss notiek grupās:

— Lauksaimnieciskā ražošana (augkopība, t.sk.dārzkopība un lopkopība);

— Lauksaimnieku kooperācija;

— Pagasta attīstība;

— Videi draudzīgā saimniekošana;

— Zinātne lauksaimniecībai;

— Studentu ideju konkurss.

2.2. Par konkursa dalībnieku lauksaimnieciskās ražošanas grupā var kļūt juridiskas personas, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un kuru ražošanas rādītāji ir izcili attiecīgajā nozarē, ir veikta grāmatvedības uzskaite un nav nokavēto nodokļu maksājumu parādi.

Lauksaimnieku kooperācijas grupā — kooperatīvās sabiedrības, kuras ražo lauksaimniecības produkciju, veic tās pirmapstrādi, sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ir reģistrēti pastāvošā kārtībā, darbojas atbilstoši to statūtiem ne mazāk kā vienu pilnu gadu pēc reģistrācijas un ir pārreģistrējušies likumā noteiktā kārtībā (skaitot līdz 1998.gada 9.jūnijam) un ir sasniegti labi ražošanas rādītāji un statūtos noteikto uzdevumu izpilde.

Pagasta attīstības grupā — lauku pagasti un pilsētas ar lauku teritoriju, kuros ir vai tiek izstrādāts pagasta attīstības plāns, sekmīgi tiek risināti uzņēmējdarbības, sociālie un kooperācijas jautājumi, ir sakopta vide.

Videi draudzīgās saimniekošanas grupā — zemnieku saimniecības, kuru darbība pamatojas uz videi draudzīgu lauksaimniecības metožu un paņēmienu izmantošanu.

Zinātnes lauksaimniecībai grupā — atsevišķi zinātnieki vai zinātnieku kolektīvi, kuru zinātniskie pētījumi realizēti lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā, modernu ražošanas un produkcijas pārstrādes tehnoloģiju izstrādē.

Studentu ideju konkursa grupā — augstskolu studenti, kuri ir izstrādājuši projektu par netradicionāliem, jauniem, alternatīviem nodarbošanās veidiem laukos ar lauku attīstību.

2.3. Konkursam dalībniekus izvirza ministrijas, rajonu lauksaimniecības departamenti, reģionālās vides pārvaldes, rajonu lauksaimniecības konsultāciju biroji, pašvaldības, zemnieku sabiedriskās organizācijas vai pēc paša vēlēšanās. Par konkursa dalībniekiem nedrīkst pieteikt konkursa "Sējējs" iepriekšējo 3 gadu laureātus un iepriekšējo divu gadu dalībniekus pēc kārtas neatkarīgi no konkursa grupas un nozares.

2.4. Pieteikums konkursam jānoformē rakstiski un jāiesniedz:

— līdz 1998.gada 19.jūnijam rajona lauksaimniecības departamentā lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimnieku kooperācijas grupās;

— līdz 1998.gada 19.jūnijam Reģionālajā vides pārvaldē pagasta attīstības un videi draudzīgās saimniekošanas grupā;

— līdz 1998.gada 5.jūnijam Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas (turpmāk tekstā LLMZA) prezidijā zinātnes grupā;

— Studentu ideju konkursa grupā pieteikumu iesniegšana notiek saskaņā ar ZM 08.04.1998. rīkojumu Nr.85 apstiprinātiem noteikumiem "Valsts subsīdiju piešķiršanai augstskolu studentiem par labākajiem projektiem lauksaimniecības netradicionālo nozaru un alternatīvo nodarbošanās veidu attīstīšanai Latvijas laukos".

2.5. Konkurss notiek 2 kārtās.

1.kārtā — konkurss notiek rajonā (reģionā) vai zinātniskajā iestādē, no kuras ne vairāk kā 3 dalībniekus piesaka 2.kārtai.

2.kārtā — konkurss notiek valsts mērogā, pēc tā rezultātiem tiek izvirzīti "Sējēja" laureāti.

