PROBLĒMAS

Vecums pienāks visiem, vientulība — daudziem

Olgerts Krastinš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Datoraprēķinus veica Signe Bāliņa un Vladimirs Daineko.

Turpinājums no 1.lpp.

To var izdarīt, vai nu atkārtoti precoties tad, kad tradicionālā izpratnē tas jau par vēlu, vai pievienojoties vai izveidojot kādu netradicionālu mājsaimniecību. Tādas netradicionālas mājsaimniecības formas varētu būt oficiāli nenoformētas laulības, dzīve pie kāda no bērniem, brāļu un (vai) māsu veidota mājsaimniecība un vēl dažādas citas formas.

Kā var spriest no datiem, gados cienījamas sievietes ar vientulību samierinās vieglāk, tādēļ viņu īpatsvars vieninieku mājsaimniecību grupā ir daudz lielāks nekā attiecīgās vecumgrupās vidēji valstī, liela vecuma grupās sasniedzot un pārsniedzot pat 90% no vientuļo kopskaita.

Kā vieninieki vērtē savu vientulību, kāpēc nedzīvo pie kāda no bērniem, vai ārpus mājsaimniecības dzīvojošie bērni sniedz materiālu un (vai) citu palīdzību, kāds ir tās lielums salīdzinājumā ar pensiju — šie un daudzi citi jautājumi pagaidām paliek bez atbildes. Ir iecere veikt speciālu vientuļo pensijas vecuma iedzīvotāju anketēšanu, noskaidrojot minētos un citus jautājumus. Uzmanības centrā paredzēts izvirzīt veco vientuļnieku attiecības ar pieaugušajiem bērniem.

Vientuļo ienākumi

Mūsdienu apstākļos pensijas vecuma iedzīvotāju ienākumu pamatu veido pensija. Valstī ir gan 63 tūkst. strādājošo pensionāru jeb 9,7% no visu pensionāru kopskaita ("Latvijas statistikas ikmēneša biļetens" nr.2(45), 1998. — 45.lpp.) Diemžēl datu bāzes ir nesavienojamas, un nav iespējams kaut cik precīzi noteikt, cik no strādājošiem pensionāriem savā personīgajā dzīvē ir vieninieki.

Vieninieku mājsaimniecību dzīves līmeņa pētījumus atvieglo tas, ka šajā gadījumā katrā mājsaimniecībā dzīvo viena persona, kura ir arī viena pieauguša patērētāja vienība. Mājsaimniecību, personu un patērētāju vienību skaits sakrīt tiklab kopsummā, kā arī jebkurā grupā.

Pensijas vecuma vieninieku rīcībā esošais ienākums 1997.gadā vidēji un pa deciļgrupām ir parādīts 1. tabulā. Šos skaitļus var interpretēt kā vidējos tiklab uz vienu mājsaimniecību, kā uz vienu personu un vienu patērētāja vienību. Salīdzinājumam izmantoti visu Latvijas mājsaimniecību dati, ienākumus rēķinot uz vienu pieauguša patērētāja vienību.

Aprēķinus uz patērētāja vienību lietderīgi izmantot, ja salīdzina dažādas demogrāfiskās grupas, no kurām katrai raksturīgs specifisks no citām atšķirīgs sastāvs. Salīdzinot savā starpā teritoriālas, sociālas un citas grupas, kā arī izdarot to salīdzinājumus dinamikā, pamatsecinājumi nemainās, ja aprēķinus izdara vienkāršāk un saprotamāk uz vienu mājsaimniecības locekli.

1997.gadā pensijas vecuma vieninieku (izpētes kopas) vidējais rīcībā esošais ienākums bija Ls 58,85. Vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās (bāzes kopā), rēķinot uz vienu patērētāja vienību, ienākums bija Ls 70,47 mēnesī. Tātad izpētes kopā ienākums bija 83,5 % no ienākuma bāzes kopā.

Salīdzinot izpētes un bāzes kopas ienākumus pēc ienākumu deciļgrupām, redzams, ka pirmā visnabadzīgāko deciļgrupā izpētes kopā saņem par 47% vairāk nekā bāzes kopā.

