CENTRĀLAJĀ VĒLĒŠANU KOMISIJĀ

Līdz Saeimas vēlēšanām — 130 dienas

Neparasti agri šoreiz Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir sarīkojusi pirmo preses konferenci sakarā ar gaidāmajām kārtējām Saeimas vēlēšanām. Lai gan līdz vēlēšanu datumam — 3. oktobrim — vēl ir it kā diezgan daudz laika — 130 dienas, jau vakar, 26, maijā, Rīgas Latviešu biedrības namā CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars un citi tās locekļi iepazīstināja žurnālistus ar paredzamo vēlēšanu sagatavošanu un norisi.

Lūk, ko Arnis Cimdars sacīja:

— Kādēļ mums šķita svarīgi sasaukt šo preses konferenci tieši tagad? Ir klāt septītās Saeimas vēlēšanu darba vasara. Domāju, ka līdz ar to tā būs karstāka nekā citus gadus. Bet Saeima ir viena no tām retajām lietām, kas mums visiem kopīga. Tāpat kā zeme, jūra vai debesis. Un saistībā ar šīm retajām lietām mums visiem ir vienādas tiesības un pienākumi. Turklāt visiem ir vienādas tiesības arī uz informāciju. Tādēļ mēs komisijā uzskatām, ka sabiedrībai ir jāzina ne tikai vēlēšanu rezultāti, bet arī viss par vēlēšanu sagatavošanas darbu. Citiem vārdiem sakot, šim sagatavošanas darbam ir jābūt caurspīdīgam. Tieši tāpēc mēs šodien gribam pastāstīt par patlaban svarīgāko sagatavošanas darbā, informējot gan par padarīto, gan nedaudz par tuvākajā laikā gaidāmo.

Visu lielo darbu organizēs Centrālā vēlēšanu komisija, kurā ir Arnis Cimdars, komisijas priekšsēdētājs kopš 1997. gada 11. decembra, Harijs Vizla, priekšsēdētāja vietnieks no 1994. gada, Agrita Ērgle, atbildīgā sekretāre, kā arī pamatdarbā citur strādājoši CVK locekļi Marta Bušmane, Alfrēds Circenis, Valda Eilande, Ance Gulbe, Kristīne Kurzemniece un Guntis Zandbergs. Lielu darbu veic CVK sekretariāts. Turklāt vēlēšanu organizēšanā ir iesaistīti arī daudzi cilvēki no rajonu, pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijām. Vēlēšanu dienā strādās gandrīz tūkstotis vēlēšanu iecirkņu — katrā no tiem septiņi cilvēki. Tas ir diezgan iespaidīgs skaits.

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai vēlēšanas ir politisks process? Atbilde ir ļoti svarīga. Kaut arī grūti iedomāties ko politiskāku par vēlēšanām, mums, vēlēšanu organizētājiem, vēlēšanas nav un nedrīkst būt politisks process. Proti, Centrālās vēlēšanu komisijas attieksme pret vēlēšanām ir skaidra, racionāla, bez emocijām un politiskiem aizspriedumiem — vienmēr un visur. Kā es mēdzu teikt, mums visiem komisijā šim procesam jābūt tik taisnam kā skolotāja lineālam. Savukārt kā CVK priekšsēdētājs gribu apliecināt, ka daru un darīšu visu, lai šie apgalvojumi nepaliktu tikai vārdu līmenī. Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ es nesen apturēju darbību partijā.

Kas jau ir izdarīts, gatavojoties septītās Saeimas vēlēšanām? Paveiktos darbus es gribētu iedalīt divās daļās. Viena attiecas uz likumdošanas bāzes sakārtošanu, otra — uz komisijas organizatorisko darbu.

Attiecībā uz likumu sakārtošanu, manuprāt, svarīgākie ir grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Šis likums jaunajā redakcijā ir nācis ļoti smagi — to izskatīja un apsprieda gandrīz gadu. No tiem grozījumiem, kas ir pieņemti, lielāko daļu, manā uztverē, pateica priekšā pati dzīve.

Pirmkārt, ir pieņemta jauna norma, kas paredz iespēju ārvalstīs veidot vēlēšanu iecirkņus ne tikai konsulātos, bet arī citās šim nolūkam piemērotās telpās. Vai tas ir labi vai slikti? Protams, tas ir labi. Piemēram, Austrālijā, kur latvieši lielākoties atstatus dzīvo divās lielās pilsētās, vairs nevajadzēs pārvarēt tos lielos attālumus.

Otrs — vēlēšanu likumā ir jauna norma, kas paredz iespēju izveidot vēlēšanu iecirkņus arī uz Latvijas kuģiem. Līdz šim tādas normas nebija, un līdz ar to tālbraucējiem jūrniekiem faktiski tika liegta iespēja balsot un izteikt savu politisko attieksmi.

Treškārt, ir izdarīti grozījumi, kas novērsuši dažādas vēlēšanu likuma pretrunas. Daļa no tām pēc sestās Saeimas vēlēšanām tika minētas EDSO novērotāju sastādītajā pārskatā. Bija daudz diskusiju par kandidātu svītrošanas kārtību. Toreiz tā nebija precizēta. Tagad likumā ir noteikts, uz kādu dokumentu pamata var izdarīt grozījumus kandidātu sarakstos.

Visbeidzot, manuprāt, varbūt pat vissvarīgākais grozījums, kas ikvienam būtu jāielāgo — sākot ar šo gadu vēlēšanas notiks tikai vienu dienu. Šoreiz tās notiks sestdien, 3. oktobrī. Līdz ar to vēlētājiem vairs nebūs laika "iešūpoties", spriežot apmēram tā: neaizgāju šodien, gan jau aiziešu rīt.

Bija mēģinājums padarīt jau nākamajās Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšanu automatizētu un līdz ar to objektīvāku un bezkaislīgāku. Diemžēl šodien man jāsaka, ka naudas trūkuma un nu jau arī laika trūkuma dēļ no šīs ieceres būs jāatsakās. Šorīt piedalījos Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā tika izskatīti atkārtoti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Tika lemts par to, ka atceļama norma par automatizēto un centralizēto balsu skaitīšanu. Līdz ar to Saeimai vienā no tuvākajām sēdēm, pieņemot galīgo lēmumu, laikam gan būs noteikts, ka balsu skaitīšana šajās vēlēšanās notiks pa vecam, proti, iecirkņos.

Pašlaik tiek veikti grozījumi arī likumā par pilsētu, rajonu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām. Turklāt Saeima ir sākumi izskatīt grozījumus likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju. Laiks vēl ir. Esmu pārliecināts, ka šos grozījumus pagūs izdarīt.

Vairāki grozījumi ir izdarīti likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju. Man ir īpašs gandarījums par to, ka CVK izdevās iekļaut likuma grozījumos punktu, kas nosaka, ka CVK informē vēlētājus par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likuma ierosināšanas kārtību. Līdz šim, lai cik savādi tas liktos, šādas normas likumā nebija. Tas nozīmē, ka, ieviešot šo normu, tagad Centrālajai vēlēšanu komisijai ir radīts vēl viens demokrātiskā sabiedrībā svarīgs darba virziens.

Lūk, arī rezultāts — pirmā preses konference notiek nevis 30 dienas pirms vēlēšanām, kā agrāk, bet 130 dienas pirms vēlēšanām.

Tagad par komisijas darbu. No paveiktā, manuprāt, izceļams septītās Saeimas vēlēšanu sagatavošanas darba plāns, kas apstiprināts CVK sēdē šā gada 8. aprīlī.

Ir noslēdzies konkurss poligrāfisko darbu veikšanai. Vēlēšanu sagatavošanā vispār nemēdz būt nenozīmīgi sīkumi, bet poligrāfisko darbu veikšana ir nozīmīgs valsts pasūtījums. Tādēļ CVK atbilstoši likumiem un Ministru kabineta noteikumiem organizēja konkursu poligrāfisko darbu veikšanai. Var apgalvot, ka konkursa komisija strādāja ļoti uzmanīgi. Pretendentu atlase noritēja īpaši pedantiski un ar ļoti lielu atbildību. Konkursa rezultātus CVK ir apstiprinājusi, un tie publicēti "Latvijas Vēstneša" 15. maija numurā.

CVK ir uzsākusi darbu pie vēlēšanu iecirkņu skaita un izvietojuma optimizācijas. Sevišķi svarīgi tas ir lielajās pilsētās, kur ir daudz iecirkņu, bet to noslogojums ir ļoti nevienāds. Šogad, kad vēlēšanas būs tikai vienu dienu, iecirkņu skaitam un izvietojumam, kā arī vēlētāju informēšanai būs daudz lielāka nozīme nekā iepriekš. Tāpēc es šim jautājumam pievēršu sevišķi lielu uzmanību.

Raugoties uz Saeimas vēlēšanu sagatavošanas darba plānu, kā pirmais nozīmīgākais notikums ir atzīmējams simt dienas pirms vēlēšanām, kad CVK līdz 25. jūnijam publicēs "Latvijas Vēstnesī" katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu. Atgadināšu, ka sestajā Saeimā no Vidzemes ievēlēja 25 deputātus, no Kurzemes — 14, no Latgales — 19, no Zemgales — 15, no Rīgas vēlēšanu apgabala, kurā ieskaitīti arī vēlētāji no ārvalstīm, — 27.

Nākamais svarīgākais notikums būs kandidātu sarakstu pieņemšanas sākums 15. jūlijā. Nupat, 20. maijā, komisija apstiprināja kārtību, kadā iesniedzami kandidātu saraksti septītās Saeimas vēlēšanām. Šī instrukcija satur informāciju, kas palīdzēs kandidātu sarakstu iesniedzējiem. Kāpēc tā ir nepieciešama? Saeimas vēlēšanu likumā kandidātu sarakstu iesniegšanu reglamentē tikai viena rindkopa. Taču līdzšinējā pieredze ir apliecinājusi, ka sarakstu iesniedzējiem rodas milzum daudz jautājumu. Tagad četrās lappusēs mēģināts tos izskaidrot. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka būs vēl citi jautājumi. Kandidātu sarakstu iesniegšanai nepieciešamo veidlapu saņemšana sāksies 1. jūlijā. Taču ir viens jaunums — šogad pirmo reizi mēs plaši izmantosim datorprogrammas. Tātad veidlapas varēs saņemt arī elektroniskā formā. Aizpildot šīs saņemtās disketes, pozitīvais ieguvums būs tāds, ka novērsīsim kļūdas, kuras rodas, pārrakstot kopējā sarakstā ziņas no deputāta kandidātu aizpildītajām veidlapām. Diemžēl šīs pārrakstīšanas kļūdas dažkārt mēdz būt dramatiskas, bet dažiem sarakstiem — pat traģiskas. Sarakstu iesniegšana turpināsies līdz 4. augustam. Šajā laikā iesniegtie dokumenti tiks rūpīgi pārbaudīti. Kandidātu sarakstu reģistrēšana notiks līdz 9. augustam.

Līdz 14. augustam tiks noteikti jeb izlozēti reģistrēto kandidātu sarakstu numuri. Tad arī varētu notikt nākamā Centrālās vēlēšanu komisijas preses konference, jo tad būs sakrājies diezgan daudz informatīva materiāla, kas varētu interesēt vēlētājus.

Nobeigumā gribu sacīt, ka viena no būtiskākajām pilsoniskās apziņas izpausmēm, protams, ir piedalīšanās Saeimas vēlēšanās. Katram no mums kā vēlētājam ir svarīgi ne tikai apzināties savas politiskās simpātijas vai antipātijas, bet arī pilnīgi uzticēties visam vēlēšanu procesam. To savukārt lielā mērā nosaka sabiedrības informētība un politiskās attīstības līmenis. Mēs visi kopā un katrs atsevišķi strādājam, lai veidotu pilsonisko sabiedrību Latvijā. Un, ja tas ir tā, tad veiksmi jums visiem darbā.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors