Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs:

Par uzdevumiem ilglaicīgai attīstībai

Pagājušā gada augustā pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un uzņēmēju organizāciju aicinājuma Ministru prezidents Andris Šķēle izveidoja 20 ekspertu darba grupu, kura ikmēneša sēdēs premjera vadībā strādāja pie uzdevuma, kas līdz tam bija ticis "aizmirsts", risināšanas — Latvijas valsts attīstības ilgtermiņa attīstības stratēģijas 15 līdz 20 gadu perspektīvā izstrādes. Jau pirmajā sēdē vienbalsīgi tika konstatēts, ka valstī jānodrošina divi vissvarīgākie priekšnoteikumi: pirmkārt, politiska stabilitāte un drošība, otrkārt, augstas kvalitātes modernas izglītības iespējas iedzīvotājiem, kas ir Latvijas galvenā bagātība (skaitliski diemžēl iedzīvotāju skaits Latvijā 15 gados samazināsies par aptuveni 340 tūkstošiem). Ja ir izpildīti šie priekšnoteikumi, tad ir drošs pamats stratēģisku ekonomikas nozaru attīstībai, lai rezultātā mēs spētu atrast un attīstīt savu rītdienas "Minox" , "Nokia " vai "Microsoft" un iekarot savu vietu pasaules tirgos. Visticamāk, ka šis mūsu nākotnes produkts varētu būt saistīts ar informāciju tehnoloģijām un pakalpojumiem, gēnu, biotehnoloģijām un medicīnu, augstu tehnoloģiju izstrādājumiem un to ražošanu, kokapstrādi, dizainu un sadzīves priekšmetu ražošanu. Sava vieta Latvijas nākotnes ekonomikā pienāktos arī tūrismam (mums ir skaista un nesabojāta dzīves telpa ar mazu iedzīvotāju blīvumu), ekoloģiski tīru un ģenētiski nemodificētu pārtikas produktu ražošanai, kam pasaules tirgus ir pozitīvi jūtīgs un strauji augošs, amatniecībai un ar to saistītajai uzņēmējdarbībai lauku rajonos, arī tranzītam un ar to saistītajiem pakalpojumiem, finansu un biznesa pakalpojumu nozarei Baltijas jūras reģiona dimensijā.

Lai nodrošinātu Latvijas valsts politisku un fizisku drošību, nākotnē svarīgākais mērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Lai šos mērķus sasniegtu, ir jāizpilda vesela rinda uzdevumu, starp kuriem svarīgākais ir strauja ekonomikas attīstība un augšupeja. Šodien jau aptuveni trīs ceturtdaļas no nacionālā kopprodukta valstī rada privātā uzņēmējdarbība, kuras sociālā misija ir nodrošināt darba vietas, maksāt nodokļus un tādējādi radīt sociālas un ekonomiskas stabilitātes bāzi. Valsts politiskajai sistēmai — Saeimai, valdībai, valsts institūcijām un politiķiem Latvijā ir jākalpo pilsoņu un uzņēmēju interesēm (līdz šim visbiežāk gan ir bijis otrādi). Un šīs intereses ir: 1) centriski – labēji orientēta valsts politiskā virzība ar mērķi iekļauties ES, NATO un Baltijas jūras reģiona valstu integrācijā, par būtisku uzskatot triju Baltijas valstu — kā vienotas ekonomiskās telpas — integrācijas procesu; 2) panākt stabilitāti un pēctecību Latvijas valdību un Saeimas darbā; 3) valdībai ir jābūt izveidotai uz stabilas koalīcijas bāzes, tai jāspēj stabili strādāt visā savu pilnvaru periodā (ilgākais 4 gadus); 4) valdībai ir jāgrib un jāspēj realizēt strauja valsts attīstība, kas balstīta uz dzelžainu principu — "viens likums visiem!" Visiem ir godprātīgi jāmaksā nodokļi, un tas attiecas arī uz līdz šim lielākajiem nodokļu nemaksātājiem un kontrabandistiem, kas apzog valsts kasi par desmitiem un simtiem miljonu latu gadā. Šobrīd ēnu ekonomika savā virspeļņā dalās vienīgi ar atsevišķām partijām, politiķiem, deputātiem un ministriem; 5) panākt Latvijas sabiedrības dziļāku un plašāku izpratni par notiekošajiem procesiem. Milzīga ietekme te ir Latvijas medijiem un žurnālistiem, kuri diemžēl ar šo savu profesionālo un valstisko uzdevumu nav tikuši galā.

