MINISTRIJĀS

ANDREJS KRASTIŅŠ,

iekšlietu ministrs, — žurnālistiem

Vakar, 27. maijā, Latvijas Iekšlietu ministrijā notika preses konference, kurā žurnālistus iepazīstināja ar ministrijas pašreizējiem darbības virzieniem un uzdevumiem un iniciatīvām likumdošanā. Parasti prese jaunieceltajām amatpersonām atvēl simt dienas netraucētam darbam, lai tās šajā laikā pamatīgāk iepazītos ar nozari un darāmo. Bet iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš atzina, ka šoreiz nekāda iešūpošanās un nogaidīšana nevar notikt, jo pēc simt dienām jau būs jāsāk domāt par lietu nodošanu nākamajam ministram nākamajā valdībā. Tomēr pa šo laiku, kas ir atvēlēts Andrejam Krastiņam iekšlietu ministra amatā, viņam ir noteiktas ieceres:

— Pirmkārt, gribu stabilizēt situāciju visā Iekšlietu ministrijas sistēmā un virzīt uz priekšu tos likumdošanas aktus, kas ir izstrādāti tieši ministrijā vai arī ar tās aktīvu līdzdalību. Otrkārt, mana nākšana amatā nebija tajā mierīgākajā laikā, jo tas saistījās ar vairāku ekstrēmi radikālu organizāciju viedokļu izpaudumiem, gan pārkāpjot likumu, gan likuma robežās. Tas liek būt ļoti uzmanīgiem.

Baltijā un Ziemeļvalstīs

TĀLAVS JUNDZIS,

aizsardzības ministrs, —

žurnālistiem

Šīs nedēļas sākumā, 25.un 26.maijā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo pulcējās piecu Ziemeļvalstu un triju Baltijas valstu aizsardzības ministri, arī mūsu ministrs Tālavs Jundzis. Vakar, 27.maijā, priekšpusdienā, tūlīt pēc atgriešanās no apspriedes, viņš Aizsardzības ministrijā rīkoja preses konferenci.

— Šoreiz bija jau piektā šāda tikšanās, un man ir patīkami pavēstīt, ka nākamgad pavasarī sestā tāda rakstura apspriede būs Rīgā. Tās jau bijušas arī Igaunijā un Lietuvā, un šāda aprite liecina par sadarbības stabilitāti, — bilda ministrs.

— Šī nebūt nebija deklaratīva, tātad vispārēja, bet gan konstruktīva, lietišķa tikšanās, kuras gaitā pārrunājām arī baltiešu kopīgas sadarbības projektus — BALTBAT, BALTRON, BALTNET un BALTDEFECOL. Uz kopīgās sadarbības fona, domājot par virzību uz NATO. Mēs patlaban varam tikai iztēloties, ko tieši šajā sakarā nākamgad lems Vašingtonā, cik strauji šai aizsardzības organizācijai tuvosies Baltijas valstis.

bagātajos un nabagajos

Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs,—

"Latvijas Vēstnesim"

— Pagājušajā nedēļā, 21. un 22. maijā, jūs bijāt Varšavā, kur norisinājās Pasaules bankas rīkotā konference "Nabadzība un nevienlīdzība pārejas ekonomikas valstīs". Vai konferencē tika runāts arī par Latviju?

— Jā, pagājušās nedēļas nogalē Pasaules banka Varšavā organizēja lietpratēju tikšanos par nabadzību tranzīta ekonomikas valstīs pārejas laikā no plānveida uz tirgus ekonomiku. Manī zināmu izbrīnu radīja fakts, ka es biju viens no retajiem politiķiem, kas tika aicināti konferencē piedalīties. Galvenokārt piedalījās zinātnieki, kas nodarbojas ar sociālās politikas izvērtēšanu, un statistiķi, kas vāc materiālu kopumu. Principā saiets vairāk bija Pasaules bankas rosināta diskusija par Branko Milanoviča šāda paša satura grāmatu un, galvenais, par sekām, pie kā noved nabadzība.

Vispirms gribu atzīmēt, ka visās pārejas ekonomikas valstīs nabadzība ir ļoti augsta — 20 — 35, dažās valstīs pat 40 procentu līmenī. Pētījumā bija minēts, ka Latvijā nabadzības līmenis ir 28 procenti. Es vērtētu to 28 — 33 procentu līmenī.