Stenogramma 28. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" . Mēs vakar sākām apspriest 24. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, un debatēs par šo jautājumu ir pieteicies runāt Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo nevajag pataisīt tikšanos ar vēlētājiem par kaut kādu spekulācijas objektu. Tikšanās ar vēlētājiem ir iespējama tikai, ja ir vēlēšanās to darīt. Nav nekādas problēmas sarakstīties, satikties šeit darba laikā, pārtraukumos. Tāpat sestdienas, svētdienas, tomēr šeit, Saeimā, ir vissvarīgākais izmantot darba laiku tieši darbam pie likumiem. Un, ja mēs šādā veidā jau sadalām savu plānu, ka, lūk, katra otrā nedēļa ir atvēlama tikai tam, lai tiktos ar vēlētājiem, tad interesanti, kādā veidā ir iespējams normāli strādāt pie likumiem? Atmetot pilnīgi gandrīz pusi no laika dažādām tikšanām, tātad šādiem projekta iesniedzējiem ir slinkums izmantot to laiku, kāds viņiem ir, viņiem vajag kaut kādu īpašu laiku, un tāpēc es neredzu nekādu vajadzību. Un vispār nevajadzētu piesārņot mūsu darbu ar kaut kādām tādām frāzēm, kurām faktiski nav nekāda seguma, bet kuras ir domātas tikai, lai sevi parādītu labāk nekā citus. Un vispār šī mūžīgā runāšana — vēlētāji un tikšanās, vēlētāji ir ļoti dažādi. Tikpat dažādi, cik mēs šeit esam, tikpat dažādi ir mūsu vēlētāji. Un katrs no mums izvēlas personīgi paņēmienus, kādā veidā strādāt ar vēlētājiem. Arī vakardien šie ierosinājumi par šīm ekskursijām šeit, Saeimā, vienam otram tas ir vajadzīgs tikai tagad priekšvēlēšanu laikā. Pēc tam viņš aizmirsīs vispār par šīm ekskursijām. Katram ir savi paņēmieni, kā viņš grib kļūt pievilcīgs, un tāpēc tā ir arī katra individuāla darīšana, bet šeit likt iekšā mūsu dokumentos šāda veida piebildes, es esmu kategoriski pret, tā ka es nevaru šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Labrīt, kolēģi! Dobeļa kungs jau faktiski pateica to, ko es gribēju atgādināt. It īpaši Čerāna kungam, jo jūs, Čerāna kungs, allaž nākat tribīnē un lidināties kā tāds balts eņģelis, sak, ja jūs tikai Saeimas deputāti piekritīsiet tam, ko es sacīšu, tad jūs padarīsit tautu laimīgu. Nealojieties vienreiz par visām reizēm un nolaidieties uz šīs grēcīgās zemes un paskatieties uz patiesību, kāda ir. Un patiesība ir pavisam savādāka, nekā jūs stāstāt un mēģināt iestāstīt tautai nu jau gandrīz trīs gadus no šīs Saeimas tribīnes. Un es nekļūdīšos sakot, ka jūs esat iztērējis viens pats personīgi vismaz 100 tūkstoš latus, runājot šeit no tribīnes. Tad iedomājieties, kas tā ir par milzīgu summu, kuru droši vien, ja jūs būtu ne tik daudz runājis, bet bijis konstruktīvāks, izmantotu tiem pašiem... iedot tiem pašiem nabagiem, par kuriem jūs tik ļoti it kā iestājaties. Un šī runāšana par vēlētāja un varas saitēm, par ko jūs vakar runājāt, ir jūsu ilūzija. Iespējams, ka jūs tur tautā nemaz negaida, jūs uzspiežaties, uzbāžaties ar varu, jo, redziet, situācija jau ir tāda partiju reitingā, kurš tiek publicēts no dažādiem avotiem, es jūs nekādi nepamanu. Trīs gadus aģitējot tik cītīgi, katru dienu desmitām reizes, jums jau vajadzēja būt tik populāriem, ka visi pārējie nobālētu, bet kaut kā neiznāk.

Bet, lūk, to konstruktīvo, ko Saeima un ko valdība ir darījusi šajos divarpus gados, nu jau drusciņ vairāk, jūs visu laiku nepārtraukti nozākājat un nepamanāt to, ko Saeima un ko valdība, vienalga, kāda viņa — ideāla, neideāla, par to nav runas, dara. Jūs nepamanāt šīs labās lietas. Es nemaz nenosaukšu to, ko valdība ir darījusi un ko Saeima, arī šī jūsu zākātā pozīcija, ir darījusi tautas labā. Lūk, tās ir tās lietas. Nupat valdība ir paziņojusi, ka bērnu kopšanai līdz 1,5 gadam ģimene saņems 30 latus — 12 latu vietā, jā, tā nav milzīga summa, bet salīdzinoši tā ir ļoti liela, un sešus gadus jau nebija nekāda absolūti pielikuma. Jūs šīs lietas nepamanāt un nepamanīsit, tāpat kā jūs neesat pamanījis, bet tauta ir pamanījusi, pensionāri ir pamanījuši, ka nepilna gada laikā ir pieaugusi pensija par 10 latiem. Bet jūs tikai zākājat, jūs tikai skriesit atkal pie tautas un runāsit un strādāsit, jums jau nepietiek trīs gadus izmantot šo tribīni, jums jau vajadzīgs vēl papildu atvaļinājums, brīvdienas nedēļu garumā, un jūs nekautrējaties, lai mēs šādā veidā arī paralizētu Saeimas darbu, likumdevēja darbu. Nu, tas ir vienkārši. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pēter, kāp nost!") Es saprotu, ka esmu mēģinājis dažādi apelēt pie jūsu partijas, tā sakot, goda prāta, bet nu diemžēl neizdodas, es, protams, ceru un ticu pat, ka deputāti par šādu absurdu nenobalsos. Bet ir nepatīkami, ka nepārtraukti, nu, ir mēģinājumi muļķot tautu, ka jūs esat tie baltie eņģeļi un visi citi ir tie melnie, kuri grib sliktu tautai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns,— frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es jau runāšu kā iepriekš, mēs šo jautājumu apspriežam otrreiz, es domāju, ka pirms diviem gadiem šo jautājumu par katras otrās Saeimas darba nedēļas atvēlēšanu tikšanai vai tikšanām ar vēlētājiem vienreiz jau noraidījām, un es kategoriski iestājos pret šādu priekšlikumu Kārtības rullī jebšu parlamentam ir savi uzdevumi. Kas absolūti nenozīmē, ka cilvēkiem nav jātiekas vai vietniekiem, pārstāvjiem nav jātiekas ar sabiedrību, tas izriet no pašu mūsu Satversmes gara un tas izriet no Satversmes 5.panta. Vienam otram, jo te ir tādi vieni otri, kas vienmēr nāk, pārmet citiem laika tērēšanu un uzskata, ka tikai viņa viedoklis šai sabiedrībai vai šai zālei ir svarīgs. Ka par viņu viedokli nodokļu maksātāji var maksāt 100 tūkstošus latu, bet par citu viedokli, kas viņam nav pieņemams, nevar maksāt ne grasi.

Tam vienam otram es gribētu pateikt, ka vakardienas priekšlikums nav kaut kāds priekšvēlēšanu pasākums, es varu pilnīgi mierīgi un atklātu sirdi pateikt, ka šo cilvēku uzaicināšanu, iepazīstināšanu ar parlamentu, ar parlamenta darbu es veicu jau piecus gadus no vietas un pilnīgi mierīgi var atļauties, bez kādām lielām tēvzemiskām idejām, bez kaut kādiem lieliem stāstiem par to, kurš tad te ir tas labais, kurš tad te ir tas sliktais, kurš pareizais pieminekļa gājējs, kurš ir nepareizais pieminekļa gājējs, iztērēt tā saukto reprezentācijas naudu, iztērēt deputātu transporta kompensāciju, lai tos cilvēkus nogādātu, lai samaksātu par to autobusu, ar kuru viņi ierodas Rīgā, to es varu atļauties, es nebūtu to teicis, ja viens otrs, kas izceļas ar savu provakatorismu visās vietās un visās lietās, nebūtu man mēģinājis to iebāzt acīs. Tas ir darbs.

Tad es vēl gribētu pateikt, ka mums jāizbeidz spekulācijas ar to, cik nu kurš norunājis un cik nu kura sēde ir izmaksājusi, jo tad mums ir jāsāk domāt, cik demokrātija kā institūts vai demokrātija kā pārvaldes iekārta izmaksā naktīs, kad mēs guļam, sestdienās un svētdienās, kad mēs neizmantojam šī parlamenta zāli un kad šeit ir tukšs, un kad mēs neļaujam šeit ierasties cilvēkiem, lai apskatītos, kā tad mēs dzīvojam, lai paklausītos, kā mēs strādājam, lai saprastu, kādi tad ir mūsu uzdevumi. Mums ir jāizbeidz šīs spekulācijas, jo tā summa budžetā, kas ir 6 miljoni parlamenta uzturēšanai, pēc savas būtības ir maksa par pārvaldi vai maksa par demokrātiju kā tādu. Mēs demokrātiju nevaram sadalīt minūtēs. Parlamenta vai parlamenta nosaukums ir cēlies no vārda "parleā", kas nozīmē runāt, un šeit ir tiesīgs būt pārstāvēts un šeit ir tiesīgs būt izteikts jebkurš viedoklis, kas saskaņā ar mūsu Vēlēšanu likumu ir saņēmis vismaz 5% sabiedrības atbalstu, un nevienam nav tiesības iejaukties citu runātāju teiktajā, protams, to var apstrīdēt, protams, to var nepieņemt, bet nedrīkst pārmest naudas iztērēšanu. Un, ja runājam par jums, Tabūna kungs, tad šo 5.un 6.Saeimas laikā nu neviens nav izlējis tik daudz ūdeņu, un par vēlētāju naudu es nerunāšu vispār, tiešām ir izliets tik daudz ūdeņu, un ja mēs to pēc zināmām tehnoloģijām saskaitītu latos un santīmos, tā summa būtu, nu, starp sporta sacīkstēm stadionā jūs to summu nekad neatpelnītu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Es, kolēģi, aicinu visus runāt par apspriežamo jautājumu!

J.Mauliņš

(TKL). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es arī gribēju aicināt runāt par jautājumu, jo es noklausījos Tabūna kungu, un absolūti neviena vārda, burta pat nebija par lietu, bija runa tikai par Tautas kustības "Latvijai" ķengāšanu, par personīgi Čerāna kunga ķengāšanu. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Nevajag runāt!") Es domāju, ka viņš notērēja nelietderīgi laiku patiešām, pārliecinoši nelietderīgi.

Sēdes vadītājs.

Bet jūs arī to tagad darāt.

J.Mauliņš.

Paldies, priekšsēdētāja kungs, es atviegloju jūsu pienākumu to aizrādīt un atbalstīju jūs. Vispirms paceļas jautājums par to, kā lai mēs nokļūstam attālākos Latvijas rajonos, kas ir tālāki no Rīgas par 200 kilometriem, ja mums ir dota tikai viena diena apmeklēt vēlētājus? Tur braukšanai vien mēs, Tabūna kungs, notērēsim krietni daudz naudas, un lai uz pāris stundām satiktos un kādu pagastu apskatītu, kur praktiski vispār nevar aizbraukt, pa vienu dienu izbraukāt. Tāpēc ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai varētu aizbraukt. Tā ir mūsu pamatdoma šajā likuma grozījumā. Un varu teikt vēl to, ka mums nebūtu Saeimā jāgroza tik daudz tikko pieņemti likumi, ja būtu tuvinājušies tautai, tuvinājušies praktiķiem, juristiem praktiskiem, lauksaimniekiem praktiskiem ekonomistiem, tautsaimniekiem, kuri šo lietu zina tiešām labāk nekā jūs, diemžēl ievēlētie un arī es, ievēlēts deputāts. Mēs te ievēlēti nekļūstam gudrāki, diemžēl kļūstam īstenībā muļķāki, jo sēžam te un urbjamies papīros un neredzam, kas notiek mums apkārt, ja mēs nebraucam un neiepazīstamies ar stāvokli uz vietas. Un, ja parlamentam ir pienākums zināmā mērā kontrolēt to Ministru kabinetu, ko viņš ir iecēlis, tad katrā ziņā viņam arī jāzina stāvoklis uz vietas un tautas, tas ir, vēlētāju, pretenzijas pret šo valdību, jo pretējā gadījumā mēs te vien dzīvodami un gaidīdami, ka atbrauc pensionārs no Krāslavas rajona te parunāties pa gaiteņiem, kā te izskanēja, tas nenotiks, viņš nevar atbraukt, viņam ir 40 latu pensija un viņš varbūt vispār grūti pārvietojas.

Es nezinu šo te norobežošanos no vēlētājiem, no tautas, kāpēc jūs tik ļoti vēlaties? Es citādi nevaru izskaidrot, kā tikai aiz parasta slinkuma. Likumprojekti būtu patiešām vieglāk pieņemami un vieglāk izskatāmi, ja mēs būtu materiāli sagatavojušies tam. Tātad izpētījuši gan tautas noskaņu, gan faktisko stāvokli. Cik reizes mēs bezjēdzīgi mainām likumus. Tagad mainīsim par civilās atbildības apdrošināšanu transporta vadītājiem. Mainīsim tāpēc, ka mēs atkal nezinām īsto stāvokli. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret runājumiem, ko Tabūna kungs teica un kurš būtībā neko neizteica.

