Izmaiņas bērnu un mantoto privatizācijas sertifikātu izmantošanā

Privatizācija procesā

Aivars Bernāns, Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors, Laila Rieksta – Riekstiņa, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta nodaļas vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

5. maijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus 1995. gada 18. jūlija noteikumos nr. 210 "Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi". Tie paver plašākas iespējas rīcībai ar mantotajiem vai nepilngadīgajām personām piederošajiem privatizācijas sertifikātiem.

A.Bernāns:

— Šie grozījumi izstrādāti, lai sakārtotu divas jomas — bērniem piederošo sertifikātu un mantojumā atstāto sertifikātu izmantošanu. Ir uzskaitītas tās personas, kurām ir tiesības dot rīkojumus par sertifikātu pārskaitīšanu no bankā atvērtā sertifikātu konta. Piemēram, sertifikātu pārskaitījuma uzdevumu bankas iestādē, kurā ir atvērts sertifikātu īpašnieka — rīcībnespējīgas personas — konts, var dot aizgādnis vai tā pilnvarnieks. Dot rīkojumu pārskaitīt privatizācijas sertifikātus var arī mantojuma aizgādnis, t. i., persona, kas ar tiesas lēmumu ir iecelta, lai rīkotos ar mantojumā atstāto mantu līdz brīdim, kamēr tiesa apstiprina, cik katram mantiniekam pienākas.

— Kādēļ šādi noteikumu grozījumi bija nepieciešami?

— Šāds papildinājums par mantojuma lietām tika pieņemts tālab, ka tuvojas sertifikātu izmantošanas termiņa beigas un iespējama situācija, ka cilvēks nomirst un tiesa nepagūst pieņemt lēmumu par to, kam sertifikātus piešķirt mantojumā, un tie var palikt neizmantoti. Tagad mantinieki var pieprasīt mantojuma aizgādņa iecelšanu, un viņš ir tiesīgs sertifikātus pārdot. Diemžēl, lai tos izmantotu privatizācijai, nepieciešamas izmaiņas likumā "Par privatizācijas sertifikātiem". Šādi grozījumi jau ir akceptēti valdībā un iesniegti Saeimā. Iespējams, ka rudens pusē šie grozījumi tiks apstiprināti un stāsies spēkā.

— Kas notiks laika posmā līdz likuma grozījumu apstiprināšanai?

— Ir noteikts, ka ieceltais mantojuma aizgādnis vai arī mantojuma izpildītājs var šos sertifikātus pārdot izsolē, kuru rīko licencēts starpniecības uzņēmums. Pašlaik tiesības rīkot izsoles piešķirtas vairāk nekā 20 firmām, un to saraksts ir publicēts šajā "Latvijas Vēstneša" numurā. Informāciju par šīm firmām telefoniski sniedz arī Ekonomikas ministrija.

— Kādēļ šāds noteikums nepieciešams?

— To var uzskatīt par aizsardzības pasākumu, lai mantotie sertifikāti tiktu pārdoti par tirgus cenu, nevis citu, simbolisku, pēc kaut kādas vienošanās. Jāņem arī vērā, ka par mantotiem sertifikātiem var runāt līdz tam brīdim, kamēr tie atrodas mantojuma atstājēja kontā. Ja mantojuma atstājējs ir tikai iesniedzis deklarāciju par sertifikātu piešķiršanu vai arī ir tikai lēmums par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu, bet nav atvērts konts, arī tad mantojuma aizgādnis vai mantojuma izpildītājs saskaņā ar Civillikumu var atvērt kontu bankā uz mantojuma atstājēja vārda un pēc tam ar sertifikātiem rīkoties tālāk atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

— Izmaiņas Ministru kabineta noteikumos skar arī nepilngadīgo personu sertifikātu izmantošanu. Kas šeit būtiskākais?

— Sertifikātus, kas pieder nepilngadīgām personām — bērniem —, tagad atļauts izmantot vecākiem (aizbildņiem) bērna interesēs un vairs nav jāsaņem atļauja no bāriņtiesas. Tomēr viņiem bāriņtiesai jāsniedz norēķins par sertifikātu pārdošanu un iegūtās naudas izlietojumu. Šeit jāatceras, ka Civillikuma ģimenes tiesību daļā ir rakstīts, ka naudu var izlietot bērnu uzturam, ja vecākiem trūkst citu līdzekļu.

Gribu vēl uzvērt, ka likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" nosaka: ja bērna sertifikāti tiek ieskaitīti vecāku kontā un pēc tam izmantoti dzīvokļa iegādei, tad bērnam pēc pilngadības sasniegšanas pienākas vai nu attiecīga kompensācija naudā vai arī šī iegūtā īpašuma domājamā daļa. Tagad valdība ir izmantojusi savas tiesības un noteikusi, ka šī norma var tikt attiecināta uz visiem pārējiem īpašuma veidiem, kurus var iegūt par sertifikātiem.

— Kālab bija nepieciešami grozījumi Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz bērnu sertifikātiem?

— Šobrīd fizisko personu, tajā skaitā, bērnu kontos ir atlikuši 46 procenti no kopējā piešķirto sertifikātu skaita. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, sertifikāti ir vairāk nekā 100 tūkstošu bērnu kontos. Jūs varat iedomāties, kas notiks, ja pēdējā brīdī pirms sertifikātu izmantošanas termiņa beigām desmitiem tūkstošu bērnu vecāku stāvēs rindās bāriņtiesās, lai saņemtu atļaujas izmanot bērnu sertifikātus? Šo jautājumu bija iespējams atrisināt arī šādā, vienkāršākā veidā, jo vecāki tomēr ir atbildīgi par saviem bērniem un viņu pienākums ir arī pietiekami apzinīgi rīkoties ar bērnu mantu.

— Vai iepriekšminētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos tomēr zināmā mērā neapdraud bērnu tiesības? Var taču būt tādi vecāki, kuri savu bērnu sertifikātus neizmantos bērnu labā, bet izniekos citiem nolūkiem.

L. Rieksta – Riekstiņa:

— Jā, tagad vecāki vai aizbildņi var brīvi pārdot savu bērnu sertifikātus, iepriekš bāriņtiesā vai pagasta tiesā neprasot atļauju. Sertifikāti tagad pielīdzināti mantai, kas zaudē vērtību, un tad ir jārīkojas ātri. Civillikuma 278. pants nosaka, ka šādu mantu var pārdot bez iepriekšējas atļaujas, bet vecākiem ir jāatskaitās bāriņtiesai par iegūtās naudas izlietošanu. Tātad viņiem nav dota brīvība bezatbildīgi rīkoties ar savu bērnu mantu. Vecāki gan pieraduši uzskatīt — kas gan bērnam var būt par savu mantu, viss ģimenē ir kopīgs. Taču tā vis nav. Tomēr, protams, iespējami arī gadījumi, kad vecāki bērnu sertifikātus izlietos ne jau bērna labā. Laukos manuprāt ir vienkāršāk: pagasta tiesā jau droši vien zina, kurās ģimenēs bērnu sertifikāti palikuši neizlietoti, jo nav prasīta atļauja to pārskaitīšanai, un, ja kāda ģimene nav labvēlīga, vecākus jau laikus var brīdināt, ka par līdzekļu izlietojumu būs jāatskaitās. Taču, ja sertifikātu nauda tik un tā tiks izniekota, pagasta vai bāriņtiesa to var uzskatīt par nopietnu nodarījumu un turpmāk, izskatot kaut vai vecāku tiesību anulēšanas jautājumus, to ņemt vērā. Domāju, ka arī visspaidīgākajos apstākļos nebūtu īsti pareizi par sertifikātiem iegūto naudu izlietot apģērba vai uztura iegādei. Sasniedzis pilngadību, bērns var vecākiem pajautāt, kur palikuši viņa sertifikāti vai par tiem iegūtā manta. Bērnam ir dota iespēja piedalīties privatizācijā, iegādāties akcijas un kļūt kaut arī par nelielu, bet tomēr īpašnieku. Šāda iespēja ir dota tikai vienu vienīgo reizi.

A.Bernāns:

— Līdz šim arī bankām nebija īsti skaidrs, kā rīkoties gadījumā, ja bērnu sertifikāti vispirms tiek pārskaitīti vecāku kontā, lai tos pēc tam izmantotu privatizācijai. Sertifikātiem ir tāda īpatnība, ka tos var pārskaitīt tikai tā persona, kas slēdz līgumu par dzīvokļa, zemes vai kāda uzņēmuma akciju pirkumu. Daudzi vecāki bērnu sertifikātus ir izmantojuši akciju iegādei tādā veidā, ka par akcionāru, tātad tiesisko īpašnieku, kļuvis bērns. Taču ar šīm akcijām, protams, rīkojas vecāki. Turpretī, ja jāpērk zeme vai dzīvoklis, tad vienīgā iespēja šim nolūkam izmantot bērnu sertifikātus ir tos vispirms pārskaitīt vecāku kontā.

Lai nodrošinātu šo Ministru kabineta noteikumu izpildi, mēs jau esam brīdinājuši bankas, lai tās steidzami izdara attiecīgus grozījumus savās instrukcijās un lai darbinieki būtu informēti par šiem grozījumiem un neatteiktu vecākiem (aizbildņiem) vai mantojuma aizgādņiem (izpildītājiem) veikt attiecīgos sertifikātu pārskaitījuma uzdevumus.

Mudīte Luksa, "LV"