Centrālā statistikas pārvalde

Par bezdarba līmeni

Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka līdz 1998. gada 1. maijam valstī reģistrēti 88,3 tūkst. aktīvu darba meklētāju (1.aprīlī — 88,4 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 86,3 tūkst. cilvēku jeb 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, t.i., tikpat, cik 1. aprīlī. 1997. gada 1. maijā valstī reģistrēti 99,5 tūkst. aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 95,0 tūkst. cilvēku. 1998. gada 1. maijā, salīdzinot ar 1. aprīli, bezdarbnieku skaits nav būtiski mainījies. 1998. gada 1. maijā bezdarbnieku skaits bija par 8,7 tūkst. cilvēku mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā datumā. Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita — 58,1% — ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 31,2 tūkst. cilvēku (1997.g. 1. maijā — 31,8 tūkst.). 1998. gada aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6,3 tūkst. cilvēku.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1998. gada 1. aprīlī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27,1%, Preiļu — 21,9%, Balvu — 21,8%, Krāslavas — 21,2%, Ludzas — 18,6%, Daugavpils — 13,9%, Jēkabpils — 13,8%. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1998. gada aprīlī tiesības saņemt bezdarbnieku pabalstu bija 28,7 tūkst. cilvēku jeb 33,2% no bezdarbnieku kopskaita. 1998. gada aprīlī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti 1,05 milj. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam Ls 36,70. Centrālās statistikas pārvalde apkopojusi datus par tautsaimniecībā strādājošo ar nodokļu grāmatiņām un nodokļu kartēm darba laika izmantošanu 1998.gada I ceturksnī. Minētā informācija liecina, ka šai periodā piespiedu darba laika zudumi bijuši 679,8 tūkst. cilvēkdienu. Vislielākie zudumi šī iemesla dēļ bija rūpniecības uzņēmumos — 406,1 tūkst., būvniecībā — 116,7 tūkst., vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu un sadzīves priekšmetu remonta nozarē — 42,0 tūkst., t.i., kopumā 564,8 tūkst. cilvēkdienu jeb 83,1% no kopējiem piespiedu darba laika zudumiem.

Tas nozīmē, ka vidēji 1998.gada I ceturksnī nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši "slēptie bezdarbnieki", 10,8 tūkst. cilvēku, no tiem rūpniecībā — 6,4 tūkst., būvniecībā — 1,9 tūkst., tirdzniecībā, automobiļu, motociklu un sadzīves priekšmetu remonta nozarē — 0,7 tūkst.cilvēku. Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.

Darba statistikas daļa

Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par reģistrētā bezdarba līmeni

pilsētās un rajonos (procentos)

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem. Nestrādājošie — darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

Darba statistikas daļa

Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par cenu un darba samaksas izmaiņām

Pamatojoties uz cenu reģistrācijas rezultātiem un darba samaksas statistikas veiktajiem aprēķiniem, Centrālā statistikas pārvalde ziņo sekojošo:

1. Patēriņa cenas 1998.gada aprīlī, salīdzinot ar 1997.gada aprīli, ir pieaugušas par 6,0%, bet sabiedriskajā sektorā* strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa — par 9,9% (bruto darba samaksa — par 10,9%).

2. Patēriņa cenas 1998.gada aprīlī, salīdzinot ar 1998.gada martu, pieauga par 0,7%, tai skaitā pakalpojumiem — par 1,6%, nepārtikas precēm — 0,2%, bet pārtikas precēm (ieskaitot alkoholiskos dzērienus un tabaku) — par 0,6%.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 1998.g. aprīlī, salīdzinot ar 1998.gada martu, palielinājās par 1,9%, tai skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk — par 2,1%, bet budžeta iestādēs — par 1,9% (bruto darba samaksa pieauga attiecīgi par 2,1%, 2,5% un par 1,8%). 1998.gada aprīlī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Ls 135,96, tai skaitā budžeta iestādēs — Ls 115,00, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk — Ls 161,93. 1998.gada marta mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija Ls 133,19**, tai skaitā budžeta iestādēs — Ls 112,93, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk — Ls 158,02**. Strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa aprīlī bija Ls 99,25 jeb 73,0% no bruto darba samaksas, tai skaitā budžeta iestādēs — Ls 84,14 (74,0%), uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk — Ls 116,73 (72,1%). Neieskaitot izmaksas, kas netiek aprēķinātas regulāri katru mēnesi (piemēram, atlīdzība par gada darba rezultātiem, prēmijas par ceturkšņa, pusgada vai lielāka laika perioda darba rezultātiem, prēmijas valsts svētkos u.c.), bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem aprīlī bija Ls 125,78.

*Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas. Ikmēneša informācija uzrādīta bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.

** Dati precizēti.

Darba statistikas daļa

Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par ražotāju cenām

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā (tāpat kā Igaunijā) pieauga par 0,1%, bet Lietuvā tās samazinājās par 0,1%. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli (pēdējo 12 mēnešu laikā), Latvijā ražotāju cenas cēlās par 2,9%, Igaunijā — par 6,8%, savukārt Lietuvā kritās par 2,7%.

Lielākais cenu kāpums gada laikā (salīdzinot ar 1997.gada aprīli) bija karjeru izstrādē — par 22,1%, elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē — par 12,3%, ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē — par 11,9%, kūdras ieguvē un citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošanā — par 7,5%, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā — par 4,2%, apģērbu ražošanā — par 4,1%, tekstilizstrādājumu ražošanā — par 3,9%, elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā — par 3,5%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā — par 2,8%, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu) ražošanā — par 2,0%. Savukārt gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā cenas kritās par 3,9%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā — par 2,1%, ādu miecēšanā un apstrādē, somu un apavu ražošanā — par 0,2%.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, straujāk cenas cēlās celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā — par 3,9%, radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā — par 2,7%, apģērbu ražošanā — par 1,3%. Vienlaikus cenas samazinājās karjeru izstrādē — par 3,1%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā — par 0,7%, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā, kā arī elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā — par 0,3%, ādu miecēšanā un apstrādē, somu un apavu ražošanā — par 0,2%, bet gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā un ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē tās nemainījās.

Cenu statistikas departamenta Ražotāju cenu indeksu daļa