Mūsu lauku nākotnei

Pagājušajā piektdienā, 29. maijā, Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija (LLMZA) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju un Vides un reģionālās attīstības ministriju rīkoja akadēmisko konferenci, lai zinātnieki un lauksaimniecības mācību iestāžu pasniedzēji kopā ar valsts augstākajām amatpersonām — Valsts prezidentu, ministriem un politiķiem — izvērtētu starpministriju projektu "Latvijas lauku attīstības programma". Šī programma tika izstrādāta, pamatojoties uz Saeimas 1997. gada ārkārtas plenārsēdē pieņemto lēmumu par lauku attīstības plānošanas nepieciešamību. Vides un reģionālās ministrijas vadībā, vairākām ministrijām pietiekami veiksmīgi sadarbojoties, projekts ir sagatavots un ar Ministru kabineta akceptu, iesniegts Saeimā komisiju izskatīšanai.

"Latvijas lauku attīstības programma" pēcsociālisma Latvijā ir pirmais projekts, ko izstrādā kopīgi vairākas ministrijas, un, kā izsakās tās veidotāji, šāda prakse nenoliedzami būtu turpināma un veicināma. Tāda pieeja jautājumiem piespiež skatīt visas problēmas kompleksi, ne tikai vienu šauru katras ministrijas kompetencē esošu jomu. Un arī normālas sadarbības veidošana starp ministrijām pati par sevi pašlaik ir lieta, kuras Latvijā ļoti, ļoti trūkst.

Pēc programmas apspriešanas Saeimas komisijās 15. jūnijā paredzēta ārkārtas plenārsēde tieši par lauku jautājumiem un "Latvijas lauku attīstības programmas" apspriešanai. Taču, lai pirms plenārsēdes savu viedokli izteiktu arī zinātnieki un lauksaimniecības mācību un zinātnes iestāžu darbinieki, tika sarīkota akadēmiskā konference "Lauku attīstības programmu vērtējums".

Akadēmiskā konference, uzklausījusi dažādus viedokļus, pieņēma rekomendācijas, lai pirms ārkārtas plenārsēdes programmā tiktu izdarīti būtiski grozījumi. Tiesa, vai uzklausīt zinātnieku un mācībspēku viedokli, tas būs tikai un vienīgi Saeimas ziņā. Taču pēc šī dokumenta priekšrakstiem būs jādzīvo Latvijas tautai un atbildība par šīs Saeimas pieņemtajiem lēmumiem būs jānes jau nākamajai — 7. Saeimai.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības

redaktore

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

"Lai runas turpinātos arī darbos"

Turpinājums no 1.lpp.

Tomēr būtiskākais programmā, manuprāt, ir uzmanības pievēršana izglītībai lauku apvidos, jo sevišķi profesionālajai un pieaugušo izglītībai. Tomēr, uzmanīgi sekojot lauku profesionālās izglītības pārveidošanai jau vairāk nekā gadu, man ir radies viedoklis, ka nepieciešama daudz aktīvāka rīcība, izlēmība un stingrāka viedokļa pamatošana.

Man nav saprotams un pārsteidz tas, ka programmā ir rakstīts: pašreiz vēl esot nepilnīga informācija par laukos notiekošajiem procesiem. Tad jājautā, kas tiek darīts, lai iegūtu pilnīgu informāciju par laukiem.

Tomēr šī programma ir pirmais solis lauku problēmu kompleksā risinājumā. Šodien mums ir jādomā par mūsu valsts stratēģiju, jādomā par to, kur šodien ieguldīt vairāk spēka un līdzekļu, lai nākotnē būtu labāk. Mēs šodien nedrīkstam tikai tērēt savus un budžeta līdzekļus. Tie ir arī jāiegulda. Tas prasa lielu atbildību un gatavību ziedot sevi labākai nākotnei.

Vai mēs varam runāt par sekmīgu Latvijas lauku attīstību, ja pašreiz kavējas administratīvā reforma? Reforma, kuras mērķis ir izveidot patstāvīgas un uz attīstību vērstas pašvaldības. Mainās ministri, viedokļi, bet nav pieļaujams, ka reforma būtu atkarīga no ministru personiskajiem viedokļiem.

