Līdz Saeimas vēlēšanām — 130 dienas

Otrs — vēlēšanu likumā ir jauna norma, kas paredz iespēju izveidot vēlēšanu iecirkņus arī uz Latvijas kuģiem. Līdz šim tādas normas nebija, un līdz ar to tālbraucējiem jūrniekiem faktiski tika liegta iespēja balsot un izteikt savu politisko attieksmi.

Treškārt, ir izdarīti grozījumi, kas novērsuši dažādas vēlēšanu likuma pretrunas. Daļa no tām pēc sestās Saeimas vēlēšanām tika minētas EDSO novērotāju sastādītajā pārskatā. Bija daudz diskusiju par kandidātu svītrošanas kārtību. Toreiz tā nebija precizēta. Tagad likumā ir noteikts, uz kādu dokumentu pamata var izdarīt grozījumus kandidātu sarakstos.

Visbeidzot, manuprāt, varbūt pat vissvarīgākais grozījums, kas ikvienam būtu jāielāgo — sākot ar šo gadu vēlēšanas notiks tikai vienu dienu. Šoreiz tās notiks sestdien, 3. oktobrī. Līdz ar to vēlētājiem vairs nebūs laika "iešūpoties", spriežot apmēram tā: neaizgāju šodien, gan jau aiziešu rīt.

Bija mēģinājums padarīt jau nākamajās Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšanu automatizētu un līdz ar to objektīvāku un bezkaislīgāku. Diemžēl šodien man jāsaka, ka naudas trūkuma un nu jau arī laika trūkuma dēļ no šīs ieceres būs jāatsakās. Šorīt piedalījos Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kurā tika izskatīti atkārtoti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Tika lemts par to, ka atceļama norma par automatizēto un centralizēto balsu skaitīšanu. Līdz ar to Saeimai vienā no tuvākajām sēdēm, pieņemot galīgo lēmumu, laikam gan būs noteikts, ka balsu skaitīšana šajās vēlēšanās notiks pa vecam, proti, iecirkņos.

Pašlaik tiek veikti grozījumi arī likumā par pilsētu, rajonu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām. Turklāt Saeima ir sākumi izskatīt grozījumus likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju. Laiks vēl ir. Esmu pārliecināts, ka šos grozījumus pagūs izdarīt.

Vairāki grozījumi ir izdarīti likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju. Man ir īpašs gandarījums par to, ka CVK izdevās iekļaut likuma grozījumos punktu, kas nosaka, ka CVK informē vēlētājus par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likuma ierosināšanas kārtību. Līdz šim, lai cik savādi tas liktos, šādas normas likumā nebija. Tas nozīmē, ka, ieviešot šo normu, tagad Centrālajai vēlēšanu komisijai ir radīts vēl viens demokrātiskā sabiedrībā svarīgs darba virziens.

Lūk, arī rezultāts — pirmā preses konference notiek nevis 30 dienas pirms vēlēšanām, kā agrāk, bet 130 dienas pirms vēlēšanām.

Tagad par komisijas darbu. No paveiktā, manuprāt, izceļams septītās Saeimas vēlēšanu sagatavošanas darba plāns, kas apstiprināts CVK sēdē šā gada 8. aprīlī.

Ir noslēdzies konkurss poligrāfisko darbu veikšanai. Vēlēšanu sagatavošanā vispār nemēdz būt nenozīmīgi sīkumi, bet poligrāfisko darbu veikšana ir nozīmīgs valsts pasūtījums. Tādēļ CVK atbilstoši likumiem un Ministru kabineta noteikumiem organizēja konkursu poligrāfisko darbu veikšanai. Var apgalvot, ka konkursa komisija strādāja ļoti uzmanīgi. Pretendentu atlase noritēja īpaši pedantiski un ar ļoti lielu atbildību. Konkursa rezultātus CVK ir apstiprinājusi, un tie publicēti "Latvijas Vēstneša" 15. maija numurā.

