Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

— ikmēneša intervijā "Latvijas Vēstnesim" vakar, 27.maijā:

— Līdz nākamās Saeimas vēlēšanām atlikuši tikai nedaudz vairāk nekā četri mēneši, bet līdz septītās Saeimas sanākšanas brīdim — apmēram piecarpus mēneši. Tātad tuvojas nobeigumam sestās Saeimas darbs. Kāds ir paredzamais vai prognozējamais tās darba grafiks atlikušajā laikā?

— Pašreizējā Saeimas Prezidija sastāvā mēs jau esam pārrunājuši šo lietu. Mēģināsim ieteikt, protams, pirms tam konsultējoties ar Frakciju padomi, šādu mūsu darba režīmu. Acīmredzot 18.jūnijs būs sestās Saeimas pēdējā 1998.gada pavasara sesijas darba diena. Tad mēs arī balsosim par to, kad atsāksim rudens sesiju. Prezidijā esam vienojušies, ka rudens sesija varētu sākties jau ap 10.augustu. Jo vēl ir ļoti daudz kas izskatāms, arī ļoti svarīgi likumprojekti. Tiesa, es neloloju ilūzijas, ka tiksim galā ar visu to ienākošo vai jau apritē esošo un darba kārtībā iekļauto likumprojektu izskatīšanu otrajā vai trešajā lasījumā, lai gan mēs jau ilgāku laiku faktiski strādājam plenārsēdēs divas dienas nedēļā un laikam arī turpināsim tā strādāt līdz par 18.jūnijam. Tādēļ, neraugoties uz vēlēšanu tuvumu, visu augusta otro pusi, visu septembri un arī oktobrī šīs Saeimas pilnvaru saglabāšanās laikā mēs mēģināsim strādāt tā, lai septītajai Saeimai, sanākot novembra sākumā, nebūtu jāsaņem mantojumā no sestās Saeimas tik daudz neizskatītu dokumentu, cik sestā Saeima 1995.gada rudenī saņēma no piektās. Tā mēs esam runājuši Saeimas Prezidijā, bet, vai šos priekšlikumus atbalstīs Frakciju padome, man pašlaik grūti pateikt, jo plašākā lokā mēs vēl neesam apspriedušies.

— Kas būtu tas būtiskākais, nozīmīgākais, svarīgākais, kas sestajai Saeimai vēl būtu izlemjams vai nobalsojams?

— No Latvijas Republikas starptautiskās autoritātes paaugstināšanas viedokļa neapšaubāmi svarīgākais ir jau balsojumā pieņemtais Saeimas lēmums par to, ka grozījumi Pilsonības likumā ir izdarāmi 4.jūnijā — pēc nedēļas. Ļoti ceru, ka Saeima pildīs savu lēmumu, pat ja paliks neizskatīts kāds cits likumprojekts, 4.jūnijā mēs tomēr šos grozījumus Pilsonības likumā otrajā, galīgajā lasījumā izskatīsim un pieņemsim. Kā "Latvijas Vēstneša" lasītāji varbūt atceras, mēs pagājušajā nedēļā nobalsojām pa šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu un noteicām kā priekšlikumu otrajam lasījumam iesniegšanas pēdējo datumu 1.jūniju, bet par izskatīšanas termiņu — 4.jūniju. Kā jau sacīju, tas ir vajadzīgs Latvijas starptautiskā prestiža uzturēšanai vēlamajā līmenī un nostiprināšanai. Jo mēs daudzām starptautiskām organizācijām, piemēram, Eiropas Savienības struktūrām, esam solījuši, ka jau jūnijā, Saeimas pavasara sesijas laikā, šo likumprojektu pieņemsim. Tas ir pats svarīgākais.

Nākamais nozīmīguma ziņā. Šonedēļ valdība un arī dažas frakcijas iesniedza priekšlikumus par grozījumiem 1998.gada valsts budžetā. Finansu ministrija tos jau ir darījusi zināmus sabiedrībai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību un ir optimistiski novērtējusi šā gada budžeta izpildi. Tiek minēta valsts budžeta pārpilde par vairāk nekā 30 miljoniem latu — salīdzinot ienākumus ar izdevumiem. Valdība jau šodien, 28.maijā, vai rīt iesniegs Saeimā savus konceptuālos priekšlikumus par grozījumiem likumā par 1998.gada valsts budžetu un arī par papildus ienākušās naudas saprātīgu izmantošanu. Dažas frakcijas, tostarp Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, arī ir iesniegušas savus priekšlikumus par grozījumiem budžetā. Šobrīd, protams, nevaru precīzi pateikt, kurus no tiem Saeima akceptēs. Domāju, ka lielāku atbalstu gan gūs nevis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" izvirzītie priekšlikumi par grozījumiem budžetā, bet gan valdības iesniegtie priekšlikumi. Lai gan var visādi notikt. Tātad tas ir otrs svarīgākais jautājums, kas mums noteikti ir jāizskata līdz 18.jūnijam, lai pēc tam dažādu organizatorisku un tehnisku apstākļu dēļ šie grozījumi drīzāk stātos spēkā un tā nauda reāli nonāktu līdz tām struktūrām, līdz tiem cilvēkiem, kam tā būs paredzēta.

Trešā lieta, kas man kā Saeimas priekšsēdētājam joprojām ir ļoti svarīga, ir saistīta ar likumprojektu, ko jau ir iesniegusi Juridiskā komisija, apkopojot visus ierosinājumus par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī. Pirms pāris mēnešiem es jau "Latvijas Vēstneša" lasītājiem esmu stāstījis, kādi manā redzējumā ir iesniegtie labojumi Kārtības rullī. Tagad, kad priekšlikumi jau izgājuši cauri visām Saeimas komisijām un visām frakcijām, man uz galda ir dokuments, kurā jau ir 87 šādi priekšlikumi. Ar visiem esmu uzmanīgi iepazinies. Lielāko daļu no tiem es personīgi atbalstu, jo tie ir saprātīgi. Bet, zinot daudzu deputātu tieksmi parunāt vairāk, nekā tas būtu vajadzīgs, paredzu, ka būs diezgan plaša diskusija par šī likumprojekta pieņemšanu. Gribu atgādināt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem, ka viena no svarīgākajām normām, kas arī tagad ir Kārtības ruļļa grozījumos iestrādāta, saistīta ar Saeimas darba pēctecību. Par to es jau esmu izteicies "Latvijas Vēstnesī". Pašreizējā likumprojektā ir noteikts, ka Saeimai, izpildot zināmus noteikumus, noteikti ir jāizskata tie likumprojekti, pie kuriem uzsākuši darbu tās priekšteči iepriekšējā Saeimā. Domāju, ka tas ir pareizi un loģiski. Bet paredzu, ka par šo priekšlikumu būs plaša diskusija.

— Tātad — lai iesāktie darbi nepaliktu pusceļā vai, vēl sliktāk, papīrgrozā?