Ministru kabineta rīkojums Nr.273

Rīgā 1998.gada 26.maijā (prot. nr.26 9.§)

Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi.

 

Ministru prezidents G.Krasts

  Izglītības un zinātnes ministra vietā — labklājības ministrs V.Makarovs

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversme

Preambula

Latvijas Konservatorija dibināta 1919.gada 20.augustā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 18.jūnija lēmumu "Par Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" augstskolas nosaukums ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Satversmes jaunā redakcija pieņemta akadēmijas Satversmes sapulcē 1996.gada 11.decembrī.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija ir Latvijas Republikas augstākās akadēmiskās un profesionālās izglītības un zinātnes iestāde. Tajā studijas notiek un zinātniski pētījumi tiek veikti mūzikas mākslas un mūzikas pedagoģijas nozarēs, var pastāvēt habilitācijas un promocijas padome un darboties doktorantūra.

2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk tekstā — akadēmija) darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", citiem ar izglītību un zinātni saistītiem normatīviem aktiem un akadēmijas Satversmi. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas saīsinātais nosaukums — "LMūA".

3. Akadēmijai ir pašpārvaldes tiesības:

3.1. Izstrādāt un pieņemt Satversmi, veidot personālsastāvu;

3.2. Patstāvīgi noteikt:

— studiju saturu un formas,

— studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

— zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

— savu organizatorisko un pārvaldes struktūru,

— darba samaksas likmes un stipendijas, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām.

3.3. Akadēmija, atbilstoši Senāta apstiprinātajiem nolikumiem, ievēlē goda biedrus, goda profesorus, profesorus emeritus, nodibina un piešķir akadēmijas prēmijas un personālstipendijas.

4. Akadēmija ir pašpārvaldes iestāde ar juridiskās personas statusu.

4.1. Akadēmijai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "Latvijas Republika. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija".

4.2. Akadēmijai ir savs karogs un emblēma.

4.3. Akadēmija izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu personām, kas apguvušas Latvijas Mūzikas akadēmijas studiju programmas, piešķir kvalifikāciju saskaņā ar Latvijas Republikas profesiju klasifikatora noteikumiem.

4.4. Akadēmija piešķir zinātniskos grādus un akadēmiskos nosaukumus.

4.5. Akadēmija veic ārvalstīs apgūtās augstākās izglītības daļas atzīšanu.

4.6. Akadēmija nodrošina studijas latviešu valodā un svešvalodās .

4.7. Akadēmijas lietvedība ir latviešu valodā.

4.8. Akadēmijas nosaukums svešvalodās:

angļu valodā — Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music.

krievu valodā — Латвийская музыкальная Академия имени Язепа Витола.

Vācu valodā — Jāzeps Vītols Musikakademie Lettlands.

5. Adrese: Krišjāņa Barona ielā Nr.1, LV–1050, Rīga, Latvija.

II. Darbības pamatvirzieni, mērķi un uzdevumi

6. Akadēmija savu darbību veic trīs pamatvirzienos:

— studiju nodrošināšana mūzikas augstākās izglītības līmenī;

— zinātniskās pētniecības darba nodrošināšana mūzikas mākslas jomā;

— mūzikas jaunrades un atskaņotājmākslas aktivitātes.

7. Akadēmija

— veic izdevējdarbību;

— sadarbojas ar citām augstskolām, mākslas un zinātniskajām iestādēm, radošajām, savienībām, asociācijām, biedrībām, kā arī ar izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem;

— rīko augstskolas, valsts vai starptautiska mēroga koncertus, festivālus, konkursus, zinātniskās konferences, simpozijus, seminārus, kā arī piedalās līdzīgos citu augstskolu rīkotajos pasākumos.

8. Akadēmijas mērķi un uzdevumi:

8.1. Mērķi:

veidot brīvu, radošu darbīgu, garīgi bagātu, humānu, nacionāli pašapzinīgu personību;

sekmēt latviešu un cittautu mūzikas kultūras savstarpēju bagātināšanos, veicinot ideju un pieredzes auglīgu apriti daudzveidīgā mūzikas kultūras saskarsmē;

veicināt nacionālās mūzikas kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un laikmetīgu iekļaušanu aktīvā kultūras apritē, akadēmijas darbībā piemērojot tās pirmā rektora profesora Jāzepa Vītola iedibinātos un mūsdienu mākslinieciskajā, kā arī muzikāli pedagoģiskajā praksē tālāk radoši attīstītos principus;

nodrošināt iespējas mūzikas zinātniskās pētniecības darbībai, kas ir akadēmijas izglītības tiešs turpinājums un padziļinājums.

8.2. Uzdevumi:

Akadēmija nodrošina mūzikas studiju un pētniecības darbu, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju mūzikas specialitātēs; sagatavo profesionālus māksliniekus, mūzikas nozaru speciālistus; piešķir

— akadēmiskos grādus: mākslas bakalaurus, mākslas bakalaurus mūzikas pedagoģijā,

— augstākās profesionālās kvalifikācijas: diriģents, komponists, atskaņotājmākslinieks, muzikologs, skolotājs, koncertmeistars, instrumentu mūziķis, solists, vokālists, horeogrāfs,

— zinātniskos grādus: mākslas doktors, mākslas habilitētais doktors.

Akadēmija sekmē topošo mākslinieku personības brīvu un harmonisku attīstību, izmantojot citu valstu mūzikas augstskolu labākās tradīcijas, kā arī nodod savu radošā un zinātniskā darba pozitīvo pieredzi pasaules kultūrai.

Akadēmija izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto mācību telpas. Bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši mūzikas zinātnes attīstības līmenim, Latvijas kultūras tradīcijām, lai studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu mūzikas augstskolās.

Akadēmija veicina tālākizglītojošas studijas un piedalās tālākās izglītības pasākumos, tā sadarbojas ar zinātniskās pētniecības iestādēm, citu valstu mūzikas augstskolām, veicina studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp akadēmiju un ārvalstu augstskolām.

Akadēmija organizē savu darbu sabiedrības interesēs, kā arī informē to par savu darbību.

Akadēmija rūpējas par jauno mūzikas zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules mūzikas kultūras procesos.

Akadēmija garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, kas noteikta akadēmijas Satversmē.

III. Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

9. Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, rektors, revīzijas komisija un šķīrējtiesa.

Akadēmijas pārstāvniecības, vadības un lēmējinstitūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un funkcijas, kā arī pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību nosaka akadēmijas Satversme un šo institūciju nolikumi, kurus apstiprina Satversmes sapulce.

Akadēmijas institūciju ievēlēšanas kārtība un kompetence:

10. Satversmes sapulce.

10.1. Satversmes sapulce ir pilnvarot a augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija, kura nosaka akadēmijas stratēģiju studiju, mākslinieciskās, zinātniskās pētniecības, kā arī saimnieciskās attīstības virzienos.

10.2. Satversmes sapulci ievēlē akadēmijas personāls uz 3 gadiem, atbilstoši šādām kvotām:

— ne mazāk kā 60% akadēmiskā personāla;

— ne mazāk kā 10% studentu pārstāvniecības;

— pārējie — vispārējā personāla pārstāvji.

10.3. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru ievēlē Satversmes sapulces locekļi, aizklāti balsojot. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē arī Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

Ievēlēšanas kārtību nosaka akadēmijas Satversmes sapulces nolikums, kuru pieņem Satversmes sapulce katram savu pilnvaru laikam.

10.4. Satversmes sapulce:

— pieņem akadēmijas Satversmi, izdara tajā nepieciešamos grozījumus,

— ievēlē un atceļ akadēmijas rektoru,

— noklausās un vērtē rektora pārskatu,

— ievēlē revīzijas komisiju un šķīrējtiesu,

— vērtē šķīrējtiesas darbību,

— noklausās un vērtē Senāta atskaiti, pieņem lēmumus par tā darbību,

— apstiprina Senāta, revīzijas komisijas, šķīrējtiesas un rektora vēlēšanu nolikumus, apstiprina Senāta sastāvu.

10.5. Satversmes sapulci sasauc Satversmes sapulces priekšsēdētājs pēc Satversmes sapulces locekļu, rektora vai Senāta ierosinājuma atbilstoši Satversmes sapulces vēlēšanu nolikumam.

10.6. Satversmes sapulces lēmumi stājas spēkā, ja par tiem ir nobalsojuši vairāk nekā puse klātesošo Satversmes sapulces locekļu, turklāt sēdē ir jāpiedalās ne mazāk kā pusei no Satversmes sapulces locekļu skaita.

10.7. Satversmes sapulce aizklāti balso par akadēmijas rektora ievēlēšanu un atcelšanu, pārējo Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanas balsojuma kārtību nosaka Satversmes sapulce katrā gadījumā atsevišķi.

