— Francijas Nacionālās asamblejas delegācija

Aizvakar, 26.maijā, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Francijas Republikas Nacionālās asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu draudzības grupas delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar nepilsoņu stāvokli Latvijā, iespējas iegūt mūsu valsts pilsonību un integrēties Latvijas sabiedrībā, kā arī latviešu valodas kā valsts valodas nozīmi šajos procesos.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns uzsvēra, ka viens no galvenajiem Latvijas uzdevumiem ir integrētas sabiedrības veidošana. Par soli šajā virzienā uzskatāmi nesen Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz tā saucamo naturalizācijas logu atcelšanu. Tomēr tas vēl nebūt neatrisinot nepilsoņu naturalizācijas jautājumu, jo, kā liecina līdzšinējā pieredze, cilvēku skaits, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, nav liels. Kā iemeslu šādai nepilsoņu pasivitātei E.Inkēns minēja motivācijas trūkumu pilsonības iegūšanai. Tā, piemēram, daudzi no potenciālajiem pretendentiem EDSO apstiprinātajā līmenī nezina latviešu valodu, bez tam nepilsoņiem nav jādienē Latvijas armijā, bet izbraukšanai uz Krieviju viņiem nav nepieciešama vīza. Trūkst arī izpratnes par Latvijas ģeopolitisko stāvokli un tā nozīmi Latvijas un Krievijas un Latvijas un Eiropas Savienības attiecībās. Eiropas lietu komisijas locekle Inese Birzniece uzsvēra, ka automātiska pilsonības piešķiršana visiem Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem neizveidošot integrētu sabiedrību.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī latviešu valodas nozīmi izglītības jomā un problēmas, kas saistītas ar latviešu valodas ieviešanu skolās ar krievu mācībvalodu.

Francijas delegācijas pārstāvji pastāstīja arī par Francijas atbalstu Latvijas iestāšanās procesam Eiropas Savienībā un solīja palīdzēt ar to saistīto jautājumu risināšanā, kā arī izteica vēlmi ciešāk sadarboties ar Latvijas parlamenta Eiropas lietu komisiju. Abas puses pārrunāja iespēju starp Latviju un Franciju ieviest bezvīzu režīmu.

Tikšanās laikā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem tika runāts par izglītības sistēmu Latvijā un tās veidošanas procesu Latvijas neatkarības gados, par to, kā tika pārvarēta padomju varas gados iedibinātā ideoloģizācija un mācību procesa rusifikācija. Komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis uzsvēra valsts valodas lielo nozīmi skolu mācību programmā. Viesi interesējās, vai skolās un augstskolās ir pietiekami daudz kvalificētu pasniedzēju un vai nacionālo minoritāšu skolās notiek integrācijas process, ja mācībvaloda ir nacionālās minoritātes valoda. Deputāti paskaidroja, ka pasniedzēju nodrošinājums ir problemātisks, jo daudz jaunu zinātnieku strādā citās valstīs. Dažādu tautību skolēnu integrācijai vispārējās izglītības programma Latvijā paredz pakāpeniski palielināt to mācību priekšmetu skaitu, kas tiek mācīti valsts valodā, veicinot arī valsts valodas apguvi. Viesi izteica gandarījumu par dzirdēto un izglītības jomā paveikto Latvijā.

Saeimas preses dienests