Vai mēs varam runāt par nepieciešamību veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Latvijā un jo sevišķi Latvijas laukos, ja šogad Latvija ir vienīgā no Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kura nepiedalās nevienā no Eiropas Savienības programmām mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam? Vai tie 300 000 latu, kuri neatradās šim mērķim, nenesīs nākotnē zaudējumus daudz, daudz lielākā mērā?

Uzskatu, ka lauku attīstības programmai jākļūst par to līdzekli, ar kura palīdzību tiek noteikta un koordinēta Latvijas valsts stratēģija. Tai jābūt vērstai uz mūsu valsts labklājību. Un to var panākt, izsvērti izmantojot mūsu līdzekļus un zināšanas.

Ceru, ka šī konference dos reālu, argumentētu impulsu Latvijas lauku labklājības celšanā un palīdzēs to darīt Saeimai.

Ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs:

"Lauku loma

Latvijas tautsaimniecībā"

Savā runā es vēlētos aplūkot Latvijas ekonomikas attīstības aspektus, uzsvērt ekonomikas reformas rezultātus, kā arī pievērst jūsu uzmanību ekonomiskās attīstības saistībai ar lauku attīstības jautājumiem šodien.

Nepilnos astoņos gados Latvijā ir panākts ievērojams progress tirgus ekonomikas izveidē. Īpašuma struktūrā tagad dominē privātais sektors, ārējā tirdzniecība un cenas ir liberalizētas, ir izveidota lielākā daļa tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā veiktās konsekventās reformas ir sākušas nest augļus. Valdības fiskālā un monetārā politika, kā arī strukturālo reformu paātrināšana sekmē investīcijas privātajā sektorā un veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Īpaši veiksmīgs ir bijis pagājušais gads. Iekšzemes kopprodukts 1997. gadā pieauga par 6,5%, inflācijas līmenis tika samazināts līdz viencipara skaitlim, 1997. gadu valsts beidza ar fiskālo pārpalikumu.

Runājot par inflāciju, ir jāatzīmē, ka, efektīvi īstenojot monetāro politiku, vidējā gada patēriņa cenu inflācija samazināta no hiperinflācijai tuvā līmeņa — 951,3% 1992. gadā — līdz 8,4% 1997. gadā. Inflācijas samazināšanās tendence turpinās arī 1998. gadā. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, cenas gada laikā ir kāpušas par 6,0%, savukārt salīdzinājumā ar šā gada sākumu — par 2,5% (attiecīgajā periodā 1997. gadā — par 3,4%). Inflācijas līmenis Latvijā jau vairākus gadus ir zemākais Baltijas valstīs.

Ekonomiskās izaugsmes potenci vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Kopš 1994. gada pieaug kopējā pamatkapitāla veidošanās fonds. Strauji tas ir pieaudzis 1996. gadā (par 21%) un 1997. gadā (par 11%).

Ievērojami pieauguši ārvalstu investīciju apjomi Latvijā. Kopš 90. gadu sākuma līdz 1997. gada beigām kopējais uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir bijis 2,2 miljardi latu, bet 1997. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas pieaudzis par 42%. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ārvalstu uzņēmēji Latvijā tiešo investīciju veidā ir ieguldījuši 305 latus jeb 517 ASV dolāru. Tādējādi Latvija ir pietuvojusies tām Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm, kas ir līderes ārvalstu investīciju piesaistīšanas ziņā.

Latvijā īstenotās ekonomiskās reformas ir atzinīgi novērtētas starptautiskajās ekonomiskajās institūcijās. Ir jāatzīmē, ka neatkarīgo starptautisko aģentūru "Standard & Poor’s" un "Moody’s" noteiktie Latvijas kredītreitingi ir vieni no augstākajiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Piešķirtie kredītreitingi atbilst tā sauktajai investīciju pakāpei. Tas nozīmē, ka Latvija ir viena no valstīm, kurām finansu institūcijas naudu var aizdot ar prognozējamu un saprotamu risku.

Tāpēc arvien vairāk ārvalstu kompānijas un finansu institūcijas Latviju sāk apzināt kā vietu, kur ir iespējams izdevīgi un ar samērojamu risku ieguldīt.

Lai definētu ekonomiskās politikas virzienus valstī, valdība 1998. gada martā apstiprināja Vidēja termiņa ekonomisko stratēģiju pievienošanās Eiropas Savienībai kontekstā. Tā nosaka, ka Latvijas ekonomiskās politikas svarīgākais mērķis vidēja termiņa perspektīvā ir panākt stabilu, sabalansētu un ilgpējīgu izaugsmi.

Ekonomiskā politika šo mērķu sasniegšanai saistās ar diviem galvenajiem virzieniem: pirmkārt, ekonomikas izaugsmei labvēlīgas makroekonomiskās vides tālāka veidošana un nostiprināšana; otrkārt, strukturālo reformu turpināšana.

Vidēja termiņa periodā fiskālās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt sabalansētu kopbudžeta izveidi, bet monetārajā politikā — nodrošināt nacionālā kursa stabilitāti.

Realizējot stingru fiskālo politiku, tomēr tiks meklēti ceļi, lai palielinātu valsts investīcijas. Tieši tagad, kad Latvija atrodas pārejas periodā, valstij ar investīciju programmām ir jāstimulē ekonomiskā izaugsme, finansējot ieguldījumus infrastruktūrā, izglītībā un konsultāciju sistēmā. Un ekonomiskā izaugsme ir ļoti vajadzīga Latvijas laukiem.

Kā zināms, Latvijas lauku teritoriju iedzīvotāju pamatnodarbošanās līdz šim ļoti lielā mērā ir bijusi saistīta ar lauksaimniecību, kas joprojām ieņem svarīgu vietu Latvijas ekonomikā.

Tā 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, lauksaimniecības nozarēs, ieskaitot medniecību un mežsaimniecību, pievienotās vērtības apjoms salīdzināmās cenās pieaudzis par 4,9%. Tomēr sakarā ar tautsaimniecības straujākiem attīstības tempiem kopumā, kur ir 6,5% lauksaimniecības, nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā ir samazinājies no 8,7% līdz 7,2 procentiem.

Savukārt, ja par atskaites punktu ņem 1990. gadu, kad Latvija vēl bija PSRS sastāvdaļa un lauksaimnieciskā ražošana veidoja 20% no iekšzemes kopprodukta, septiņu gadu laikā lauksaimniecības produkcijas apjoms ir sarucis par 60%.

Lauksaimnieciskās ražošanas lejupslīdi deviņdesmitajos gados noteica dažādi faktori: gan tādi, kas vienādi ietekmēja visu tautsaimniecību, gan tādi, kas lauksaimniecībai bija īpaši nelabvēlīgi, ņemot vērā tās specifiku. Galvenie iemesli ir straujā ārējā un iekšējā noieta tirgus sašaurināšanās un lauksaimniecībai nelabvēlīgas cenu izmaiņas. Tomēr jāatzīmē , ka ar lauksaimniecības produkcijas pārstrādi saistīto nozaru īpatsvars iekšzemes kopproduktā pēdējos gados pieaug. Tātad pieaug importēto izejvielu — lauksaimniecības produktu — īpatsvars.

Joprojām palielinās Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības bilances negatīvais saldo. 1996. gadā tas bija 37,4 milj. latu, 1997. gadā — jau 78,4 milj. latu. Bilances pasliktināšanās (apmēram par 13milj. latu) daļēji saistīta ar zivju un zivju produktu eksporta samazinājumu šajā periodā (par 22%), bet galvenokārt tā saistāma ar lauksaimniecības izcelsmes pārtikas produktiem. Strauji palielinājās dzīvnieku un lopkopības produkcijas un pārtikas rūpniecības produkcijas imports. 1996. gadā šajos ārējās tirdzniecības posteņos bija pozitīvs saldo par 27,3 milj. latu, bet 1997. gadā tas jau bija negatīvs par 14 milj. latu. No šīs summas gandrīz pusi (6,7 milj. latu) sastādīja negatīvais saldo ar Igauniju un Lietuvu. Kopējais tirdzniecības ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem negatīvais saldo saistībā ar Lietuvu un Igauniju pasliktinājās par 12 milj. latu, kas liecina gan par Latvijas iekšējā pārtikas produktu tirgus zaudēšanu, gan arī zemo preču konkurētspēju Baltijas brīvā tirgus telpā.

Latvijas lauku attīstība ir nenoliedzami saistāma ar īpašuma attiecību sakārtošanu laukos. Turpinās zemes reformas otrā kārta — zemes privatizācija.

1997. gada beigās valstī bija aptuveni 300 tūkst. dažāda lieluma saimniecību — zemnieku, piemājas un palīgsaimniecības. Zemnieku saimniecību skaits bija 94,9 tūkstoši. Absolūtais vairākums no tām ir sīksaimniecības un mazsaimniecības, kas neražo preču produkciju vai pārdod to nelielos daudzumos. Vidēji vienā zemnieku saimniecībā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir 13,7 ha lauksaimnieciskās zemes, bet sējumu kopplatība 1997. gadā bija 5 ha. Pēdējais rādītājs, sākot no 1990. gada (7,8 ha), pakāpeniski samazinās. Pašlaik laukos ir aptuveni 400 tūkst. hektāru neapstrādātas zemes.

Lai gan netiek apstrīdēta agrārās reformas nepieciešamība, tomēr nav noliedzams, ka reformu rezultātā lauksaimniecībā pašreiz pārsvarā ir sīkražošana. Piemēram, 30% graudaugu sējumu kopplatības atrodas mazās saimniecībās ar graudaugu sējumu platību līdz 5 hektāriem, 69% — platībās līdz 20 hektāriem. Šādās saimniecībās trūkst apgrozāmo līdzekļu, graudaugi bieži vien netiek audzēti atbilstoši agrotehniskajām prasībām, ražas ir zemas. Gandrīz puse slaucamo govju (47,6%) izvietotas 1—2 govju saimniecībās, kas nesekmē lēta piena ražošanu un apgrūtina tā realizāciju pārstrādei. Vidējais izslaukums ir samērā zems. Pēc speciālistu aprēķiniem, lai ražošana būtu ekonomiski izdevīga, rekomendējamais ganāmpulka lielums ir 20 govis un vairāk, piena vidējam izslaukumam būtu jāsasniedz 5000 kg no govs gadā. Sīkražotājiem nav iespējams uzkrāt nepieciešamos līdzekļus, kā arī dabūt kredītus ar pieņemamām procentu likmēm, lai veiktu nepieciešamos kapitālieguldījumus, intensificētu un racionalizētu ražošanu. Bez tā nav iespējams turpmāk sekmīgi konkurēt lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgos, pārvarēt cenu šķēres.

Manuprāt, lauku politika tās visplašākajā nozīmē un kā specifiska politikas joma Latvijā agrāk nav pastāvējusi. Tā sāka veidoties tikai nesenā pagātnē. Šo atziņu par īpašas lauku politikas nepieciešamību ir rosinājis priekšā stāvošais integrācijas process Eiropas Savienībā, starptautisko institūciju (Pasaules banka, ES Phare u.c.) projekti Latvijā un valsts saimnieciskās politikas konkretizācijas nepieciešamība.

ES pieredzes analīze un tās lauku politikas pārskats liecina, ka iespējami trīs pieejas un ceļi šajā attīstībā, un tas sāk iezīmēties arī Latvijā:

• sociālā (mazo zemnieku) — visizplatītākā pieeja;

• liberāli ekonomiskā — lauki ir vieta, kur jāattīstās efektīvām zemnieku saimniecībām, konkurētspējīgiem pakalpojumiem un maziem uzņēmumiem. Galvenais arguments šādai attīstībai, pieņemam to vai ne, ir šāds — pasaule plaukst, attīstās, pateicoties efektīvai ražošanai un brīvai tirdzniecībai . Var droši teikt, ka minētās divas pieejas ir grūti līdzsvarojamas, bet izvēle mums jāizdara;

• vidusšķiras pieeja — tā ir patīkama dzīvesvieta, ja ir apmaksāts darbs pilsētā, daudzveidīga lauku ainava. Bet ir viena problēma — Latvijā līdz šim nav risināta vidusšķiras attīstība un veidošana.

Pašreizējā tās attīstības posmā valsts lauksaimniecības politikas mērķim būtu jābūt — izveidot to par nozari, kas spētu integrēties vienotajā Eiropas koptirgū un ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu preču produkciju, konkurējot ar citu valstu ražojumiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā.

Vienlaikus jārisina lauku sociālās problēmas, it sevišķi jāpazemina bezdarba līmenis. 1997. gadā lauksaimniecībā (ieskaitot medniecību, mežsaimniecību un zvejniecību) bija nodarbināti 16,8% no kopējiem darbspējīgiem iedzīvotājiem. Situācijā, kad ir jāpieaug lauksaimniecības efektivitātei, nenoliedzami turpināsies samazināties nodarbināto skaits šajā nozarē. Tādējādi ir jāveicina ne tikai lauksaimnieciskā ražošana, bet jāstimulē arī mežizstrādes, kokapstrādes, zivsaimniecības un citu nozaru uzņēmumu veidošanās lauku apvidos, lai rastos jaunas darbavietas, tas ir, investīciju piesaiste lauku apvidiem.

Mēs sagaidām, ka to lielā mērā sekmēs Ekonomikas ministrijā izstrādāto programmu "Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma", "Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības veicināšanas programma", "Latvijas enerģētikas nacionālā programma" un tām pakārtoto mērķprogrammu un pasākumu realizācija.

Lauku attīstības veicināšanas svarīgākie nosacījumi ir uzņēmumu veidošanās aktivizēšana un darbs uzņēmumu attīstībā līdztekus pašvaldību aktivitātēm reģiona specializācijas veidošanā un uzņēmējiem labvēlīgas vides nodrošināšanā. Par svarīgākajiem lauku attīstības virzieniem jāuzskata mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, kā arī pašnodarbinātības un amatniecības veicināšana. Svarīga ir industriālo centru veidošana, kuriem komplektējošo detaļu piegādes un pakalpojumu sniegšana tiktu veikta no šiem mazajiem uzņēmumiem.

Likumdošanas vides veidošana un izmaiņu veikšana ir viens no pasākumiem, kura realizācijai ir nepieciešami minimāli valsts budžeta papildu līdzekļi. Nodrošinot uzņēmējiem pieeju valsts palīdzības avotiem, tiktu nodrošināta izmaksu un uzņēmējdarbības riska samazināšana.

Divas pirmās no iepriekš minētajām programmām ir tieši orientētas uz šādas saimnieciskās rosības veicināšanu.

"Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu

attīstības nacionālā programma"

Šī programma ietver sevī gan MVU attīstības likumdošanas aspektus, gan institucionālās sistēmas pilnveidošanu MVU jomā. Nozīmīgākais uzsvars programmas realizācijai tiek likts uz valsts atbalstu, arī valsts budžeta līdzekļiem, kā arī uz iespējamiem donorvalstu tehniskās palīdzības projektiem.

Šīs programmas izstrādē ievērojamu ieguldījumu ir devusi ES Phare programma.

Minētās programmas pamatnostādnes ir radušas atspoguļojumu arī Latvijas Lauku attīstības programmā.

Realizējot šo programmu, šī gada otrajā ceturksnī ir uzsākusi darbu Latvijas Garantiju aģentūra, kuras dibinātāji ir a/s " Latvijas eksportkredīts", Latvijas Attīstības aģentūra un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Ekonomikas ministrijā tiek izstrādāts projekts inovāciju fonda izveidei.

Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības

veicināšanas programma

Atbilstoši likumam "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" Ekonomikas ministrija 1997.gadā un šī gada pirmajā ceturksnī ir sagatavojusi visus normatīvos dokumentus, lai šajā gadā varētu tikt uzsākta šīs programmas ietvaros paredzēto pasākumu īstenošana. Paredzams, ka nākamajā Ministru kabineta sēdē tiks akceptēts pēdējais no šo dokumentu paketes — Ministru kabineta noteikumi "Reģionālā fonda līdzekļu pieprasīšanas, piešķiršanas un kontroles kārtība".

Jāatzīmē, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis īpaši atbalstāmā reģiona statusu kopskaitā 84 pašvaldībām, tai skaitā 5 Latgales rajoniem, kā arī 79 pagastiem un pilsētām pārējā Latvijas teritorijā.

Reģionālās attīstības padome 1998. gada 27. aprīļa sēdē apstiprināja fonda līdzekļu izlietojuma programmu šim gadam.

Pašreiz fonda budžets ir 403 tūkst. latu, kas piešķirti no Valsts privatizācijas fonda līdzekļiem (atlikums no 1997. gada). Paredzam, ka fonda līdzekļu apjoms šogad palielināsies, saņemot papildu finansējumu no Valsts privatizācijas fonda līdzekļiem, kā arī saņemot valsts budžeta papildu finansējumu tā grozījumu gadījumā.

Ņemot vērā tās reālās līdzekļu pieprasījuma tendences, kas izriet no iesniegtajiem reģionu projektiem, un šobrīd reāli pieejamos fonda līdzekļus, Reģionālās attīstības padome ir ieteikusi divas trešdaļas līdzekļu pirmkārt izlietot kredītprocentu maksājumu vai daļējai procentu maksājumu segšanai .

Otra

nozīmīgākā izdevumu pozīcija ir saistīta ar dotācijām ekonomiskās izglītības pasākumiem — 12 procenti . Šie ekonomiskās izglītības pasākumi galvenokārt ir saistīti ar Ekonomikas ministrijas organizētām mācībām konkrētos īpaši atbalstāmajos reģionos, apmācot gan pašvaldību vadītājus un speciālistus (par attīstības programmu izstrādi, pašvaldību teritoriju attīstības iespēju analīzi), gan arī uzņēmējus (par biznesa plāna izstrādes principiem). Šādu mācību programmu izvēles nepieciešamību noteica īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldību darbinieku un uzņēmēju vispārējā zemā gatavības pakāpe attīstības programmu un konkrētu projektu izstrādē . Vadoties no pašvaldību aptaujām, Ekonomikas ministrija kopā ar Rīgas uzņēmējdarbības atbalsta centra speciālistiem izstrādāja divu dienu mācību programmu, kuras eksperimentālā īstenošana semināru veidā jau ir uzsākta: pirmie divi semināri 20. un 21.maijā, kā arī 26. un 27. maijā ir notikuši Jelgavas rajona Līvbērzē un Ludzas pilsētā, kurā piedalījās 34 pašvaldību darbinieki un uzņēmēji.

Šādi semināri notiks jūnijā un augustā, aptverot visu Latvijas teritoriju — visos īpaši atbalstāmajos reģionos.

1998. gada 23. aprīlī Uzņēmumu reģistrs ir reģistrējis Reģionālā fonda pārvaldītājas institūciju

— bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Reģionu attīstība", paredzams, ka pirmo projektu finansēšana tiks veikta jau šī gada jūnija pirmajā dekādē.

Reģionālā fonda pārstāvji un Ekonomikas ministrijas speciālisti apmeklē projektu objektus, iepazīstoties ar reālo situāciju un sagatavojot līgumu nosacījumus starp projektu iesniedzējiem un Reģionālo fondu.

Var droši apgalvot, ka Reģionālais fonds ir uzsācis reālu darbību un ir uzsākusies minētās programmas praktiskā realizācija.

Latvijas enerģētikas nacionālā programma

 

Tas ir plānošanas dokuments, kas kopīgā sistēmā apvieno saistītos tehniskos, ekonomiskos un organizatoriskos pasākumus un sastāv no 12 apakšprogrammām, no kurām nozīmīgākās pašos pamatos orientētas uz laukiem, piemēram: energoefektivitāte; koksne un kūdra; alternatīvie enerģijas veidi; videi labvēlīgas energosistēmas.

Šobrīd Ekonomikas ministrijā notiek darbs, lai konkretizētu minēto apakšprogrammu saturu un izstrādes kalendāros grafikus.

Nobeigumā gribu pateikt, ka Latvijas lauku problēmas var apzināties un atrisināt tikai kopīgi — zinātniekiem, sabiedriskajām organizācijām, ministrijām, Saeimai (likumdevējiem).

"Latvijas Vēstneša" redakcijas rīcībā ir arī citi šīs konferences materiāli

 

Runa LLU un LLMZA akadēmiskajā konferencē "Lauku attīstības programmas vērtējums"Jelgavā 1998. gada 29. maijā