Par visu mūsu drošību —

Baltijā un Ziemeļvalstīs

TĀLAVS JUNDZIS, aizsardzības ministrs, — žurnālistiem

Turpinājums no 1.lpp.

Bet mums šobrīd būtisks šķita Norvēģijas aizsardzības ministra paziņojums, ka ar nākamā gada janvāri Norvēģijas karaspēka vienības pārtrauks savu līdzdalību miera uzturēšanas spēkos Libānā, un tad to vietu varētu ieņemt Baltijas bataljons, kam jau ir attiecīga pieredze Bosnijā. Galīgais risinājums kļūs zināms jūnijā, taču nule notikušajās sarunās izkristalizējās Norvēģijas gatavība palīdzēt Baltijas bataljona rotām apgūt līdzšinējo Libānas drošības garanta pieredzi karavīru mācībās un arī aprīkojuma nodrošinājumā. Turklāt ir mūsu kārta izraudzīties Baltijas bataljona komandieri. Par tādu varētu kļūt pulkvežleitnants Guntis Porietis, kas šajā amatā būtu gatavs stāties gada nogalē. Nācu klajā ar jaunu sadarbības projektu. Tagad jau ir skaidrs, ka šoruden Igaunijā, Tartu, veidosies augsta līmeņa militārā koledža vismaz jaunāko virsnieku sagatavošanai. Bet mums Latvijā ir Liepāja, ar senām kara jūrnieku izglītošanas tradīcijām, vai te nebūtu īstā vieta izvērst ko līdzīgu Igaunijas mācību centram? Protams, varētu sākt pagaidām ar instruktoru līmeni, daļēji tāpēc, ka kara flotes vajadzības mums ir mazākas nekā sauszemes spēkiem, lai tad izaugtu arī jūras spēku virsnieki. Kolēģu attieksme gan bija visai piesardzīga, jo viņi norādīja, ka mums jau esot četri kopīgi Baltijas projekti, — vai mēs spēšot vienlaikus īstenot arī piekto. Tomēr, mūsuprāt, vajadzētu reāli jau laikus plānot arī šo projektu, kas būtībā ir nākotnes pieteikums.

Daudz tika runāts par piemērošanos Otavas konvencijai, kas paredz vispārēju kājnieku mīnu aizliegumu. Patlaban attiecīgus protokolus jau parakstījušas 14 no sešpadsmit NATO dalībvalstīm. Argumentētus viedokļus pretnostādnei paudušas ASV, Turcija un arī mums tuvā Somija. Konvencijas būtība neizslēdz visu mīnu iznīcināšanu, bet galvenokārt vecā parauga sprāgstķermeņu likvidēšanu, kuri galvenokārt ir nežēlīgi nevis pret militārpersonām, kas vairāk vai mazāk orientētas uz piesardzību, bet gan vēršas pret civiliedzīvotājiem, kuri īsti nezina, kas ar viņiem varētu notikt ārkārtas gadījumā.

Latvijā šādu "veco" mīnu krājumi ir salīdzinoši nelieli, turklāt jāņem vērā, ka Otavas konvencija nenoraida visu mīnu iznīcināšanu. Tā atzīst tā sauktās vadāmās mīnas, pieļauj pašiznīcināšanās mīnas, kas vairs nav postošas pēc attiecīga ieprogrammēta laikposma, un tā joprojām. Būtiski ir arī tas, ka ar mūsdienu tehnoloģiju iespējams "parastās" mīnas pārveidot vadāmajās, un tas mūsdienu militārajā stratēģijā ir visai būtiski.

Šajā aspektā šķiet būtiski kontakti ar Kanādu, jo šādu iznīcināšanas ieroču slāpēšana ir tieši šīs valsts ierosme. Tāpēc es kā ļoti būtisku uztveru Kanādas aizsardzības ministra iegriešanos Latvijā jau šajā gadā pretēji iepriekšējiem plāniem apciemot Rīgu nākamajā pavasarī.

Gribētos runāt arī par Zviedrijas ieroču dāvinājuma piegādēm Latvijai. Patlaban vairs nav principiālas neizpratnes, jo mēs nebūt nedomājam par lidmašīnām, kā varbūt likās pašā sarunu sākumā, bet gan par prettanku ieročiem, par pretgaisa aizsardzības līdzekļiem virs zemes un uz kuģiem. Šajā sarunā piedalās arī Zviedrijas militārais atašejs pulkvedis Erlings Johansons, kas gatavs komentēt savas valsts viedokli.

Mēs šobrīd varam runāt par to, ka Zviedrija ir gatava jau tuvāko mēnešu laikā Latvijai nodrošināt mums vajadzīgo militāro līdzekļu bezmaksas transportu, arī armijas instruktoru un virsnieku mācības. Saprotams, tas viss nenotiks gluži par baltu velti. Tomēr nozīmīga ir izpratne par to, kas mums pa spēkam.

Divu dienu tikšanās laikā skarti vēl divi būtiski temati. Par attiecībām ar Krieviju. Šajā ziņā būtiska ir sadarbība ar šo lielvalsti arī kā ar Baltijas jūras reģiona valsti. Te nav un nevar būt nekādu īpašu šķēršļu. Mēs esam par militārpersonu sadarbību. Igaunija izsakās par kontaktiem kara medicīnas speciālistu jomā. Varētu domāt par armijas kapelānu (mācītāju) kopdarbu, kas šķiet būtisks Lietuvas pusei. Lai tikai būtu attiecīga griba un vēlēšanās. Arī citās jomās.

Ārkārtīgi nepieciešama, pēc astoņu valstu ministru domām, ir kontaktu nepārtrauktība. To, kā uzsvēra Tālavs Jundzis, sekmēs nākamā darba tikšanās jau 13.jūnijā Dānijā. Īpaši tāpēc, ka pēc kārtējās tikšanās Briselē, NATO dalībvalstu darba apspriedē, ASV aizsardzības ministrs Viljams Koens izteicis vēlēšanos jau pēc pāris dienām tikties arī ar "mazā astotnieka" partneriem turpat Dānijā. Mūsdienu NATO, protams, ir nepārtrauktas ierosas zīmē. To nevar pārtraukt vai apstādināt vienas vai otras lielvalsts ambīcijas. Sadarbībai ir jābūt reālai, tamlīdz organiskai. Citādi NATO vispār nav jēgas. Arī Baltijas valstu kontekstā. Tāda ir astoņu ministru kopatziņa.

Preses konferences noslēguma posmā bija vieta arī "LV" korespondenta vaicājumam.

— Saprotams, tādām tikšanās reizēm kā nule aizvadītā ir sava nozīme situācijas vispārējam raksturojumam. Ministru tikšanās ir nepieciešama, tomēr mums varētu būt būtisks arī militāro atašeju statuss. Šajā ziņā Latvija ir tikai ceļa sākumā.

— Jā, patiesi, te ir mūsu aizsardzības stratēģijas starptautiski reālā nākotne dažādu valstu sadarbībai. Militāro atašeju jēdziens arī plašākai sabiedrībai faktiski ir pilnīgi jauns pieskāriens. Igors Bērzkalns Prāgā līdz šim ir darījis daudz, tagad mēs esam apsvēruši iespēju par viņa analogu statusu arī Lietuvā un Polijā.

Šis gads ir sācies ar atziņu, ka līdzšinējais Aizsardzības akadēmijas rektors pulkvedis Valdis Matīss būtu īstais vīrs Latvijas militārā atašeja amatam ASV un Kanādā. Kā saprotams, iepriekšējo zināšanu papildināšanai ir vajadzīgi vismaz vairāki mēneši, un reāli viņš varētu stāties jaunajā ļoti nozīmīgajā postenī ar 1.septembri.

Par ko varētu domāt turpmāk? Mums ir savs kandidāts šādam postenim Tallinā, kas mācījies triju mēnešu sagatavošanas kursos Ženēvā. Viņš (pagaidām kandidāta statusā) varētu būt militārais atašejs arī Somijā un Zviedrijā. Ir divi reāli kandidāti šādam uzdevumam Vācijā, tomēr priekšā ir izvēles iespēja. Domājam arī par Dāniju, lai Latvijas militārais pārstāvis varētu reprezentēt mūsu valsti arī citās Ziemeļvalstīs, kaut vai Islandē un Norvēģijā. Viss pārējais ir tuvāka vai tālāka nākotne.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksme

Oslo 1998.gada 25.—26.maijā

Kopīgais komunikē

Gadskārtējā Igaunijas, Dānijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas aizsardzības ministru sanāksme notika Oslo (Norvēģija) 1998.gada 25. un 26.maijā. Islande sanāksmē piedalījās novērotājas statusā.

