Par dzīvojamo māju privatizācijas gaitu domājot

Lai nodrošinātu dzīvojamo māju privatizācijas procesu plānotajā apjomā — iedzīvotāji paspētu iegūt dzīvokļus īpašumā par sertifikātiem līdz to derīguma termiņa beigām, līdz šā gada 1. maijam vispārējai privatizācijai jāsāk sagatavot 44 procentus māju, bet privatizācijai jāpiedāvā 35 procenti objektu. Tādas ir Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) aplēses. Taču valstī kopumā šie tempi netiek ievēroti. Tā 19.maijā tika spriests CDzMPK rīkotajā informācijas dienā, kurā piedalījās dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētāji un pašvaldību vadītāji no daudziem valsts rajoniem. Ir jau arī tradicionālie pirmrindnieki, kuri par straujo vai normālo privatizācijas tempu uzturēšanu un darba organizēšanas prasmi slavēti no gada gadā.

Visvairāk dzīvokļu vispārējai privatizācijai piedāvāti Aizkrauklē (69%), Bauskā (66%), Talsos (54%), Valmierā (53,7%), Alūksnē (52,6%), Tukumā (51,6%), Preiļos (50,65%), Liepājā (20,8%) un Rēzeknē (24,29%). Savukārt mazāk nekā 20 procentu — Ventspilī (0,12%), Jūrmalā (2,66%), Rīgā (5,39%), Krāslavā (11,55%), Valkā (13,86%), Daugavpilī (14,59%) un Jelgavā (15,86%). Tas pamatoti rāda, ka dzīvojamo māju privatizācijas gaitu Latvijā bremzē tieši gausie tempi lielajās pilsētās. Līdz 1. aprīlim valstī kopumā privatizācijas paziņojumi izsūtīti 14,41% dzīvokļu īrnieku.

Tas rada jautājumu — vai līdz 1999. gada beigām, sertifikātu derīguma termiņa beigām, izdosies dzīvokļus privatizēt? Komisijas priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš atzina, ka dažās pilsētās, diemžēl tostarp arī Rīgā un Ventspilī, kur vispārējā privatizācija vai nu stipri iekavēta, vai tikpat kā nav uzsākta, tas nebūs iespējams. Tikko Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kas drīzumā stāsies spēkā, gan pieļauj, ka dzīvokļu privatizācijā šis termiņš varētu tikt pagarināts, taču tam nepieciešami arī attiecīgi grozījumi likumā par sertifikātu izmantošanu. Z. Ziediņš uzsvēra, ka pagarināt sertifikātu izmantošanas termiņu dzīvokļu privatizācijā nebūtu mērķtiecīgi, un par to pašlaik arī nav bijis runas. Varētu būt runa par dažiem izņēmumiem dažās pilsētās un arī ne visos gadījumos. Tātad iedzīvotājiem, kuri laikus saņēmuši privatizācijas paziņojumus, bet nesteidzas dot atbildi par savu izvēli — iegūt dzīvokli īpašumā vai nē —, pārmērīgas vilcināšanās dēļ var nākties savu mājokli privatizēt par naudu.

Rīgas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rupkus gan uzskata, ka Rīgā vispārējā privatizācija tagad kļuvusi straujāka, un, ja visi apstākļi būs labvēlīgi un netiks radīti šķēršļi, piemēram, no pašvaldību puses, kā jau vairākas reizes gadījies, tad arī privatizāciju būs iespējams pabeigt laikus.

CDzMPK priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča bija spiesta darīt zināmu, ka vairākās pašvaldībās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas joprojām nemaz tā īsti nav uzsākušas pildīt savus pienākumus, ka dažviet komisijās ir tikai viens vai divi cilvēki, kas dzīvojamo māju privatizācijas kārtošanu apvieno vēl ar citiem darbiem. Tas nozīmē, ka šo pašvaldību teritoriju iedzīvotājiem netiks garantētas likuma dotās tiesības iegūt dzīvokli īpašumā par sertifikātiem. Protams, pastāv arī paātrinātā privatizācija, taču cilvēkiem jādod izvēle; turklāt daudziem no viņiem 20 lati, kas pēdējā gadījumā jāmaksā, ir pārāk liela summa.

Informācijas diena uzrādīja privatizācijas procesa organizētāju pretpolus. Liepājā, piemēram, jau intensīvi domā par māju apsaimniekošanas lietām. Pašlaik sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļu tiek organizēti plaši kursi, kuros tiks sagatavoti dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciālisti. Valmierā dzīvojamo māju privatizācijas procesa mehānisms izstrādāts precīzi un pārdomāti, un, ja nu ir problēmas, tad tās rada jau sadarbība ar citām organizācijām vai valsts līmenī neatrisināti jautājumi. Savukārt, piemēram, Krāslavas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vadītājs, izteicis visas raizes par absolūtu finansējuma trūkumu privatizācijas procesam, paziņoja, ka atteicies no šā darba, jo nespēj neko paveikt… Rīgā nebija ieradies neviens pārstāvis no Ventspils, kur līdz šim privatizēti tikai 12 dzīvokļi. Ventspils šajā procesā iešot savrupu ceļu, pēc savas pašvaldības ieskatiem.

Dzīvojamo māju privatizētāju saiets uzrādīja vairākus mezglu punktus, kas kavē procesa gaitu. Piemēram, Valsts zemes dienesta (VZD) nodaļu darbības savstarpējā nesaskaņotība un gausums projektu un dokumentu sagatavošanā. Dažviet, piemēram, Valmierā, arī nesamērīgi augstais darbu izcenojums, par ko bija pārsteigts arī VZD ģenerāldirektora vietnieks Vitolds Kvetkovskis.

Pienācis brīdis, kad neatliekami jāizvērš iedzīvotāju izglītošana privatizēto māju apsaimniekošanas lietās, jo, kamēr valdīs neziņa un nedrošība, nebūs arī pietiekami daudz privatizētgribētāju. Arī valdībai jādomā par nopietnu programmu dzīvojamo māju sanācijas iespēju nodrošināšanai, jo iedzīvotājiem ir jāsaņem palīdzība gadu nastas sabojāto māju kapitālai remontēšanai (siltināšanai, jumta un komunikāciju remontiem). Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors Aivars Bernāns informēja, ka tuvākajā laikā vairāku ministriju speciālistu darba grupa sāks reāli risināt šos jautājumus.

"LV" informācija