Vēl gribu teikt, ja jau runā personīgi, tad es varu papildināt personīgi, ka Tabūna kungam ir komplekss. Viņš nezina jautājumu, runā ne par lietu. Čerāns runā par lietu, Tabūnam tas nepatīk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Cienījamais Prezdij! Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums — katra otrā nedēļa Saeimas kārtējās sesijas atvēlama deputātiem, lai tiktos ar vēlētājiem, tās laikā netiek sasauktas Saeimas kārtējās sēdes, es domāju tas ir galīgā pretrunā ar realitāti. Mēs ar savu darbu esam parādījuši to, ka tagad esam spiesti nedēļā trīs reizes sēdes sasaukt. Ja mēs atceļam vēl vienu, tas nozīmē, ka otrajā pusgadā būs jāstrādā katru dienu nedēļā, lai izdarītu to darbu, kas mums ir jādara. Es domāju, cienījamie kolēģi, gribu jūs visus aicināt strādāt pamatīgāk komisijās, strādāt pamatīgāk un godīgāk sēdēs, mazāk tukši runāt, un tā rezultātā es domāju, ka vēlētāji mūs sapratīs. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jirgena kungs. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 24. Papildināt 40.pantu ar otro daļu. Komisija tātad, kā teica Jirgena kungs, šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 34, atturas — 16. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

Nākamais 25. ir deputāta Čerāna priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Kad es paņēmu rokās šos grozījumus Kārtības rullī, es neticēju savām acīm. Vai šo lūgšanu, kas ir kristiešiem svēta, ko ļoti bieži cilvēki pielieto grūtos brīžos dzīvē, arī priekos, bēdās un citos dzīves gadījumos. Vai šādu lūgšanu vajadzētu ielikt likumprojektā? Es tikai varu pateikt īsi. Tā ir viszemiskākā ņirgāšanās par kristiešiem. Es uzsveru: viszemiskākā ņirgāšanās.

Iedomājieties, nākošajā Saeimā būs, piemēram, tādi, kuri vispār netic Dievam un nekam citam. Mums arī ir tādi neticīgie. Nu kā mēs šeit piespiedīsim viņus ar varu, ar likumu šeit lūgt šo lūgšanu? Es ieliktu drīzāk varbūt šeit uz trešo lasījumu varbūt tādus vārdus: "Lai atpestī mūs no ļauna un no tādiem cilvēkiem kā Čerāns un viņa skolotājiem, kas viņu pārstāv." Es negribētu, lai mani pašlaik ieved kārdināšanā, un pateikt, ko es patiešām domāju par tādiem kadriem kā Čerāns. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu Čerāna kungam atgādināt, ka Konstitucionālajā likumā par pilsoņu tiesībām ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka baznīca ir šķirta no valsts. Mēs tomēr pārstāvam šeit valsti, Čerāna kungs, esiet tik laipns un neuzspiediet savu viedokli pārējiem. Ja jūs atceraties, pie mums, Saeimā, ierodas daži deputāti ar čalmām un ar Afganistānas ģenerāļa formām, varbūt viņi ir musulmaņi. Tas ir viens.

Otrs, ko es jums gribu pateikt. Jūs tiešām citām pārliecībām, nu neievērojat viņu cilvēktiesības. Es domāju, ka Eniņš laikam ir dievturis, un kā Eniņa kungs skatīsies uz tādu lietu, ja viņam uzspiež kristīgās reliģijas lūgšanu.

Čerāna kungs, ja jūs tiešām gribat mums visiem piespiest skaitīt pirms sēdes Tēvreizi, man liekas, katrs to var izdarīt individuāli. Pagriezieties un apskatieties pa logu, tur ir Jēkaba katedrāle! Jūs tur variet iet katru rītu kaut 7.00 un lūgties, cik jūs gribiet. Esiet tik laipns, neuzspiediet to pārējiem! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es nedomāju, ka jūs par šo priekšlikumu nobalsosiet, un patiesībā man nav tādu iluzīju, ka to varētu pieņemt. Bet tomēr uzskatu, ka šis ir jautājums, kurš ir mums šeit jādiskutē. Patiesībā es būtu priecīgs, ja to pieņemtu, jo tas ir jautājums par pamatvērtībām, kuras mēs izvirzām un kuras mēs saredzam šajā valstī. Tas ir jautājums par to, ka Latvija tomēr ir piederīga kristīgajai kultūrai un ka Latvija patiesībā ir kristīga valsts.

Ja mēs mācēsim, arī tie, kas mēs esam valsts varā, pacelt savas acis uz Dievu, tad atrisināsies ļoti daudzas problēmas, kas mūsu valstī šobrīd pastāv un kas izriet no tā, ka mūsu valstī un sabiedrībā ir plaši sazēlusi Dieva noliegšana un Dieva nicināšana. Es esmu ļoti priecīgs, ka Grīga kungs šeit, uznākot tribīnē, arī šos asos vārdus veltīja man, jo es saprotu, ka šeit var būt citādi viedokļi, ka šeit mums var būt šī neiecietība pret garīgumu un pret jebkādu mēģinājumu šo garīgumu tomēr kaut vai formas veidā iedzīvināt arī mūsu ikdienā.

Es gribu teikt, ka tā ir ļoti daudzu kristiešu pārliecība, ka, ja mēs Saeimā spētu katru rītu uzsākt ar vienkāršu lūgšanu, tad tādā gadījumā arī tās mūsu tālākās debates, kas būtu par dažādiem likumprojetiem, par dažādiem lēmumiem, tās tomēr būtu mazāk pilnas ar dažādiem strīdiem, tās būtu vairāk ar garīgumu apgarotas, mēs arī redzētu galu galā vienu kopīgu mērķi, kas mums ir, ka mēs gribam uz stipriem gara pamatiem veidot mūsu Latvijas valsti. Es domāju, un tas ir skaidri redzams, ka šobrīd mūsu valstī ir krīze saasinājusies ārkārtīgi dziļi un tā izpaužās pilnīgi visās mūsu sfērās. Es saprotu šeit tos cilvēkus, kas var nākt un teikt, ka valdība ir izdarījusi ļoti daudzas un labas lietas, es domāju, to vērtēs cilvēki galu galā. Bet, ja mēs paskatāmies uz tiem procesiem, kas notiek valstī, tad mēs redzam, ka šeit mums ir ļoti būtiskas lietas, kuras mums pietrūkst. Es piedāvāju no kristīgā redzes viedokļa šo iespēju kaut nedaudz sakārtot šos mūsu varas procesus, ienest iekšā šeit šo garīgumu, ienest iekšā šo vienojošo momentu, jo patiesībā tieši kristīgās vērtības ir tās, kuras var apvienot mūsu tautu un kuras, kā es ceru, arī apvienos mūs. Tāpēc arī necerot uz to, ka šis balsojums būs pozitīvs, es tomēr lūgšu šo balsojumu, lai varbūt, ja tā būs lemts, tad tomēr mēs spētu arī kaut nedaudz pievērsties augstākām vērtībām arī šajā sēžu zālē, arī lēmumu pieņemšanas procesā. Es lūdzu balsojumu par savu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aida Prēdele, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Mīļie kolēģi! Mīļie kristīgie un nekristīgie brāļi un māsas! Lai kā mēs to būtu gribējuši, ar Saeimas Kārtības rulli mūsu garīgo pasauli, mūsu dvēseles sakārtot nevar. Un it īpaši, ja mēs šeit redzam tādu garīgu spekulāciju, kas jau stipri vien robežojas ar Dieva vārda nelietīgu un veltu valkāšanu, ko mums māca 2.bauslis, atgādinādams, ka tas ir viens no lielākajiem grēkiem, kādu var izdarīt arī kristīgs cilvēks, varbūt reizēm neko ļaunu nedomādams, kā es domāju, tas ir noticis šoreiz.

Kas ir lūgšana? (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Čerān, klausies!") Lūgšana, mīļie, ir dziļi personisks pārdzīvojums. Ja nav pārdzīvojuma, ja nav personisku izjūtu, tad tie ir tikai vārdi. Vārdi paši par sevi nav lūgšana. Lūgt var vienmēr. Katram kristīgam cilvēkam, es jums ieteiktu katram lūgt katru brīdi tad, kad šeit viens otrs no mūsu kolēģiem runā aplamības, ļaunumu, kad mēs šeit jūtam gluži sātaniskas neiecietības un ļaunuma straumes. Lūdziet! Lūdziet, un jūsu lūgšana taps uzklausīta!

Kā jau es teicu, lūgšana nav nekāda tāda darbība, ko var ieviest ar likumu. Tas ir dzīves un dvēseles stāvoklis. Tie, kuri ir ticīgi ļaudis, tie mani sapratīs. Ar vienu lūgšanas izrunāšanu šeit būs par maz, kaut mēs visiem piespiestu šeit atnākt un visus piespiestu šos vārdus izrunāt.

Tātad, ja mēs arī pieņemtu šādu priekšlikumu, es tā iedomājos, tad no šī brīža mēs uzņemamies ļoti lielu atbildību katrs par savu dvēseli, par sava biedra un drauga dvēseli, jo tas nozīmē, ka mums ir radikāli jāmaina visa sava garīgā dzīve, un tas ir tikai labi, un uz to mēs varam tikai cits citu aicināt. Vēl jo vairāk, mums ir jāmaina sava uzvedība, savi vārdi, darbi un domas, ko mēs esam ienesuši šajā zālē. Vai mums nevajadzētu sākt ar to. No šīs puses mainīt sevi, savu garīgo pasauli un atrast tur to nišu, kas ir katra sirdī un daudzu sirdīs tukša niša, kas ir domāta lūgšanai, Dieva piesaukšanai, pazemībai Dieva priekšā.

Es nekad neaizmirsīšu kādu brīnišķīgu pareizticīgo priesteri, kura grāmatu es lasīju, kur bija rakstīts, ka Dievs no sātana atsķiras tikai ar vienu vienīgu lietu. Nu domāts - dievišķais no sātaniskā. Arī sātans var Dievu lūgt, arī sātans, kā tas ir rakstīts Svētajos Rakstos, Dievu pielūdz un Svētos Rakstus lasa, bet sātans nekad nespēj būt pazemīgs. Lūk, pazemību mācīties. Pazemību cits cita priekšā, tautas priekšā.

Tātad palasīsim, kas ir rakstīts šajā Kārtības ruļļa papildinājumā: "Katrā darba diena, kad notiek Saeimas sēdes, ir jālūdz šī lūgšana." Man šis teikums arī šķiet ļoti zaimojošs. Mums "Mūsu Tēvs" lūgšana ir jālūdz katru dienu. Un, ja mēs ierakstīsim Saeimas Kārtības rullī, ka tas ir vienu vai divas reizes nedēļā, kā mēs paši sevī varēsim ieskatīties?

Otra lieta, par ko es gribu runāt un ko jūs jau būsit pamanījuši. Šeit kolēģis piedāvā katolisko lūgšanu. Tēvs mūsu... it kā atšķirība ir ļoti maza, un tomēr mēs, protestanti, esam paraduši lūgt - Mūsu tēvs debesīs...

Un trešais. Jau 5. Saeimas pašā sākumā mēs izveidojām nelielu tādu lūgšanu grupu, kas sanāca pirms katrs plenārsēdes, tur bija gan kristīgie demokrāti tā laika, gan arī vairāki deputāti no citām frakcijām, mēs lasījām Svētos Rakstus, mēs pielūdzām Dievu, ne gari, īsi, bet tanī pašā laikā ar pārdzīvojumu. Tiesa, šī grupa izjuka. Tas bija 5. Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Piedodiet, Prēdeles kundze, piecas minūtes...

A.Prēdele.

Vienu minūti vēl lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Atļausim vienu minūti? Lūdzu, turpiniet!

A.Prēdele.

6. Saeimas sākumā, ja jūs atceraties, bija ierosinājums veidot svētbrīdi pirms katras Saeimas plenārsēdes, lai tad tie deputāti, kuri jūtas aicināti, kuri jūt garīgu nepieciešamību pēc Dieva vārda un pēc lūgšanas, varētu sanākt kopā un to darīt. Diemžēl arī šis aicinājums nerada atsauksmi.

Tāpēc mans priekšlikums ir šo Kārtības rulli papildinat gan ar tādu priekšlikumu, ka tiem, kuri vēlas, un tiem, kuri to grib, Saeimā ir kapella, pirms katras plenārsēdes sanākt kopā kapellā, ne piespiedu kārtā, bet brīvprātīgi, un tur noturēt svētbrīdi. To varētu darīt dažādu konfesiju garīdznieki, to varētu darīt arī mēs paši deputāti, un es domāju, ka tas būtu gan kristīgāk, gan patiesāk, gan arī patiesāk pret 2. bausli, ko, es baidos, pārkāpsim, ja nobalsosim par šo priekšlikumu. Tātad es esmu par lūgšanu, es esmu par Dieva vārdu, es esmu par svētbrīdi, bet par brīvprātīgu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš, Reformu un Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Kristieši un neticīgie! Es esmu spiests atbildēt, ka es tomēr neesmu dievturis, kaut arī es viņiem simpatizēju, es vispār ļoti demokrātiski tagad izturos pret katru reliģiju, un ja komunistu laikos bija mana pārliecība... komunistu laikos bija šķirta Baznīca no valsts, un tur bija pat varbūt savs labums, ka par mācītāju un uz baznīcu gāja tikai tas, kas bija stingri ticīgs. Tagad kaut kādā mērā šajā virzienā ticība ir pat sašķobījusies. Bet ne par to.

