Atbildes uz VID nodokļu pārvaldē saņemtajiem jautājumiem

Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu pārvalde

Dienesta vēstule Nŗ15.2.1/3933

Saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 66

1. jautājums

Vai darījums skaidrā naudā jādeklarē arī tam darījuma dalībniekam, kura bankas kontā tiek iemaksāta skaidrā nauda?

Ja ārvalstu juridiskā persona iemaksā LR juridiskās personas bankas kontā skaidro naudu summā virs 1000 latiem, vai LR juridiskajai personai jādeklarē šāds darījums?

Atbilde

Darījuma dalībniekam, kura bankas norēķinu kontā tiek iemaksāta skaidrā nauda virs 1000 latiem, tā nav jādeklarē.

Minēto darījumu deklarē tikai tas darījuma dalībnieks, kurš veic iemaksu skaidrā naudā otra darījuma dalībnieka bankas kontā.

Ja darījuma dalībnieks, kurš mēneša laikā iemaksājis skaidru naudu virs 1000 latiem otra darījuma dalībnieka bankas kontā, nav šo summu deklarējis, viņam jāmaksā soda nauda 5 procentu apmērā no skaidrā naudā iemaksātās summas bankas kontā.

2. jautājums

Kādas soda sankcijas jāpiemēro, ja darījuma dalībnieks nav deklarējis iemaksu skaidrā naudā virs 3000 latiem otra darījuma dalībnieka bankas kontā?

Atbilde

Ja darījuma dalībnieka mēneša laikā iemaksātā skaidrā nauda otra darījuma dalībnieka bankas kontā pārsniedz 3000 latu un ja šī summa nav deklarēta, tam jāmaksā soda nauda 15 procentu apmērā no mēneša laikā skaidrā naudā iemaksātās kopsummas otra darījuma dalībnieka bankas kontā.

Turpretim, ja skaidrā naudā iemaksātā summa otra darījuma dalībnieka bankas kontā pārsniedz 3000 latu, bet ir deklarēta atbilstoši Ministru kabineta 1997. gada 11. februāra noteikumu Nŗ66 noteiktajai kārtībai, soda nauda nav piemērojama.

3. jautājums

Kā rīkoties, ja darījuma dalībnieks — pārdevējs no darījuma dalībnieka — pircēja bankas konta izņem skaidru naudu ar pircēja izrakstītu čeku? Vai šie darījumi jādeklarē abām darījuma pusēm, vai tikai tai, kura saņem skaidro naudu, un vai uz minēto gadījumu attieksies MK noteikumu 15. punktā paredzētie atvieglojumi?

Atbilde

Šajā gadījumā darījums nav jādeklarē pircējam, no kura bankas konta pārdevējs izņem skaidro naudu.

Savukārt pārdevējam izņemtā skaidrā nauda no pircēja bankas konta, ja tā pārsniedz 1000 latu, jāuzrāda deklarācijā.

Ja no pircēja bankas konta izņemto skaidro naudu pārdevējs ir deklarējis, gadījumā, ja tās kopsumma mēneša laikā pārsniedz 3000 latu, tad pārdevējam netiek piemērota likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta otrajā daļā noteiktā soda nauda.

4. jautājums

Ja uzņēmējsabiedrības īpašnieks kā fiziska persona iemaksā skaidrā naudā bezprocentu aizdevumu savam uzņēmumam vai arī "pamatkapitāla palielināšanai" summu, lielāku par 1000 latiem, vai šī summa ir jāuzrāda deklarācijā?

Atbilde

Tās skaidrās naudas summas virs 1000 latiem, kuras uzņēmējsabiedrības īpašnieks kā fiziska persona iemaksā kā bezprocentu aizdevumu savam uzņēmumam vai arī pamatkapitāla palielināšanai, nav jāuzrāda deklarācijā, jo likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pants paredz, sākot ar 1996. gada 5. jūliju, skaidrās naudas lietošanas ierobežojumus tikai juridisko personu vai ar līgumu saistītu šādu personu grupu, vai personu pārstāvju savstarpējos norēķinos.

