• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar domu par informācijas apriti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.04.2000., Nr. 140/141 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4832

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar tiesībām un iespēju izvēlēties - Latvija savā liktenīgajā ceļā uz Eiropas Savienību

Vēl šajā numurā

19.04.2000., Nr. 140/141

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar domu par informācijas apriti

Piektdien, 14.aprīlī, Rīgā norisinājās Baltijas mediju centra rīkota konference "Baltijas valstu elektroniskie masu saziņas līdzekļi ceļā uz Eiropas Savienību (ES)." Konferenci atklāja Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāve Helēna Demakova un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss ( Gūnter Weiss ). Savā ievadrunā G.Veiss norādīja, cik nozīmīga ir šī konference Latvijas un pārējo Baltijas valstu ceļā uz ES, jo medijiem ir ļoti nozīmīga loma dažādu tautu savstarpējo kontaktu un priekšstatu veidošanā un pilsoniskas sabiedrības attīstības gaitā Eiropā. G.Veiss salīdzināja masu informācijas līdzekļus ar dabas parādībām, kurām nav robežu — tās iet pāri robežām, un ir neiespējami tās aizturēt.

Konferences dalībnieku vidū bija pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas televīzijām, radio, radio un televīzijas padomēm, autortiesību organizācijām, parlamentu un ministriju pārstāvji, dažāda ranga mediju eksperti no Dānijas, Zviedrijas un Vācijas.

Konferences darbība norisinājās četrās sesijās: ciparu (digitālās) raidstacijas un raidorganizāciju saplūšana; autortiesības; televīzijas bez robežām; Baltijas valstu sabiedrisko raidorganizāciju nākotnes perspektīvas. Atšķirībā no pārējām trim sesijām, kurās tika runāts galvenokārt par televīzijas un radio jautājumiem, diskusija par autortiesībām aptvēra arī mūzikas izdevēju industriju un problēmas, kas saistītas ar globālā tīkla — interneta — piedāvātajām iespējām. Sesijas galvenais ziņotājs Saimons Drūsens Holbergs ( Simon Drewsen Holberg ) no Dānijas atzīmēja, ka ES dalībvalstīs autortiesību jautājumi ir daudz labāk sakārtoti nekā Baltijā, un sekmīgi darbojas likumdošana, kas ierobežo autortiesību pārkāpēju darbību. Protams, arī ES, tāpat kā visā pārējā pasaulē, ir pazīstams jēdziens "pirātisms", tomēr šī parādība ir daudz mazāk izplatīta nekā Baltijā, kur, kā norādīja Latvijas autortiesību aizsardzības organizācijas AKKA–LAA direktore Inese Paklone, pirātisms mūzikas industrijas tirgū aizņem aptuveni 60 līdz 80 procentus. S.D.Holbergs par galveno ES autortiesību problēmu izvirzīja internetu. Pateicoties tehnoloģiju augstajai attīstībai un šī tīkla globālajam raksturam, ir grūti cīnīties pret nelegālu mūzikas, videoierakstu un datorprogrammu, kā arī grāmatu kopiju tirdzniecību. Šī datortīkla globālās uzbūves dēļ ir ļoti sarežģīti cīnīties pret pirātismu, jo pastāv plaša iespēja izmantot citu pasaules valstu serverus, kur šāda veida darbības ir nelikumīgas. Lai cīnītos pret pirātismu internetā, būtu jāpieņem starptautiski likumi un līgumi par šādu darbību aizliegšanu, tomēr tuvākajā nākotnē šāds process uzskatāms par neiespējamu.

Runājot par Baltijas valstu autortiesību problēmām, visu trīs valstu pārstāvji norādīja, ka notiek nemitīga cīņa, lai izskaustu autortiesību pārkāpumus, bet pašreizējā likumdošana un īpaši valstu ekonomiskais stāvoklis šo procesu padara diezgan sarežģītu. Tāpat visu Baltijas valstu autortiesību aizsardzības organizāciju pārstāvji norādīja, ka autortiesību pārkāpumi ļoti bieži saskatāmi arī televīziju un radio darbībā. Īpaši tas attiecas uz komerciālajām raidorganizācijām, tomēr šī parādība izplatīta arī sabiedrisko staciju vidū. Radio un televīzija Baltijā autortiesību organizācijām maksā vidēji 1 līdz 5 procentus no sava finansiālā gada peļņas, un šī likme tiek panākta nemitīgā sarunu ceļā starp raidorganizāciju un autortiesību aizsardzības organizāciju pārstāvjiem. Svarīgi ir atzīmēt 6.aprīlī Latvijas Saeimā pieņemto jauno autortiesību likumu, kurš, tāpat kā Igaunijas likums par autortiesībām, izstrādāts saskaņā ar ES direktīvām un paredz virkni papildinājumu un uzlabojumu iepriekšējam autortiesību likumam. Tomēr joprojām smagākais uzdevums ir nodrošināt šī likuma sekmīgu darbību un saukt pie likumā noteiktās atbildības ikvienu autortiesību pārkāpēju.

Konferences sesijā "Televīzija bez robežām" tika diskutēts par ES radio un TV retranslācijas likumdošanas ieviešanu Eiropā un Baltijā. Kā norādīja visu trīs Baltijas valstu pārstāvji, likumdošanas saskaņošana šajā jomā norisinās visai veiksmīgi.

