Dzērveņu audzētāju asociācijas sanāksmē

Aivars Priedītis

Z/s "Lienama" dzērveņu stādījumus pārlūko Zemkopības ministrijas speciālisti

Gundega Sauškina

Dzērvenes — viena no Latvijas purvu bagātībām. Pēdējā laikā šīm vērtīgajām ogām pievērsta īpaša uzmanība. 1972. gadā mūsu valstī pirmoreiz ieveda Amerikas lielogu dzērvenes. Tās ir ievērojami lielākas un ražīgākas par mūsu purvos augošajām.

Kā liecina profesora Dr. biol. Alfrēda Ripas aprēķini, no hektāra iespējams iegūt līdz 20 tonnām ogu. Un tā jau ir pietiekami laba raža, lai zemnieku saimniecība gūtu ievērojamus ieņēmumus. A. Ripa Salaspilī kopš 1991. gada veic izmēģinājumus. Pērn vidējā raža bija 2,5 kg/ m2, atsevišķām šķirnēm — pat 4 kg/m2. A. Ripa ir arī šīs kultūras audzēšanai veltītās grāmatas "Amerikas lielogu dzērvenes" autors. Viņš uzskata, ka literatūra ir pieejama un pieredzi var apgūt.

Augšanas apstākļi dzērvenēm Latvijā ir labi, jo te ir piemēroti purvi, arī vēlīnās salnas nespēj kaitēt ziedošajiem augiem. Tāpēc visu septembri un oktobri ievācama laba raža. Ir tikai viens ieteikums — ļoti rūpīgi jāievēro stādīšanas un kopšanas noteikumi.

Tomēr kultivēto ogu kopšana prasa ne mazums rūpju, jo to ieaudzēšanai nepieciešami četri gadi. Tikai tad var ievākt pirmo ražu. Turklāt Latvijā svešinieces apdraud arī slimības. Nepieciešami ievērojami līdzekļi — vismaz 15 tūkstošu latu viena hektāra stādījumu ierīkošanai.

Nesen nodibinātās Latvijas dzērveņu audzētāju asociācijas biedri un daudzie interesenti maija sākumā pulcējās kopējā sanāksmē, lai pārrunātu līdz šim paveikto, dalītos pieredzē un nospraustu turpmākos uzdevumus. Patlaban asociācijā ir 11 biedru, pēc šīs sanāksmes iesniegumus par līdzdarbību šajā organizācijā uzrakstīja vēl 14. Cilvēku interese bija pietiekami liela, jo pasākumā piedalījās turpat 50 dalībnieku.

Gandrīz deviņus gadus ar dzērveņu audzēšanu nodarbojas Varis Gulmanis. Abi ar Jāni Bārduli savulaik papildinājuši zināšanas Amerikas Savienotajās Valstīs, iegūstot Viskonsinas dzērveņu audzētāju asociācijas sertifikātu. Patlaban V.Gulmanim ir savs veikaliņš, kur paša audzētajām dzērvenēm ir labs noiets.

ASV dzērveņu audzēšanas pieredze krāta kopš 1816. gada, kad tika veidoti kultivētie stādījumi. Dažu saimniecību plantācijas aizņem pat vairākus desmitus hektāru.

Protams, Latvijā šīs kultūras audzēšana ir tikai sākumposmā. Piemēram, Juris Voss un Aivars Priedītis savā zemnieku saimniecībā SIA "Spengole" iestādījuši dzērvenes 2,8 ha platībā. Pērn veikalam "Interpegro" piegādāta viena tonna ogu. Pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu. Nedēļas laikā viss bijis izpirkts.

Domājot par nelielām saimniecībām, ko ģimenes varētu apsaimniekot saviem spēkiem, Alsungas pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks Āris Šalkonis izstrādājis dzērveņu audzēšanas metodiku.

Asociācijas prezidentes Gundegas Sauškinas dzērveņu plantācijas Alūksnes rajona Gaujienas pagasta Kalnpurvā izveidotas pirms gada. Šeit zemnieku saimniecībā "Lienama" tiek ieaudzēti laistāmi stādījumi.

Mitruma trūkuma dēļ iespējams zaudēt ražu. Tādēļ ir ļoti svarīgi ierīkot hidrotehniskās būves. Saimniecības agronome Arita Priževaja dalījās dzērveņu stādījumu kopšanas pieredzē.

