Ziņas īsumā

* Pašlaik pārsvarā tiek likvidēti 1992. gadā dibinātie uzņēmumi. Likvidēti tiek pārsvarā uzņēmumi ar vietējo kapitālu. Visaugstākais likvidēto firmu procents ir Kuldīgas rajonā — 33,96%, Saldus rajonā — 33,75%, Preiļu, Balvu, Tukuma, Talsu un Jēkabpils rajonā — ap 25% no savulaik dibinātajiem uzņēmumiem likvidēti. Vismazāk likvidēto uzņēmumu ir Valkā un Bauskā — attiecīgi 4,12 un 4,24%.

* Visvairāk uzņēmumu ar vietējo kapitālu reģistrēts Cēsīs — 61,3 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Daudz neatpaliek arī Kuldīga, Alūksne, Bauska un Limbaži. Savukārt kopuzņēmumu skaita ziņā tālu priekšā ir Rīga un Jūrmala — šajās pilsētās attiecīgi reģistrēti 59 un 25 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Pārējos Latvijas reģionos kopuzņēmumu ir salīdzinoši nedaudz — vidēji 5 — 7 kopuzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem.

* Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu cenas ir augušas par 6,2%, savukārt vidējās algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem — par 8,9%, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

* No denacionalizācijas sākuma līdz šā gada 1. aprīlim no likumīgajiem namīpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemtā 22 371 iesnieguma īpašuma atgūšanai izskatīti 87%. No izskatītajiem pieteikumiem 63% jeb 12 266 gadījumos pieņemti lēmumi namīpašumu atdot, 10% jeb 1824 gadījumos pieņemti lēmumi kompensēt īpašuma vērtību, bet 27% jeb 5295 gadījumos denacionalizācija atteikta. Kopš denacionalizācijas sākuma likumīgajiem īpašniekiem valstī atdotas 11 103 mājas ar kopējo platību 5 524 000 kv. m. To skaitā 9818 bijušas dzīvojamās mājas, kurās reģistrēti 74 000 dzīvokļu ar kopējo platību 3 442 000 kv.m. Šā gada 1. ceturksnī namīpašnieki atguvuši 129 mājas. No tām 106 jeb 82% bijušas dzīvojamās mājas. 1. ceturksnī no visiem mājas un dzīvokļus atguvušajiem īpašniekiem 67% pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvija, 17% — ASV, 6% — Kanāda, 3% — Izraēla, 2% — Vācija, 1% — Austrija, 1% — Zviedrija, 3% — citas valstis.

* Par Liepājas tirdzniecības nama Kurzeme jauno īpašnieku kļuvis norvēģu koncerna BME meitasuzņēmums BME Liepāja . Kurzemes rekonstrukciju paredzēts sākt 1999. gada pavasarī. Jaunais īpašnieks tirdzniecības centra rekonstrukcijā ieguldīs apmēram 1 milj. ASV dolāru, kā arī apmēram 15 000 latu pieguļošās teritorijas sakopšanā. Rekonstrukcija ilgs apmēram gadu.

* Septītajā starptautiskajā pārtikas produktu izstādē Agrobalt 98 medaļas saņemuši arī divu Latvijas uzņēmumu ražojumi. Apbalvojumi piešķirti Aldara Zelta alum un zivju pārstrādes uzņēmuma Kaija siļķu filejai Gardums . Novērtējot pārtikas produktus, ņēma vērā tiem izsniegtos ES un citu valstu sertifikātus, patērētāju viedokli un izgatavošanas tehnoloģiju, kā arī iepakojuma kvalitāti.

* Šā gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmajiem trim mēnešiem par 9% pieaudzis kopējais Latvijas mazo ostu apgrozījums un gada pirmajā ceturksnī tas bijis 96 000 tonnu kravu. Vislielākais kravu apgrozījuma pieaugums — par 5193% šā gada trīs mēnešos bijis Skultes ostai. Par 44% nosūtīto un saņemto kravu apjomi pieauguši Engures ostā, par 33% — Salacgrīvas ostā. Neliels kravu apjoma pieaugums — 2% gada pirmajos trīs mēnešos bijis arī Lielupes ostai. Kravu apjomi samazinājušies Pāvilostā, Rojā un Mērsragā.

*

Rīgas dome nolēmusi SIA "Māris Gailis" iznomāt uz 49 gadiem vairākus pašvaldības zemesgabalus Ķīpsalā. M. Gailis te iecerējis būvēt vairākas rindveida vienģimeņu dzīvojamās mājas. Sabiedrībai iznomāts 6611 kv. m liels zemesgabals Zvejnieku un Enkuru ielā, 7547 kv. m zemesgabals Ķīpsalas ielā un vēl viens 1031 kv. m liels zemesgabals Zvejnieku ielā.

* A/s "Rīgas vīni" ražotais šampanietis "Natālija" un "Klasiskais Rīgas šampanietis" profesionālajā konkursā par labāko gada šampanieti un dzirkstošo vīnu, kurš notika aprīļa beigās Maskavā, saņēmis zelta medaļas, savukārt "Rīgas zelta šampanietis" ieguva sudraba medaļu. Kopumā konkursā piedalījās 28 šampanieša un dzirkstošā vīna ražotāji no Francijas, Vācijas, Ukrainas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Dagestānas, Armēnijas, Moldovas un citām valstīm. Pagājušajā gadā RV saražoja ap 15 milj. pudeļu dažādu veidu šampanieša. Vietējā tirgū tika realizēti aptuveni 33%, un tas ir apmēram 95—97% no visa Latvijas dzirkstošo vīnu tirgus. Pārējais uzņēmumā saražotais šampanietis tiek eksportēts galvenokārt uz Krieviju, Igauniju, Lietuvu, mazāk uz Vāciju, Poliju, ASV, Kanādu, Moldovu un citām valstīm.

Pēc Latvijas preses informācijas

"Latvijas Vēstneša"

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA