Atbalsts lauku saimniekiem un uzņēmējiem

Velta Feodorova, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore, — "Latvijas Vēstnesim"

Velta Feodorova

Palīdzība netradicionālajai lauksaimniecībai

Šogad pirmo reizi no valsts budžeta lauksaimniecības subsīdijām tiek atvēlēti Lauksaimniecības likumā noteiktie 3 procenti, kas kopumā veido 17, 1 miljonu latu. Arī 1997. gadā šai nozarei vajadzēja saņemt vairāk līdzekļu, bet šis nosacījums netika izpildīts. Tā kā iedalītā naudas summa ir lielāka, arī Subsīdiju nolikums ir daudz plašāks nekā iepriekšējos gadus. Lielākā klātpienākusī naudas summa atvēlēta Lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un tehniskajai modernizācijai 1998. gadā, kur līdz šā gada 27. aprīlim bija saņemtas subsīdijas 1,5 miljoni lati.

Bet ir vēl vairāki jauni nolikumi. Viens no tiem ir paredzēts netradicionālo lauksaimniecības nozaru atbalstam un bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Šī nozare ir īpaši izdalīta, jo tai jau ir iedibinātas savas tradīcijas.

Netradicionālās lauksaimniecības nozares tik tikko sāk attīstīties. Tāpēc iedalītā naudas summa — 250 tūkstoši latu — un papildus bioloģiskajai lauksaimniecībai — 180 tūkstoši latu — nav liela. Mēs šobrīd nezinām, kā šie līdzekļi tiks izmantoti un kurā jomā atbalsts ir visvairāk nepieciešams.

Kas var pretendēt uz subsīdijām?

Uz subsīdijām var pretendēt juridiskās personas, kas nodarbojas ar Latvijas apstākļos līdz šim mazizplatītu vai jaunu netradicionālu augu, dzīvnieku un sēņu audzēšanu, lauku tūrisma izveidi zemnieku un piemājas saimniecībās. Tas ietver arī ar lauku tūrisma servisu saistīto pakalpojumu sniegšanu. Viens pretendents var saņemt naudas summu, kas nepārsniedz 3000 latu.

Tik stingri noteikumi izvirzīti ar mērķi, lai subsīdijas saņemtu pēc iespējas vairāk tādu lauku uzņēmēju, kas patiešām strādā pēc pārdomātiem biznesa plāniem. Lai nebūtu līdzekļu izsaimniekošanas aizbildinoties: "Es domāju, ka es to varu".

Jāpiebilst, ka ikviens zemkopis var pretendēt arī uz otro nolikumu, kas paredz subsidēt saimniecību attīstību. Nosacījums ir tikai viens — par vienu konkrētu projektu nevar saņemt divu veidu subsīdijas. Tātad iespējas šobrīd ir, atliek tikai darboties.

Mēs labi saprotam, ka ar laiku to zemnieku saimniecību skaits, kas nodarbojas ar tradicionālo lauksaimniecību, samazināsies. Jaunas darba vietas laukos ir nepieciešamas un ļoti svarīgas.

Tiekoties ar Latvijas dzērveņu audzētāju asociācijas un arī ar Lauku tūrisma asociācijas dalībniekiem, mēs pārrunājām, ka šogad subsīdiju pieprasījums nav pārāk liels. Izvirzītie noteikumi — kredīta nepieciešamība — ir stingri un subsīdijas diemžēl nav katram pieejamas. Mēs pārrunājām arī to, kādā veidā varētu palīdzēt pēc iespējas vairāk zemniekiem. Piemēram, mēs varētu finansēt Latvijas dzērveņu audzētāju asociācijas sagatavoto informatīvo materiālu izdošanu, kas būtu noderīgs palīgs ikvienam, kurš vēlētos realizēt dzērveņu audzēšanas projektu.

— Ar kādām lietām vēl plāno nodarboties zemnieki?

— Cilvēki meklē dažādas iepējas, piemēram, mūsu valsts trīs zemnieku saimniecībās audzē staltbriežus. Mums ir informācija, ka daži zemnieki iecerējuši pievērsties strauskopībai. Tomēr ikvienu jaunu lietu uzsākot, vispirms jādomā par produkcijas realizāciju. Kaut vai par strausu audzēšanu runājot, jāievēro tāda elementāra patiesība, ka Latvijas tirgus ir ierobežots. Ja mums būtu tikpat liela patērētgriba kā Amerikā, tad cita lieta. Bet mums varbūt pietiks ar diviem trim strausiem gadā. Ļoti ieteiktu pārdomāt šīs lietas. Tāpēc subsīdiju saņemšanai kā pamatprasību izvirzījām kredītu. Ja kredītiestāde ir izskatījusi un izvērtējusi saimniecību un redz, ka var šai saimniecībai palīdzēt, tad varam to atbalstīt arī no valsts puses.

Par tirgu jādomā ļoti nopietni. Piemēram, pārāk maz cilvēku šobrīd audzē šampinjonus, un mēs nevaram piepildīt tirgu. Savukārt pēc šiitaki sēnēm Latvijā nav tik liels pieprasījums, bet Vācijā tās patērē daudz. Pirms nodarboties ar kaut ko jaunu, viss labi jāizvērtē.

— Daudzi zemnieki piedalās arī meža atjaunošanas darbos, veido kokaudzētavas. Vai arī viņiem ir paredzētas subsīdijas?

— No 26 rajoniem pieci neiesniedza pieteikumus uz subsīdijām, kas bija paredzētas izcirsto meža platību mākslīgai atjaunošanai un meža ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs. Saņēmām pavisam 104 pieteikumus. Ja būs paveikts viss, ko saimniecības apņēmušās veikt, tās saņems subsīdijas. Līdz ar to valstī būs apmežoti 320 hektāri. Un tas nemaz nav tik maz.

— Vai privātās kokaudzētavas arī var cerēt uz atbalstu?

— Šo jautājumu pārrunājām ar Meža departamenta darbiniekiem, jo pašreiz pieprasījums pēc stādāmā materiāla pārsniedz piedāvājumu. Ir priekšlikumi nākamajā gadā mainīt Subsīdiju nolikumu, paredzot atbalstu stādu audzētājiem. Kad būs apkopoti visi pirmā pusgada darba rezultāti, strādāsim pie nākamā gada subsīdiju nolikuma.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV