ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.05.1998., Nr. 147/149 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48300
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Informācija
Pārskats par Privatizācijas aģentūras darbību 1998. gadā
1. Apstiprināti privatizācijas noteikumi (pēc 01.05.98.)
| N. | Apstiprinātie objektu | Datums |
| p.k. | privatizācijas noteikumi | |
| (pēc ekspertu atzinuma) | ||
| 1. | Valsts uzņēmums sanatorija | |
| "Ķemeri" | 05.05.98. | |
| 2. | Zemesgabals Rīgā, A.Briāna ielā 9 | 05.05.98. |
| 3. | Valsts kombināts "Sarma" | 05.05.98. |
| 4. | Valsts uzņēmums "Būvdetaļa" - | |
| likvidācija | 05.05.98. | |
| 5. | Valsts uzņēmums "Tukuma | |
| centrālā aptieka" - likvidācija | 05.05.98. | |
| 6. | Valsts uzņēmums "Ropažu aptieka" | 07.05.98. |
| 7. | Valsts uzņēmums "Komutators" | |
| (Tirgus iela 22/128, Ludza) - | ||
| likvidācija | 07.05.98. | |
| 8. | Valsts uzņēmums "Kardiofarm" | |
| 1. aptieka | 11.05.98. | |
| 9. | Latvijas-Krievijas SIA | |
| "VERKVARCS" - valsts | ||
| kapitāla daļa | 11.05.98. | |
| 10. | Latvijas-Vācijas SIA | |
| "VERKMERK" - valsts | ||
| kapitāla daļa | 11.05.98. |
2. Statistika
| Gads, | Apstiprinātie | Apstiprinātie | |
| mē- | objektu | objektu | |
| nesis | privatizācijas | privatizācijas | |
| pamatprincipi | noteikumi | ||
| (pēc ekspertu | |||
| atzinumiem) | |||
| 1994. | 52 | 47 | |
| 1995. | 357 | 393 | |
| 1996. | 319 | 355 | |
| 1997. | 350 | 545 | |
| 1998. | |||
| I | 20 | 24 | |
| II | 21 | 28 | |
| III | 36 | 48 | |
| IV | 25 | 43 | |
| V | 11 | 10 |
LPA informācija
Rīgas Namīpašnieku biedrības paziņojums
Stāvoklis dzīvokļu saimniecībā Rīgas pilsētā kļūst katastrofāli kritisks un šobrīd rada ne tikai bīstamas ekonomiskās un sociālās problēmas. Dzīvokļu fonds strauji nolietojas, nami patiešām drūp un brūk, un tas prasījis arī cilvēku upurus.
Latvijas Republika panākusi komunistiskā principa - "no katra pēc spējām, katram pēc vajadzības" iemiesošanu tikai vienā atsevišķā nozarē - dzīvokļu tirgū. Ja vien šo "kapsētu" var saukt par tirgu, kur daudzi tirgotāji nelikumīgi tirgo sev nepiederošu preci - dzīvokļa īres tiesības.
Valdošajām partijām atliek arvien mazāk laika, lai izpildītu savās pirmsvēlēšanu programmās dotos solījumus: "Atbalstīsim namīpašniekus" ("Tēvzemei un Brīvībai"); "Katrs maksās par reāli patērēto"; "Rīgas atslēgas - "Saimniekam"" ("Saimnieks"); "Noteiksim diferencētas īres maksas atbilstoši dzīvokļa novietojumam un labiekārtojumam" ("Latvijas ceļš") utt.
Diemžēl risinājums kritiskā stāvokļa labošanai netiek meklēts, tieši otrādi - masu informācijas līdzekļos demagoģiski tiek radīts satraukums par to, ka beidzas septiņu gadu termiņš denacionalizētajos namos dzīvojošajiem īrniekiem un visi "ļaundari" namīpašnieki izliks savus īrniekus no dzīvokļiem. Šādā veidā daži politiķi cenšas nodrošināt sev vēlētāju balsis nākamajām vēlēšanām un novēršas no reālās dzīvokļu problēmas risināšanas savā birokrātiskajā saimniecībā, kurā tūkstošiem starpnieku organizē īres tiesību tirdzniecību.
Nepareizi normētā un politisku apsvērumu dēļ nejēdzīgi samazinātā īres maksa ir galvenais iemesls gausai valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizācijai, tā bremzē nekustamā īpašuma tirgus attīstību, un zaudētāja ir visa sabiedrība kopumā.
Namīpašniekam piespiedu kārtā jāsniedz sociālā palīdzība gan maznodrošinātajiem, gan maksātnespējīgajiem. Kurā pasaules valstī kāds vēl ir spiests pārdot savu preci par cenu, kas ir trīs reizes zemāka nekā pašizmaksa?!
Rīgas Domes noteiktā maksimālā īres maksa nespēj nodrošināt namu normālu ekspluatāciju un pašu nepieciešamāko remontu, tajā nav iekļauts pat nekustamā īpašuma nodoklis un apdrošināšanas izdevumi.
Zaudējumus nesošu nekustamo īpašumu ieķīlāt nav iespējams, banka kredītu nedod. Ārzemju biznesam tiek radītas priekšrocības ar lētākiem kredītiem strādāt šajā nozarē.
Īres maksa tāpēc neizbēgami ir jānormē pēc ekonomiski pamatotiem principiem, ietverot tajā arī tādu peļņu, kas spēj segt hipotekāro kredītu, kurš jāizmanto kārtējiem neatliekamiem remontiem un ēku siltināšanai, lai samazinātu apkures izmaksas.
Pašlaik nekustamā īpašuma dzīvojamais fonds sabiedrības bezatbildīgās attieksmes un vandālisma dēļ zaudē vērtību un strauji nolietojas.
Vai tiešām gaidīsim kāda avārijas stāvokļa namīpašuma sagrūšanu ar lieliem cilvēku upuriem, lai beidzot saprastu, ka šādi turpināt saimniekot nedrīkst un ka Rīgas Domes noteiktā maksimālā īres maksa mūs visus ved strupceļā?
Andris Pilvers,
Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs