Par netradicionālām saimniekošanas metodēm

Jānis Riekstiņš

Ilmārs Riekstiņš

Īvju stādījums

Talsu rajona Īves pagstā izveidots Laumu dabas parks. Tā vēsture aizsākās 1990. gada 30. janvārī, kad atjaunoja īpašuma tiesības uz "Laumu" zemnieku saimniecību.

Kompaktais zemes un mežu masīvs veido ko līdzīgu trīsstūrim un atrodas sešus kilometrus no Valdemārpils. Divām sētām — "Laumām" un "Vītoliem" — pievienojušies "Lauknieki", pavisam nesen — arī "Kviesīši", kuros saimnieko Tālivaldis Samītis.

Sākotnēji Laumu dabas parks veidojās kā ģimenes uzņēmums, kurā saimniekoja Vilhelmīne un Ilmārs Riekstiņi (te bijušas Ilmāra Riekstiņa tēva mājas) un dēli Roberts un Jānis. Vilhelmīne un Ilmārs Riekstiņi bija biologi (Vilhelmīne nu jau atdusas kapu kalniņā), tas arī iespaidoja nozaru izvēli. Par pamatnozari izvēlēts dabas parks, kā palīgnozare kalpo stādaudzētava, kokapstrādes ražošanas bāze, biškopība.

Šopavasar Laumu dabas parka teritorija jau aizņem aptuveni 150 hektāru, un nule vēlmi pievienoties parkam izteikusi arī zemnieku saimniecība "Mežrozes". Veidojas interešu kopiena, bet daudz jautājumu vēl jākārto juridiski.

Te sākās vēsture

Pirms trim gadiem izveidots parka veicināšanas fonds. Tā direktors ir Roberts Riekstiņš, valdes priekšsēdētājs — Ilmārs Riekstiņš.

Stāsta Ilmārs Riekstiņš :

— Pirms 8 gadiem neaptvērām, kādus pārbaudījumus mums sagādās šis nelielais zemes pleķītis…

Tie gan nav samērojami ar darbu, kuru slīkšņainā mežā un purvā ieguldīja Ilmāra vecāki (saimniecība Ilmāra tēvam piešķirta par varonību Latvijas atbrīvošanas kaujās pie Tīreļpurva).

Vieta, kur atradusies vecā "Laumu" māja, iecerēts ierīkot Ārlavas pagasta bojā gājušo zemnieku sētu memoriālu (tādu māju apkaimē ir apmēram 15).

Šodiena

Laumu dabas parka centrā blakus īvju stādījumiem izveidots skaists dīķis, tas gaida nākamās iemītnieces — foreles. Dabas parkā īpašs kluss, mājīgs pļavas nostūris tiks atvēlēts retajam abiniekam ugunskrupim, kas pagaidām vēl dzīvo zooloģiskajā dārzā. Ar retajiem skujkokiem un pakalnu, kurā sārtojas Dammera klintene, labi sadzīvo tēlnieka Induļa Rankas akmenī kaltais divseju fauns.

Siltums nāk no meža,

gaisma un labestība – no debesīm...

Ilmāra Riekstiņa mīļākā vieta ir tā, kurā zaļo Laumu dižegle. Viņš teic:

– Pirmajā gadā, kad pārcēlāmies uz šejieni, egle bija pilna bitēm. Tās dūca, egle raudāja prieka asaras. Koks dzīvo līdzi mūsu likteņiem. Egle izturējusi divas viesuļvētras. Jā, nekad agrāk netiku redzējis, ka egle raud. Ilmāraprāt parkā jāierīko aleja, pa kuru ejot, cilvēks atbrīvosies no sliktām domām. Kad kaimiņi uzzināja, ka viņi īpašumā ieguvuši arī mežu, dažs noteicis: "Nu gan tie Riekstiņi būs bagāti!" Bet kailcirtes nebūs.

Sarunā iesaistās Antra, Ilmāra vedekla, Bulduru dārzkopības tehnikuma absolvente un visjaunākā Riekstiņa — mazā Matīsiņa — mamma:

— Tīrām mežu, veidojam ainavu. Dabas parkā galvenais ir kopšanas cirtes. Koki rada bioloģisko enerģiju.

Kokaudzētavā

Tā iekārtota meža ielokā netālu no Laumu dabas parka centra. Pirms četriem gadiem iestādītie īvju spraudeņi no lecektīm pārvietoti uz lauku. Augu kolekcija un selekcijas zona aizņems 10 hektārus. Rozes, smiltsērkšķi, upenes, zemenes, klintenes, – visu nemaz nevar uzskaitīt. Daļu stādu ik pavasari piedāvā Talsu tirgus apmeklētājiem.

Ir tā, kā reiz kādā sarunā teica Vilhelmīne Riekstiņa :

— Mūžu esam dzīvojuši skaistumam (domāti darba gadi Salaspils botāniskajā dārzā). Vai tagad varētu citādi?

Lai gan — nav bijis viegli. Vienīgais reālais ienākumu avots — Jāņa Riekstiņa vadītais gateris.

Līdz 2000. gadam

Jāiespēj daudz, jo tad parks jāatver apmeklētājiem. Jau tagad grūti atgaiņāties no ziņkārīgajiem. Nesen gada pārskata sapulcē sprieduši, ka iespējami ātrāk jāsaved kārtībā ceļš. Vaļņus ap dīķiem sola izlīdzināt rajona zaļumsaimniecības departaments. Parku atbalsta firma "Kurzemes sēklas", tāpēc dīķos ziedēs dažādu krāsu ūdensrozes; Latvijas Universitātes rododendru audzētava dāvājusi burvīgu rododendru kolekciju, tajā – piecas R.Kondratoviča selekcionētās šķirnes. Atbalstītāju ir daudz.

Pērn iestādīts vairāk nekā 700 kokaugu, pašlaik genofondu kolekcijās ir 515 dažādu kokaugu, no tiem 160 – skujkoki.

Ar akciju sabiedrības "Komunālprojekts" atbalstu ir izstrādāti divi projekti. "Laumu dabas parka vidrūpes plāns" rāda darbības virzienus un teritorijas zonējumu. Otrs projekts tiks izstrādāts mežvīteņu muzejam "Lauknieku" sētā.

Bet šoruden notiks jau otrā vides konference. Šoreiz par tematu "Ne tikai āderes".

Dabas parka kolektīva darbs vēršas plašumā.

Biruta Driķe

Foto: Rūdolfs Liepiņš