Bankas un finanses

Baltijas fondu tirgus '98

2. starptautiskajā konferencē, ko organizēja Rīgas Menedžeru skola un kas notika pagājušajā nedēļā Rīgā, kā galvenais temats bija izvēlēts "Baltijas fondu tirgus '98". Tajā piedalījās ne vien Baltijas valstu, bet arī Polijas un Krievijas speciālisti.

Atklājot konferenci un sveicot tās dalībniekus, Rīgas Menedžeru skolas direktors Aleksejs Milovskis uzsvēra, ka šādas tikšanās Baltijas fondu tirgus dalībniekiem ir ļoti nepieciešamas, un par to liecina arī pieaugošā interese. Konferences darba gaita gan bija pragmatiska un orientēta vairāk uz tirgus dalībniekiem.

Atklājot konferenci Viktors Gustsons teica:

- 1997. gada finansu rezultāti rāda, ka finansu institūcijas lielāko peļņu ir guvušas tieši vērtspapīru tirgū. Tas liecina, ka vērtspapīru tirgus ir finansu tirgus neatņemama sastāvdaļa. Īpaša uzmanību pievēršam bijušās PSRS republiku obligāciju tirgiem. Tāpēc mums jo liels prieks šajā konferencē redzēt arī pārstāvjus no Krievijas, ar kuru mūsu finansu institūcijām ir ļoti stabilas biznesa attiecības. Šī savstarpējā uzticība starp Baltijas un bijušās PSRS republiku tirgiem nostiprinās, un tas ir abpusēji izdevīgi.

Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir izteikusi vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un šobrīd strādā pie likumdošanas saskaņošanas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kas dod ļoti augstu uzticības kredītu Baltijas valstu finansu tirgiem.

Starptautisko reitingu aģentūru dati liecina, ka gan Latvija, gan Igaunija, gan Lietuva ir investīcijām piemērotas zemes. Īpaši labi Baltijas valstīm 1997. gadā ir bijuši makroekonomiskie rādītāji. Iekšzemes kopprodukta pieaugums visās trijās valstīs ir bijis lielāks par 6 procentiem. Ievērojami samazinājies arī inflācijas līmenis visās Baltijas valstīs. Kā redzams, te radīti visi priekšnoteikumi, lai strauji un stabili attīstītos vērtspapīru tirgi, kā arī reģionālā sadarbība un uzticība.

Konferenci ievadīja Latvijas Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja Viktora Gustsona referāts "Latvijas Vērtspapīru tirgus komisija: paredzamās vērtspapīru likumdošanas iniciatīva 1998. gadā".

Ar Rīgas Fondu biržas tirdzniecības sistēmas attīstību, jaunajiem produktiem un pakalpojumiem iepazīstināja Rīgas Fondu biržas prezidents Uldis Cērps. Viņš minēja arī salīdzinošus datus par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Fondu biržu darbu.

Savukārt Varšavas Fondu biržas viceprezidents Ričards Čerņavskis pastāstīja par Varšavas Fondu biržas darbību, kas aizsākusies jau gadsimta sākumā. Pēc pārtraukuma, kas ilga līdz 1991. gadam, Varšavas Fondu birža savu darbību atjaunojusi. Noteicošais, protams, bijis privatizācijas process Polijā. Biržas emitenti galvenokārt ir mazie un vidējie uzņēmumi. Patlaban biržā iesaistās tās akciju sabiedrības, kas dibinātas astoņdesmito gadu beigās. Tiek gaidītas lielās akciju sabiedrības, tādas kā Polijas Telecom, bankas, naftas kompānijas u.c.

Varšavas Fondu birža kā vienīgā Austrumeiropas valstu pārstāve no 1994. gada ir Starptautiskās biržu federācijas (FIBV) biedre. Tomēr vēl daudz jādara, lai uzlabotu biržas darbu. Izvērsta sadarbība ar Frankfurtes Fondu biržu un tiek slēgts līgums ar Parīzes Fondu biržu par jaunas tirdzniecības sistēmas ieviešanu.

Kā prognozēja R. Čerņavskis, nākotnē visām biržām būs aktuāla jaunu tehnoloģiju ieviešana un tirgus darījumu kārtošana tikai elektroniskā veidā. Savas prasības izvirzīs arī jaunās Eiropas kopējās naudas eiro ieviešana. Eiropā notiks biržu apvienošanās, Londonas Fondu birža veidosies par reģionālo centru, bet kā vadošās izvirzīsies Francijas, Itālijas un Šveices fondu biržas.

Ar pasākumiem Latvijas nacionālās valūtas stabilizācijai Eiropas kopējās naudas vienības eiro ieviešanas laikā iepazīstināja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietniece Zoja Medvedevskiha.

Ne mazāk aktuāla Latvijā ir lielo uzņēmumu privatizācija, to kotācija Rīgas Fondu biržā. Par privatizācijas gaitu, klupšanas akmeņiem un paveikto pastāstīja Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis.

Pasākuma dalībniekiem bija iespējams iepazīties arī ar kaimiņvalstu fondu biržu darbu.

Ingrīda Rumbēna,"LV"

1997. gads Rīgas Fondu biržā

1997. gadā Latvijas vērtspapīru tirgus ir piedzīvojis dinamisku pieaugumu visos svarīgākajos šā tirgus attīstības un darbības virzienos. Vienu no svarīgākajām vietām vērtspapīru tirgus attīstībā ieņem Rīgas Fondu birža, kura 1997. gada laikā ir devusi neatsveramu ieguldījumu tirgus attīstībā, ieviešot gan jaunus pakalpojumus tirgus dalībniekiem, gan veicinot investīciju piesaisti Latvijas vērtspapīru tirgum. 1997. gada laikā ir strauji auguši faktiski visi nozīmīgākie biržas darbību raksturojošie rādītāji.

1997. gadā biržas darbībā svarīgākais notikums bija nepārtrauktās tirdzniecības ieviešana par mainīgām cenām. Tas palīdzēja palielināt biržas apgrozījumu un konkurētspēju Austrumeiropas biržu vidū. No trīs Baltijas valstu biržām Rīgas Fondu birža ir vienīgā, kas piedāvā nepārtraukto tirdzniecību par mainīgām cenām, kura balstīta uz publisko uzdevumu grāmatu ar uzdevumu automātiskās izpildes iespējām.

Aizvadītajā gadā Rīgas Fondu birža izveidoja biržas emitentu brīvo sarakstu, kas dod iespēju kotēties biržā salīdzinoši nelieliem uzņēmumiem.

Attālināto biržas terminālu uzstādīšana 1997. gada rudenī ne vien nodrošināja biržas biedriem iespēju strādāt no saviem birojiem, bet arī deva iespēju uzstādīt biržas terminālus ārpus Rīgas, tādējādi iesaistot Latvijas vērtspapīru tirgū arī Latvijas lauku iedzīvotājus, no kuriem daudzi akcijas ir ieguvuši publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem.

1997. gada jūnijā Rīgas Fondu birža bija pirmā birža Austrumeiropā un Viduseiropā, kas sadarbībā ar starptautisko informācijas aģentūru Dow Jones sāka aprēķināt biržas indeksu (Dow Jones Riga Stock Exchange). Tas tiek regulāri publicēts internetā un laikrakstā "The Wall Street Journal".

1997. gada septembrī Rīgas Fondu birža kļuva par korespondējošo jaunattīstības tirgu Pasaules Fondu biržu federācijā. Līdz ar to birža ir apņēmusies ievērot federācijas 1992. gadā pieņemtos vērtspapīru tirgus ētikas noteikumus.

Akciju izsoles par sertifikātiem neoficiālie rezultāti

18. maijā Rīgas Fondu biržā notika valsts a/s "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca", "Ventspils nafta" un "Energoautomātika" akciju publiskā piedāvājuma par sertifikātiem izsole.

A/s "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" izsolē tika pārdotas visas piedāvātās 1 207 604 akcijas par Ls 0,87. Dzēsto sertifikātu skaits - 37 521,69.

A/s "Ventspils nafta" izsoles trešajā kārtā tika pārdoti visi piedāvātie 5 000 000 akciju par Ls 20,79. Dzēsto sertifikātu skaits - 3 710 782,8.

A/s "Energoautomātika" izsolē tika pārdoti visi piedāvātie 109 651 akcija par Ls 1,16. Dzēsto sertifikātu skaits - 4542,65.

Visi rezultāti vēl jāapstiprina Latvijas Privatizācijas aģentūrai.

"Grindeks" akciju kotācija sāksies 1. jūnijā

21. maijā Rīgas Fondu biržas valde nolēma iekļaut a/s "Grindeks" akcijas biržas otrajā sarakstā. Publiskajā apgrozībā esošo 4 395 600 akciju kotācija tiks uzsākta 1. jūnijā.

A/s "Grindeks" nodarbojas ar (reģistrācijas apliecības dati) medicīnisko preparātu un diagnostikumu radīšanu un ražošanu, laboratorijas dzīvnieku audzēšanu, izdevējdarbību, importa un eksporta operācijām, tirdzniecības darījumiem ar zālēm un medicīnas precēm, zāļu lieltirgotavu atvēršanu un to darbības organizēšanu.