5. jautājums

Vai deklarācijā jāuzrāda skaidrās naudas iemaksa uzņēmējdarbības statūtkapitāla palielināšanai?

Atbilde

Ja statūtkapitāla palielināšanai viena juridiskā persona iemaksā skaidru naudu otras juridiskās personas kasē, tad tajā gadījumā, kad skaidrās naudas iemaksa pārsniedz 1000 latu, tā jāuzrāda deklarācijā.

6. jautājums

Vai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar valūtas maiņu, jādeklarē skaidrās naudas darījumi, kas pārsniedz 1000 latu?

Atbilde

Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neattiecas uz valūtas pirkšanas un pārdošanas operācijām valūtas maiņas punktos, ja tās pēc savas būtības ir pielīdzināmas kredītiestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

7. jautājums

Kas ir daudzpusējs darījums un kā tas jāuzrāda deklarācijā?

Atbilde

Daudzpusējs darījums ir tāds darījums, kura veikšanā piedalās vairāk par diviem darījuma dalībniekiem.

Piemērs:

Uzņēmums A noslēdz daudzpusēju līgumu ar uzņēmumu B, C un D par jauna veikala celtniecību. Līgumā noteikts, ka uzņēmums B veiks celtniecības un montāžas darbus par 10 000 latu, uzņēmums C veiks iekšējās apdares darbus par 20 000 latu, bet uzņēmums D piegādās būvmateriālus par 50 000 latu. Līguma kopsumma — 80 000 latu.

Šā gada martā saskaņā ar noslēgto līgumu tiek veikti šādi skaidrās naudas norēķini:

uzņēmums A samaksā uzņēmumam B 850 latu

uzņēmums A samaksā uzņēmumam C 900 latu

uzņēmums A samaksā uzņēmumam D 700 latu

Daudzpusēja līguma gadījumā uzņēmumam A martā jāsummē skaidrās naudas norēķini šā līguma ietvaros un kopsumma jādeklarē, turklāt deklarācijā jānorāda visi attiecīgā darījuma dalībnieki. Tātad uzņēmumam A deklarācijā jāuzrāda 2450 latu.

8. jautājums

Kā konstatēt visus daudzpusēja darījuma dalībniekus, ja līgums noslēgts mutvārdos?

Atbilde

Ja daudzpusējs līgums noslēgts mutvārdos, visus daudzpusēja darījuma dalībniekus var konstatēt tikai tādā gadījumā, ja tos uzrāda pats nodokļa maksātājs.

9. jautājums

Vai likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumu 30. pantā noteiktie ierobežojumi attiecas uz kuģi aģentējošās firmas izmaksātajām summām skaidrā naudā attiecīgā kuģa kapteinim?

Atbilde

Minētā likuma 30. pants, kā arī MK noteikumi Nŗ66 neparedz izņēmumus attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām.

Līdz ar to uz kuģus aģentējošām firmām pilnīgi attiecas visi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantā noteiktie ierobežojumi.

10. jautājums

Ja pārtikas veikals katru dienu no viena uzņēmuma iegādājas preci un kopējā darījuma summa mēnesī pārsniedz 3000 latu, vai jāpiemēro soda nauda 10 procentu apmērā no šī darījuma kopsummas?

Atbilde

Ja pārtikas veikals katru dienu no viena uzņēmuma iegādājas preci, katram darījuma dalībniekam jāsaskaita mēneša laikā veikto skaidrās naudas norēķinu kopsumma un, ja tā pārsniedz 1000 latu, tā jāuzrāda deklarācijā, bet ja deklarētā kopsumma pārsniedz 3000 latu, jāpiemēro soda nauda 10 procentu apmērā no minētās kopsummas. Ja mēneša laikā veikto skaidrās naudas norēķinu kopsumma virs 3000 latiem nav deklarēta, jāpiemēro soda nauda 15 procentu apmērā.

11. jautājums

Kā iespējams piemērot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantā noteiktos skaidrās naudas lietošanas ierobežojumus Ministru kabineta noteikumu 8. punktā minētajiem darījumiem, kuri noslēgti mutvārdos vai citā likumā atļautajā veidā?

Atbilde

Minētais punkts iekļauts Ministru kabineta noteikumos Nŗ66, lai panāktu, ka nodokļu maksātājs summētu visus mēneša laikā veiktos savstarpējos skaidrās naudas norēķinus skaidrā naudā neatkarīgi no veida, kādā noslēgts līgums.

Ja šie noteikumi būtu piemērojami tikai tiem darījumiem, kuri noslēgti rakstveidā, tad praktiski nebūtu iespējams panākt skaidrās naudas deklarēšanu uzņēmumos, jo pastāvētu iespēja atrunai, ka visi līgumi auditējamā uzņēmumā noslēgti mutvārdos.

12. jautājums

Vienas mājas vairāku ārzemēs dzīvojošu īpašnieku pārstāvis Latvijā (fiziska persona) noslēgusi līgumu ar juridisku personu par mājas nomu par 1100 latiem mēnesī. Vai nomas maksa skaidrā naudā ir jādeklarē?

Atbilde

Ja fiziska persona pārstāv ārzemēs dzīvojošos mājas īpašniekus — fiziskas personas, tad ik mēnesi veiktā nomas maksa skaidrā naudā virs 1000 latiem nav jādeklarē, bet gadījumā, ja tā pārstāv juridiskas personas, tad savstarpēji skaidrā naudā veiktie norēķini virs 1000 latiem jāuzrāda deklarācijā.

13. jautājums

Kā saprast MK noteikumu Nŗ66 — 6. punktā minēto atlīdzības darījumu — "nekustamā īpašuma maiņa ar pirkuma un pārdevuma elementiem"?

Atbilde

Kā piemēru var minēt šādu darījumu:

Divas juridiskas personas noslēdz līgumu par dažādu jaudu elektromotoru maiņu. Līgumā noteikts, ka tā juridiskā persona, kura maiņas rezultātā saņems elektromotoru ar lielāku jaudu, izmaksās otrai juridiskajai personai elektromotoru cenu starpību. Gadījumā, ja skaidrās naudas norēķins par šo darījumu pārsniedz 1000 latu, darījuma dalībniekiem tas jāuzrāda deklarācijā.

14. jautājums

Kāda atšķirība ir starp MK noteikumu Nŗ66 — 9. un 11. punktu?

Atbilde

Abos minētajos punktos noteikts, ka mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi jāsaskaita un, ja to kopsumma pārsniedz 1000 latu, minētie darījumi jādeklarē.

9. punkts šajos noteikumos tikai paskaidro, ka tajos gadījumos, kad līgums noslēgts uz laiku, kas lielāks par vienu mēnesi, jāsummē tikai mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi un, ja to kopsumma pārsniedz 1000 latu, minētie darījumi jādeklarē.

15. jautājums

Nav skaidrs, uz kādiem darījuma dalībniekiem attiecas MK 1997. gada 11. februāra noteikumi Nŗ66 par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu (2. un 6. punkts).

Atbilde

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumu 30. pantā noteiktie ierobežojumi attiecas ne tikai uz uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā tas bija noteikts 30. panta iepriekšējā redakcijā, bet uz visām juridiskajām personām, t.sk. pašvaldību iestādēm, budžeta iestādēm, bezpeļņas organizācijām u.c., kā arī uz juridisko personu grupām (līgumsabiedrībām, komandītsabiedrībām u.c.), kuras saista līgums.

16. jautājums

Juridiskā persona, ievedot no ārzemēm preces vai citas materiālās vērtības, iemaksā uz robežas bankas filiālē skaidrā naudā ievedmuitu un pievienotās vērtības nodokli virs 1000 vai pat 3000 latiem. Vai šīs summas jādeklarē un vai jāpiemēro soda nauda, ja šī iemaksa pārsniedz 3000 latu?

