Ministru kabineta noteikumi Nr. 203

Rīgā 1998.gada 26.maijā (prot. nr.26, 24.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 4 .februāra noteikumos Nr.64 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. un 26.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 1997.gada 4.februāra noteikumos nr.64 "Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 40./41.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3. Ikgadējais pašvaldību aizņēmumu un garantiju maksimālā apmēra pieauguma sadalījums pa ceturkšņiem ir:

3.1. I ceturksnī — 20 procentu;

3.2. I I ceturksnī — 30 procentu;

3.3. III ceturksnī — 30 procentu;

3.4. IV ceturksnī — 20 procentu.

4. Pašvaldības saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 23., 24. un 25.pantā noteiktajām prasībām izdara aizņēmumus, noslēdzot ar Valsts kasi aizdevuma līgumu. Finansu ministrs, ņemot vērā pašvaldību iesniegumus konkrētu projektu realizācijai un izvērtējot valsts ekonomisko attīstību un finansu sistēmas stabilitāti, var apstiprināt citu aizdevuma l īguma slēdzēju pusi. Lai realizētu Latvijas nacionālās vides rīcības programmas, pašvaldības var izdarīt aizņēmumus un sniegt garantijas Vides investīciju fondā."

2. Izteikt 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"6. Finansu ministrs izveido Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomi (turpmāk — Padome) un apstiprina tās nolikumu. Padomes sastāvā ir trīs Finansu ministrijas pārstāvji (to skaitā viens pārstāvis no Valsts kases) un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Bankas un Latvijas Pašvaldību savienības. Padomes izveidošanas mērķis ir nodrošināt pašvaldību finansiālās darbības atbilstību valsts makroekonomiskajai politikai, iespēju izmantot aizdevumu kapitālu (arī ārējo aizdevumu kapitālu) pašvaldību aizņēmumiem, pašvaldību īpašuma saglabāšanu, pašvaldību funkciju pilnīgu izpildi un visā valstī garantēto pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, kā arī koordinēt un iespējami samazināt pašvaldību izdarīto aizņēmumu iz maksas.

7. Padomes darbību tehniski nodrošina Finansu ministrija atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta asignējumiem.

8. Pašvaldības iegūst tiesības izdarīt aizņēmumu vai sniegt garantijas tikai pēc Padomes akcepta saņemšanas."

3. Svītrot 9.punktu.

4. Izteikt 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"10. Ja pašvaldība neievēro šo noteikumu 4. un 8.punktā minētos nosacījumus, finansu ministrs pēc Padomes ieteikuma ierosina pašvaldību lietu valsts ministram apturēt attiecīgā pašvaldības domes (padomes) lēmuma darbību likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.

11. Ar pašvaldības aizņēmumu vai garantijām saistītais jautājums tiek izskatīts Padomes sēdē, ja ne vēlāk kā desmit dienas pirms attiecīgās sēdes ir iesniegti šādi dokumenti:

11.1. pašvaldības domes (padomes) lēmums izdarīt aizņēmumu vai sniegt garantijas, kurā ir pamatota aizņēmuma vai garantiju nepieciešamība, to apmēri, paredzētie atmaksas termiņi, kredītprocenta gada likme un aizņēmuma atmaksāšanas garantijas;

11.2. saskaņā ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu sagatavots iesniegums;

11.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par pašvaldības un pašvaldības uzņēmumu nodokļu parādiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem uz dienu, kad dokumenti tiek iesniegti Padomē;

11.4. pašvaldības izziņa par tās kreditoru un debitoru parādiem (atsevišķi norādot jau izdarītos aizņēmumus un sniegtās garantijas) uz dienu, kad dokumenti tiek iesniegti Padomē;

11.5. pārskats par pašvaldības kārtējā gada budžetu;

11.6. pašvaldības pārskats par budžeta izpildi uz tā mēneša pirmo datumu, kurā dokumenti tiek iesniegti Padomē;

11.7. aizņēmuma atmaksas ekonomiskais pamatojums;

11.8. kredīta atmaksas grafika projekts."

5. Papildināt noteikumus ar 11.¹ un 11.² punktu šādā redakcijā:

"11.¹ Lai saņemtu ilgtermiņa aizdevumu, pašvaldība papildus šo noteikumu 11.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz investīciju projektu, par kuru atzinumu sniedzis Pašvaldību kreditēšanas fonds, Reģionālās attīstības fonds vai Vides investīciju fonds, ja projekta finansēšana paredzēta no minēto fondu līdzekļiem, vai attiecīgās nozares ministrijas vai tās struktūrvienības atzinumu un, ja nepieciešams, neatkarīga licencēta eksperta atzinumu. Atzinumi noformējami rakstiski un iesniedzami kopā ar projektu.

11.² Padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības jebkuru papildu informāciju, ja tā nepieciešama konkrētā jautājuma izskatīšanai."

6. Izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Padome lēmumus pieņem sēdēs, kuras notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību izziņo visiem Padomes locekļiem ne vēlāk kā nedēļu pirms kārtējās sēdes. Ja nepieciešams, Padomes priekšsēdētājam ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdi, informējot par to Padomes locekļus. Padomei ir tiesības pieprasīt pašvaldības pārstāvja piedalīšanos sēdē, kurā tiek izskatīts attiecīgās pašvaldības iesniegums."

7. Papildināt noteikumus ar 13.¹ punktu šādā redakcijā:

"13.¹ Apstiprinošs Padomes lēmums, kas noformēts Padomes sēdes protokola izraksta veidā, ir pamats pašvaldības aizdevuma līguma vai galvojuma līguma noslēgšanai. Ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā pēc attiecīgās sēdes Padome sēdes protokola izrakstu nosūta attiecīgajai pašvaldībai un sēdes protokola kopiju — Valsts kasei."

8. Izteikt 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"14. Pašvaldībām ir tiesības ar pašvaldību lietu valsts ministra starpniecību iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus atkārtoti izvērtēt Padomes neakceptētos projektus.

15. Valsts kase noslēdz ar pašvaldībām aizdevuma līgumu, ievērojot šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības. Aizdevuma līgumi var tikt slēgti saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 23. un 24.pantā noteiktajām prasībām. Šādā gadījumā aizdevumu procentu likmes tiek noteiktas aizdevuma līgumā, pamatojoties uz valsts iekšējā aizņēmuma attiecīgā termiņa vērtspapīru augļu likmēm , kurām pieskaitīti 0,5 procenti."

9. Papildināt noteikumus ar 15.¹ punktu šādā redakcijā:

"15.¹ Valsts investīciju programmā iekļauto projektu finansēšanai var izmantot ārvalstu finansu resursus (finansu resursus, kas denominēti citu valstu nacionālajā valūtā). Šādiem aizdevumiem procentu likme tiek noteikta, pamatojoties uz ārvalstu finansu resursu cenu, kurai pieskaitīti 0,5 procenti."

10. Svītrot 18.punktu. 

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs