Valdībā

Ministru kabineta 26.maija sēdē

Akceptēti "Noteikumi par militārā rakstura precēm, kas paredzētas valsts aizsardzības un drošības nodrošinājumam". Tie nosaka kārtību, kādā preces tiek atzītas par militāra rakstura precēm, kas paredzētas valsts aizsardzības un drošības nodrošinājumam, kādā tās netiek apliktas ar muitas nodokli. Militāra rakstura preces ir preces, kas paredzētas valsts aizsardzības un drošības nodrošinājumam un kuru saņēmējs ir Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki vai Iekšlietu ministrija.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 4.februāra noteikumos nr.64 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām". Grozījumi nepieciešami, lai praktiski nodrošinātu iespējas pašvaldībām 1998.gadā izdarīt aizņēmumu atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam" noteiktajiem apmēriem un lai pilnveidotu esošo pašvaldību aizņemšanās un garantiju izsniegšanas kārtību.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 7.maija rīkojumā nr.152 "Par Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāju". Ar šiem grozījumiem no Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja vietas izpildītāja pienākumiem atbrīvots Juris Luns un par Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja vietas izpildītāju iecelts Konkurences padomes loceklis J.Dauškāns.

Ministru kabinets izskatīja jautājumu par elektroenerģijas tarifu pamatojumu, pieņemta zināšanai ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča sniegtā informācija un kopumā akceptēts Saeimā iesniedzamās vēstules projekts. Ekonomikas ministram uzdots precizēt vēstules projektu un nosūtīt to Saeimai.

Valdība akceptēja rīkojumu "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās memorandu sakarā ar Pilnvarnieku valdes gada sanāksmi Rīgā".

Akceptēts rīkojums "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu". Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Eiropas Savienībā Georgam Andrejevam uzdots parakstīt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu un pēc protokola parakstīšanas to iesniegt ratificēšanai Saeimā. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokols paredz atcelt nāvessodu. Valsts ir tiesīga paredzēt likumdošanā nosacījumu par nāvessodu par noziegumiem, kas pastrādāti vienīgi kara laikā vai kara draudu apstākļos. Iestājoties Eiropas Padomē 1995.gadā, Latvija uzņēmās saistības ratificēt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās protokolus. 6.protokola ratifikācijas nepieciešamība ir minēta arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lēmumā. Pašlaik savas saistības attiecībā uz 6.protokolu ir izpildījušas 28 EP dalībvalstis un četras 6.protokolu ir parakstījušas.

Valdība akceptēja Latvijas pilsoņu pasu drošības un kvalitātes uzlabošanas koncepciju.

Valdība izskatīja Latvijas Republikas tautsaimniecības mobilizācijas gatavības koncepciju un pamatos akceptēja iesniegto koncepcijas projektu. Iekšlietu ministrijai uzdots saskaņot koncepcijas projektu ar Krīzes situācijas kontroles koncepciju un divu nedēļu laikā to iesniegt atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā. Iekšlietu ministrijai kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju mēneša laikā jāiesniedz Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojumu projekti par darba grupu izveidi koncepcijā paredzēto normatīvo aktu izstrādei.

Valdība akceptēja rīkojumu "Par Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu un Kipras pirmsiestāšanās paktu par organizēto noziedzību".

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 26.maija sēdes

Ārlietu ministra Valda Birkava, valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas atbildes, skaidrojumi, komentāri

Preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča teica:

— Ministru kabineta sēdē akceptēti noteikumi par valstij piekritīgās mantas realizācijas un ieņēmumu sadales kārtību. Noteikumu nepieciešamību izraisīja šāds apstāklis: pastāv dažādi likumi, kas nosaka vairākas valsts institūcijas, kurām ir tiesības izņemt vai konfiscēt mantu. Pēc to realizācijas tām ir tiesības daļu līdzekļu saņemt savām vajadzībām. Šīs tiesības ir Valsts policijai, Robežpolicijai, Zemessardzei, Jūras kara spēkiem, arī Lauku attīstības fondam. Gadījumos, ja šajā procesā piedalās vairākas struktūras, rodas strīdi, kā šos ieņēmumus sadalīt. Tagad ir noteikta kārtība: ja šajā procesā piedalās viena institūcija, saņem likumā noteikto, ja divas, — 50 procentus, ja trīs, — 33,3 procentus. Ja iesaistās Lauku attīstības fonds, tad viena valsts institūcija saņem 62, Lauku attīstības fonds — 38 procentus, ja divas, — katra 38, bet Lauku attīstības fonds — 24 procentus. Tā sakot, matemātika visai sarežģīta, bet taisnīga.

Otrs akceptētais MK noteikums skar militāra rakstura preces, kas paredzētas valsts aizsardzībai, drošībai, tās nodrošinājumam. Tātad likums par muitas nodokļu tarifiem nosaka, ka militāra rakstura preces ir atbrīvojamas no muitas nodokļa un atbilstoši arī no pievienotās vērtības nodokļa. Zināmas problēmas radās jautājumā, ko uzskatīt par militāra rakstura precēm. Viens otrs uzskata, ka tās varētu būt visas piegādes, ko veic aizsardzības spēku, Iekšlietu ministrijas vajadzībām. Tāpēc ir nolemts izveidot komisiju, kas arī izvērtēs, uz kādām piegādēm, precēm attiecināt šos noteikumus.

Trešais, ko varu minēt, ir pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par naftas produktu zudumu normām. Tās izdotas sakarā ar likumu par akcīzes nodokli naftas produktiem. Ir zināms, ka minētie produkti ir visai gaistoši, rodas zudumi. Tāpēc ir uzskaitītas pieļaujamās normas, par ko un cik jāmaksā. Tiek kompensēti tikai faktiskie zudumi.

Pēc tam A.Poča atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai, sadalot šos ienākumus par konfiscētajām precēm, līdz šim ir radušies kādi strīdi starp attiecīgajām institūcijām?

A.Poča:

— Īstenībā jau nekādu lielu strīdu nav bijis, jo šie jautājumi tiek risināti koleģiāli. Nedomāju, ka šīs institūcijas arī būtu guvušas kādu lielu materiālu labumu.

Tad runāja ārlietu ministrs Valdis Birkavs — par Ministru kabinetā pieņemto protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu Latvijā:

— Šodien Ministru kabinets spēra ļoti nozīmīgu soli — akceptēja Latvijas pievienošanos 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolam. Latvijas ārkārtējam pilnvarotajam Eiropas Padomē Georgam Andrejevam ir uzdots parakstīt Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolu. Tas nozīmē, ka valdība pēc tā parakstīšanas uzsāks 6. protokolā paredzētā līguma ratifikācijas procesu. Par tā ratifikāciju noteikti būs jāpārliecina Saeima, kurā nav viennozīmīga viedokļa. Mums jāatceras, ka, 1995. gadā iestājoties Eiropas Padomē, mēs uzņēmāmies šīs saistības. 1996. gadā prezidents izsludināja moratoriju nāvessodam, taču šī soda veida atcelšana ir būtisks solis mūsu virzībā uz Eiropas Savienību. Protokola ratificēšanas nepieciešamība tika fiksēta arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lēmumā. Šo protokolu ir ratificējušas Andora, Austrija, Horvātija, Čehija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Sanmarīno, Moldova, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Maķedonija un Igaunija. Dažas valstis iziet to pašu procesu, ko Latvija šodien. Četras valstis nav izteikušas vēlmi pievienoties šim protokolam — Bulgārija, Kipra, Turcija un Albānija. Protokolu ir parakstījušas arī Beļģija, Grieķija, Krievija un Ukraina, taču tās vēl nav ratificējušas šo dokumentu.

No tā, vai Latvija izpildīs savas saistības, būs atkarīgs Eiropas Padomes vērtējums, uz kura tiks balstīts progresa ziņojums par Latviju Eiropas Savienībai. Visās valstīs vienmēr ir bijušas plašas diskusijas par minēto jautājumu, un visās valstīs tas vienmēr ir politisks lēmums. Man jācitē mans labs draugs, politiķis, kurš teica, ka dažu noziedznieku dēļ mēs taču neapturēsim savu virzību uz Eiropas Savienību.

Tad Valdis Birkavs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Par kādu gadu jūs vienojāties protokola parakstīšanai?

V.Birkavs:

— Nekavējoties tiks dots rīkojums vēstniekam parakstīt šo protokolu, tad tas tiks nosūtīts Saeimai ratifikācijai.

— Vai ministru balsojums bija vienbalsīgs?

V.Birkavs:

— Jā, ministriem iebildumu nebija.

— Līdz šim Saeima nav vienojusies par jautājuma risināšanu.

V.Birkavs:

— Tas jau sakrīt ar prezidenta rīcību, atdodot atpakaļ likumprojektu. Katrs balsojums ir ļoti rūpīgi jāsagatavo. Ārzemju presē bija ļoti plaši atreferēts šis precedents, bija pat virsraksti, ka Latvija apkauno pati sevi, neatceļot nāvessodu. Es gan informēju, ka šī norma ir iekļauta valdības deklarācijā. Lai panāktu protokola ratifikāciju, nāksies krietni pastrādāt, pārliecināt deputātus. Šodien par šo jautājumu man bija diskusija pat ar Zviedrijas tirdzniecības ministru. Zināmā mērā mūsu ārzemju draugi bija šokēti par iepriekšējo parlamenta balsojumu.

— Kas notiks, ja arī šoreiz Saeima nenobalsos par ratifikāciju?

V.Birkavs:

— Šobrīd secība būs šāda — pēc protokola parakstīšanas valdība to nosūtīs ratifikācijai Saeimā, paralēli notiks Kriminālkodeksa apspriešana, jo faktiski to var ratificēt arī valdība.

Rita Belousova,

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā