INFORMĀCIJA

Par lielāku atbildību publisko pasākumu rīkošanā

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs un Aivars Maldups, valsts sekretārs, —žurnālistiem

Turpinājums no 1.lpp.

Dzintars Rasnačs teica, ka 14.maija mītiņš Vērmanes dārzā izraisījis sabiedrībā visdažādākos viedokļus — no sašutuma līdz cilvēktiesību uzskatu brīvai paušanai.

Starp šiem viedokļiem tomēr noteicošais ir likums, kas piemērojams visiem vienādā mērā. Ja tiek pārkāptas likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normas, tad organizētājiem jāatbild likuma priekšā, vainīgās personas sodāmas. Protams, par to spriedīs tiesa. Neonacistiskas un nacionālboļševistiskas simbolikas izmantošana mītiņos ir pretrunā ar tiesiskajām normām. Turklāt šajā mītiņā parādījās lozungs "Doloi latišei" ("Nost ar latviešiem"). Un šajā sakarā jau var runāt par noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas atbilst Kriminālkodeksa 69.pantam. Tieslietu ministrija šajā ziņā izstrādājusi savu vērtējumu un to, kā arī Ministru prezidenta jau pausto masu saziņlīdzekļos "Par ekstrēmisko organizāciju darbībām Latvijā" kopā ar Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem trešdien, 27.maijā, apspriedīs Nacionālajā noziedzības apkarošanas padomē.

Tieslietu ministra viedoklis — šajā gadījumā policija, konkrēti Kārtības policija nav rīkojusies atbilstoši jau minētajam likumam, kā arī likumam par policiju.

— Mans uzskats — šajā situācijā policija nav tikusi galā ar saviem pienākumiem, — teica Dz.Rasnačs.

Uz žurnālistu jautājumu, kā, pēc ministra domām, policijai vajadzēja rīkoties, konkrētas receptes nebija, jo tas esot bijis jāizšķir kārtības sargātājiem saskaņā ar likuma normām.

Preses konferencē izskanēja atziņa, ka galvenā problēma ir nevis efektīvu likumu trūkums, bet to piemērošana. Iespējams gan, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā lietderīgi būtu paredzēt stingrākus sodus, piemēram, palielinot naudassodus. Nedrīkst pieļaut nacionālā naida kurināšanu, aicināšanu uz masu nekārtībām, vardarbību. Par tādu rīcību ir jāatbild likuma priekšā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Par ASV Informācijas centra pieciem gadiem Rīgā

"Mēs dzīvojam laikā, kad sauciens pēc brīvības un demokrātijas atbalsojas visā pasaulē. Austrumeiropas valstis ir atbrīvojušās no totalitārajām valdībām, kas tur bija pie varas gandrīz veselu pusgadsimtu. Šīs politiskās pārmaiņas ir tik nepieredzēti dramatiskas, ka to ēnā reizēm nepamanītas paliek citas pasaules tautas, kurās arī atdzimusi cerība uz demokrātiju," šie ir vārdi no ASV Informācijas aģentūras izdevuma "Kas ir demokrātija?".

Kopš 1995. gada pavasara arī Rīgā darbojas ASV Informācijas aģentūras ( USIA ) birojs jeb ASV Informācijas centrs, un pagājušo piektdien, 22. maijā, tā telpās, Smilšu ielā 7, pulcējās ASV un Latvijas sabiedrības pārstāvji, lai atzīmētu centra piekto dzimšanas dienu. Lūgto viesu vidū bija arī Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss un citi ārvalstu vēstnieki, kā arī Rīgas Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viesus — latviešu valodā — uzrunāja ASV vēstniecības pirmais sekretārs un centra direktors Gregorijs Elftmans, uzsverot, ka ASV Informācijas centra durvis ir atvērtas visiem Latvijas iedzīvotājiem.

"Tagad mēs izdarām daudz vairāk nekā pirms pieciem gadiem, jo mūsu rīcībā ir internets, ir plašs komunikāciju tīkls, " uzsvēra G. Elftmans. "Šis ir valsts birojs, taču mēs cenšamies par savu darbu domāt arī kā par biznesu. Proti — mēs nemitīgi domājam, kā labāk jūs apkalpot. Mēs cenšamies izpētīt, ko jūs visvairāk vēlaties uzzināt, kāda informācija jums der, kāda neder. Mēs esam atkarīgi no jums. Un mēs jums droši sakām: jautājiet! Īpaši tad, ja vēlaties saņemt kādu specifisku informāciju."

Pēc tam runāja ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers, kuru G. Elftmans pieteica kā Informācijas centra "lielāko klientu" — jo viens no USIA prioritārajiem uzdevumiem ir sniegt visjaunāko informāciju arī savas valsts vēstniekiem.

"Šodienas pasaulē informācija ir varens spēks, un ir ļoti svarīgi aizvien paplašināt pieejamās informācijas apjomu," teica ASV vēstnieks L. Nepers. "Tas ir svarīgi, lai cilvēki gan Latvijā, gan arī pašās ASV saņemtu visu nepieciešamo informāciju. Un lai cilvēki līdz ar to varētu strādāt aizvien labāk, uzlabojot savus dzīves apstākļus un uzlabojot pasauli kopumā."

Lerijs Nepers pateicās labākajiem Informācijas centra darbiniekiem Valdai Lapsiņai, Ilgai Grīntālei un Uldim Zariņam, uzsverot, ka arī plaši sazarotās datortehnoloģijas laikmetā ir grūti pārvērtēt augstas klases speciālistu darbu.

"Pieci gadi cilvēka mūžā ir laiks, kad mazs bērns nostājas pats uz savām kājām," tālāk teica vēstnieks Nepers. "To pašu mēs varētu teikt arī par USIA centru Rīgā. 1993. gadā mūsu plauktos bija tikai grāmatas un žurnāli. Tagad mēs maksimāli plaši izmantojam datorus. Līdz ar to mēs šo A centru arī vairs nesaucam par bibliotēku kā agrāk. Mums jau darbojas astoņas līnijrežīma datu bāzes, kas centram ļauj visu aktuālāko informāciju momentā piegādāt gan ASV vēstniecībai un man kā vēstniekam, gan arī Latvijas politiķiem, žurnālistiem un ikvienam interesentam. Latvijai tagad ar mūsu starpniecību ir pieejams daudz vairāk aktuālas informācijas nekā pirms pieciem gadiem, " teica ASV vēstnieks.

Svarīgākie notikumi ASV un Latvijas, kā arī pārējo Baltijas valstu attiecībās piecu gadu laikā, kopš darbojas USIA centrs Rīgā, bijusi prezidenta Klintona vizīte Rīgā un ASV un Baltijas Valstu hartas parakstīšana šī gada sākumā. Šo notikumu kontekstā arī USIA Rīgas birojā bijis vislielākais apmeklētāju pieplūdums un pieprasījums pēc operatīvas informācijas.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Par Baltijas hartu — darbībā

Finansu ministra Roberta Zīles vadītā Latvijas delegācija devusies uz Vašingtonu, lai šodien, 26. maijā, saskaņā ar janvārī parakstīto ASV un Baltijas hartu sāktu ASV un Latvijas divpusējās ekonomiskās konsultācijas. "Es ceru, ka šīs konsultācijas būs reāls palīgs jau iesāktajai abu valstu uzņēmēju sadarbībai un, protams, arī sadarbībai valstu oficiālo personu līmenī," pirms izlidošanas uz Vašingtonu teica finansu ministrs Roberts Zīle. "Turklāt", kā uzsvēra ministrs, "sadarbības mērķis ir darīt visu iespējamo, lai tiktu sekmēta savstarpēji labvēlīgas uzņēmējdarbības attīstība un palielinātos ASV tiešās investīcijas Latvijā."

Latvijas un ASV ekonomiskās darba grupas sanāksme Vašingtonā būs pirmās šāda veida divpusējās konsultācijas pēc hartas parakstīšanas šī gada janvārī. Tās laikā plānots pārrunāt gan ASV un Latvijas divpusējās attiecības, gan jautājumus, kas saistīti ar Latvijas un ASV attiecībām starptautisko organizāciju — ES, PTO, DIGA un citu — kontekstā. "Šīs būs pirmās darba grupas sarunas, tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir iezīmēt abas puses interesējošos jautājumus," teica finansu ministrs.

Konsultāciju darba kārtībā iekļauti šādi jautājumi: par Latvijas ekonomisko reformu gaitu (tai skaitā jautājumi par galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem, privatizāciju, sociālajām reformām un sociālo drošību, uzņēmējdarbības vidi); par ASV lomu reģionālās sadarbības aktivizēšanā Ziemeļaustrumeiropā; par prioritārajiem virzieniem turpmākai ASV palīdzībai Latvijai; par ASV un Latvijas attiecībām Eiropas Savienības integrācijas kontekstā.

Divpusējās konsultācijās plānots runāt arī par jautājumiem, kas skar iespējamo Latvijas līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā, Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūrā un Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijā.

Abu valstu delegācijas runās arī par investīciju projektiem konkrētos sektoros — enerģētikā, transportā un tranzītā.

Pēc hartas parakstīšanas šī gada sākumā jau bijušas ASV un Latvijas biznesa aprindu pārstāvju tikšanās. Marta beigās Latvijā ieradās ASV tirdzniecības misija, bet aprīlī Ņujorkā, Dalasā un Hjūstonā notika ASV un Latvijas uzņēmēju biznesa forumi.

Kā, tiekoties ar ASV misijas pārstāvjiem, uzsvēra R.Zīle, ievērojama nozīme Latvijas un ASV tirdznieciskajās attiecībās ir gada sākumā parakstītajam līgumam par dubultās nodokļu aplikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu starp abām valstīm. Plānots, ka šo līgumu Saeimā varētu ratificēt jau šogad. "Tādā gadījumā šis līgums stātos spēkā jau 1999. gada 1. janvārī un ar šo dienu abu valstu uzņēmēji baudītu reālās līguma priekšrocības. Tas sekmētu ne tikai tirdznieciskās attiecības, bet arī ASV investīcijas Latvijā."

ASV pašlaik ir trešais lielākais investētājs Latvijā, to ieguldījumi veido 9,1 procentu no visu investīciju kopapjoma. 1997. gada laikā Latvijas eksports uz ASV palielinājies 2,5 reizes. Turklāt Latvija eksportē uz ASV jau gatavo produkciju — metāla izstrādājumus, papīru, tekstilizstrādājumus, cementu, bet ASV eksportā uz Latviju 37,4 procenti ir iekārtas un mehānismi.

Par Latvijas un Igaunijas Finansu ministriju sadarbību

"Ar šo vizīti faktiski esam pārliecinājušies, cik ļoti svarīga ir regulāra un tieša Igaunijas un Latvijas Finansu ministriju sadarbība un informācijas apmaiņa, un, domāju, ka esam likuši pamatus arī turpmākai sadarbībai," noslēdzot divu dienu vizīti Igaunijā, izteicies Latvijas finansu ministrs Roberts Zīle, "turklāt īpaši svarīgi, ka esam panākuši abu ministriju ierēdņu reālu sadarbību, jo ministri nāk un aiziet, bet ierēdņi paliek."

Divpusējās sarunās ar Igaunijas finansu ministru Martu Opmanu panākta vienošanās īpašu uzmanību nākamā pusgada laikā veltīt abu valstu integrācijas jautājumiem Eiropas Savienībā: "Ar Igauniju esam dažādās grupās, tāpēc regulāra informācijas salīdzināšana Latvijai varētu palīdzēt iespēju robežās tuvināties pirmajai sarunu grupai." Bez tam arī Igaunija, kuras likumdošanas saskaņošanas gaita pagaidām rit lēnāk, ir ieinteresēta saņemt informāciju par Latvijas pieredzi.

Igaunijas kolēģi izrādījuši interesi par nesen Saeimā pieņemto netīrās naudas atmazgāšanas likumu, kas kaimiņvalstī pagaidām ticis tikai līdz pirmsvaldības līmenim: "Viņus, saprotams, interesē, kā šis likums Latvijā reāli tiks iedzīvināts."

Igaunijas puse arī vēlējusies detalizēti iepazīties ar Latvijas Valsts kases darba organizēšanu un valsts parāda vadības principiem. Valsts kases darbs Latvijā starptautiski tiek atzīts par vienu no labākajiem Eiropas valstīs. Panākta vienošanās par Latvijas Valsts kases tehnisko palīdzību Igaunijas kolēģiem.

Budžetu departamentu vadītāji Latvijā un Igaunijā vienojušies turpināt darbu konsolidēto budžetu salīdzināšanā: "Līdz šim bijām tikuši skaidrībā ar pamatbudžetu sadalījuma struktūru, kas neļāva pilnībā salīdzināt līdzekļu sadalījumu nozarēm."

"Latvijas un Igaunijas nodokļu administrāciju tikšanās bija sekmīga," secinājusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. "Praktiski izdevies atrisināt visus jautājumus, kas bija izvirzīti Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijām Latvijas un Igaunijas Finansu ministriju sanāksmē."

Abu valstu nodokļu administrācijas institūciju sarunām, kurās bez A.Počas piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Andrejs Sončiks, bija noteikti trīs galvenie jautājumi: par līgumu Latvijas un Igaunijas kopīga tranzītkoridora izveidei; par Valkas–Valgas robežkontroles punkta celtniecību; par izmaksu sadali kopīgo robežkontroles punktu (Ainaži–Ikla, Veclaicene–Murati, Valka–Valga) uzturēšanai.

"Jau 26. un 27.maijā plānota pēdējā Latvijas un Igaunijas muitu administrāciju tikšanās, kuras laikā galīgajā variantā tiks saskaņots teksts līgumam par Latvijas un Igaunijas kopīga tranzīta koridora izveidi. Pēc tam to iesniegs izskatīšanai un apstiprināšanai Baltijas valstu Ministru padomes Finansu komitejai," pastāstīja A.Poča. Ja pret šo līgumu neiebildīs ne Latvijas, ne Igaunijas valsts institūcijas, tad šis dokuments kļūs par pamatu muitas procedūru vienkāršošanai tranzītkravām. Līdz ar to abām valstīm būs vienota juridiskā bāze tranzīta regulācijai, piemēram, vienota kārtība preču vērtības noteikšanā, finansu garantiju atzīšanā un muitas brokeru darbībā. Tiesa, abu valstu likumdošanas saskaņošana var prasīt vairāk nekā pusgadu.

"Panākta arī vienošanās par izmaksu sadali kopīgo robežkontroles punktu uzturēšanā," uzsvēra A.Poča. Izdevumus robežkontroles punkta Ainaži–Ikla uzturēšanai plānots sadalīt tā, lai katra valsts segtu savus uzturēšanas izdevumus. Robežkontroles punkta Veclaicene–Murati uzturēšanas izdevumus segs no Latvijas budžeta, bet Valkas–Valgas robežkontroles punkta izdevumus apmaksās Igaunija. "Turklāt Valkas–Valgas robežkontroles punkta izveide pašreiz ir viena no svarīgākajām abu valstu prioritātēm, jo Igaunija jau ir piešķīrusi līdzekļus šī objekta projektēšanai," atzīmēja A.Poča. "Tā kā Igaunijas teritorijā nav iespējams šo robežkontroles punktu izvietot, tas atradīsies Latvijas teritorijā. Tāpēc Latvijas pusei ir svarīgi pasteidzināt visu formalitāšu nokārtošanu, kas saistītas ar zemes īpašuma noformēšanu uz valsts vārda, un zemes īpašuma iespējami ātru iznomāšanu Igaunijai."

Finansu ministrijas

informācijas dienests