11. Senāts .

11.1. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības sfēras:

— studiju programmas,

— zinātnisko darbību,

— māksliniecisko jaunradi,

— dibina un likvidē akadēmijas struktūrvienību,

— lemj par akadēmijas sadarbību ar citām augstskolām, mākslas un zinātniskajām iestādēm, radošām savienībām, asociācijām, biedrībām Latvijā un ārzemēs, ievēlē goda biedrus, goda profesorus, nodibina un piešķir akadēmijas prēmijas un personālstipendijas,

— izskata un apstiprina nolikumus un noteikumus:

par nodaļām,

par katedrām,

par akadēmiskā personāla darba samaksas principiem,

par zinātnisko darbību,

par akadēmijas studējošiem, to uzņemšanu,

par studiju programmām,

par stipendiju piešķiršanas kārtību,

— ne retāk kā reizi gadā noklausās revīzijas komisijas ziņojumu, nepieciešamības gadījumā pieņem lēmumus.

11.2. Senatorus atbilstoši nolikumam ievēlē uz 3 gadiem. Akadēmijas Senāta sastāvā ir jābūt vismaz 75% akadēmiskā personāla pārstāvju, akadēmijas vadībai, kā arī studējošo pārstāvjiem — ne mazāk kā 10%. Senāta priekšsēdētāju ievēlē uz 3 gadiem.

11.3. Senāta izveides un darbības principus nosaka Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

11.4. Par savu darbību Senāts atskaitās Satversmes sapulcei ne retāk kā reizi mācību gadā.

12. Rektors.

12.1. Akadēmijas rektors īsteno akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju.

12.2. Rektoru ievēlē akadēmijas Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz 5 gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

12.3. Rektora vēlēšanu kārtību nosaka Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

12.4. Akadēmijas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

12.5. Akadēmijas rektora atcelšanu var ierosināt Senāts. Rektora atcelšanai ir nepieciešams vairāk nekā 50% balsu no augstskolas Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra un kultūras ministra atzinuma noklausīšanās.

12.6. Akadēmijas rektors personiski atbild Latvijas valdībai par:

— Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu izpildīšanu,

— akadēmijas finansiālo darbību,

— akadēmijas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei,

— akadēmijas darbības atbilstību augstskolas Satversmei.

12.7. Akadēmijas rektors veido rektorātu un nosaka amata pienākuma sadali;

12.8. Prorektorus pēc rektoru priekšlikuma apstiprina Senāts uz rektora pilnvaru laiku, ar tiesībām ieņemt šo amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

13. Revīzijas komisija.

13.1. Akadēmijas revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu augstskolas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un akadēmijas Satversmei.

13.2. Revīzijas komisiju piecu personu sastāvā, kurā nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji, ievēlē akadēmijas Satversmes sapulce.

13.3. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību.

13.4. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam.

13.5. Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina akadēmijas Satversmes sapulce.

13.6. Revīzijas komisijas locekļus pēc darba devēja iniciatīvas var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

14. Šķīrējtiesa.

14.1. Šķīrējtiesa izskata:

— studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

— strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

14.2. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija.

14.3.Šķīrējtiesu trīs locekļu sastāvā aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

14.4. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

14.5. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina akadēmijas Satversmes sapulce.

15. Padomnieku konvents.

Akadēmijā var izveidot Padomnieku konventu, kurš konsultē Senātu un rektoru akadēmijas stratēģijas jautājumos.

Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

Padomnieku konventu dibina pēc akadēmijas Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē akadēmijas Senāts.

IV. Akadēmijas struktūrvienības

16. Lēmumu par akadēmijas struktūrvienības dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju pieņem Senāts, saskaņojot to ar akadēmijas vadību.

17. Akadēmijas studiju un zinātniskā darba veikšanai darbojas:

nodaļas;

katedras;

studiju daļa;

dekanāts;

rektorāts;

fonotēka;

videotēka;

bibliotēka — nošu nodaļa, grāmatu nodaļa;

zinātnes daļa;

ārvalstu daļa.

18. Saimnieciskā, organizatoriskā un apkalpojošā darba veikšanai darbojas;

kanceleja;

grāmatvedība;

personāldaļa;

saimniecības daļa;

arhīvs;

mūzikas instrumentu darbnīcas.

19. Struktūrvienību vadītāji par savu darbu atskaitās Senātam.

V. Akadēmijas personāls

20. Akadēmijas personālu veido:

— akadēmiskais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

— vispārējais augstskolas personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

— pilnā laika studējošie, kā arī maģistranti, doktoranti.

21. Akadēmijas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Akadēmijas personālam darba pienākumi jāizpilda tā, lai spētu īstenot akadēmijas Satversmes prasības.

22. Akadēmijas personālam ir tiesības piedalīties pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tik ievēlētam tajās atbilstoši akadēmijas Satversmei.

23. Akadēmijas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju.

24. Akadēmijas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, akadēmiskajam personālam nosaka Senāts, bet vispārējam akadēmijas personālam nosaka rektors.

25. Akadēmijas akadēmisko personālu pamatdarba vietā pieņem konkursa kārtībā. Pamatojoties uz attiecīgo katedru un rektora rekomendācijām, Senāts aizklātā balsošanā ievēlē mācību spēkus akadēmiskajā amatā uz sešiem gadiem, piešķirot akadēmisko nosaukumu.

Pēc šī termiņa izbeigšanās ikvienam akadēmiskā personāla loceklim jāpiedalās jaunā konkursā.

Akadēmijas akadēmiskā personāla sastāvu var papildināt personas, kurām akadēmija nav pamatdarba vieta — viesprofesori, viesdocenti, vieslektori.

26. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā.

27. Akadēmijas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, atbilstošā akadēmiskā amata kvalifikācijas prasības, uzdevumu apjomu nosaka akadēmijas Senāta apstiprinātais nolikums "Par akadēmiskajiem amatiem".

28. Akadēmijas akadēmiskā personāla darba samaksas principus nosaka akadēmijas Senāts, bet samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabinetā noteiktajām likmēm.

29. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi:

1) akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai radošā darba veikšanai ārpus savas darbavietas.

2) Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu promocijas darba (trīs mēneši) vai habilitācijas darba (seši mēneši) sagatavošanai;

3) Profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

30. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais akadēmijas personāls, nosaka rektors saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

VI. Akadēmijas studējošie

31. Akadēmijas studējošie ir:

— bakalauru studiju programmu studenti,

— profesionālo studiju programmu studenti,

— maģistranti,

— doktoranti.

32. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas.

Ārvalstnieku, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, tiesības studēt akadēmijā regulē Augstskolas likuma 83. pants.

33. Lai studētu akadēmijā, nepieciešams vispārējo vidējo vai vidējo speciālo izglītību apliecinošs dokuments, kā arī nepieciešamo profesionālo zināšanu un prasmju līmenis, kas noteikts akadēmijas papildnoteikumos.

34. Uzņemšana un imatrikulācija akadēmijā notiek saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem un prasībām, kuras apstiprina Senāts. Uzņemšanas noteikumi ir izziņojami ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms studiju sākuma.

35. Studiju uzsākšana vai studiju atjaunošana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja:

— attiecīgā katedra pēc pretendenta specialitātes programmas noklausīšanās dod pozitīvu vērtējumu;

— pretendents nokārto attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamos pārbaudījumus;

— akadēmijai ir attiecīgas iespējas imatrikulēt studijām par valsts budžeta līdzekļiem. Studentus var imatrikulēt arī par fiziskās personas studiju maksu, saskaņā ar līgumu, ko akadēmija noslēdz ar studējošajiem.

36. No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studējošo skaitu akadēmijā nosaka Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

37. Studiju maksu pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas. To studentu apmācību, kuri izturējuši konkursu uz konkrētajā specialitātē valsts noteikto vietu skaitu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Daļēju vai pilnu studiju maksas apmēru nosaka akadēmijas Senāta apstiprinātais nolikums.

38. Akadēmijā studējošo tiesības, pienākumus, personu izslēgšanu no akadēmijas studējošo saraksta, to pārcelšanu uz studiju maksas grupām, nosaka studējošo iekšējās kārtības noteikumi. Noteikumus apstiprina akadēmijas Senāts.

39. Akadēmijas studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu nosaka Obligātā militārā dienesta likums.

40. Akadēmijas studentiem, maģistrantiem un doktorantiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina akadēmijas Senāts.

Studējošo pašpārvalde:

— aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos akadēmijā un citās valsts institūcijās;

— reprezentē akadēmijas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

— nosaka kārtību, kādā studenti tiek ievēlēti akadēmijas koleģiālajās institūcijās;

— studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas akadēmijas Senātā ir obligāti visiem studējošiem.

VII. Studijas akadēmijā

41. Studiju programmas apstiprina akadēmijas Senāts. Senāta lēmumus noformē ar rektora rīkojumu. Studiju programmu dokumentācija sevī ietver:

1) prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) studiju konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus, plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu (studiju programmas); programmu daļu apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību (studiju plāni) izstrādā katedras, apstiprina Senāts:

3) programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu;

4) programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā palīgpersonāla uzskaitījumu;

5) programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojums;

6) programmu izmaksu novērtējumu.

42. Akadēmija realizē šādas studiju programmas:

akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, piešķirot augstāko profesionālo kvalifikāciju un mākslas bakalaura grādu vai mākslas bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā;

maģistratūras studiju programmas, piešķirot mākslas maģistra grādu vai mākslas maģistra grādu mūzikas pedagoģijā;

meistarklases studiju programmas, piešķirot atskaņotājmākslinieka, komponista vai mūzikas kritiķa sertifikātu;

doktorantūras studiju programma, piešķirot mākslas doktora grādu.

43. Studiju programmu apguves ilgumu, apjomu, kvalifikācijas un akadēmiskā grāda piešķiršanas kārtība noteikta studiju plānos.

44. Personas, kurām ir bakalaura grāds, var turpināt studijas maģistratūrā, pirms tam nokārtojot iestāju pārbaudījumus.

45. Personas, kurām ir maģistra grāds, var turpināt studijas doktorantūrā.

46. Akadēmijas bakalauru un maģistru studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba aizstāvēšana. Akadēmijas profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumiem. Pārbaudījumu materiālus uzglabā atbilstoši akadēmijas lietvedības prasībām.

47. Meistarklases studiju programmas ir tālākizglītības profesionālās kvalifikācijas un meistarības pilnveides forma. Studiju programmas noslēdzas ar pārbaudījumiem.

VIII. Zinātniskā pētniecība

48. Zinātniskā pētniecība ir akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā var piedalīties viss akadēmijas akadēmiskais personāls.

49. Akadēmijas zinātniskās pētniecības uzdevums ir zinātnisku atziņu iegūšana, studiju zinātniskā pamatošana un tālākā attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

50. Akadēmijai no valsts budžeta iedalītā finansējuma ietvaros atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas. Pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus koordinē radošā un zinātniskā darba prorektors, plānus apstiprina akadēmijas Senāts. Pētījumus var veikt arī par citu juridisko un fizisko personu līdzekļiem.

IX. Akadēmijas sadarbība ar valsts un sabiedriskajām institūcijām

51. Akadēmija savas Satversmes īstenošanai sadarbojas ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

52. Akadēmija, īstenojot savas darbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus, sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu radošām savienībām, Jāzepa Vītola fondu, Kultūras fondu, Latvijas un ārvalstu kultūras biedrībām un citām institūcijām.

53. Studiju programmu pakāpenības un pēctecības nodrošināšanai, mūzikas vidējās speciālās izglītības profesionālā līmeņa koordinēšanai un noteikšanai akadēmija sadarbojas ar Latvijas mūzikas koledžām.

X. Akadēmijas īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

54. Akadēmijas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Augstskolas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas.

55. Akadēmijas finansu resursus veido:

— valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

— pašu ieņēmumi:

1) ienākumi no maksas par studijām,

2) ienākumi no saimnieciskās darbības,

— juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem),

— citi normatīvajos aktos paredzētie finansēšanas līdzekļi.

56. Akadēmijas finansu resursu struktūru nosaka akadēmijas Senāts saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību", bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija.

57. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai.

XI. Akadēmijas starptautiskā sadarbība

58. Akadēmija veicina starptautisko sadarbību studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu augstskolu apmaiņas programmu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas zinātniskajā pētniecībā.

59. Sadarbības plānus apstiprina akadēmijas Senāts.

XII. Satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība

60. Akadēmijas Satversmi un tās grozījumus pieņem akadēmijas Satversmes sapulce. Satversmes grozījumus var ierosināt rektorāts, Senāts, kā arī Satversmes sapulce. Satversmes grozījumu tekstu iesniedz Satversmes sapulcei rakstiski 10 dienas pirms Satversmes sapulces sasaukšanas. Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja sapulcē piedalās ne mazāk kā 50% no Satversmes sapulces locekļu skaita. Lēmumu pieņem ar vienkāršu klātesošo locekļu balsu vairākuma. Ja klātesošo locekļu balsu sadalījums ir vienāds, lēmuma pieņemšanu nosaka Satversmes sapulces priekšsēdētāja balss.