Uzklausot speciālista viedokli

Persijs Dobroze, konsultants sociālās apdrošināšanas jautājumos, — "Latvijas Vēstnesim"

Persijs Dobroze

Raksta autoram, lasot lekcijas dažādos semināros, klausītāji bieži jautā, vai, aprēķinot valsts pensiju un bezdarbnieka pabalstu, apdrošināšanas (darba) stāžā tiek ieskaitīti laika periodi, kad māte nestrādāja, bet audzināja bērnus.

Tāpat bieži tiek jautāts, cik ilgu laika periodu šajos gadījumos ieskaita apdrošināšanas stāžā.

Latvijā likumdošana bieži mainās, un arī bērna kopšanas laiki nestrādājošām mātēm iepriekšējos gados bijuši dažādi.

Likuma "Par valsts pensijām", kurš ir spēkā no 1996.gada 1.janvāra, pārejas noteikumu 1.punkta 8.apakšpunktā ir teikts, ka apdrošināšanas stāžā neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas līdz 1991.gada 1.janvārim tiek ieskaitīts arī laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam.

Tālāk minētā likuma pārejas noteikumu 2.punkta 7.apakšpunktā ir teikts, ka apdrošināšanas stāžā no 1991.gada 1.janvāra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai (t.i., līdz 1996.gada 1.janvārim) tiek ieskaitīts laiks, kad māte ir audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam, ja ir kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

No 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim nestrādājošām mātēm, kuras audzināja mājās bērnus, katru gadu pašām bija sava rajona (pēc dzīves vietas) sociālās apdrošināšanas aģentūrā (agrāk pārvaldē) jāizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas 1% apmērā no iztikas minimuma (minimālās algas).

Diemžēl tām mātēm, kas šajos gados nebija kārtojušas sociālās apdrošināšanas maksājumus, bērna audzināšanas laiks apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts.

Tālāk saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" 9.panta 3.daļas 3.punktu no 1996.gada 1.janvāra apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz triju gadu vecumu, bet sakarā ar likumā izdarītajiem grozījumiem no 1997.gada 1.janvāra apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts laiks bērna kopšanai, līdz viņš sasniedz pusotra gada vecumu.

No 1996.gada 1.janvāra par nestrādājošām mātēm, kuras kopj bērnu, sociālās apdrošināšanas iemaksas izdara valsts no pamatbudžeta. Mātēm pašām sociālās apdrošināšanas iemaksas vairs nav jāizdara. Lai šos periodus ieskaitītu apdrošināšanas (darba) stāžā, personām, kas pieprasa valsts pensiju vai bezdarbnieka pabalstu, ir dokumentāli jāpierāda, ka tās nav strādājušas (ieraksti darba grāmatiņā), audzinājušas un kopušas bērnus līdz attiecīgam vecumam (bērna dzimšanas apliecība), kā arī jāuzrāda kvītis par sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu laika posmā no 1991.gada līdz 1995.gadam ieskaitot.

Bērna kopšanas laika ieskaitīšana kopējā apdrošināšanas (darba) stāžā ir ļoti svarīga tām sievietēm, kurām pirmspensijas vecumā ir neliela darba alga, jo likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 13.punkts nosaka, ka, aizejot pensijā 1998.gadā, ja apdrošinātās personas apdrošināšanas stāžs Latvijā nav mazāks par 30 gadiem un apdrošinātās personas 24 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par 1997.gadam noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vai persona bijusi atzīta par bezdarbnieku, ņemama vērā 1997.gadam noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga.

Patlaban šīm personām pensija tiek aprēķināta no Ls 97,89 (vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1997.gada 9 mēnešos).

Piemēram, bibliotekārei, kura aiziet pensijā 1998.gada aprīlī, ir 35 gadu kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs, no kuriem 8 gadi veltīti bērna kopšanai (no 1963.līdz 1970.gadam), bet vidējā alga 1996.—1997.gada 24 mēnešos ir Ls 50 mēnesī, pensija tiks aprēķināta no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, un pensija viņai būs daudz lielāka.

Foto: Atis Ieviņš