Es, galvenais, gribu runāt un ļoti draudzīgi aicināt Kārli Čerānu, lai viņš ieklausītos un vislabākajā gadījumā noņemtu šo savu priekšlikumu, jo es gribu paturpināt Aidas Prēdeles teikto ar tīri praktiskiem priekšlikumiem. Nu kā tad, Kārli, tas izskatīsies.... kā tu to uztversi, ka skaidrs, ka šeit ir pietiekami daudz neticīgo, ir citu ticību... Nu par to jau tika sacīts, ka mēs nevaram spiest ebrejiem lūgt tai vai citai ticībai, bet neticīgie tak ņirgāsies tajā pašā brīdī. Kas tad... kāda tur iznāks koncentrēšanās? Un šis priekšlikums Kārlim ar viņa draugiem, ticības biedriem... sarunājiet, apstaigājiet un atnāciet trīs minūtes ātrāk pirms Saeimas sākuma šeit pat, pat ne uz kapellu šajā brīdī, un koncentrējieties un tiešām ar vislielāko labestību lūdziet, lai tas darbs izdodas. Un kāpēc gan nevar lūgt arī pats sevī kaut vai tajā sēdes laikā, kad ir bijuši tādi brīži? Nu es atzīšos, ka ļoti, ļoti tādā kritiskā brīdī, tā man ir licies, te Latvijai kad ir izsķīrušies likteņi, es to esmu darījis pats iekš sevis, norobežojoties sevī, un koncentrējies tikai uz vienu - uz lielo radītāju. Un ja komunistu laikos mācīja ateismā tā, ka viens no Dieva noliegšanas pierādījumiem ir tas, ka, lūk, cik daudz ir ticību, un tur ir bez kristiešiem vēl vesela virkne ticību, tad man tas atkal ir tiešs pierādījums, un šodien es saku, ka ir radītājs. Kaut arī musulmaņi... viņi lūdz, un arī musulmaņu Korāns... tur absolūti viss ir pareizi, tikai kā cilvēki to izpilda, kā cilvēki pieņem, un es domāju, ka šeit šāds izpildījums arī būtu kļūda. Ļoti daudz kļūdu ir arī pašos, nu, pat varētu teikt, mācītājos un tā. Ne visi dzīvo... Es, protams, esmu grēcīgāks daudz par visiem, te nav runa par to, bet šī būtu tiešām kļūda un es domāju, ka Kārlim Čerānam vajadzētu pārdomāt un... lūdziet, jūs varat vienoties, kurā minūtē, kaut vai sēdes laikā, ja ir atbildīgs brīdis, Kārlis ar saviem ticības brāļiem var tajā stundā vai minūtē kaut vai sēdes laikā, lūdzu, koncentrējieties... Nu tāds ir mans priekšlikums Kārlim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es uztveru Dievu filozofiski un varu šoreiz objektīvi no malas vērtēt šo te priekšlikumu. Vispirms atgādināšu, ko vecākā paaudze zina, ka pirms kara katrā skolā katru dienu iesāka ar lūgšanu. (Starpsauciens: "Te jau nav skola!") Un tur bija gan baptisti, gan pareizticīgie, gan dievturi, gan vispār neticīgie. Un nekāda kaite nenotika, kaut gan mēs tagad likumos velkam tādu normu iekšā, ka nedrīkst bērniem uzspiest un ka vajag konfesijas jau dalīt skolās. Nu galu galu, ja mēs sākam - dod mums vienprātību, tēvs - tad mēs lūdzam dievu, kas ir visām konfesijām galu galā viens.

Un ja mēs gribam painteresēties, kā uztver normāls dievturis, normāls baptists, normāls jebkuras konfesijas pārstāvis, tad viņš tieši tā uztvers, ka lūgšana ir griešanās pie augstākās varas. Un šī lūgšana nekad nav nevienam kaitējusi. Un es atceros tos pirmās klases rītus... pirmo klašu rītus arī vācu laikā, kad patiešām kļuva labāk ap sirdi pēc tādas rīta lūgšanas.

Mums, manuprāt, sirds ir ļoti smaga un liekulības ir daudz, un šāda vēršanās pie sirdsapziņas, var teikt, tās kosmiskās sirdsapziņas, gaužām noderētu. Un kāda formā viņa ir uztverta, par to nu nevajadzētu strīdēties, jo tiešām kristīgā ticība ir aptvērusi varbūt vislabāk šo te lūgšanas principu.

Un te par izskanējušo Dieva vārda zaimošanu es nekādi nevar piekrist. Drīzāk zaimošana ir tāda, kā Prēdeles kundze teica - es esmu par lūgšanu no rīta un tomēr tagad balsos pret. Lūk, tā ir liekulība! Es citu liekulību nezinu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti, ļoti lūdzu un aicinu izbeigt šīs diskusijas un gribu atgādināt deputātiem, arī Prēdeles kundzei, kurai es zināmā mērā piekrītu, ka otrajā stāvā pēdējā zālītē, tur aiz viesu zāles, atrodas krucifikss, kuru ir svētījuši visu mūsu piecu lielāko konfesiju pārstāvji, un es tikai gribētu lūgt Prezidiju, lai vienmēr būtu durvis uz šo telpu vaļā un jebkruš kristietis var aiziet un lūgt pie šī krucifiksa, un tas ir iespējams.

Cienījamais Čerāna kungs, cienījamie frakcijas "Latvijai" pārstāvji! Nu mēs taču esam brīva valsts, ļausim mums visiem būt brīviem cilvēkiem un katram paust savus uzskatus un savu attieksmi pret reliģiju, un es vēlreiz atkārtoju — šī iespēja Saeimā šobrīd ir un nevajadzētu par to vairāk diskutēt. Ko gan, piemēram, iepriekšējā Saeimā aktīvas kristīgas reliģijas pretinieks Tupešu Jānis, kurš ir dievturis, šajā gadījumā darītu? Kā viņš justos? Respektēsim visus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es domāju, ka šis jautājums ir izvirzīts, lai panāktu vienošanos, vienotību, mūsu kopēju lūgšanu. Bet redziet, pie kā šis priekšlikums ir novedis! Jau šeit apspriešanā vien izvirzās dažādi viedokļi, un ir novests pat līdz tam, ka viens otru mēs sākam apsūdzēt Dieva zaimošanā. Tad acīmredzot šis priekšlikums nav labs, un tā realizēšana var ievest vēl nopietnākas domstarpības mūsu vidū. Pie tam, mums tiešām ir dažādas konfesijas, ir dažādas ticības, un to skaits vēl vairojas. Un vēl ir arī mums zināma daļa, es nekad neesmu skaitījis un nekur mēs to nezinām, bet ir arī tādi, kas nepieder ne pie vienas ticības. Kā mēs varam uzspiest viņiem piedalīties šajā lūgšanā, šajā kopējā lūgšanā, ja viņi tai netic? Vai tā nav vardarbība... vai tā nav cilvēktiesību pārkāpšana, vai tā nav pat Dieva baušļu pārkāpšana, un ja kādam šo uzspiež ar citu... pat šis teksts, ko te piedāvā Čerāna kungs, tas nav pieņemams visām konfesijām. Piemēram, es piederu pie luterāņiem, un man... un es nekad neesmu skaitījis šādu tekstu: te nav tikai vārdu kārtība, bet te ir pazudušas beigas no Tēvreizes: jo tev pieder tā valstība, spēks un gods — tas te ir izsvītrots. Nezinu, kāpēc.

Tātad kur tas var novest? Mums tagad parādās jaunas ticības, kurām varbūt arī šis nav pieņemams, un ne par velti mūsu šobrīd spēkā esošajā likumā — Konstitucionālajā likumā par cilvēku un pilsoņu tiesībām un pienākumiem — ir norādīts, ka Baznīca ir šķirta no valsts. Tātad kā mēs šeit valsts iestādē varam uzspiest kādam skaitīt to lūgšanu, kas patīk Čerāna kungam, bet kas varbūt nav pieņemama citiem? Es domāju, ka tas ir arī mūsu konstitucionālā likuma pārkāpums. Es domāju, ka tā ir katra sirdsapziņas lieta — kā viņš lūdz, kad viņš lūdz un vai viņš vispār lūdz.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes kalpi, tauta! Mēs esam gandrīz jau sešdesmit gadus dzīvojuši valstī, kur Dievs ir gandrīz proklamēts kā pazudis, un Kārļa Čerāna doma ir ļoti vērtīga, ka mums vajadzētu atminēt, ka mēs esam tikai niecīgi cilvēki, ka pēc mums būs citi, bet ka mēs paši aiziesim kapā. Un paliks tikai mūsu darbs. Tā nauda, ko mēs būsim aizsūtījuši uz Mauru salām, aizies citur.

Bija arī daži citi prātīgi vārdi. Ka, ja mēs kaut ko tamlīdzīgu darītu, mēs saskaņotu mūsu gribu. Veiksmīgās japāņu firmās katru rītu visi strādnieki paceļas kājās un nodzied savu firmas dziesmu un tad, saprazdami, ko viņi mēģina veikt, iet uz priekšu. Jautājums varbūt ir, ka mēs gribētu saskaņot mūsu kopējo gribu, kādus vārdus mēs gribētu lietot? Varētu būt kaut kas tamlīdzīgs, lai Dievs apgaismo mūsu prātus, rāda mums ceļu, liek mums kalpot tikai tautai un ne citiem, un neatļaut mums nogurt. Ka es izprotu varbūt to domu, ka izteikt to, ko nejūtu, ka tas būtu nepareizi, un varbūt es gribētu nākt ar priekšlikumu, ka mēs varētu lūgt, lai vadošās frakcijas katrs uzraksta savu kopējo lūgumu. Es izprotu, ka ar balsu vairākumu mūsu rīta lūgšana būtu, lai mēs būtu uzticīgi mūsu finanasētājiem un nerīkoties tautas labā, bet viņu labā. Un kas pateiktu, par ko liela daļa, visi, kas Sadarbības padomē sēž, tas viņiem ir vissvarīgākais. Dievs, dod mums būt uzticīgiem naudai, ko mēs varam no mūsu tautas izzagt, un zagsim kopā miermīlīgi, viens ar otru nestrīdēsimies. Paņemsim un muļķosim tautu.

Redz, es domāju, ka varētu izveidot vienu komisiju, kas lūgtu katram no mums izteikt to īso lūgšanu, ko mēs gribētu dalīt ar saviem kolēģiem Saeimā, lai mums būtu patiešām noskaņojums ķerties klāt pie darba. Varētu mēs varbūt nolemt, ka mēs loterijas kārtībā atļausim deputātam nākt uz tribīni un divas minūtes noskaitīt to kopējo lūgšanu. Un tad mēs redzēsim, vai Grīnblata kungs atnāks un runās par tautas labklājību jeb par Sadarbības padomes vienotību, vai par ko mēs katrs, kas ir mums tas svarīgākais. Es domāju, ka tautai būtu jāzina, kam mēs kalpojam. Vai mēs kalpojam pasaulei, kalpojam pret ļaunumu, kalpojam par to, ko kristīgā pasaule saprot, kas ir labs un pareizs. Mēs esam ar mieru upurēt no sevis. Bet mēs šeit darām tieši pretēji — mēs savācam priekš sevis un saviem draugiem.

Es aicināšu jūs balsot par Kārļa Čerāna priekšlikumu. Es gan domāju, ka trešajā lasījumā būtu vērts, ka ikkatrs no mums padomātu, vai frakcijas mērogā vai atsevišķā mērogā, kā mēs dosim to kopējo noskaņojumu, ko Japānā firmas dziesma dod. Varētu jau būt, ka mums vajadzētu tikai klusumu bez pompa un ceremonijas, noskaitīt "Dievs svētī Latviju" pirmo pantu, un ķerties pie darba. Bet es zinu, ka lielākā daļa no mums "Dievs, svētī Latviju!" ir parādes valoda, ka īstā valoda šeit, Saeimā, ir: Dievs dod mums to vienprātību un drosmi to tautu apzagt, un lai viens par otru neklačotu, mānīt visus, lai mēs kļūtu bagāti. Es lūdzu jūs balsot par Kārļa Čerāna priekšlikumu un strādāt pie tā, ko mēs gribētu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Paldies par šo sarunu, un ne uz ko citu es patiesībā daudz arī necerēju. Un varbūt tāpēc, ka es šeit debatēs saņēmu šo atbalstu no citiem deputātiem, es tomēr lūgšu nobalsot par šo priekšlikumu. Bet tāda ir šī garīgā situācija šodien, ka Dieva vārdu dzirdēt un klausīties, un piedalīties arī lūgšanā, tas daudziem šķiet nepareizi, ka tas mums būtu jādara arī kā valsts varas pārstāvjiem. Kaut arī es tomēr domāju, ka lielākā daļa no deputātiem neiebilst pret to, ja viņiem nāktos piedalīties kādā dievkalpojumā vai arī pat labprāt aiziet uz šo dievkalpojumu, ja tāda iespēja un piemērots gadījums būtu.