3.nodaļa. Konkursa organizēšana un vērtēšana

3.1. Konkursa organizēšanai un vērtēšanai 1.kārtā rajona lauksaimniecības departamenta direktors izveido rīcības komiteju un, atbilstoši vērtēšanas paraugnolikumam, apstiprina vērtēšanas nolikumu lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimnieku kooperācijas konkursa grupām. Rajona lauksaimniecības departaments un rajona konsultāciju birojs līdz 1998.gada 10.jūlijam organizē konkursu rajonā un rezultātus iesniedz Zemkopības ministrijā Pētījumu un izglītības departamentā līdz 1998.gadam 15.jūlijam.

3.2. Konkursa organizēšanai un vērtēšanai 1.kārtā Reģionālās vides pārvaldes direktors izveido rīcības komiteju un atbilstoši vērtēšanas paraugnolikumam apstiprina vērtēšanas nolikumu pagasta attīstības un videi draudzīgās saimniekošanas konkursa grupām. Reģionālā vides pārvalde līdz 1998.gada 1.jūlijam organizē konkursu reģiona rajonos un rezultātus iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 1998.gada 31.jūlijam.

3.3. Konkursa organizēšanai un vērtēšanai 1.kārtā zinātnes lauksaimniecībai grupā LLMZA izveido rīcības komiteju un, atbilstoši vērtēšanas paraugnolikumam, apstiprina vērtēšanas nolikumu. LLMZA līdz 1998.gada 24.jūlijam organizē konkursu zinātniskajās iestādēs un rezultātus iesniedz ZM Pētījumu un izglītības departamentā līdz 1998.gada 7.augustam.

3.4. Studentu ideju konkursam iesniegtos projektus izvērtē saskaņā ar ZM 08.04.1998. rīkojumu Nr.85 apstiprinātā komisija atbilstoši apstiprinātajiem noteikumiem un nosaka uzvarētājus, kuri piedalās konkursa 2.kārtā.

3.5. Konkursa organizēšanai un vērtēšanai 2.kārtā tiek izveidota Rīcības komiteja šādā sastāvā:

Priekšsēdētāji:

— A.Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

— A.Rāviņš, zemkopības ministrs.

Priekšsēdētāja vietnieki:

— J.Lapše, ZM valsts sekretārs;

— G.Puķītis, VARAM valsts sekretārs.

Locekļi:

— M.Krams, ZM valsts sekretāra vietnieks;

— I.Pilvere, ZM valsts sekretāra vietniece;

— P.Lībietis, ZM Pētījumu un izglītības departamenta direktors;

— V.Feodorova, ZM Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas

departamenta direktore;

— R.Bebris, VARAM vides aizsardzības departamenta direktors;

— M.Baltakmens, VARAM vides aizsardzības departamenta vecākais referents;

— H.Ginters, VARAM Reģionālās attīstības departamenta vecākais referents;

— V.Dzenis, zemkopības ministra padomnieks;

— L.Straujuma, b/o SIA Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta

centra direktore;

— V.Strīķis, LLU rektors.

3.4. Konkursa 2.kārtas vērtēšanai Rīcības komitejas locekļi pieaicina attiecīgos speciālistus darbam konkursa vērtēšanas grupās.

3.5. konkursa vērtēšanas noteikumus kā arī vērtēšanas kalendāro grafiku apstiprina Rīcības komitejas priekšsēdētāja vietnieki.

4.nodaļa. Konkursa uzvarētāji un to apbalvošana.

1. Konkursa "Sējējs" laureātus apstiprina Rīcības komitejas sēdē.

2. Konkursa "Sējējs" laureāti tiek apbalvoti ar "Sējēja" medaļu, diplomu un subsīdiju līdz Ls 1000.

3. Konkursa "Sējējs" 2.kārtas dalībnieki tiek apbalvoti ar diplomu un piemiņas balvu.

4. Konkursa "Sējējs" laureātiem un dalībniekiem piešķirtie apbalvojumi tiek pasniegti svinīgos apstākļos 1998.gada decembra sākumā.

5. Konkursa "Sējējs" balvu fondu un ar to saistītos izdevumus sedz Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

6. Konkursa "Sējējs" balvu fondā var piedalīties arī citas iestādes, organizācijas, partijas, uzņēmumi vai privātpersonas, kas atbalsta un kam nav vienaldzīga Latvijas lauku nākotne.

Pētījumu un izglītības departamenta direktors P.Lībietis