Atskatīsimies uz pēdējo deviņu mēnešu periodu, kas mums bija īpaši atbildīgs. Mums kā valstij ir bijis stratēģiski svarīgi nodrošināt stabilu, darbspējīgu un produktīvu valdību, lai Eiropas Savienības virsotņu sanāksme 1999.gada 10. decembrī Helsinkos pieņemtu lēmumu par Latvijas uzaicināšanu uz iestājsarunām ES. Lai 2000. gada pirmajos mēnešos sekmīgi tiktu uzsākts iestājsarunu process ES. Lai sekmīgi pabeigtu privatizācijas procesu. Lai realizētu stratēģiski svarīgas reformas izglītības sistēmā, sociālās nodrošināšanas politikā, reģionālajā attīstībā u.c. Tā rezultātā, demonstrējot stabilitāti politiskajos un ekonomiskajos procesos, Latvija piesaistītu ievērojamu apjomu ārvalstu tiešo investīciju, jo vietējo finansu resursu mums nepietiek straujai ekonomikas attīstībai. Turklāt piesaistot Skandināvijas un citu rietumvalstu investīcijas, Latvijā tiek nodrošināta politiska stabilitāte un drošība, tāpēc šis ir stratēģiski svarīgs faktors. Diemžēl mums uzspiesto, mērķtiecīgo un metodisko provokāciju rezultātā valdība bija spiesta atkāpties. Latvijas valdības vadītāja līdzdalība izpalika kārtējā Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju apspriedē Koldenā, Dānijā 12.–13. aprīlī, kur tika iesniegts mūsu reģiona uzņēmēju 30. marta Stokholmas virsotņu apspriedē pieņemtais Ziņojums valstu vadītājiem. Izpaliks arī Latvijas premjera ieplānotā vizīte Silikona ielejā, ASV, kur bija ieplānotas svarīgas tikšanās mums tik svarīgo informācijas tehnoloģiju attīstībai. Šīs provokācijas un intrigas inscinēja daži "ādamsoni" un "inkeni" ar piesaistītu, arī lētticīgu mediju palīdzību vairāk nekā pusgada garumā uzturēdami neadekvātu ažiotāžu. Rezultātā Latvijas tēls ir ievērojami iedragāts. Šiem provokatoriem vismazāk rūp Latvijas bērnu intereses un valsts tēls. Kā augstākā mērā ciniska un likuma varu zaimojoša ir jāvērtē atsevišķu Saeimas deputātu tieksme ar procedurālajiem trikiem novērst deputāta mandāta anulēšanu Jānim Ādamsonam, kura piederība VDK ir neapstrīdama, un viņa tik ilgstoša atrašanās Saeimā liek apšaubīt principu — vai šajā valstī visiem ir viens likums ?

Vēl gribu nedaudz komentēt Valsts prezidentes atbildi jautājumam par okupācijas draudiem. Šodienas NATO un ES ir pozitīvi atšķirīgas no Tautu Savienības, kāda tā bija Otrā pasaules kara priekšvakarā un pēckara periodā, un neviens nepieļaus tankiem šķērsot mūsu valsts Austrumu robežu. Mūsdienu tanki kā okupācijas instruments visbiežāk vairs nav no tērauda, tie ir nauda, kas vadāma no attāluma. Šādi "naudas tanki" ir tie, kas dancina mūsu bāleliņus politiķus un provokatorus. Tie ir reālas — parlamentāras un demokrātiskas okupācijas draudi Latvijai un Baltijai.

Mums priekšā, visticamāk, stāv sarežģīts un bīstams ceļš, kurā ne mirkli nedrīkstam zaudēt modrību. Arī sarunu procesā par iestāšanos ES un līgumu projektu sagatavošanā ir jāpiedalās uzņēmēju un sabiedriskām organizācijām, lai aktīvi piedalītos un uzraudzītu šos procesus. Pretējā gadījumā steigas un nekompetences apstākļos rodas labvēlīga vide dažādām ļaunprātībām — tā var sabojāt Latvijas iestāšanās nosacījumus ES un tādējādi panākt negatīvu rezultātu referendumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir uzņēmusies iniciatora un līdera lomu, lai, sadarbojoties ar Latvijas valsts institūcijām, pārstāvētu un aizstāvētu uzņēmēju intereses Latvijas ceļā uz ES.

Runa Latvijas inteliģences 34.konferencē "Latvija ceļā uz Eiropas Savienību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 2000.gada 15.aprīlī