Atbilde

Ja juridiskā persona uz robežas bankas filiālē iemaksā skaidrā naudā ievedmuitu un pievienotās vērtības nodokli virs 1000 latiem, tā jāuzrāda deklarācijā. Ja šī deklarētā summa pārsniedz 3000 latu, juridiskajai personai netiek piemērota likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumu 30. panta 2. daļā noteiktā soda nauda.

17. jautājums

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts uz gadu, ik mēnesi veiktie darījumi skaidrā naudā pārsniedz 1000 latu un tiek deklarēti. Gadam beidzoties, līguma kopējā summa pārsniedz 3000 latu. Vai par darījumu summu uzskatāma līguma gada kopējā summa vai mēneša summa?

Atbilde

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumiem 30. panta 2. daļā noteiktie skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi attiecas tikai uz mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veikto darījumu kopsummu.

18. jautājums

Kura bārtera darījuma daļa jādeklarē?

Atbilde

Lai gan bārtera darījums ir preču apmaiņas darījums bez norēķiniem skaidrā naudā, praksē sastopami gadījumi, ka, faktiski veicot apmaiņas darījumu, vienai līgumslēdzējai pusei nākas piemaksāt otrai pusei preču vērtības starpību, kura dažādu iemeslu dēļ radusies apmaiņas procesā.

Tādējādi skaidrā naudā veiktā bārtera darījuma daļa, ja tā pārsniedz 1000 latu, jāuzrāda deklarācijā. Ja mēneša laikā ir bijuši vairāki šādi savstarpēji darījumi, tad saskaita attiecīgās darījuma daļas un, ja kopsumma pārsniedz 1000 latu, šos darījumus deklarē.

19. jautājums

Vai jādeklarē no uzņēmuma kases norēķinu personai saimnieciskām vajadzībām mēneša laikā izmaksāta skaidrā nauda virs 1000 latiem?

Atbilde

Tā kā uzņēmums izmaksājis skaidru naudu savam darbiniekam — fiziskai personai, tā nav jāuzrāda deklarācijā.

Ja norēķinu persona ar avansā saņemto naudu norēķinājusies par pirkumu ar citu juridisko personu un mēnesī veiktais skaidrās naudas norēķins pārsniedz 1000 latu, tas jāuzrāda deklarācijā.

20. jautājums

Ja uzņēmuma avansā iemaksātā vai avansā saņemtā skaidrā naudā pārsniedz 1000 latu, bet viss darījums tiek pabeigts nākamajos mēnešos, kad jādeklarē savstarpēji veiktais darījums?

Atbilde

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 66 devītajam punktam, ja darījums noslēgts uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi, tad faktiskos mēneša laikā skaidrā naudā savstarpēji veiktos darījumus saskaita un, ja kopsumma pārsniedz 1000 latu, minētos darījumus deklarē.

21. jautājums

Vai jādeklarē darījumi ar nerezidentu (ar fiziskajām un juridiskajām personām)?

Atbilde

Ja juridiskā persona (rezidente) veikusi darījumu skaidrā naudā virs 1000 latiem ar juridisko personu vai tās pārstāvi (nerezidentu), juridiskajai personai (rezidentei) šis darījums jāuzrāda deklarācijā. Ja juridiskā persona (rezidente) veikusi darījumu skaidrā naudā ar fizisko personu (nerezidentu), darījums skaidrā naudā nav jādeklarē.

22. jautājums

Vai uzņēmumam jāsummē mēneša laikā samaksātā skaidrā nauda par ražošanas vajadzībām iegādāto degvielu ?

Atbilde

Ja mēneša laikā juridiskā persona A iegādājas benzīnu no juridiskās personas B par summu, kas lielāka par 1000 latiem, un samaksa veikta skaidrā naudā, tad tā jāuzrāda deklarācijā.

VID Nodokļu pārvaldes direktore V.Gromule