CVK ir uzsākusi darbu pie vēlēšanu iecirkņu skaita un izvietojuma optimizācijas. Sevišķi svarīgi tas ir lielajās pilsētās, kur ir daudz iecirkņu, bet to noslogojums ir ļoti nevienāds. Šogad, kad vēlēšanas būs tikai vienu dienu, iecirkņu skaitam un izvietojumam, kā arī vēlētāju informēšanai būs daudz lielāka nozīme nekā iepriekš. Tāpēc es šim jautājumam pievēršu sevišķi lielu uzmanību.

Raugoties uz Saeimas vēlēšanu sagatavošanas darba plānu, kā pirmais nozīmīgākais notikums ir atzīmējams simt dienas pirms vēlēšanām, kad CVK līdz 25. jūnijam publicēs "Latvijas Vēstnesī" katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu. Atgadināšu, ka sestajā Saeimā no Vidzemes ievēlēja 25 deputātus, no Kurzemes — 14, no Latgales — 19, no Zemgales — 15, no Rīgas vēlēšanu apgabala, kurā ieskaitīti arī vēlētāji no ārvalstīm, — 27.

Nākamais svarīgākais notikums būs kandidātu sarakstu pieņemšanas sākums 15. jūlijā. Nupat, 20. maijā, komisija apstiprināja kārtību, kadā iesniedzami kandidātu saraksti septītās Saeimas vēlēšanām. Šī instrukcija satur informāciju, kas palīdzēs kandidātu sarakstu iesniedzējiem. Kāpēc tā ir nepieciešama? Saeimas vēlēšanu likumā kandidātu sarakstu iesniegšanu reglamentē tikai viena rindkopa. Taču līdzšinējā pieredze ir apliecinājusi, ka sarakstu iesniedzējiem rodas milzum daudz jautājumu. Tagad četrās lappusēs mēģināts tos izskaidrot. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka būs vēl citi jautājumi. Kandidātu sarakstu iesniegšanai nepieciešamo veidlapu saņemšana sāksies 1. jūlijā. Taču ir viens jaunums — šogad pirmo reizi mēs plaši izmantosim datorprogrammas. Tātad veidlapas varēs saņemt arī elektroniskā formā. Aizpildot šīs saņemtās disketes, pozitīvais ieguvums būs tāds, ka novērsīsim kļūdas, kuras rodas, pārrakstot kopējā sarakstā ziņas no deputāta kandidātu aizpildītajām veidlapām. Diemžēl šīs pārrakstīšanas kļūdas dažkārt mēdz būt dramatiskas, bet dažiem sarakstiem — pat traģiskas. Sarakstu iesniegšana turpināsies līdz 4. augustam. Šajā laikā iesniegtie dokumenti tiks rūpīgi pārbaudīti. Kandidātu sarakstu reģistrēšana notiks līdz 9. augustam.

Līdz 14. augustam tiks noteikti jeb izlozēti reģistrēto kandidātu sarakstu numuri. Tad arī varētu notikt nākamā Centrālās vēlēšanu komisijas preses konference, jo tad būs sakrājies diezgan daudz informatīva materiāla, kas varētu interesēt vēlētājus.

Nobeigumā gribu sacīt, ka viena no būtiskākajām pilsoniskās apziņas izpausmēm, protams, ir piedalīšanās Saeimas vēlēšanās. Katram no mums kā vēlētājam ir svarīgi ne tikai apzināties savas politiskās simpātijas vai antipātijas, bet arī pilnīgi uzticēties visam vēlēšanu procesam. To savukārt lielā mērā nosaka sabiedrības informētība un politiskās attīstības līmenis. Mēs visi kopā un katrs atsevišķi strādājam, lai veidotu pilsonisko sabiedrību Latvijā. Un, ja tas ir tā, tad veiksmi jums visiem darbā.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors