Uzņēmējdarbība Latvijas novados

Salacgrīvas ostā šādu kuģi piekrauj 12 stundās

Beidzies laiks, kad arī sabiedriskus darbus veica par samaksu. Vismaz uzņēmējdarbībā. Jo nereti tikai kopus spēkiem veidojama biznesa darbībai labvēlīgāka vide un vēriens; savukārt tas ir garants atkal jaunām veiksmēm un jauniem darījumiem. Janvāra beigās Valmierā tika nodibināta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģionālās attīstības komisija, kurā pārstāvēti 16 uzņēmumi, LTRK biedri. Šo uzņēmumu produkcija ieguvusi labu slavu ne vien pašu mājās, bet arī aiz Latvijas robežām. Komisijā darbojas uzņēmēji no Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Valkas, Valmieras un Madonas rajoniem. Komisijas priekšsēdētājs ir a/s "Valmieras stikla šķiedra" prezidents Inārs Poļaks. Nu jau notikušas vairākas komisijas sēdes, kurās lemts gan par likumdošanu uzņēmējdarbības jomā, gan to, kā kopīgiem spēkiem veicināt visa novada attīstību.

Šajā sakarā jau ilgāku laiku Vidzemes reģionālās attīstības komisijas uzmanība pievērsta Salacgrīvas ostai. Ja tiktu rekonstruētas esošās un uzbūvētas jaunas piestātnes, tad pavērtos iespēja izmantot jaunas pārkraušanas tehnoloģijas, apkalpot lielākus kuģus. Tas savukārt ļautu būtiski paplašināt kravu plūsmu caur Salacgrīvas ostu, tādējādi nodrošinot kravu apriti atbilstoši Vidzemes reģiona vajadzībām, nepretendējot uz lielas ostas statusu. Salacgrīva nekad nebūs konkurente Rīgai vai Liepājai, bet ir vesela virkne kravu, kuras uz lielām ostām vest ir pārāk dārgi vai nelietderīgi. Tāpēc nepieciešams izveidot ērtu mazo ostu, koncentrējot līdzekļus tās modernizācijai. Vidzemes uzņēmēji uzskata, ka tai jābūt Salacgrīvai ar tās struktūru. Šā jautājuma risināšanas sakarā pēc komisijas iepriekšējās sēdes martā izvērsusies arī sarakste ar Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Latvijas Jūras administrāciju.

Lai pamatīgāk izpētītu šābrīža situāciju ostā un tiktu skaidrībā par nākotnes aprisēm, Vidzemes reģionālās attīstības komisija 15. maijā rīkoja izbraukuma sēdi Salacgrīvā.

Kā informēja ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais, Salacgrīvas ostai ir sena vēsture un tradīcijas, taču pašreizējo kokmateriālu eksporta ostas veidolu tā ieguvusi 1992. gadā. Pamazām kravu apjoms ir audzis, un pašlaik tas sasniedzis 210 — 220 tūkstošus m3 gadā. Tās ne tuvu nav ostas potenciālās jaudas, taču darba apjoma tālākais pieaugums nav iespējams tālab, ka šodienas prasībām neatbilst gan piestātnes — tās ir pārāk novecojušas un pārāk īsas, lai uzņemtu lielākus kuģus, gan arī pārāk seklais ostas kuģu ceļš. Šeit droša kuģošana tikai baržām un upes — jūras tipa kuģiem ar iegrimi līdz 4 metriem. Tātad nepieciešams padziļināt kuģu kanālu un ostas akvatoriju. Kā rāda aplēses, padziļināšanas darbi varētu izmaksāt vismaz pusmiljona latu, jo Salacgrīvas ostā ir ļoti smaga grunts.

— Ostas pārvalde tuvākajā valdes sēdē ierosinās jautājumu par kredīta ņemšanu, lai būtu iespējams veikt šos padziļināšanas darbus, — teica I.Īstenais. Protams, nepieciešamas garantijas, ka izdevumi atmaksāsies, ka ostas jaudas un noslodze pēc rekonstrukcijas palielināsies vismaz divkārt.

Šis bija pats svarīgākais jautājums, kas nodarbināja padomes locekļus — kā, cik ilgā laikā atmaksāsies katrs ostas rekonstrukcijā ieguldītais lats, cik pamatoti ir biznesa aprēķini.

Arī a/s "Salacgrīva 95", kas ietilpst "Ave Lat grupa" uzņēmumu saimē, ģenerāldirektors Imants Cīrulis runāja par ostas rekonstrukcijas nepieciešamību. "Salacgrīva 95" jau vairākus gadus darbojas ostā, tai šeit pieder nekustamais īpašums — gan zivju produkcijas pārstrādes cehi un saldētavas, gan koksnes žāvēšanas iekārtas. Viņš gan uzsvēra, ka akciju sabiedrības kopējā biznesā, kas sasniedz 6 miljonus latu apgrozījumu gadā, darbība ostā dod tikai 3 procentus. Privatizējot bijušo valsts uzņēmumu, izveidojās situācija, ka osta no tā tika atdalīta un ar Satiksmes ministrijas rīkojumu nodota ostas pārvaldes, kas ir Salacgrīvas pašvaldības uzņēmums, valdījumā. Ostas pārvalde atbild par kuģošanas drošību ostā, kā arī kuģu ceļu un akvatorijas apsaimniekošanu. Savukārt ostas teritorija un piestātne nodotas ilgtermiņa nomā akciju sabiedrībai "Salacgrīva 95", kura tās apsaimnieko. I.Cīrulis uzsvēra, ka osta ar saviem salīdzinoši lētajiem un kvalitatīvajiem pakalpojumiem ieguvusi daudzus pastāvīgus klientus, kuru loku būtu iespējams arī paplašināt. Taču tiesa arī, ka abām piestātnēm (otra atrodas a/s "Brīvais vilnis" pārziņā) nepieciešama rekonstrukcija, lai varētu uzņemt lielākus kuģus, ka jāatjauno arī piestātņu tehnika. Ilgtermiņa nomas līgums, kas noslēgts uz 30 gadiem, paredz, ka nomas maksu iespējams kompensēt ar investīcijām "Salacgrīvas 95" piestātnes modernizācijā. Jau izsludināts konkurss šim darbam un zināmi iespējamie projektētāji un celtnieki, kuri, neapturot darbu piestātnē, varētu to paveikt. Šim nolūkam būtu nepieciešami 400 — 440 tūkstoši latu, un ieguldījumi atmaksātos pārdesmit gados. Kā informēja I.Cīrulis, patlaban piestātnē mēnesī tiek iekrauti 6 — 12 kuģi, bet varētu 18. Tā būtu maksimālā slodze. Ostā labprāt gaidītu jaunus partnerus, jaunas firmas, kurām būtu nepieciešams izmantot pakalpojumus gabalkravu pārvadājumiem. Taču akciju sabiedrība ir gatava ieguldīt privāto kapitālu ostas un piestātņu izbūvei tikai tādā gadījumā, ja noteikti tiks padziļināti kuģu ceļi un ostas akvatorija. Tātad šeit izveidojies cieši saistīts loks.

Vidzemes reģionālās attīstība komisijas sēdē tika taujāts pēc ostas darbības vēl pamatīgākas analīzes un "smagākiem" skaitļiem, kas dotu patiešām īstu pārliecību, ka ieguldījumi ostas rekonstrukcijā nesīs gaidītos augļus. Tas pēc principa: "Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez."

Pāris reižu tika piesaukti arī Ainažu ostā nogremdētie 300 tūkstoši latu, un arī tā ir pietiekami uzskatāma skola biznesa plānu kaldināšanai. Šoreiz, šķiet, gan būs savādāk. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu Salacgrīvas ostas paplašināšanas iecerei vēstulē LTRK pauž ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis, uzsverot, ka"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā mazo ostu attīstības programmu, kuras sagatavošanā sadarbojas ar Salacgrīvas ostu. Izstrādātās programmas rezultātā Salacgrīvas ostas attīstība būs saskaņota ar vides aizsardzības prasībām un netraucētu lašu nārstu Salacas upē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzskata par atbalstāmu privātā kapitāla piesaisti Salacgrīvas ostas rekonstrukcijai, kas uzlabotu gan ostas darbību, gan sekmētu reģiona attīstību".

Līdzīgs viedoklis pausts arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Ulda Pētersona vēstulē: "Uzsverot Salacgrīvas ostas augošo lomu Vidzemes reģiona attīstībā un labās perspektīvas ostas darbības paplašināšanai, Satiksmes ministrija atbalsta Salacgrīvas ostas attīstības plānus un reģiona uzņēmēju ieinteresētību šo plānu realizēšanā.

Ar Ministru kabineta rīkojumu ir izveidota darba grupa, kas izstrādās Latvijas mazo ostu attīstības programmu. Šī darba grupa ir uzsākusi darbu šā gada janvārī un līdz 1. septembrim iesniegs Ministru prezidentam mazo ostu attīstības programmu, kurā būs ietverta arī Salacgrīvas ostas attīstība."

Tātad, iespējams, jau pēc dažiem gadiem Salacgrīvā pūtīs plašāki pasaules vēji. Bet līdz tam laikam jāsakārto gluži prozaiskas lietas — pavasara pusē jo daudzi lielauto ceļā uz Salacgrīvu tālāk par Limbažiem netiek. Kokmateriālu kravas nonāk Rīgas ostā, jo uz ceļiem novietotas auto svara ierobežojuma zīmes. Protams, ka smagie kravu vedēji nežēlīgi izdangā rajona ceļus un pilsētas ielas. Protams, ka tas ir ļoti apgrūtinoši. Bet Salacgrīvas osta ir arī visa Vidzemes reģiona dzīvības artērija, un tālab varbūt kopīgiem spēkiem jāgādā arī par apvedceļu sistēmu, par šīs dzīvības uzturēšanu?

Bet pati Salacgrīva pucējas kā līgava brūtgāna gaidās. Veikalam durvis pašas veras vaļā gluži kā starptautiskā lidostā, vecās mājas iegūst jaunus logus, košākas fasādes. Aiz plašiem vārtiem stabili dižojas "Salacgrīvas 95" korpusi. Šķiet, pilsēta ieiet šajā pavasarī arī plaukstoša. Salacgrīvas domes priekšsēdētāja vietnieks, "Salacgrīvas 95" tehniskais direktors Arnis Viļļa īsā sarunā pastāstīja:

— Salacgrīvā ir trīsarpus tūkstoši iedzīvotāju, un šeit patiešām plaukst privātā iniciatīva. Bijušie valsts uzņēmumi pārtapuši akciju sabiedrībās. "Brīvajā vilnī" strādā tūkstoš, bet pie mums "Salacgrīvā 95" — pieci simti piecdesmit cilvēku; apmēram 40 procentu darbaspēka ievedam no apkārtējā reģiona, ar salacgrīviešiem vien nepietiek. Turklāt mūsu akciju sabiedrība plāno paplašināties un būvēt vēl divus zivju apstrādes cehus, kur būtu vēl 500 darba vietu. Šīs ieceres gan ir tikai projektu stadijā. Arī "Brīvais vilnis" gatavojas izvērsties. Strauji attīstās pilsētas infrastruktūra — mums ir vairāk nekā 30 veikalu, frizētavas, pēdējā gadā atvērti pat 2 skaistumkopšanas saloni. Uzņēmēji pie mums ienāk arī no citām pilsētām un atver šeit savas firmas. Piemēram, "Randa" no Limbažiem, "Melnais kaķis" no Valmieras u.c.

— Tad nu laikam gan nevarat žēloties, ka tauta grimst nabadzībā un nolaistām acīm iet garām veikaliem?

— Mēs tā lēšam, ka Salacgrīvā cilvēkiem pieder vairāk nekā divi miljoni latu skaidrā naudā, protams, kopumā ņemot. Parēķiniet vien — "Brīvā viļņa" akcijas tika pārdotas igauņiem, bet viena akcija maksāja 75 latus... Mums ir četras bankas — Unibanka, Baltijas Tranzītu banka, Parekss un Latvijas krājbanka. Pagājušajā gadā uzcēlām jaunu katoļu baznīcu... Daudzas idejas ir tapšanas stadijā. Mums ir uzņēmīgi cilvēki, kas grib iekārtot peldvietas, būvēt moteļus, degvielas uzpildes stacijas...

— Un kā senos laikos Salacgrīvā atkal ir kuģu īpašnieki.

— Jā, šeit ir vismaz četri kuģu īpašnieki (diviem no viņiem pieder pat pa diviem kuģiem), bet piekrastes zvejniekiem savukārt ir savas laivas. Tā ka cilvēki strādā. Salacgrīvā gan skaitās piecpadsmit bezdarbnieku, bet viņi arī īpaši necenšas mainīt šo statusu... Ja mums kā trūkst, tad tas ir dzīvojamais fonds. Taču viena ļoti kvalitatīva būvfirma pie mums jau nākusi ar priekšlikumu būvēt rindu mājas.

— Ko jūsuprāt Salacgrīvai dotu ostas rekonstrukcija?

— Tā būtu vēl straujāka, dinamiskāka attīstība.

Tā, lūk, dzīvo Salacgrīvā. Nevaid, nežēlojas par grūtu dzīvi, bet domā un dara. Un paši lepni bilst: "Rīga un Ventspils vien jau nav Latvija. Latvija ir arī Salacgrīva."

Mudīte Luksa, "LV"

Foto: Jānis Lukss

Reģionālās attīstības komisijas sēdi vada Valmieras "Valpro" viceprezidents Aleksandrs Butins

Kokmateriālus uz Salacgrīvas ostu ved no visa Vidzemes reģiona