Kaut arī valsts noteiktā pensija nav pietiekama pat visnepieciešamāko vajadzību segšanai, tomēr tā ir stabils garantēts ienākums. Visas sabiedrības 10% visnabadzīgāko daļu galvenokārt veido bezdarbnieki, mājsaimniecības bez regulāriem ienākumiem un citi grūtdieņi, kuriem nav arī tā.

Nākamo 10% mājsaimniecību (2. deciļgrupa) ienākumi izpētes un bāzes kopās ir būtībā vienādi. Turpmākajās astoņās deciļgrupās, kas veido 80% no attiecīgās kopas mājsaimniecību skaita, izpētes grupu ienākumi nesasniedz attiecīgos bāzes grupu ienākumus. Turklāt jo augstāka ienākumu deciļgrupa, jo šī starpība lielāka (1. tabulas pēdējā rinda).

Pensijas vecuma vieninieku vidējais rīcībā esošais ienākums pārsniedz vidējo pensiju jau ar ceturto deciļgrupu. Tomēr pārsniegums ir mazs līdz pat astotajai — desmitajai deciļgrupai, kur pārsniegums jau nozīmīgs. Pēdējās deciļgrupas acīmredzot aizpilda strādājošie pensijas vecuma vieninieki.

Tā kā vieninieku mājsaimniecības veido viena persona, tās var sagrupēt arī vīriešu un sieviešu mājsaimniecībās. Sieviešu mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums ir bijis lielāks (Ls 59,3) nekā vīriešu mājsaimniecībās (Ls 54,91).

Ir zīmīgi, ka nabadzīgo mājsaimniecību deciļgrupās (līdz trešajai) nedaudz labākā stāvoklī ir vīriešu mājsaimniecības, bet, sākot ar piekto, ir vērojams stabils sieviešu pārsvars, īpaši pēdējās divās labklājības deciļgrupās.

Viens no šādas īpatnības cēloņiem varētu būt tas, ka sievietēm oficiālais pensijas vecums iestājas agrāk nekā vīriešiem. Tas dod iespēju potenciāli lielākai sieviešu daļai pēcpensijas vecumā turpināt darbu, saņemot lielākus ienākumus. Detalizētāk šo jautājumu varēs izpētīt, kad kā patstāvīga izpētes grupa būs izdalīti strādājošie pensionāri, varbūt arī vientuļie strādājošie pensionāri.

Veco ļaužu izdevumi

Pensijas vecuma vieninieku mājsaimniecību patēriņa izdevumi visumā atbilst viņu ieņēmumiem un ir apmēram par pieciem latiem mēnesī mazāki nekā vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās, ja pēdējām ienākumus rēķina uz vienu patērētāja vienību.

Vientuļie vīrieši un vientuļās sievietes savās mājsaimniecībās mēnesī ir tērējuši gandrīz vienādu summu — Ls 58, atšķiroties vienīgi santīmiem, ko var izskaidrot ar izlases kļūdu. Vairāk atšķiras patēriņa izdevumu struktūra, tiklab salīdzinot vieninieku mājsaimniecības ar visas Latvijas mājsaimniecībām, kā arī vīriešu un sieviešu vieninieku mājsaimniecības savā starpā.

Salīdzinot pensijas vecuma vieninieku un visas Latvijas mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūru, var atzīmēt šādas īpatnības.

Izpētes kopā ir daudz lielāks pārtikas izdevumu īpatsvars nekā bāzes kopā, kaut gan latos, rēķinot uz vienu patērētāju vienību, abās kopās izdota gandrīz vienāda summa. Ja pārtikas produktu daudzums un kvalitāte atbilstu izdevumiem, kas par tiem samaksāts, tad varētu teikt, ka vientuļie pensijas vecuma sirmgalvji paēd tikpat labi kā vidēji valstī, tikai par to izdod daudz lielāku daļu no rīcībā esošā ienākuma nekā pārējie. Tomēr ēdienu gatavošana vienai personai izmaksā dārgāk nekā vienam ģimenes loceklim, gatavojot kopējā katlā. Šī apstākļa dēļ vieninieku uzturs varētu būt nedaudz sliktāks nekā vidēji valstī.