Ministri apsprieda plašu jautājumu loku, kas saistīts ar Eiropas drošību, ieskaitot NATO paplašināšanos, sadarbību programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, Ieroču kontroles līguma adaptācijas procesu, kā arī Baltijas reģiona drošības un aizsardzības problēmas. Runājot par Dānijas un Norvēģijas 1997.gada iniciatīvām sadarbības paplašināšanai ar Baltijas valstīm aizsardzības jomā, ministri atzinīgi novērtēja līdzšinējo darbu BALTSEA ietvaros. Ministri pauda arī apmierinātību ar panākumiem īstenojamo daudzpusējo projektu — BALTBAT, BALTRON, BALTNET un BALTDEFCOL — izpildē.

Ministri uzsvēra, ka ir svarīgi stiprināt attiecības Baltijas un citu eiroatlantiskās telpas valstu starpā, ieskaitot drošību un aizsardzību. Šajā kontekstā viņi atgādināja, ka visas valstis var brīvi izvēlēties savas drošības pasākumus, un atzīmēja, ka ir svarīgi, lai NATO paplašināšanās process arī turpmāk paliktu "caurredzams" un alianse būtu atvērta visām valstīm, kas vēlas tajā iestāties un atbilst tās kritērijiem. Tajā pašā laikā ministri īpaši uzsvēra jaunās iespējas, ko ciešākai sadarbībai paver Eiroatlantiskās partnerības padome un programma "Partnerattiecības mieram".

Ministri norādīja uz Ieroču kontroles līguma kā sava veida Eiropas vispārējās un reģionālās stabilitātes un drošības stūrakmens stabilo nozīmi.

Ieroču kontroles līguma adaptācijas procesa pamatmērķim vajadzētu būt šādam: atteikšanās no pastāvošās pieejas "bloks pret bloku" un stabilitātes nostiprināšana ar jaunas ierobežojumu sistēmas palīdzību, saglabājot Flangu vienošanās nosacījumus ilgākā laika posmā.

Ministri uzsvēra, ka Baltijas reģiona drošība ir Eiropas drošības neatņemama sastāvdaļa. Konsolidācija un pozitīva attīstība reģionā lielā mērā būs atkarīga no turpmākā atbalsta Baltijas valstīm, tostarp no divpusējas un daudzpusējas sadarbības drošības un aizsardzības projektu ietvaros. Ziemeļvalstis arī turpmāk dos savu ieguldījumu šajā jomā, taču, lai gūtu panākumus, Baltijas valstīm jāsaņem palīdzība arī no citām pasaules valstīm. Šajā sakarā ministri ir gandarīti par citu valstu augošo ieinteresētību aktīvāk ienākt Baltijas reģionā.

Runājot par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības ministru 1997.gada Igaunijas tikšanās reizē panākto vienošanos attiecībā uz Baltijas aizsardzības koledžas izveides iespēju ciešāku izpēti, ministri atzinīgi novērtēja faktu, ka šā projekta sākotnējā plānošana ir gandrīz pabeigta, tādējādi saprašanās memorands par koledžas dibināšanu drīzumā var tikt nodots parakstīšanai.

Nākamā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības ministru apspriede notiks Latvijā 1999.gada pavasarī.

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

ANDREJS KRASTIŅŠ, iekšlietu ministrs, — žurnālistiem

Turpinājums no 1.lpp.

Ne velti tam pēdējā laikā ir pievērsis tik lielu uzmanību Ministru prezidents, kā arī Nacionālā drošības padome un Saeimas attiecīgās komisijas. Tātad mūs gaida liels darbs, kurā iesaistīsies gan Drošības policija, gan Kārtības policija, gan Kriminālpolicija un visi pārējie, lai nepieļautu nekādas ekstrēmas izpausmes. Mēs ļoti ceram sadarbībā ar Tieslietu ministriju, visu valdību un arī Saeimu panākt nepieciešamos grozījumus likumdošanā, vispirms jau Administratīvo pārkāpumu kodeksā un likumā "Par sapulcēm, gājieniem, piketiem". (Tos preses konferencē saņēma arī žurnālisti. Likumprojektus skat. tālāk.) Iespējams, ka vajadzēs apsvērt grozījumu izdarīšanu arī Krimināllikumā, bet tā jau ir tālāka perspektīva. Tātad Iekšlietu ministrijai nāksies intensificēt darbu arī šajā jomā.

Galvenais, protams ir policijas ikdienas darbs. Domāju, ka mans uzdevums kopā ar visu ministrijas kolektīvu un visu dienestu priekšniekiem ir panākt policistu prestiža celšanos. Tas nav tik vienkārši izdarāms, tāpēc es ceru arī uz žurnālistu līdzdalību, lai parādītu ne tikai mūsu darba ēnas puses, bet arī panākumus, kādi policijai ir. Tikai tā var panākt, lai policijas prestižs katra cilvēka acīs pieaugtu, lai policists būtu pirmais, pie kura meklē palīdzību. Un tad ir arī jābūt pārliecībai, ka policists palīdzēs, neatraidīs un izdarīs maksimālo. Es vienmēr atceros, kas ir rakstīts Amerikas Savienotajās Valstīs uz policijas emblēmām: "Sargāt un kalpot". Arī pie mums šī ideja varētu tikt iemiesota.