Es tikai domāju, ka arī katra mūsu plenārsēde varētu būt tāds piemērots gadījums, kad mēs šeit uzaicinām arī kādu kristīgās konfesijas pārstāvi, kas mums varētu šo lūgšanu novadīt. Un tas, ko es gribu pateikt pilnīgi skaidri, tas ir tas, ka mēs nevaram šķirt Baznīcu no valsts, jo Baznīcai un valstij ir kopēji mērķi. Bez Baznīcas un bez Dieva valsts nevarēs nākotnē pastāvēt, uzplaukt. Un šī nākotne valstī nepienāks. Jo valsts, kura noliedz Dievu, šādai valstij nebūs nākotne. Un mēs varam lūgt respektēt arī visus cilvēkus, kas nav kristieši. Mēs tomēr varam lūgt viņus respektēt šo mūsu valsts pamatticību — kristīgo ticību. Mēs esam brīva valsts, bet mēs nevaram būt valsts, kas ir brīva no Dieva.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim, vai var noteikt cilvēka ticību ar balsošanu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 24, atturas — 27. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

(TB/LNNK). 26.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 50.pantu jaunā redakcijā, kas precizē valsts valodas lietošanu Saeimā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

27.priekšlikums — arī deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt 51.panta otrās daļas otro teikumu. Šis priekšlikums ir saistīts ar vairākiem citiem priekšlikumiem, kas būs vēlāk pie 119. un 120.panta. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens.

Līdzīgi ir arī 28.priekšlikumā — deputāta Bišera priekšlikums, ko Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens.

Juridiskā komisija izsaka 29.priekšlikumu — izslēgt 56.panta otrās daļas 5.punktu arī šajā pašā saistībā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens.

30.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums, ko Juridiskā komisija atbalsta daļēji un izsaka 31.priekšlikumā, tas ir, papildināt Kārtības rulli ar jaunu 57.pantu, precizējot to, kam ir tiesības runāt Saeimas sēdēs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 30. un 31.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens.

32.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums — papildināt 58.pantu ar otro daļu, kas precizē, kas var būt Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts!

A.Jirgens.

33.priekšlikums — frakcijas "Latvijai" priekšlikums — likumprojekta 3.pantā, tas ir likuma 64.panta redakcijā — palielināt runas laika ilgumu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, un, veicot šo balsojumu, es lūdzu jūs paturēt prātā to, ka, nosakot debašu laiku ar likumu tikai piecu minūšu ilgumā, tomēr mēs varam nonākt tādā nepatīkamā situācijā, ka ir tādi būtiski jautājumi, kurus mēs nevaram paspēt šajās piecās minūtēs izdebatēt. Un, protams, var deputāts šeit no tribīnes šo savu pārliecību paust piecās minūtēs. Tur nebūtu īpašas problēmas, bet tajā gadījumā, ja ir jāpauž arī kādi argumenti, kas šo pārliecību pamato, un tad ar šīm piecām minūtēm var būt par maz. Es ļoti ceru, ka mēs tomēr izšķirsimies par to, lai mums šeit, Saeimā, paliktu iespējas arī argumentētām debatēm, nevis tikai lozungiem, kuri tiek pateikti no vienas un no otras puses, un patiesībā nopietna diskusija ar argumentiem šeit nemaz neiznāk pretējā gadījumā.

Es lūdzu atstāt vismaz šīs septiņas minūtes, arī apspriežot likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā par katru no šiem priekšlikumiem, tas tomēr ir nedaudz vairāk. Un, protams, mēs katrā reizē varam pieņemt šo atsevišķo lēmumu, ka šajā dienā mēs nevaram atļauties šīs septiņas minūtes un runāsim piecas tādā gadījumā. Bet tomēr nebūtu pareizi tagad Kārtības rullī ielikt uz priekšu uz visiem laikiem to nostiprināt stabili, ka tagad šis runas laiks mums būs šīs piecas minūtes tikai.

Es saprotu, ka šeit ir cilvēki, kuriem varētu nepatikt tās norises, kuras notiek šajā Saeimā, bet mēs jau nerakstām šo Saeimas Kārtības rulli tikai šai Saeimai, un tāpēc arī tiem cilvēkiem, kam ir zināmi iebildumi pret to, kas notiek šajā Saeimā, es arī tos cilvēkus aicinātu tomēr šo likumu neveidot tādu, kas ierobežo konstruktīva dialoga iespējas. Tas ir tas pamats, ko mums arī vajadzētu šeit saglabāt, lai šīs mūsu diskusijas, lai nebūtu tikai populistisku saukļu līmenī, bez nopietnas argumentācijas, bet arī lai šī argumentācija varētu tikt uzklausīta. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es lūdzu tomēr rūpīgi pastudēt manu priekšlikumu, kurā es centos ietvert vienotu runas laiku visos gadījumos, lai mums jautājumi par šo runas ilgumu neatkārtotos dažādos pantos un dažādās vietās un nebūtu ļoti dažādi diferencēti, kur būtu ļoti grūti orientēties, cik katrā gadījumā būtu iespējams runāt.

Otrkārt es arī uzskatu, ka, apsverot svarīgus likumprojektus pirmajā lasījumā, tas ir, konceptuālajā lasījumā, piecas minūtes var būt par maz. Un es uzskatu, ka pirmajā lasījumā, kas ir konceptuāls, kad jāskata ne viens atsevišķs pants, bet vesels svarīgs likumprojekts, jāizvērtē kopumā, būtu jāsaglabā šis vispārējais — 15 minūšu runas laiks, kas mums ir šobrīd. Protams, atsevišķos gadījumos, kā tas ir līdz šim, Saeima var arī to saīsināt, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams. Bet pārējos gadījumos, apsverot atsevišķus labojumus par kādu pantu, tad pilnīgi pietiktu piecas minūtes tālākos lasījumos, jo mēs esam pārliecinājušies pēdējā laikā, ka parasti ar to pietiek. Tāpēc es lūdzu tomēr apsvērt manu priekšlikumu un nobalsot to!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man nav iebildumu pret deputāta Bišera priekšlikumu, bet es aicinātu arī šajā gadījumā, ja mēs atbalstām deputāta Bišera priekšlikumu, pirms tam atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kurš var papildināt deputāta Bišera priekšlikumu. Šie priekšlikumi viens otru neizslēdz, un tāpēc es aicinātu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu vispirms, un pēc tam, ja šāds balsojums notiktu un Saeima atbalstītu arī deputāta Bišera priekšlikumu, manuprāt, tas būtu tikai labi.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Alfreds Čepānis.

A.Čepānis

(DPS). Godātie kolēģi! Mēģināšu runāt maksimāli īsi. Es ļoti atbalstītu runas laiku noteikt vēl īsāku, nekā to ir ierosinājuši tie deputāti, kuri to ir izdarījuši, un ka mēs apspriežam otrajā lasījumā, ko ir akceptējusi Juridiskā komisija. Es vienmēr esmu bijis pārliecināts par to, ka, ja cilvēkam ir ko teikt, tad viņš to var pateikt piecu minūšu laikā, bet, ja viņam nav ko teikt, tad viņš to arī stundas laikā nepateiks. Tas ir pirmais arguments, un par to visi mēs, kolēģi, šeit jau esam pārliecinājušies.

Otrs, Bišera kungs minēja argumentu, ka, apspriežot konceptuāli jautājumus vienas 15 minūtes vai 10, vai 5, būtu par maz un vajadzētu runas laiku pagarināt. Kolēģi, domāju, ka nav tā, un nav tādēļ, ka pagājušajā ceturtdienā mēs apspriedām veselu stundu vienu absolūti niecīgu, nevajadzīgu jautājumu, un tad, kad bija apspriežams jautājums par Satversmes veselu nodaļu — par cilvēktiesībām, neviens nenāca runāt debatēs, vai tad tas nebija svarīgs jautājums? Tādēļ es esmu par to, ka runas laiku ir jānosaka pēc iespējas īsāku.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es arī atbalstu visur, kur ir iespējams, samazināt uzstāšanās laiku šeit. Tāpat būs biežas uzstāšanās, tāpat nāksim tie, kas atradīs par vajadzīgu šeit nākt, un to noteiks mūsu Kārtības rullis, un, ja kāds Kārtības ruļļa ietvaros šeit uzstājas, nu, tad vai viņš patīk vai nepatīk, tas ir pavisam cits jautājums. Bet šeit Saeimas sēde ir faktiski izstrādāto projektu noslīpēšana, un tas jau ir tas pamats. Un tāpēc šeit tribīne ir domāta punktu pielikšanai dažādiem dokumentiem, nevis referātu lasīšanai. Ir diezgan nožēlojami skatīties, ka daudzi kolēģi te uzstājas ar iepriekšējos vakaros vai naktīs sacerētiem garu gariem referātiem, pēc tam, kad runas laiku mēs šeit saīsinām, tad ir šausmīga neapmierinātība, nāk ar to pašu papīru tribīnē un stostīdamies kaut ko gramstās starp rindām. Tas tikai liecina, ka šim cilvēkam nav nopietna attieksme pret jautājumu, bet viņam ir vēlēšanās šeit uzstājoties nolasīt kaut kādu lekciju. Un tāpēc es pilnībā atbalstu, pirmkārt, mēs arī ietaupam līdzekļus ar to. Otrkārt, mēs tomēr pieradināsim citus un sevi savas domas pateikt skaidri un gaiši ļoti īsi dažos teikumos. Jebkuru domu, pat vispilnīgāko, var pateikt dažos teikumos, nevajag tāpēc lasīt garas un plašas lekcijas šeit. Tā ka es ļoti aicinātu, cienītie kolēģi, tas nāks visiem mums par labu. Kur var, tur saīsināt šo te uzstāšanās laiku jebkuram, sākot no valsts visaugstākās amatpersonas, beidzot ar jebkuru runātāju, kam šeit ir tiesības uzstāties.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es domāju, ka piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi — tas ir optimāli, un vajadzētu pieņemt tādu likumu, ka mēs visi vienmēr zinātu, un tad, ja vajadzētu pagarināt, tad varētu atsevišķi balsot, lai visi cilvēki sagatavojas uz tām piecām minūtēm, un piecās minūtēs var daudz ko pateikt. Un tāpat es domāju, ka Ministru kabineta pārstāvim 40 minūtes pirmā reizē jau arī ir par daudz, un to vajadzētu tomēr nākošās reizēs ierosināt — maksimumu pusstundu pirmā reizē vai 15 minūtes, lai arī izsakās īsāk un konkrētāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu uzreiz atbalstīt Bišera kunga priekšlikumu, jo man šodien šķiet, ka tie, kas norāda uz debašu nevajadzību Saeimā, darbojas šodienas īsa laika perioda interesēs un arī domādami par to, ka paši nevar pietiekami daudz pateikt, lai tiem citiem nedotu iespēju. Mēs esam aizmirsuši vienu elementāru lietu, ka debates ir viena no parlamenta darbības formām. Mēs esam iedomājušies, ka parlamenta darbības forma ir tikai pogu spiešana un likumu pieņemšana. Tieši koncepciju cīņa likumprojekta pirmajā lasījumā ir galvenais, kas būtu jādara šeit, lai pēc tam nebūtu vairs jātaisnojas citu priekšā, kāpēc tu esi tā vai savādāk balsojis un šeit paziņot par tukšo runāšanu vai ne tukšo runāšanu, ļausim to vērtēt cilvēkiem, kad viņi ievēlē deputātus.

Arī šeit zālē tagad uzmetīsimies par tiesnešiem viens otram, un tad jau varbūt vispārībā nevajag runāt vairāk ne par vienu, spiedīsim tikai pogas un lielīsimies, cik daudz likumprojektu esam pieņēmuši. Nekur pasaulē parlamenti nelepojas ar milzīgu daudzumu likumprojektu, ko ir pieņēmuši un kurus pēc tam sāk labot. Un varbūt tieši tā labošana ir tāpēc, ka mēs nerunājam, nespriežam, nevērtējam, neuzklausām, bet tikai pildam norādījumus, kas ir doti frakciju sēdēs vai kaut kur citur.

Tāpēc, augsti godātie kolēģi, tad, kad jūs šodien par to balsosiet tūlīt, tad domājiet nevis par sevi šeit, bet par parlamentu kā demokrātijas formu valstī. Nevis par to, vai tur neļaut Čerāna kungam Tēvreizi skaitīt vai kaut ko citu, bet par to, ka jūsu vietā nāks nākamie politiķi, ka parlaments neesam mēs, kas šeit šobrīd sēž, ka var būt arī cita situācija. Un vēlreiz gribu jums atgādināt, ka debates ir parlamentārās darbības forma, un jūs esat pietiekami daudz bijuši dažādās valstīs un redzējuši parlamentus. Redzējuši, kā tur notiek debates, tad jo vecāka ir demokrātija, jo garākas ir debates Saeimā par konkrēto jautājumu, tās var arī deputātam ilgt līdz stundai, šīs runas, tāpēc šeit šādā veidā nosakot, manuprāt, mēs sev izrakstām nabadzības apliecību un es aicinātu deputātus balsot par Bišera kunga priekšlikumu, kāds tas ir izteikts šajā redakcijā, līdz ar to arī saglabājot parlamentam pašam iespējas kādā brīdī rīkoties savādāk un saīsināt debates vai arī noteikt citu laiku.

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LLNRP, LZP)). Augsti godātie deputāti! Nu, es arī visumā 90 un vairāk procentu gadījumos piekristu Čepāņa kungam, ka tās debates vajadzētu vēl īsākas, tās nu gan tikai vairs nesauktos debates, bet izteikumi, vienkārši secinājums tikai, un man vairāk jāpiekrīt ir Ilgas Kreituses teiktajam. Redziet, tad, kad pieņēma un pastāvēja 15 minūtes debates un tas līdzinās apmēram vidējam pasaules parlamentos, un ir arī vēl vairāk atļauts debatēt un runāt, vai te nav atkal tas teiciens — uz visādiem likumiem un darbībām mēs bieži vien sakām, ka mēs no viena grāvja braucam otrā grāvī, ka no 15 minūtēm mēs pārlecam uz piecām, jo saīsināt mēs varam tās debates katru reizi, bet nav vēl dzirdēts tā, ka mēs pieņemam, ka mums bija tik un tik, tagad pagarināsim, nopietna runa un nu mēs piecu minūšu vietā drīkstēsim runāt deviņas minūtes.