Izpētes kopā ir bijuši nepieciešami daudz lielāki izdevumi dzīvokļa īrei, namīpašuma uzturēšanai un ar to saistītiem komunāliem maksājumiem nekā bāzes kopā. Šie izdevumi izpētes kopā veido ne vien lielāku īpatsvaru patēriņa izdevumos, bet ir lielāki arī absolūtā izteiksmē (latos, 1. tabula). Lielos ar mājokli saistītos izdevumus pensijas vecuma vieninieku grupā izskaidro lielākas mājokļu platības, kas, rēķinot uz vienu patērētāja vienību, ir veco ļaužu rīcībā. Tā kā mājsaimniecības pašreizējos apstākļos mājokli cenšas mainīt pēc iespējas reti, tad skaitliski augušo mājsaimniecību mājokļu platība, rēķinot uz vienu patērētāja vienību, pakāpeniski samazinās un kļūst maza, bet skaitliski sarūkošo mājsaimniecību mājokļu platība palielinās un kļūst liela. Vieninieku mājsaimniecības visbiežāk izveidojas, no tām aizejot citiem, arī priekšpēdējam loceklim. Tādēļ tās jāvērtē kā pagātnē skaitliski sarukušas, kas izskaidro daudzas viņu mājokļu īpatnības.

Vēl veco vieninieku mājsaimniecību budžeti ir raksturīgi ar lieliem izdevumiem par ārstēšanu, zālēm un citu veselības aprūpi. Arī šie izdevumi tiklab relatīvi, kā arī absolūti (latos) pārsniedz visu valsts mājsaimniecību vidējos. Šo īpatnību izskaidro salīdzināmo mājsaimniecību kopu atšķirīgais vecumsastāvs. Līdz ar lielāku vecumu ir vērojama biežāka saslimstība, uzkrājas hroniskas slimības, kas prasa lielākus ārstēšanas izdevumus.

Visiem pārējiem izdevumiem pensijas vecuma vieninieku kopā paliek mazāk nekā vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās. Ir ticis taupīts uz apģērbu un apavu rēķina (vecas rezerves), mazāk izmantoti transporta pakalpojumi, mazāk atvēlēts kultūras un atpūtas pasākumiem, viesnīcām, ceļojumiem utt. Ja kopsumma ir fiksēta un svarīgākajām izdevumu grupām vajag vairāk, tad pārējām vienmēr paliek mazāk un pietrūkst.

Vīriešu un sieviešu pensijas vecuma vieninieku izdevumi lielajās izdevumu grupās ir ļoti līdzīgi. Dažas zīmīgas atšķirības var ievērot tikai mazākajās grupās. Sievietes ievērojami vairāk izdod veselības aprūpei, nedaudz vairāk nekā vīrieši apģērbu un apavu iegādei, atpūtas un kultūras pasākumiem, pasta vai telefona sakariem. Vecie vīrieši relatīvi daudz izdod alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu iegādei, tālu pārsniedzot atbilstošos sieviešu izdevumus un nedaudz arī valsts vidējos. Tomēr šo it kā "nevajadzīgo" izdevumu īpatsvars visu patēriņa izdevumu kopsummā joprojām ir mazs. Ja izdotos atmest kaitīgos ieradumus, kas nav reāli, no tā mājsaimniecību budžets uzlabotos pavisam maz. Statistiķi gan pieļauj, ka visi izdevumi alkohola un tabakas iegādei nav uzrādīti.

Nobeigumā jāatzīmē, ka mājsaimniecību budžetu pētījumā netiek iekļautas t.s. kolektīvās mājsaimniecības, no kurām raksta ietvaros varētu interesēt veco ļaužu pansionāti. Tātad pagaidām runa bija par tiem pensijas vecuma vieniniekiem, kurisevi aprūpē paši, varbūt izmantojot neregulāru, reti — regulāru kopēju palīdzību. Kā sirmgalvji tiek galā ar pašaprūpi? Nauda, īpaši ja tās ir maz, šeit neko daudz nevar palīdzēt. Veco ļaužu dzīves apstākļiem, kas neatspoguļojas ienākumu un izdevumu latos, arī vajadzētu kļūt par turpmākās izpētes objektu.

1.tabula

Pensijas vecuma vieninieku rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu pieauguša patērētāja vienību mēnesī

salīdzinājumā ar visas Latvijas mājsaimniecību vidējiem 1997.gadā

Deciļgrupējumi izdarīti katras tabulas 1.ailē uzrādītās kopas ietvaros patstāvīgi.