Šajā laikā diezgan aktīva būs arī Iekšlietu ministrijas starptautiskā darbība. Jau rīt man jābrauc uz Briseli, kur mani ir pilnvarojis Ministru kabinets parakstīt gatavību pievienoties "Pirmsiestāšanās paktam par organizēto noziedzību" starp Eiropas Savienības valstīm, Viduseiropas valstīm un Austrumeiropas valstīm un Kipru. (Paktā ietvertajos principos pausta valstu apņemšanās sadarboties organizētās noziedzības apkarošanā, sniedzot praktisku palīdzību izmeklēšanā. Liels uzsvars paktā tiek likts uz Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības normām.) Pēc tam nākamās nedēļas beigās man uz pāris dienām jādodas uz Ņujorku, uz Apvienoto Nāciju Organizācijas speciālo sesiju. Arī tur tiks spriests gan par narkotisko vielu izplatību, gan par organizētās noziedzības apkarošanu. Es šajā sesijā pārstāvēšu mūsu iekšlietu sistēmu, paredzēti arī divpusēji kontakti ar vairākām valstīm par tehniskās palīdzības saņemšanu.

Arī vēlāk ministrijā paredzēts intensīvs darbs, atvaļinājumā aiziet šajā laikā man neiznāks. Gribu pateikt, ka vienlaikus es saglabāju arī savu Saeimas deputāta mandātu. Kas attiecas uz kadru maiņām ministrijā — tas nav mans uzdevums: no kāda atbrīvoties un pieņemt kādu jaunu vietā. Ja cilvēks ir pierādījis, ka viņš var strādāt, lai strādā. Protams, vakances ministrijā aizpildīs, tiks meklēti jauni vai nu vadītāji, vai izpildītāji, bet tas nav pašmērķis — izmaiņas izdarīs, ja tās būs nepieciešamas. Iekšlietu ministrija ir nozare, kur nekādi nedrīkstētu ievietot amatos vai atbrīvot politisku iemeslu dēļ. Šai iestādei jābūt pilnībā depolitizētai un jākalpo visai mūsu sabiedrībai, valstij un tās pilsoņiem.

Savas darbības laikā jau esmu iepazinies un turpināšu iepazīties ar vairākiem dienestiem. Es gribu redzēt, kā strādā lauku rajonos, kādas grūtības darbā ir iecirkņu inspektoriem, mēģināsim viņiem arī tehniski palīdzēt ar transportu un sakariem, lai sevišķi lauku rajonos policisti būtu tuvāk cilvēkiem.

Preses konferences darba kārtību turpināja jaunieceltais Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns, iepazīstinot ar parlamentārā sekretāra uzdevumiem un pienākumiem. Pats galvenais — nodrošināt ministrijas saikni ar parlamentu, t. i., ministrijas izstrādāto normatīvo aktu, ministrijas amatpersonu iesniegto likumu uzlabojumu aizstāvību parlamentā. Apmēram 40 atvērtajos likumos tādā vai citādā pakāpē ir Iekšlietu ministrijas, patiesībā — sabiedrības intereses. Pašlaik tiek gatavoti vairāki svarīgi likumprojekti, kas skar sabiedrisko drošību un kārtību Latvijā, bet vesela virkne likumdošanas aktu atrodas dažādās gatavības stadijās un tiek pilnveidoti.

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Aloizs Blonskis un Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks Juris Rekšņa iepazīstināja ar pašreizējo kriminogēno situāciju valstī un policijas darbu noziegumu atklāšanā.

Preses konferences nobeigumā iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš atbildēja uz jautājumiem.

— Kā jūs vērtējat tieslietu ministra izteikumus, ka 14. maija mītiņā Rīgā policija it kā nav tikusi galā ar saviem pienākumiem un ka vispār būtu jāpārskata, kā notiek sadarbība starp dažādām policijas struktūrām?

— Varu tik daudz komentēt, ka, protams, Rasnača kungs ir ļoti kvalificēts jurists un labs administrators kā ministrs, bet viņam laikam tomēr nav zināšanu par to, kā jādarbojas policijai. 14. maija mītiņā gan Pašvaldības policija, gan Kārtības policija un Drošības policija rīkojās ļoti profesionāli, pilnīgi pareizi un ar savu augsto profesionalitāti nepieļāva, ka šis mītiņš izpaustos kādos publiskos kārtības pārkāpumos, citu personu aizskaršanā vai mantas bojāšanā un tamlīdzīgi. Ja Rasnača kungs iedomājas, ka šajā pūlī policistiem vajadzēja iet ar steku, sist pa galvu un vilkt ārā no tā pūļa skolēnus vai jauniešus, tad par mums tik tiešām būtu ne tikai no Maskavas, bet no visas Eiropas jau nākamajā dienā informācija, ka, re, vecīšus jau piekāva un tagad sit bērnus... Domāju, ka Rasnača kungs varbūt iejaucās ne tajos jautājumos, kur viņš ir kompetents.

Par sadarbību. Sadarbība ar Pašvaldības policiju ir ļoti labā līmenī. Ja pirms pāris gadiem bija kādas pretenzijas, tad pašlaik Valsts policija ar Pašvaldības policiju strādā roku rokā. Kā izriet no Rīgas pilsētas izpilddirektora izziņas, arī par šo mītiņu bija brīdināta Pašvaldības policija, visi kopā strādāja un neko nevar pārmest. Tā ka Rasnača kungam viņa palīgi varbūt dod novecojušu informāciju.

— Vai policista prestiža paaugstināšana nav saistīta arī ar atalgojuma palielināšanu, nevis papīra diplomu izsniegšanu?

— Protams, ir svarīga arī alga un sociālās garantijas. Varbūt ne tik daudz alga, cik sociālās garantijas. Un ir vajadzīgs arī mācību un audzināšanas darbs. Jo, palielinot algu un sociālās garantijas, būs arī lielāka konkurence policijā. Tad katrs policists centīsies vismaz ārēji precīzi ievērot likumu un reglamentu. Prestižu nevar pacelt ar pavēli, ar goda rakstu. Bet savulaik dienestā arī goda raksts noder.

— Pirms jūsu stāšanās amatā aprīlī bija vairāki sprādzieni. Vai ir kādas jaunas ziņas, kas tos rīkoja?

— Katru nedēļu notiek operatīvās sanāksmes, kur tiek saskaņotas visas nepieciešamās operatīvās un izmeklēšanas darbības par šiem sprādzieniem. Tikko vainīgie tiks noskaidroti vai noķerti, prese par to saņems informāciju.

— Kad kāda lieta par ekstrēmām organizācijām tiks izskatīta tiesā?

— Tas ir tiesas kompetencē, kad tas būs. Viena no manām pirmajām pavēlēm Iekšlietu ministrijā bija par šī darba intensifikāciju, par konkrētiem uzdevumiem — gan Valsts policijai, gan Drošības policijai veikt šo ekstrēmistisko organizāciju un grupu apzināšanu, profilakses darbu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu viņiem publiski izpausties un veikt vēl kādas ekstrēmas darbības. Runājot par ekstrēmām grupām, pirmo reizi ir ierosināta krimināllieta par Ļebedeva kunga, komunistu savienības līdera, darbībām. Lai gan tā ir pirmā tāda veida krimināllieta, domāju, ka tā tiks novesta līdz loģiskam galam.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Iekšlietu ministrijas izstrādāts 1998.gada maijā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt kodeksu ar 174.4 pantu šādā redakcijā:

"174.4 pants. Publisku pasākumu norises kārtības pārkāpšana

(1) Par ieroču vai citu priekšmetu, kas pēc sava rakstura ir paredzēti vai var tikt piemēroti miesas bojājumu nodarīšanai cilvēkiem vai mantas bojāšanai, turēšanu pie sevis; par bijušās PSRS, Latvijas PSR un fašistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un simbolikas (tajā skaitā stilizētas) izmantošanu, kā arī šo valstu himnas atskaņošanu; par tādu darbību veikšanu, kas rada draudus publiska pasākuma dalībnieka vai citu personu drošībai un veselībai publisku pasākumu, izņemot sapulču, gājienu un piketu, norises laikā —

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

(2) Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas,—

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm."

2. Papildināt 213.pantu pēc skaitļa "174.3" ar skaitli "174.4".

Likumprojekts

"Grozījums likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem""

Iekšlietu ministrijas izstrādāts 1998.gada maijā

Izdarīt likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt 11.panta piekto punktu pēc vārdiem "ģerboņus un himnas" ar vārdiem "kā arī simboliku (tajā skaitā stilizētu)".