Viņa Karaliskās Augstības Jorkas hercoga vizīte

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 1. jūnijā, Rīgā vizītē ieradās Viņa Karaliskā Augstība Jorkas hercogs, karalienes Elizabetes II un Edinburgas hercoga otrais dēls Endrjū Alberts Kristians Edvards.

Jau no rīta, tūdaļ pēc ierašanās Rīgas starptautiskajā lidostā, augstais viesis devās uz Bolderājas jūras kara bāzi, lai noliktu ziedus pie memoriāla Latvijas neatkarības cīņās 1919.gadā kritušo angļu un franču apvienotā jūras eskadrona matrožu piemiņai.

Bolderājas jūras bāzi XIX gadsimta pirmajā pusē uzbūvēja Krievijas jūras kara flotes vajadzībām. Tagad to izmanto Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Šeit uzstādīts piemiņas akmens ar septiņu britu un četru franču karakuģu vārdiem: "Dragon", "Abdel", "Windsor", "Vanguisher", "Vanic", "Danae" , "Cleopatra", "Francis", "Garnier", "Marne"un "Aisne". Šie kuģi Latvijas valstij liktenīgajā 1919. gada rudenī atradās Daugavas grīvā un ar savu lielgabalu uguni atbalstīja Latvijas armijas karavīrus, kuri, uzbrūkot bermontiešiem Bolderājas rajonā, forsēja Daugavu. Šajās kaujās tika nogalināti arī astoņi britu jūrnieki no britu kuģa "Dragon". Atbilstoši jūras kara flotes tradīcijai viņi tika apglabāti Rīgas jūras līcī.

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Latvijas flotes vadītāji kopā ar Lielbritānijas un Francijas vēstniekiem ik gadu piemin Latvijas brīvības cīņās kritušos britu jūrniekus un gulda vainagus Rīgas jūras līcī.

Bolderajas jūras bāzē

Virs Bolderājas jūras bāzes aizsargvaļņa plīv Latvijas Republikas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Francijas Republikas karogi. Jorkas hercogu sagaida Latvijas Jūras spēku matrožu godasardze. Kopā ar Viņa Karalisko Augstību ierodas Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Nikolass Džerolds. Augsto viesi sagaida Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis un Latvijas Jūras spēku komandieris, jūras kapteinis Gaidis Zeibots. Šeit ir arī Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Bernārs Ponsē, Apvienotās Karalistes militārais atašejs pulkvežleitnants Naigels Langs ( Nigel W.Lang ) un Francijas Republikas militārais atašejs, fregates kapteinis Alēns Nikolass-Nikolazs ( Alain Nicolas-Nicolaz ).

Piemiņas svētbrīdi ievada Nacionālās aizsardzības akadēmijas kapelāns Atis Vaichovskis un Rīgas anglikāņu draudzes mācītājs kapelāns Juris Cālītis ar apustuļa Pāvila vārdiem no vēstules romiešiem: "Ja dzīvojam, tad dzīvojam savam Kungam, un ja mirstam, tad mirstam savam Kungam. Vai, kad dzīvojam vai mirstam, mēs piederam savam Kungam."

Latvijas Jūras spēku orķestris (kapelmeistars Normunds Krūmiņš) spēlē Jāņa Kalniņa" Lielo jundu". Tad — Apvienotās Karalistes, Francijas Republikas un Latvijas Republikas valsts himnas.

Viņa Karaliskā Augstība Jorkas hercogs lēnā, taču noteiktā virsnieka solī pieiet pie piemiņas akmens un noliek ziedu pušķi no balti sarkanām neļķēm un ziliem īrisiem — Apvienotās Karalistes karoga krāsā. Militāri salutējot, britu karaļnama atvase godina savu pavalstnieku piemiņu. Jūtams, ka tas nav tikai rituāls vai nodeva tradīcijai. Pats izgājis skarbo jūras kara lidotāja skolu un guvis kaujas kristības Folklenda salu atgūšanas operācijā, Jorkas hercogs labi zina karavīra dzīvības cenu.

Pie akmens dodas Francijas Republikas vēstnieks Bernārs Ponsē. Ziedi — Francijas karoga krāsās (sarkanas gerberas, baltas neļķes un zili īrisi). Klusuma brīdis, godinot britu kara jūrnieku piemiņu. Toreiz, 1919. gada oktobrī, britu un franču kara jūrnieki bija līdzās, kuģis pie kuģa. Kā pirms tam Pirmajā pasaules karā, cīnoties paši par savām valstīm. Bet 1919. gada rudenī viņi sniedza atbalstu jaunajai Latvijas valstij, kas tikko bija dzimusi no kara pelniem un asiņu jūras.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs kritušo jūrnieku piemiņu godā ar sarkanbaltsarkanu neļķu un margrietu pušķi. Skan katram latvietim tik pazīstamās tautasdziesmas "Es karā aiziedams" melodija, pāri astoņiem gadu desmitiem godinot angļu kara matrožus, kas 1919. gada 15. oktobrī Daugavas grīvā atdeva dzīvību par asiņainās kaujās dzimušo Latvijas valsti.