Zviedrijas televīzijas pārstāvis Olufs Hultēns konferencē uzstājās ar referātu par ciparu televīzijas un citu ciparu tehnoloģiju attīstību Zviedrijā un pārējās Ziemeļvalstīs. Pašreizējā moderno tehnoloģiju attīstības laikmetā arvien vairāk izvirzās dažāda veida ciparu tehnoloģijas, tās skar ne tikai telekomunikācijas un internetu, bet arvien straujāk ienāk arī televīzijā un radio. Kā norādīja O.Hultēns, līdzīgi kā pārējā pasaulē, arī Ziemeļvalstīs ciparu televīzija un radio ir samērā jauna lieta un tās aktīvās attīstības posms sācies tikai pirms nepilniem četriem gadiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības ātrumu, nenoliedzams ir fakts, ka ciparu radio un televīzija ienāks Ziemeļvalstu, visas Eiropas, kā arī Baltijas ikdienas dzīvē. Tomēr jau pašlaik šajā procesā saskatāma virkne problēmu un jautājumu. Pirmkārt, tā ir šīs tehnoloģijas pašreizējā dārdzība un lielā neskaidrība ap tās ieviešanu ikdienas dzīvē. Neraugoties uz ciparu televīzijas un radio straujo attīstību Eiropā, Eiropas Komisija pagaidām atturas noteikt vienotus standartus un tehniskos parametrus, pamatojoties uz šīs tehnoloģijas pagaidām vēl jauno un mainīgo raksturu, atstājot izvēli patērētāju rokās un gaidot, kad tirgus noteiks standartus. Tāpat nav skaidrs analogo tehnoloģiju turpmākais liktenis. ES vēlas novilcināt laiku, gaidot situācijas stabilizēšanos, bet tajā pašā laikā tā vēlas labu kvalitāti un servisu jau pašlaik. Kā atzīmēja O.Hultēns, šāda varas iestāžu neskaidrība un nenoteiktība zināmā mērā kavē visas Eiropas ciparu tehnoloģiju attīstību, jo potenciālie lielie investori, kuri vēlas darboties šajā tirgū, nevēlas riskēt un ieguldīt miljardus pirms oficiālo ciparu televīzijas un radio translācijas standartu noteikšanas. Tomēr, neraugoties uz dažādajām problēmām un nenoteiktību, ciparu televīzijas un radio attīstība Ziemeļvalstīs norisinās samērā strauji un aptuveni pirms mēneša arī lielākā Skandināvijas telekompānija "Viasat", kurai pieder visā Skandināvijā, kā arī Baltijas valstīs translētā TV 3, ir nolēmusi pāriet uz ciparu tehnoloģijām.

Runājot par ciparu televīziju un radio Baltijā, jāsecina, ka attīstība ir visai lēna, kam par galveno iemeslu uzskatāma tehnoloģijas dārdzība un Baltijas valstu mazais tirgus. Jāatzīmē, ka zināma attīstība šajā jomā tomēr noris, galvenokārt komerciālajās televīzijās un radio, taču arī Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) ir izstrādājusi projektu, kura ietvaros aptuveni desmit gadu laikā arī Latvijas radiostacijas varētu pāriet uz ciparu tehnoloģijām. Bet, runājot par Baltijas valstu sabiedriskajām televīzijas un radio stacijām, Igaunijas televīzijas ģenerāldirektore Tīna Kangro norādīja: "Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pēdējos piecus gadus ir daudz smagākas problēmas. Aktuāls ir izdzīvošanas jautājums, tāpēc ciparu tehnoloģijas, kā arī autortiesību pilnīga ievērošana ir tāli nākotnes sapņi." Situācija Baltijas valstu sabiedriskajās raidorganizācijās izraisīja viskarstākās diskusijas konferences laikā, un visu trīs Baltijas valstu pārstāvji centās akcentēt šo sabiedrisko televīziju un radio bēdīgo likteni. Protams, situācija katrā valstī nedaudz atšķiras, tomēr lielākā daļa problēmu visām sabiedriskajām raidorganizācijām bija kopīgas. Ikviens izteica prasību skaidri formulēt sabiedriskās televīzijas un radio uzdevumus. Veidot kvalitatīvas pārraides par kultūru, izglītību un citiem sabiedrībā aktuāliem procesiem un tādējādi kalpot sabiedrībai? Vai darboties kā komerciālai raidstacijai, līdzvērtīgi konkurējot reklāmas tirgū un netērējot lielus līdzekļus oriģinālraidījumu veidošanai? Problēma Baltijas sabiedriskajās televīzijās ir valdību vēlme pēc visa: lai būtu kvalitatīvi oriģinālraidījumi, lai tiktu demonstrētas labas filmas un lai tiktu ierobežotas komerciālās reklāmas, tajā pašā laikā līdzekļus šādai darbībai vajadzētu nopelnīt pašiem. Tāpat lielu neziņu par nākotni rada nevienmērīgais un nepatstāvīgais valdības finansējums, kurš tiek mainīts (lielākoties samazināts) no gada uz gadu, tādējādi apgrūtinot sabiedriskās televīzijas darbību. Atsaucoties uz Latvijas NRTP priekšsēdētāja vietnieka Baldūra Apiņa teikto, ir pilnīgi absurdi prasīt Baltijas sabiedriskajām televīzijām līdzināties Eiropas sabiedriskās televīzijas fenomenam ar pilnvērtīgu izglītojošu un kultūras raidījumu piesātinātu programmu, šim mērķim piešķirot desmitiem reižu mazāku finansējumu. Jāatzīmē, ka gan Latvijā, gan Igaunijā tika mēģināts iegūt finansējumu, ieviešot abonentmaksu (Latvijā) vai pieprasot daļu no komerciālo raidstaciju ienākumiem par reklāmu pārskaitīt sabiedriskajām raidstacijām (Igaunijā). Tomēr abi šie projekti neguva pietiekamu atbalstu, un to piemērošana tiek atlikta uz nenoteiktu nākotni.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

"LV" tieslietu virsredaktore — DINA GAILĪTE,

nozaru redaktori — ARTIS NĪGALS, LIENA PILSĒTNIECE

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!