Rīgas Fondu biržas informācija

Jaunas emisijas tirgū

Pēdējās divās nedēļās Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrētas divas jaunas publiskas vērtspapīru emisijas. Šā gada 8. maijā tika reģistrēta a/s "Rīgas farmaceitiskā fabrika" 507 000 latu emisija. Februārī uzņēmuma akcijas varēja iegādāties publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem, par sertifikātiem tika pārdots 121 891 akcija, un to cena bija 21,20 lati.

12. maijā Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmatoja a/s Latvijas-Francijas kopuzņēmuma "Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība" 1 503 375 akciju emisiju. Šis ir privāts uzņēmums, kas savas akcijas ir publiskojis, līdzīgi, kā to agrāk jau izdarīja a/s "Rēzeknes piena konservu kombināts" un a/s "Balta".

Šonedēļ notika arī emisijas dzēšana. Trešdien tika dzēsta a/s "Hansabank-Latvija" depozītu sertifikātu 2. slēgtā emisija ar kopējo nominālvērtību Ls 2 000 000, kurus LCD bija reģistrējis 19. februārī.

Austrumeiropas depozitāriju

konference Budapeštā

No 14. Līdz 16. maijam Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā notika Austrumeiropas depozitāriju konference, kurā piedalījās centrālo depozitāriju pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas. Konferences mērķis bija depozitāriju pārstāvju savstarpēja iepazīšanās, dalīšanās pieredzē, lai citiem palīdzētu risināt problēmas, ko daži depozitāriji jau atrisinājuši. Konferencē tika apspriestas problēmas, kas kopējas visam Austrumeiropas reģionam.

Viens no svarīgākajiem konferencē apspriestajiem jautājumiem bija nominālo turētāju koncepcija. Tā ir iespēja turēt akcijas kādas citas personas vārdā, īstais vērtspapīru īpašnieks ir zināms tikai nominālajam turētājam. Kā nominālie turētāji parasti darbojas lielās straptautiskās turētājbankas. Praksē tas tiek izmantots, lai ārvalstu investori varētu investēt citas valsts vērtspapīros.

Konferences laikā norisinājās diskusijas par reālā laika norēķinu nepieciešamību. Reālā laika norēķinus ar DVP iespēju Austrumeiropā ir ieviesis tikai Latvijas Centrālais depozitārijs.

Ungārija bija vienīgā konferences dalībvalsts, kur visi vērtspapīri eksistē papīra formā. Taču Ungārijas Centrālais depozitārijs pieliek visas pūles, lai vērtspapīri tiktu dematerializēti. Daļa vērtspapīru papīra formā eksistē arī Čehijā un Slovākijā.

Konferencē tika parakstīts nodomu protokols par Austrumeiropas depozitāriju asociācijas izveidošanu. Asociācijas dalībnieki apmainītos ar idejām, veidotu darba grupas atsevišķu jautājumu risināšanai. Eiropā eksistē arī Eiropas valstu depozitāriju apvienība.

Konference apliecināja, ka Latvijas Centrālais depozitārijs ir viens no tiem, kam izveidojusies laba sadarbība ar valsts centrālo banku, kā arī to, ka tikai Latvijas un Igaunijas centrālie depozitāriji ir apdrošinājuši savu darbību "Lloyd" sistēmā.

"Preiļu sieram" - vērtspapīru dalīšana

15. maijā notika akciju sabiedrības "Preiļu siers'' vērtspapīru dalīšana. Bijušās uzņēmuma akcijas ar nominālvērtību 50 lati tika sadalītas 50 akcijās ar nominālvērtību 1 lats. Mainot akciju nominālvērtību, uzņēmuma 18 702 akcijas tika sadalītas 935 100 akcijās. Emisijas publiskā daļa, kas reģistrēta Latvijas Centrālajā depozitārijā, ir 6000 veco jeb 300 000 jauno akciju.

Akciju sabiedrības "Preiļu siers" akcionāru pilnsapulcē šā gada 10. martā tika pieņemts lēmums dividendēs par katru 50 latu akciju izmaksāt 2,70 latus. Dividenžu aprēķina datums publiskajai emisijai ir 27. maijs (pēc akciju dalīšanas), tādējādi "Preiļu siera" akciju īpašnieki dividendēs saņems 0,054 latus par akciju, kuras nominālvērtība ir 1 lats.

Turklāt akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts arī lēmums pēc akciju dalīšanas slēgtās emisijas akcijas laist publiskā apgrozībā, kas varētu liecināt par to, ka pēc kāda laika uzņēmuma akcijas varētu parādīties biržā.

Dace Cauce

uz 1998. gada 21. maiju

Dividendes un prēmijakcijas par 1997. gadu

Prēmijakcijas

Vērtspapīru sadalījums starp Latvijas Centrālo depozitāriju (LCD)

un Igaunijas Centrālo vērtspapīru depozitāriju (ICVD)

LCD informācija