Par to, ka dzērveņu audzēšanā svarīgs katrs sīkums, pārliecināts ir arī Talsu rajona zemkopis Viesturs Brālītis, kas jau desmito gadu nodarbojas ar dzērveņu audzēšanu. Nopietni šai kultūrai pievērsies gan tikai pirms trim gadiem. Sācis ar dažiem stādiem, bet patlaban viņa dzērveņu laukos ir vairāki tūkstoši stādu. Viņš rosināja klātesošos dalīties pieredzē, jo ir vēl daudz apgūstamu lietu. Piemēram, jāzina, kādā augsnē labāk stādīt dzērvenes, kā cīnīties ar slimībām, kādas laistīšanas metodes izmantot. Savstarpēja konkurence tikai kaitē kopējam mērķim, daudz vairāk gūstams, kopīgi meklējot problēmu risinājumu.

Viena no smagākajām — līdzekļu trūkums, uzsākot dzērveņu audzēšanas biznesu. Diemžēl Zemkopības ministrijas Subsīdiju nolikums paredz subsīdiju piešķiršanu tikai tad, ja bankas ir ar mieru kreditēt saimniecību. Bet pagaidām, kamēr stādījumi nav ieaugušies un nav cerību ātri iegūt ražu un tātad iespējas atdot kredītu, bankas atsakās sniegt palīdzību šim jaunajam netradicionālajam biznesam.

Tāpēc Dzērveņu audzētāju asociācija ierosinājusi Zemkopības ministrijai pārskatīt valsts subsīdiju aprēķināšanas kārtību lielogu dzērveņu audzētājiem un papildināt Subsīdiju nolikuma 6. punktu, pielīdzinot to produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanas subsidēšanai. Protams, pretendentiem uz subsīdijām būtu jāievēro daži noteikumi:

— stādījumi ierīkojami ne mazāk kā pushektāra platībā, ievērojot atbilstošu tehnoloģiju;

— jābūt nodrošinātiem ar stādāmo materiālu, vai nu pašiem to ieaudzējot, vai slēdzot līgumus par iegādi.

Līdz ar to nepieciešams Zemkopības ministrijas atbalsts augstvērtīga stādāmā materiāla iegādē, subsidējot 50 procentus no tā vērtības.

Dzērveņu audzētāju asociācijas valdes loceklis Aivars Priedītis uzsvēra, ka nepieciešama mobilā meteoroloģiskā stacija, jo jāzina augsnes un gaisa minimālā un maksimālā temperatūra, kā arī mitrums. ASV dzērveņu audzētāji šo informāciju var iegūt Internetā. Bet Latvijā par to jāmaksā krietni daudz latu.

Tāpat jādomā par ogu novākšanu. Ja nelielā teritorijā to iespējams veikt ar rokām, tad pushektāra platībā bez mehanizācijas nav iespējams iztikt. Jāizvēlas tikai piemērotākā tehnoloģija. Latvijas tirgū vispieprasītākās ir svaigas ogas, nevis pārstrādātas kā Amerikā. Tāpēc ogu novākšana ar uzpludināšanas metodi nav ieteicama.

Dzērveņu audzētāju asociācijas biedri ir pārliecināti, ka šai nozarei ir nākotne. Pieprasījums pēc dzērvenēm, ņemot vērā to, ka tās ir ne tikai vērtīgs vitamīnu avots, bet arī ir ārstnieciskas, ik gadus pieaug. Piemēram, 1997. gadā ASV ievākti 224,28 miljoni kg ogu, tas ir par 20 procentiem vairāk nekā 1995. gadā. Dzērveņu lauku platība pieaugusi par 4 procentiem un sasniedz 13 122 hektārus. Vidējā raža pērn bijusi 15 009 kg/ ha. Vidējā iepirkuma cena pārstrādei — 1,42 $/ kg. (Informācija no ASV Lauksaimniecības departamenta datiem).

Latvijā iekšējā tirgū vien patēriņam svaigā veidā iespējams realizēt vismaz 500 tonnas ogu. Daudz dzērveņu izmanto pārtikas rūpniecībā. Patlaban pieprasījums pēc dzērvenēm pārsniedz piedāvājumu. Tikpat kā neapgūts ir Rietumeiropas tirgus. Priekšrocība ir tā, ka Latvijā purvu ir daudz, un tie ir piemēroti dzērveņu audzēšanai. Atliek tikai strādāt, kā to dara šie entuziasti — Latvijas dzērveņu audzētāju asociācijas biedri. Valstisks atbalsts noteikti sekmētu šīs jaunās nozares pilnvērtīgu attīstību.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Marika Vanaga