Lūk, es pilnībā tieši Bišera priekšlikumu atbalstītu, ja būtu tāda iestrāde, kad deputāts lūdz, kad ir nopietnu argumentu un secinājumu virkne, ka viņš lūdz drusku vairāk — tur astoņas vai desmit minūtes. Un ir tādi gadījumi otrajā lasījumā, pēc pirmā, ka izdebatēts ir likumprojekts tikai kopumā, otrajā lasījumā nāk arī ļoti nopietni atsevišķi priekšlikumi no deputātiem, kur katrs priekšlikums tomēr ir nopietnas problēmas vērts, un sacīt, ka nav par atsevišķiem priekšlikumiem ko runāt, ko virknēt vairākus argumentus, tos pamatot ar secinājumiem, nu, vienkārši nevarēs... Nu te ir arī zinātnieki un saprot, ka nopietnas lietas tomēr arī nevar izteikt tajās piecās minūtēs, un nav arī katrs deputāts ģēnijs, kas ievēlēts, kas varētu tajās piecās minūtēs pateikt. Tā ka es domāju, ka ir ko padomāt, vai mēs uzreiz trīskārši saīsinām, it īpaši par otro lasījumu. Man liekas, ka es palikšu pie Čerāna kunga priekšlikuma, atbalstīt, bet būtu labi, ja mēs varētu citreiz, ka deputāts saka un lūdz, man lūdzu tās desmit minūtes, viņam iedot, tad varam pāriet vēl uz četrām un tā... Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izvērtējot šos priekšlikumus, ir jāņem vērā vairāki argumenti. Pirmkārt, manuprāt, nekvalitatīva deputātu sastāva dēļ nevar mainīt Kārtības rulli, nosakot ļoti īsu uzstāšanās laiku. Man jāizsaka zināmā mērā pateicība mūsu biežajam sēdes vadītājam Čepāņa kungam, kurš jau dažas reizes, pirmo reizi Latvijas parlamenta vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā, ir pārtraucis runātāju tādos gadījumos, kad viņš nerunā par lietu. Manuprāt, tas ir jāpielieto vēl biežāk, un arī viņa vietniekiem, kas dažreiz vada sēdi. Bet samazināt apspriežamās runas laiku, es domāju, tas nav lietderīgi.

Ļoti daudzi deputāti ir pieraduši runāt par visu ko, par sevi, par saviem vectētiņiem, vecmāmiņām un bērniem, un nerunā par lietas būtību. Arī likumprojekti ir dažādi. Ir likumprojekti, kur pietiek ar īsu apspriešanu, un ir likumprojekti, kur nepieciešama gara sagatavota uzstāšanās. Priekš tam katram deputātam ir palīgi, priekš tam katram deputātam ir tiesības izmantot savas attiecīgās komisijas vai frakcijas konsultantus, runām būtu jābūt argumentētām, pilnām ar faktiem, ar pamatojumiem, pamatojumam jābalstās arī uz vēlētāju domām. Un, piemēram, ja mēs gatavojam tagad ārkārtas sēdi par lauksaimniecības attīstības jautājumiem, kas notiks tuvākajās dienās, tad es domāju, ka šeit nevienus kārtīgi sagatavotus argumentus nevar izteikt piecās minūtēs. Un, no šī viedokļa vadoties, es ierosinu atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu. Es satraucos jau tad par šo priekšlikumu, to viņu ierosināja pirmajā lasījumā, un man likās, ka tas noteikti ir tieši šis priekšlikums, ir jāizlabo un ir jāatstāj tāda pati kārtība, kāda faktiski bija līdz šim un ir arī vēl šobrīd, kamēr mēs šo likumu neesam nobalsojuši trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, jo šeit jau daži runātāji norādīja uz to, ja mēs varmācīgi par visu varu saīsinām runāšanas laiku, tas nozīmē, ka mēs esam orientējušies uz tukšajiem runātājiem, kas nāk un bezgalīgi runā par visu ko. Un tā tas nedrīkstētu būt. Un tāpēc... tas arī skar demokrātijas principus, lai vēlētāji rēķinās ar to, ko vēlētājs grib redzēt Saeimā, lai viņš iepriekš to vērtē, un nevis šeit mēs tagad nojauksim parlamenta iespēju tikai tāpēc, ka daži runātāji runā par visu ko ik brīdi. Ļoti svarīgi, kolēģi, ir tas, ka ar runāšanas laika samazināšanu faktiski pozīcija, kurā arī es esmu, mēs it kā ierobežojam opozīcijas iespējas, tas atkal runā pretī demokrātijas principiem. Un tajā pašā laikā sabiedrībā netiek skaidrota šī situācija, ko es šeit jums tagad pieminu un ko arī daži iepriekšējie runātāji pieminēja. Un tāpēc sabiedrībā tiek ieskandināts, ka šeit ir tukša runāšana. Mums ir ļoti daudz nopietnu runu, un tieši konkrētu likumprojektu, konkrētu pantu sakarā, un tās ir diskutējamas lietas. Un tāpēc ik brīdi mums vajag to uzsvērt arī sabiedrībā, tur, kur mēs parādāmies dzīvā veidā vai arī no šejienes, lai sabiedrība pati ieklausās un visu parlamentu nevērtē citādi kā tukšu runāšanu. Ja jau mēs iesim uz tādu ceļu — šo lēto risinājumu, tad jau mēs saīsināsim pamazām vēl un vēl, un beigās jau tas nebūs vairs parlaments, un nekādas jēgas nebūs. Šeit jārod iespēja izteikt savas domas, argumentēt.

Konkrētajā gadījumā es atbalstu Bišera kunga priekšlikumu. Es tikai nezinu, vai tur īsti lietots tas "ja ir nepieciešams, prasīt runas pagarinājumu". Ja tas tur tā iekšā būtu, ja tas ir nepieciešams, tādas tiesības būtu. Tā ka mums jāmeklē šīs iespējas — pašregulēšanās iespējas, ja mēs sevi gribam saukt par demokrātisku parlamentu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es negribu atkārtot to, ko pateica Ilga Kreituse pilnīgi precīzi par parlamenta uzdevumiem un parlamenta būtību. Es gribētu aicināt atbalstīt deputāta Bišera izsvērtos, sakārtotos, normālos priekšlikumus, kas konceptuāliem balsojumiem atstāj debatēm laiku 15 minūtes, un, runājot par atsevišķiem punktiem šajā likumā, tad deputāts var kāpt tribīnē pie viena bieza likumprojekta vismaz 400 reižu, ja tik daudz ir priekšlikumu, es domāju, ka ar piecām minūtēm pietiek, lai pamatotu savu viedokli.

Vienīgi es gribu lūgt, lai mēs neaizraujamies ar visa saīsināšanu, ar it kā kapeiku skaitīšanu, jo beigu beigās no vairākuma runām man sāk likties vai man sāk šķist, un es domāju, ka daudziem sabiedrībā sākt likties, ka parlaments kā valsts pārvaldes forma pēc būtības nav vajadzīgs. Varētu partijas deleģēt pa vienam pārstāvim trijos lasījumos bez runāšanas, vienoties par vienas vai otras normas izskatu vai tamlīdzīgi, vai arī mēs varētu atrast latviešu tautai kādu vadoni, kas bez parlamenta izveido izpildvaru, kas arī pieņem likumus, un viens likums šādā veidā ir labs pieņemts, ja nemaldos, tas ir tas mūsu slavenais 1937.gada Civillikums, kam gan kādreiz bija nosaukums — Kārļa Ulmaņa Civillikums. Redziet, cik Latvija zēla un plauka, parlamenta nebija, tautas nauda netika lieki tērēta. Neviens masu medijs neskaitīja minūtes un sekundes, cik, teiksim, Valdmaņa kungs ir iztērējis nodokļu maksātāju naudu, runājot tribīnē par jautājumu, kas patiesībā tajā mirklī nemaz nav dienas kārtībā. Tā ka nenovedīsim paša parlamenta būtību līdz farsam, nepadarīsim šo ļoti svarīgo institūtu par farsu un neuzsvērsim tā nevajadzību. Es pat brīnos, ka neviens nav iesniedzis priekšlikumu, ka runām vispār nav jābūt. Ziņotājs lasa un deputāti balso, nu ko tur runāt! Ministru kabinets ir uzrakstījis likumprojektu pirmajam lasījumam, deputāti iesnieguši vienu, otru, trešo priekšlikumu, deputātu pienākumi tad būtu divi — nospiest pogu un saņemt algu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Noklausoties kolēģa Leiškalna kungu, es domāju, cik tālu mūsu sistēma var novest demokrātiju. Kādēļ es to gribu norādīt, Leiškalna kungs, jūsu partija, "Saimnieks" savā laikā un "Tēvzeme" cienījamā "mēslu tēva" vadībā parakstīja vienošanos, ka opozīcijas viedoklis Saeimā netiek ievērots.

Piedodiet, jūs paši esat radījuši to, ka opozīcijai paliek vienīgā iespēja kaut kā aizstāvēt savu viedokli caur uzstāšanos, caur runu, caur apelāciju, kādēļ arī kolēģi no "Latvijai" bieži vien aktīvi uzstājas, tādēļ, ka, piedodiet, ir zināms, ka likumprojekts tālāku virzību negūs, tad iemācieties, Leiškalna kungs, lielie un varenie, demokrātiju! Uzklausiet opozīcijas viedokli un laidiet likumdošanas iniciatīvu!

Es atceros arī to, ka savā laikā bija mūsu iniciatīva, un pēc tam "Latvijas ceļš" arī nobalsoja pret. Es piegāju pie Panteļējeva kunga un saku: "Andrej, kādēļ tā izdarīja!" Atbilde: "Ā, es pat neizlasīju. Doma laba, bet jūs jau parakstījāt." Atvainojiet, ja šādā veidā ir, piedodiet, šī parlamentārā demokrātija Latvijā, tad patiešām, Leiškalna kungs, "Latvijas ceļam" arī jāiestājas "mēslu vedēju" partijā, un būs jums viens bārdains vīrs, kas sastādīs labu Kabinetu un mācīs tautai dzīvot, kā pļaut mauriņu, mācīties angļu valodu, tikai es arī cenšos visu to darīt, bet par miljonāru neesmu kļuvis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Uldis Veldre.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es arī atbalstu Bišera kunga priekšlikumu. Man liekas, visa nelaime ir vienā lietā. Mums nav Saeimā spīkera. Mēs dzirdam rupjus pāmetumus vienam otram deputātam, un tajā pašā laikā spīkers neveic savu uzdevumu — neaizrāda, ja nerunā par lietu. Arī šī diena parāda, ka mēs drīz būsim nostrādājuši pusotru stundu...

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs, lūdzu, runājiet par lietu!

U.Veldre.

Es runāju par lietu. Es runāju par lietu. Šajā gadījumā arī pateikšu to, ka mani, piemēram, viena kolēģe aizvainoja, ka esot kvalitatīvi deputāti un neesot kvalitatīvi deputāti. Šajā gadījumā acīmredzot ir tā, kā Padomju savienībā bija, zinām, uz kā lika kvalitātes zīmi. Šajā sakarībā kādēļ es uzstājos? Attiecīgā kolēģe minēja, ka izskatīsim lauku attīstības programmu 15.jūnijā. Es tik zemā līmenī nevienu dokumentu uz 78 lappusēm neesmu redzējis. Atkal jāsaka, kas ir sagatavojis, to deputātu. Ja tribīnē sēd pirmais sekretārs, tad to ir sagatavojis ideoloģiskais sekretārs. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot par Bišera priekšlikumu. Straumes kungam paldies par aizrādījumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamajam vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko teica Kreituses kundze un ko teica Leiškalna kungs un vēl atsevišķi deputāti. Es atzīstu un esmu novērojis, un es domāju, ka visi tam piekritīs, ka Saeimā vairāk nekā 90% manu kolēģu ir lietišķi, kas vienmēr runā par lietu, runā par problēmu, vēlas lietas atrisināt labākajā virzienā. Es par to esmu šajos gados pārliecinājies. Tāpēc nepieņemsim tādus spēles noteikumus, kas būtu vērsti pret šiem vairāk nekā 90% lietišķajiem cilvēkiem, bet vērsti pret tiem, varbūt dažiem atsevišķiem pļāpātājiem, kurus, es domāju tauta, klausoties translāciju, sen jau ir atšifrējusi un vairs nākamajā Saeimā neievēlēs. Es aicinu atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās pie frakcijām nepiederošais deputāts Gundars Valdmanis. (No zāles deputāts Vidiņš: "Pirmo reizi šodien.")

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Es domāju, ka mums vajadzētu būt godīgiem un arī taupīt tautas laiku un sapratni, ka vajadzētu izveidot sarakstu no tiem, kas pakļaujas Sadarbības padomes diktātam, un tiem atļaut izmeklēt oratoru — Saeimas deputātu vai citu, kas par katru likumprojektu, ja ir obligātais balsojums, paskaidrotu striktā valodā. Dosim viņam pusstundu, kāpēc tas likumprojekts ir vajadzīgs. Ar lūgumu, lai viņš būtu godīgs, pateikt, kuram un kam tas ir vajadzīgs. Tad atļautu citiem deputātiem izteikties.

Mūsu demokrātija ir farss. Mums tādi kungi tādos dienestos vai privātie bagātnieki, vai citi valsts dienestos nosaka svarīgos likumus un tad lieto aktierus Saeimā, lai tie runātu no abām pusēm par to jautājumu. Mēs opozīcijā mēģinām tautai paskaidrot, ko tas likums nozīmē, cik liela ir tā nodevība, bet balsojums ir jau nokārtots. Jā, šad tad nolemj, dažos jautājumos mums ir diezgan liels pārsvars, atļausim trim, četriem vai pat pieciem tēvzemiešiem runāt un balsot pretēji, bet viss, kas šeit notiek, lielā, lielā mērā tiek nolemts, manuprāt, noziedzīgā grupā, bet par to mani vienreiz sodīja. Tagad mēs visi saprotam, ka noziedzība ir un kā to latviešu vārdnīcā nosauc, tāda organizācija Latvijā atklāti rīkojas, atņem mums lemtspējas, atņem mums domāšanas spējas, atņem mums sirdsapziņu, visu par nieka grašiem.

Es domāju, ka, ja mēs atspoguļotu to realitāti, tad mēs varētu atļaut šiem slepenajiem spēkiem atrast sev labu oratoru, iedot viņam labi sagatavotu tekstu, lai viņš pastāsta tautai savus maldus, tad mēs — muļķa kalpiņi — mēģinātu izprast, kur tad ir tas zemūdens akmens, lai mēs varētu tautai paskaidrot, kas notiek. Esmu ar mieru strādāt daudz, daudz ilgākas stundas šeit, Saeimā, tautai skaidrot, cik nelabvēlīgi mūsu tautai ir Eiropas Savienības un citi diktāti. To es labprāt daru par savu laiku, lai valsts izkārto laiku, no pulksten vieniem no rīta līdz pulksten sešiem mēs varam tautai skaidrot, lai tauta zinātu abas puses, un nespēlēsim šo teātri šeit, kaut kādu demokrātiju.

Mēs šeit varam atļaut tādiem kā Leiškalna kungam uznāk tribīnē un teikt, ka cilvēki runā lieki un nepareizi. Es jums stāstu tikai patiesību, jūs to paši zināt. Liela daļa debašu šeit ir, lai paskaidrotu tautai šo nelietību, kas te notiek, un otra puse ir, lai to noslēptu. Bet tā nelietība tiek norunāta kaut kur citur. Mēs redzam, cik "spoži" tautai iet, un Leiškalna kungs un citi, kas tai Sadarbības padomei pakļaujas, viņi nāk uz tribīni, viņi zina, kas tas ir par ļaunu likumu, bet viņi muld. Ir izdomājuši, kā satricināt domāšanu, sajaukt to. Lai atnāk viens un pastāsta, kāpēc Sadarbības padome to likumu grib, kam tas būs par labu. Tad mēs, muļķīši, mēģināsim tagad to saprast, mēs, tie nelabvēlīgie cilvēki. Ej, dodat mums tikai brīvu radio laiku! Pat nakts stundās, tauta klausīsies, paskaidrot, ko tas īsti nozīmē — Eiropas Savienība, ko tas īsti nozīmē, ka mēs to kriminālnoziedznieku uzturēsim divdesmit piecus gadus, 200 000 latu izdosim, bet nav 70 000 latu, lai varētu braukt pa brīvu ar autobusa transportu. Es saprotu, ka viss, ko mēs tautai stāstām, ir muļķības, jo Padomju savienība, atvainojiet, Sadarbības padome nezina, kas tur īsti ir. Viņi ir nolēmuši, kas ir patiesība, un mēs to patiesību tautai bāžam acīs un sakām, ka tā ir patiesība. Es domāju, ka nevajadzētu šo teātri daudz ilgāk spēlēt, vajadzētu tautai atklāti pateikt: Saeima darbojas tikai Sadarbības padomes vārdā, un Sadarbības padome jums paskaidros, kāpēc melns ir balts, un tad atnāks kāds...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Laiks ir pāgājis, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis.

... lai skaidrotu pretējo. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma trīs paziņojumi. Andrim Amerikam.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Eiropas Parlamenta un Saeimas apvienotās komisijas locekļi! Es lūdzu jūs uz īsu sēdi, pareizāk sakot, atgādinu, ka mums tagad pirmajā pārtraukumā Viesu zālē ir īsa sēde par nākamās nedēļas kopīgo Eiropas Parlamenta un Latvijas Saeimas komisijas sēdi. Es aicinu lūdzu atrast laiku un tagad ierasties Viesu zālē, lai saņemtu materiālus un vēl apspriestu dažus organizatoriskos jautājumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jurim Sinkam.

J.Sinka

(TB/LNNK). Izziņoju Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē pulksten 12.30. Lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Aivaram Kreitusam.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! G—24 apakškomisijas sēde Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās bez 15 minūtēm 11, tā, lai neklātos pāri ar šīm iepriekš izziņotajām. Mums ir īsa dokumentu izdošana. Bez 15 minūtēm 11.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Reģistrācija deputātu roku darbības radiusā... Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Debatēs pieteicies Juris Dobelis. Otro reizi. Divas minūtes.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mēs patlaban runājam par projekta otro lasījumu. Šeit bija runa — kam tas ir domāts? Mums vai tiem, kas strādās vēlāk. Ja jau tiem, kas strādās vēlāk, tad ir tieši vajadzīgs būt izmaiņām. Ja mums, mēs jau nostrādāsim ar esošo rulli, tur nav nekādu problēmu.

Un ko es redzēju varbūt lieku pašreizējā darba kārtībā — ka viena stunda runāšanai ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un citiem pārstāvjiem ir par daudz. Nu nevajag viņiem šo stundu! Tur ieliktas 40 minūtes. Varbūt par pusstundu varētu padomāt. Un ja nu tiešām šī uzstāšanās ir interesanta un vajadzīga, ir taču arī iespēja šo uzstāšanos pagarināt. Tas bija viens, kas man likās nepieņemams Bišera kunga priekšlikumā.

Un otrs. Kurš tad te runā par to, ka nevajadzētu atļaut uzstāties? Ne par to ir runa. Bet es gribētu atgādināt mūsu bēdīgo pieredzi. Pirmajā lasījumā mēs uzstājamies15 minūtes. Bet pirmajā lasījumā mēs ļoti bieži daudzus dokumentus pieņemam praktiski bez uzstāšanās. Tas ir konceptuāls balsojums un ļoti reti kāds izmanto šīs 15 minūtes. Un tur jau ir tas joks, ka mēs parasti sākam īstās debates par priekšlikumiem, par projektiem tikai otrajā un trešajā lasījumā. Tikai tad mēs sākam pa īstam izteikties. Un tur tieši varbūt ir nepieciešams padomāt par citu uzstāšanās laiku. Es jums atgādināšu šo bēdīgo gadījumu ar Krimināllikumu. 891. priekšlikums uz trešo lasījumu. Tā ka es tomēr lūgtu apdomāt to, ko ir piedāvājusi arī komisija.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Tātad nevēlas runāt... Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Es gribētu piebilst drusku Dobeļa kunga teiktajam. Ja jūs labi izlasiet komisijas piedāvāto variantu, tad mēs redzam, ka šeit par pirmo lasījumu vispār nekas nav teikts. Bez tam te nav arī nekas teikts par runāšanu patstāvīgo priekšlikumu gadījumos, pieprasījumu iesniegšanas gadījumos un tā tālāk. Tāpēc es domāju, ka arī mans priekšlikums tomēr atrisina... Ja kādā jautājumā, teiksim, uzskata, ka 40 minūtes ir par daudz vai par maz, nu mums vēl ir trešais lasījums, to varētu palabot uz vienu vai uz otru pusi, kā mēs uzskatām, bet te vismaz visi šie jautājumi ir sakārtoti un ir tomēr atbilstoši runas laiki visos gadījumos noteikti. Un pie tam vienoti... nav tā, ka ir 3 minūtes, 7 minūtes, 5 minūtes, 10 minūtes... un tā tālāk, ir ļoti dažādi laiki, kā pēc dažiem priekšlikumiem iznāk, un tad ļoti grūti būs deputātiem orientēties, cik un kurā brīdī viņi drīkst runāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jirgena kungs.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Vienīgais, ko es gribētu piebilst, ka es nevaru piekrist Čerāna kungam, ka frakcijas "Latvijai" un deputāta Bišera priekšlikumi varētu viens otru papildināt. Šie priekšlikumi ir izslēdzoši. Līdz ar to, ja tiek nobalsots frakcijas "Latvijai" priekšlikums, tādā gadījumā deputāta Bišera priekšlikums vairs nav balsojams. Bet citādi es aicinu deputātus izšķirties balsojot!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 33. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu: likumprojekta 3. pantā, likuma 64. panta redakcijā aizstāt ... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 23, atturas — 34. Nav pieņemts.

Balsojam deputāta Bišera priekšlikumu: izteikt 64. pantu šādā redakcijā. Un teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Bišera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts. Bet, godātie kolēģi... Jirgena kungs, atvainojiet, tā kā mums par pirmo lasījumu Bišera kunga priekšlikumā ir runa, tad tas... atvainojiet, tas ir akceptēts. Paldies!

A.Jirgens.

Nākamais ir 35. — deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 69. pantu jaunā redakcijā. Tas ir par to, kādos gadījumos deputāts var runāt no savas vietas sēžu zālē. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti komisijas atzinumam par šo priekšlikumu piekrīt? Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

36. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir arī saistīts ar tālākajiem priekšlikumiem 119. un 120. pantā. Juridiskā komisija tātad atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

37. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt 79. pantu ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Jirgens.

38. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums — papildināt 80. pantu ar 4. daļu, un to mēs daļēji jau esam atbalstījuši, nobalsojot par 39. panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Jirgens.

39., ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt 85. pantu ar 5. daļu jums iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 85. panta piektās daļas redakcijai, ko atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

A.Jirgens.

40., arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts arī ar iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

41., arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un arī tas ir saistīts ar diviem iepriekšējiem mūsu pieņemtajiem priekšlikumiem .

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

42. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums — izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 5. pantu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mums šo pantu vajadzētu izslēgt ārā šobrīd vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs esam atbalstījuši iepriekš deputāta Bišera priekšlikumu, kas paredz šo 10 minūtu aizstāšanu ar 15 minūtēm. Un arī šajā gadījumā vajadzētu šo pašu normu atbalstīt, un to visvienkāršāk var izdarīt, izslēdzot attiecīgo pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta pantu. Tāpēc es lūdzu nobalsot un atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Lūdzu zvanu... atvainojiet, komisijas vārdā Jirgena kungs vēlas runāt.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Tātad šis priekšlikums tiešā veidā nav saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Šeit ir runa par vienu konkrētu gadījumu — par Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību likumprojektam par valsts budžetu. Juridiskā komisija uzskata, ka 10 minūtes referentam šajā gadījumā ir pilnīgi pietiekami un nevajadzētu šeit būt 15 minūtēm, līdz ar to Juridiskā komisija aicina noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu ar numuru 42. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 19, atturas — 27. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

43. ir deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 95. panta pirmās daļas 6. punktu jaunā redakcijā. Tātad ir priekšlikums, ka grozījumus likumprojektā var iesniegt nevis ministru pilnvarota atbildīga valsts amatpersona, kas ir ļoti nekonkrēti, bet ministrijas parlamentārais sekretārs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

Un 44. arī ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt šī panta trešo daļu. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 95. panta trešo daļu. Pieņemts.

A.Jirgens.

45. arī ir deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 95.prim panta pirmās daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens

. 46. ir deputāta Bišera priekšlikums — par 98. panta pirmo daļu. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 46. — deputāta Bišera priekšlikumu? Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Jirgens.

47. ir deputāta Bišera priekšlikums par 115. pantu, par ko mēs ilgi debatējām vakar runājot par Valsts prezidenta atsūtītajiem likumiem otrreizējai caurlūkošanai, kas tātad precizē šo kārtību. Juridiskā komisija daļēji atbalsta deputāta Bišera priekšlikumu un ietver to savā 48. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Kārtības ruļļa 115. panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens

. 49. ir deputāta Bišera priekšlikums — sadalīt trešo nodaļu trīs patstāvīgās nodaļās. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens.

50. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — tātad izteikt 3. nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija pati atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt 5. sadaļas 3. nodaļu šādā redakcijā — Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana. Pieņemts.

A.Jirgens.

51. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums — izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 6. pantu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Jirgens.

52. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 118. panta 10. daļu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 118. panta 10. daļas svītrošanai? Pieņemts.

A.Jirgens.

53. ir atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt — Kārtības ruļļa 5. sadaļu ar jaunu 4.nodaļu — Jautājumu izskatīšana.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 5. sadaļas papildināšanai ar jaunu 4. nodaļu šādā redakcijā — Jautājumu izskatīšana? Pieņemts.

A.Jirgens.

54. ir Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikums — izteikt 119. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo uzskata, ka šeit ir dots pārāk plašs to personu loks, kam pieci deputāti var uzdot jautājumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tiešām paldies Reformu un Zaļās partijas frakcijai, kas ir šo problēmu atkal aktualizējuši un piedāvā to šeit risināt, un tiešām Saeimā varētu būt gadījumi, kad ir jāuzdod jautājumi gan valsts kontrolierim, gan varbūt arī ģenerālprokuroram, gan Radio un televīzijas padomes locekļiem, gan arī vēl veselai virknei citu amatpersonu, un tāpēc ļoti pareizi ir noteikt to, ka jautājumus var iesniegt deputāti ne tikai Ministru prezidentam, ministriem, bet arī citām amatpersonām, kas amatā ieceltas ar Saeimas lēmumu, un tieši par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām, un protams, ka šeit ir jāizņem ārā tiesneši, kā tas ir arī izdarīts šajā priekšlikumā.

Es lūgtu atbalstīt un pēc tam, ja nepieciešams, uz trešo lasījumu vēl precizēt šo redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Reformu un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNNK. LZP). Godājamie Saeimas deputāti! Šis priekšlikums radās kā atbilde uz to kuriozo situāciju, ka ir Saeimas ieceltas amatpersonas, kuras neatbild nevienam un konkrēti, Saeima ieceļ, piemēram... apstiprina Nacionālo radio un televīzijas padomi, un ar šo situāciju es saskāros, būdams īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās, kad izrādījās, ka tās direktīvas, kas ir saistībā ar televīziju un par citiem jautājumiem, ka Radio un televīzijas padome nav pakļauta Kultūras ministrijai. Un vispār neviens neatbild par atsevišķiem sektoriem valsts politikā pašreiz. Līdz ar to šis priekšlikums ir domāts šādā veidā. Nevar iziet atsevišķas iestādes, kuras nav pakļautas Ministru kabinetam, ārpus valsts kontroles. Un šeit taču nav teikts par to, ka Saeima kaut ko tur dara sliktu, te ir jautājums tikai par Saeimas tiesībām uzdot jautājumus.

Un es domāju, ja Saeima varētu uzdot jautājumus, piemēram, Nacionālajai radio un televīzijas padomei vai tās priekšsēdētājam, tad atkristu ļoti daudzas problēmas šīs iestādes darbā. Es domāju, ka šeit nevajadzētu man paskaidrot, ko nozīmē Saeimas deputāta tiesības iesniegt jautājumus. Teiksim, tādu iestāžu vadītājiem, kuru statuss ir salīdzināms ar ministra amatu. Ja mēs noraidām šo priekšlikumu, tad mēs vienkārši kļūstam smieklīgi ar to, ka veseli valsts sektori iziet vienkārši ārpus parlamenta kontroles. Te jau pat neiet runa par kontroli. Te iet runa par elementārām tiesībām uzdot jautājumus.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es runāšu pret šo priekšlikumu, kuram, protams, ir sava jēga, un to labi pamatoja Aleksandrs Kiršteina kungs. Bet, manuprāt, mēs jau esam pieņēmuši un apstiprinājuši to personu loku, kam ir tiesības runāt no Saeimas tribīnes. Līdz ar to atbildēt uz šiem jautājumiem.

Pēc savas būtības jautājumi ir vieni no parlamenta kontroles pār izpildvaru realizācijas formām. Un es nedomāju, ka deputātiem nav tiesību šobrīd, izejot no Latvijas Republikas Satversmes gara un burta, uzdot jautājumus arī šo izveidoto padomju priekšsēdētājiem, ar Saeimas lēmumu izveidoto, un apstiprinātajām amatpersonām. Ir tiesības, bet tas nav izskatāms sadaļā par jautājumiem un pieprasījumiem, kas ir konkrēta, strikti Satversmē nosacīta izpildvaras kontroles forma Saeimā. Protams, varbūt citos likumos mums šis jautājums ir jāatrisina, kāda ir jautājuma vai pat prasības iesniegšanas kārtība Saeimas izveidotajās institūcijās un kāda ir kārtība, kurā šo institūciju vadītāji vai darbinieki sniedz atbildes Saeimas deputātiem.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es tomēr aicinātu neatbalstīt Kiršteina kunga un nacionālā reformatora iniciatīvu, jo diemžēl patiešām tas ir skumji, ja valsts ministrs nav mācējis panākt Ministru kabinetā šo funkciju koordināciju. Diemžēl. Tikpat labi es iedomājos citu jautājumu — cik dienas vai nedēļas šeit atradīsies ģenerālprokurors? Jo viņam varēs uzdot gan jautājumus pieci deputāti vai viena frakcija nepārtraukti par visiem kriminālajiem notikumiem Latvijā. Kāpēc ir tā pieņemts lēmums, kāpēc ne tā. Ir cits jautājums. Ja mēs neuzticamies mūsu ģenerālprokuroram, tad viņš mums ir jāatceļ. Bet ir atkal cits moments. Kamēr ir uzticības limits, tikmēr attiecīgi viņš arī likumā noteiktā kārtībā strādā savā darbā. Un es personīgi kā deputāts tomēr neesmu saskāries ar reālu faktu, ka uz manu pieprasījumu, ko es aizsūtu, neatbildētu. Man atbild vienmēr. Tādēļ es aicinu šinī gadījumā nepārvērst un neapgrūtināt procesu. Un nevajag atbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātie deputāti! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Es ļoti lūgtu jūs uzmanīgi ieskatīties, ko liek priekšā Reformu un Zaļā partija. Ir dziļi neloģiski, ka cilvēkus, kurus apstiprina Saeima, amatpersonas pareizāk, ne cilvēkus, Saeima nevar uzklausīt. Ir institūcijas, kurās amatpersonas tikai ar Saeimas balsojumu nonāk. Jā, Lujāna kungam ir taisnība, tiešām atbild, bet tā ir individuāla atbilde. Ne viss Augstākās padomes laikā bija sliktāk. Mēs atgriezāmies 5.Saeimā pie ruļļa un pareizi izdarījām. Bet tur, Augstākās padomes priekšā, cilvēki dabūja atbildēt ne tad, kad ierēdņi viņam sagatavo atbildi, bet tad, kad viņš dabūja atbildēt pa tiešo. Un tas bija augsts kritērijs cilvēkam. Viņš gatavojās. Viņš nevarēja atnākt kaut kādā veidā, ka ierēdņi sagatavo papīrīti, nolasa šeit priekšā, un ar to ir cauri. Domāju, ka vienā otrā institūcijā problēmu būtu mazāk, ja būtu visas Saeimas kontrole kaut vai jautājumu veidā. Kaut vai ar to pašu Cilvēktiesību biroju, kura direktoru nozīmējām un ar kuru saikne šobrīd labākajā gadījumā ir vienai komisijai. Balsoja visa Saeima. Es ļoti lūdzu atbalstīt Reformu partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Pirms mēs pieņemam lēmumu šajā jautājumā, es lūgtu jūs visus atvērt mūsu Satversmi un ieskatīties tās 27.pantā, kur Satversmē ir noteikts to personu loks, kuram var uzdot jautājumus. Ir teikts "Ministru prezidentam un atsevišķam ministram". Tātad paceļas jautājums, vai šeit nav tomēr Satversmes "tēvi" noteikuši šo loku? Es varu piekrist, ka šeit ir izmainījušies apstākļi, un ir parādījušās arī tādas institūcijas, kas nebija tajā laikā, kad pieņēma Satversmi, bet vajadzētu mums nopietni apsvērt pēc šī jautājuma, vai tad nevajadzētu mainīt vispirms Satversmi? Vai mēs varam papildināt Satversmi ar parastiem likmiem? Es domāju, to mums vajadzētu ļoti nopietni apsvērt, nobalsojot šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Bišera kungs, es pat nedomāju, ka Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas iesniegtais priekšlikums nonāk kādā pretrunā ar Satversmi. Es drīzāk domāju otrādi, ka jau šobrīd Saeimas deputātiem — pieciem, vienam atsevišķam ir tiesības uzdot jautājumus, izprasīt izziņas, ievākt viņam vajadzīgo informāciju no attiecīgo institūciju vadītājiem. Jautājums ir par to, vai šī forma, kādā šobrīd piedāvā, ir jautājuma vai pieprasījuma forma, kas ir noteikta 27.pantā Satversmē. Jautājums ir par formu, kādā veidā. Un vai attiecīgajai amatpersonai, izrietot no šī priekšlikuma Kārtības rullī, atskaitīšanās ir paredzēta tieši tāda pati kā ministriem, kur pieprasījumi, te gan ir par jautājumiem runāts, un vai viņiem jānāk atbildēt uz šiem jautājumiem no Saeimas tribīnes, kā mums ir paredzēts jautājumu un atbilžu sēdēs. Te ir tas lielais jautājums. Bet es uzskatu, ka jau šobrīd mums ir tiesības prasīt vajadzīgās ziņas, uzdot attiecīgus jautājumus kā Radio un televīzijas padomes vadītājam, tā arī Cilvēktiesību biroja vadītājam. Šīs tiesības ir, un neviens parlamentam, kas ir augstākā vara šajā valstī, vai atsevišķiem tā locekļiem nevar šīs tiesības atņemt. Kārtības rullis ir vispārējs likums. Tie nav iekšējie kārtības noteikumi. Un ja parlaments var nobalsos par šo priekšlikumu, tad šos jautājumus vēlreiz varēs uzdot. Es uzskatu, ka tas ir lieki, un šobrīd mēs varam pieprasīt vajadzīgās ziņas no attiecīgo institūciju vadītājiem.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Vienkārši viena replika. Es pilnīgi piekrītu, ka Satversme šeit, 27.pantā saka, ka ir tiesības, bet tas jau nenozīmē, ka šīs tiesības nevar būt plašākas. Te jau nav teikts, ka ir aizliegts kaut ko darīt vairāk. Bet es domāju, ka ne tik daudz būtiski ir tas, ka parādījusies televīzija, vai tas, ka mēs tiešām nelemjam par šiem dzelzceļu tarifiem. Tur pat nevajadzētu. Es nepiekrītu Bišera kungam, ka mums pie katras papildtiesības būtu kaut kādā mērā jātaisa referendums vai ar divām trešdaļām jāiebalso šeit šīs izmaiņas. Es vēlreiz aicinu apdomāt un atbalstīt mūsu priekšlikumus, jo ir kurioza situācija, ja Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, vai, teiksim, Radio un televīzijas padomes priekšēdētāju nevar nekādā veidā uzklausīt, šeit Saeimā, iesniedzot viņam attiecīgi jautājumu. Par to iet runa. Nevis aicināt uz komisiju un kaut kur vēl mēģināt kaut ko papildus dabūt. Redziet, privāti es varu no jebkura dabūt. Privāti es varu pieiet arī jebkuram ministram un uzprasīt, ko viņš par šo jautājumu domā. Jautājums ir par publisku noklausīšanos šeit, parlamentā, (kā tas ir visās normālās valstīs).Tāpēc es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jirgena kungs.

A.Jirgens.

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es gribētu vispirms pievērst uzmanību šim amatpersonu lokam, kas šeit ir minēts. Tas nozīmē, ka Saeima jeb, pareizāk, pieci deputāti varēs uzdot jautājumus katram Nacionālās radio un televīzijas komisijas loceklim, katram Centrālās vēlēšanu padomes loceklim, katram Vērtspapīru tirgus komisijas loceklim, katram Latvijas Bankas padomes loceklim un tā tālāk, un tā joprojām. Es nezinu, par ko mēs savu darbu tādā veidā šeit gatavojamies pārvērst? Tajā skaitā varēs uzdot jautājumus arī ģenerālprokuroram, kas vispār ir absurds. Kas grauj tiesu varas neatkarību no likumdošanas un no izpildvaras. Es vēlreiz komisijas vārdā stingri aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsojam 54.priekšlikumu — Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu — izteikt 119.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 13, atturas — 27. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

55.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt 119.pantu ar sesto un septīto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 119.panta papildināšanai ar sesto un septīto daļu. Pieņemts.

A.Jirgens.

56.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 120.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Lai arī cik varbūt labi domāts, tomēr jāsaka, ka šis priekšlikums, kas paredz izmainīt to kārtību, kādā veidā Saeimā ir izskatāmi deputātu jautājumi, tas tomēr kārtējo reizi noved pie šīs jautājumu un atbilžu sēžu jeb deputātu jautājumu un valdības ministru atbilžu izskatīšanas devalvācijas. Un proti, ka tagad saskaņā ar šo un tālākajiem priekšlikumiem patiesībā tiek iestrādāts tas, ka šī jautājumu un atbilžu izskatīšana vairs tālāk nenotiks Saeimas sēdēs. Tātad būs kaut kāds laiks, kad tur varēs sanākt deputāti, atnāks kāds ministrs, un varēs par kaut ko parunāt. Tad jau pēc tam nav īsti skaidrs, ja opozīja uzdod kādu jautājumu, kāpēc ministrs nevar atnākt uz šīs opozīcijas frakcijas sēdi? Un nav īsti skaidrs, ar ko tad šie te speciālie pasākumi, šīs speciālais jautājumu un atbilžu laiks, ar ko tas īsti atšķirsies no šādas opozīcijas frakcijas sēdes? Varbūt ar kādu atsevišķu vienu vai divu citu deputātu piedalīšanos. Jo, ja mēs tagad šeit nosakām to, ka jautājumi un atbildes vairs netiek skatīti Saeimas sēdē, tad tādā gadījumā mēs pazaudējam visu šo Saeimas kopējo uzmanību šai problemātikai, un bieži vien šī jautājuma politiskā nozīme tieši tāda arī ir, ka tas, šis jautājums un šī atbilde, tiek sniegts visas Saeimas priekšā. Un ja tagad šī atbilde vairs netiek sniegta visas Saeimas priekšā, tas nozīmē, ka deputātu lielākā daļa vispār var neinteresēties par to, kas ar šādiem jautājumiem notiek. Tad jau nākamais solis ir tāds, ka vispār šo jautājumu un atbilžu izskatīšanu varētu mēģināt likvidēt. To gan tik viegli neizdosies. Tur šīs tiesības uzdot jautājumus ir ierakstītas Satversmē, bet tas, ka šī te atbilžu sniegšana šeit tiek būtiski devalvēta, tas diemžēl šeit ir konstatējams.

Protams, te tagad nāks, iespējams, deputāti no valdošām frakcijām un arī nāks varbūt priekšlikuma autors un mēģinās argumentēt, ka, lūk, līdz šim deputāti visu laiku ir balsojuši par to, lai šīs jautājumu un atbilžu sēdes nenoturētu, un tagad tiktu panākts tas, ka vispār šīs sēdes notiktu, un vispār šī izskatīšana notiktu, jo sēdes jau vairs nebūs. Bet es gribu norādīt uz to, ka līdzšinējā deptuātu vairākuma darbība, nobalsojot par jautājumu un atbilžu sēžu sistemātisku atcelšanu, ka tā ir bijusi pretkonstitucionāla un tādējādi arī prettiesiska, un nevar ar prettiesisku darbību motivēt kaut kāda viena vai otra lēmuma pieņemšanas nepieciešamību. Diemžēl nākas konstatēt to, ka atkal un atkal mums šeit parlamentā darbojas šī tendence — samazināt parlamenta lomu valdības darbības uzraudzībā. Tā ir ļoti nepatīkama tendence, un es tomēr gribētu aicināt šo priekšlikumu neatbalstīt un saglabāt to kā deputātu jautājumu, un valdības ministru atbildes uz šiem jautājumiem tiek skatītas Saeimas sēdēs. Tie bija iepriekšējie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kas izcēla ārā šos deputātu jautājumus un atbildes no vispārējām sēdēm un nolika tos uz atsevišķām sēdēm. Tātad tas jau bija viens šis devalvācijas solis, un tagad seko nākamais solis, un šī tendence ir ārkārtīgi nepatīkama, ka ir šī demokrātijas ierobežošana mūsu valstī, un es aicinu to neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Čerāna kungs, es jums ieteiktu apskatīt 55.labojumu, ko mēs pieņēmām, un jebkuram deputātam ir tiesības uzdot jautājumu, un jūs varat to tur motivēt, vienīgais, jums jāizvairās no vērtējumiem. Tas ir viens.

Bet es nezinu, kādēļ jūs pieliekat visus spēkus, lai uzliktu par pienākumu visiem deputātiem pārciest šīs zobu sāpes, ko jūs gribiet viņiem sagādāt ar tiem jautājumu un atbilžu vakariem. Šeit ir atrisināts jautājums Bišera kunga priekšlikumā, nolasīs jūsu jautājumus, ja tie būs saprātīgi un ja tos būs vērts klausīties, visi tie deputāti paliks, kam interesē tās atbildes, ko sniegs ministri. Tas ir viens aspekts. Otrais aspekts ir tas, ka mēs taču drausmīgi ietaupīsim budžeta līdzekļus, kad nevajadzēs šīs atbildes translēt, jo tā neskaitīsies kā sēde. Es domāju, ka vajadzētu Bišera kunga priekšlikumu atbalstīt, nevis atsaukties uz Čerāna kunga aicinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Čerāna kungs, lai cik rūgti nebūtu, es šoreiz atbalstītu Bišera kunga priekšlikumu, jo Satversmes 27.pantā noteiktās tiesības iesniegt jautājumus un saņemt atbildes, pie tam saņemt rakstiskā veidā atbildi, šobrīd tiek ievērotas. Ja mēs runājam par tā sauktajām jautājumu un atbilžu sēdēm, tad deputātiem, kas nav ieinteresēti konkrētā jautājuma izskatīšanai, ir tikai un vienīgi statista loma. Ja, teiksim, attiecībā uz pieprasījumiem deputāti var iesniegt... desmit deputāti var pieprasīt ministram vai Ministru prezidentam izteikt neuzticību, tad šiem jautājumiem — mēs vienkārši tos noklausāmies, bieži vien šī noklausīšanās ir ļoti formāla, un mēs dzirdam tikai vienīgi to, kas patiesībā jau ir iesniegts ministru kungu bieži vien formālajās atbildēs uz jautājumiem. Var jau ministram pajautāt, cik ir divreizdivi, un es pieņemu, ka kāds to nezin vai kāds grib vienkārši pasmieties par to ministru.

Apmēram pusotru stundu ceturtdienās pēc kārtējās sēdes, kad galva ir diezgan jau sagurusi, kad tā domāšana vairs neveicās, man te ir jāatsēž, jāmēģina kaut kā piereģistrēties sākumā, un beigās jānoklausās tādas lietas, kuras es varu uzzināt no iesniegto jautājumu teksta un no ministra iesniegto rakstisko atbilžu teksta, kāpēc man šeit kā statistam ir jābūt situācijā, kurā opozīcija risina savas problēmas ar pozīciju? Bieži vien jautājumā nav nekādas jēgas, vienīgi opozīcijas cenšanās it kā ieriebt drusciņ ministram vai ieriebt drusciņ pozīcijai, mēs pat varam šobrīd, ja mums ir jāatsāk jautājumu un atbilžu sēdes, kuras Saeima ar diezgan apšaubāmu tādu konsekvenci nemitīgi pārceļ vienu un otru, tad mēs varam dabūt šobrīd jautājumus ministriem, kuri varbūt vairs nav Latvijas Republikas pilsoņi un dzīvo Austrālijā. Te ir drausmīgi seni jautājumi, kas ir uzdoti, uz kuriem ir saņemtas rakstveida atbildes, un mutiskās atbildes neinteresē nevienu un neinteresē, pats smagākais, arī pašus jautājumu uzdevējus. Es nezinu, vai kāda pavasara jautājumi un atbildes, Čerāna kungs, interesē jūs šodien? Nepadariet mūs par statistiem, par savu bieži vien, nu, savu, tā es negribētu teikt, par šādu ķīviņu vergiem. Atnāciet noklausieties, ja kāds jautājums ieinteresēs arī mani, ja mani ieinteresēs iespējamie papildjautājumi ministram, es būšu klāt kā mazā nagliņa, noklausīšos, pierakstīšu blociņā un pieņemšu zināšanai, bet nepadariet mani šeit par tādu formālu reģistrējušos cilvēciņu tā vietā, ka es varu darīt daudzus citus darbus, kas man varbūt ir svarīgāki un būtiskāki. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie deputāti! It sevišķi ļoti cienījamais deputāt Čerān! Jūs savā runā izteicāt to, ka tā esot demokrātijas ierobežošana un ka tas esot prettiesiski. Pirmkārt, attiecībā uz prettiesiskumu, jūs tā arī nenosaucāt nevienu likuma normu, kura šādā kārtībā tiktu pārkāpta, jo likums — Satversme dod deputātiem tiesības uzdot jautājumus, un šīs tiesības nekādā veidā netiek ierobežotas. Jautājums par to, vai tiek ierobežota demokrātija, es domāju, ka demokrātija arī šeit netiek ierobežota, jo jūs saņemiet atbildes, šīs atbildes ir publiskas, tās tiek ierakstītas stenogrammā, kas pievienotas Saeimas sēžu stenogrammai, tā kā var iepazīties arī visi klausītāji. Ja vēlaties, varam šo jautājumu izlemt par to, vai šīs sēdes translēt vai netranslēt, papildjautājumi ir, un gluži otrādi, tie ir — paplašināt tiesības, jo līdz šim bija tiesības tikai uzdot papildjautājumus jautājumu uzdevējiem, tagad ir likts priekšā, ka var arī klātesošie vēl bez tiem, kas nepieder pie tās grupas, kas uzdevuši jautājumu, uzdot arī papildjautājumus. Tā kā šajā jautājumā arī te ir demokrātijas paplašināšana. Un jāsaka, ka tāda kārtība pastāv ne tikai... nav mūsu izgudrojums, bet tā, piemēram, pastāv Vācijas Bundestāgā, kur arī šī jautājumu uzdošanas procedūra netiek atzīta par sēdi. Saukt par sēdi, kur visiem simts deputātiem jāsēž un jāklausās un kur viņi ir pasīvi locekļi, un kur nevar pieņemt nekādus lēmumus, tā nav demokrātija. Šajā situācijā viņi vienkārši ir statisti, un šajā jautājumā, es domāju, nevar piespiest uzklausīt jautājumus, ja, piemēram, to deputātu šis jautājums absolūti neinteresē un vai viņu pilnīgi apmierina ministra dotā rakstiskā atbilde.

Kuram tas jautājums interesēs, tas katrā ziņā atnāks un noklausīsies ministra mutisko atbildi vai pat pacentīsies uzdot papildjautājumu. Tā kā es domāju, ka ar demokrātiju arī šeit viss ir kārtībā, un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.G.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvis Bišera kungs šo priekšlikumu ir iesniedzis tanī laikā, kad viņi bija vēl pozīcijā, jo viņiem tas kā tāda ēnu kabineta pārstāvjiem nekādā gadījumā nav izdevīgi, ka šādā veidā taisīt kaut kādas pārrunas, kur ir klāt tikai daži cilvēki un ko neraida pa radio. Galvenais jau šajā priekšlikumā ir tieši tas, ka nevajag translēt, tas jau ir tieši tas galvenais. Es domāju, ka tieši vajadzētu būt tādai kārtībai, un atcerēsimies tad 5.Saeimas sākumu. 5.Saeimas sākumā, kad bija liels "Latvijas ceļa" pārsvars un ministri būtībā no divām frakcijām, tad pirmajās sēdēs bija iespējas deputātiem atnākušajiem ministriem uzdot jautājumus. Ātri vien šī kārtība tika pārveidota, jo ministri būtībā maz ko varēja atbildēt, kaut gan jāatzīst, ka ministri bija stiprāki kā pašreiz, varbūt ne visi, bet tomēr, un šo kārtību likvidēja. Tātad es domāju, ka galvenais šeit ir tas, ka ministrs, tas, kas atnāk, protams, pirmais, viņam tiek sagatavots viņa atbilžu materiāls, to viņam sagatavo ierēdņi. Viens pozitīvs moments šajā priekšlikumā ir, ka tam ministram var uzdot jautājumus papildus vēl no zāles, bet galvenās bailes jau ir tiem ministriem, ka viņi nevarēs atbildēt uz jautājumiem. Atceraties 6.Saeimas sākumā, kāpēc ministri nāca visi šeit un atbildēja uz pieprasījumiem un nerāva nost šī papildu pieprasījuma jautājumu un atbilžu sēdes, nerāva nost, nāca šeit, runāja, atbildēja un stāstīja un bija sagatavoti materiāli un bija iesniegtas atbildes.

Pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka es nesaprotu, kāpēc ir šīs bailes? Kāpēc ir vajadzīgs šo spriedzi radīt, kāpēc nevar nākt šurp valdības pārstāvji un likumdevējai varai stāstīt par to, kas likumdevēju varu interesē? Un, ja šeit mēs norunājam tik tālu, kad tikko, teiksim, vienai daļai deputātu šis jautājums neinteresē, tad jāsaka, ka vienai daļai deputātu neinteresē arī atsevišķi vesela virkne likumprojektu, ko šeit skata, tad arī tajās viņi var nepiedalīties. Un, ja te piesauc Vācijas Bundestāgu, tad es domāju, ka tur tā kārtība stipri vien ir savādāka, un vienkārši mēs to nevaram piecās minūtēs pārbaudīt. Katrā ziņā Vācijas Bundestāgā visas tās sēdes translē tāpat kā Amerikas kongresu pa krāsaino televīziju, un jūs varat skatīties, cik jūs gribat, kaut vai visu diennakti. Un, ja šeit mēs gribam uztaisīt šādas slēgtas, slepenas sēdītes, kurās formāli atnāks un kaut ko atbildēs, un zālē sēdēs tikai daži opozīcijas pārstāvji, tad tā jau nav nekāda vairāk konkrēta saruna, tad jāprasa, ko tad mēs gribam šajā valstī, vai mēs gribam, lai valsts virzās uz Eiropas Savienību, lai likumdošana sakārtojās, vai mēs gribam par to strīdēties, vai mēs gribam kaut ko uzspiest? Es jau vakar šeit runāju, ka mēs gribam uzspiest, lai atceļ nāvessodu, mēs gribam uzspiest, lai kaut ko dara tādu, par ko mēs neesam pārliecināti, es domāju ka tā ir nepareiza prakse. Vēl viens moments šajā priekšlikumā... Nosaka pēc sēdes beigām, rakstīts, nu tad, ja gribētu, teiksim, pasmieties par šiem opozīcijas jautājumiem, tad varētu arī desmitos vakarā nozīmēt šādas sēdes, kam patīk, tad lai atnāk šeit un pasēž, tas nav fiksēts. Kāpēc ne vēlāk kā sešas dienas pirms sēdes, vai tad ministrijās ierēdņu nav, kas var sagatavot vienā dienā vai divās atbildi uz jautājumiem? Tā kā es domāju, ka tas arī ir tāds punkts, kas nav vajadzīgs. Nav vajadzīgs šeit runāt par to, ka kādi statisti vai nestatisti, mēs jau labi zinām, ka te kartiņas var ielikt, un var nākt un nenākt un visādi darīties, bet pirmais, kam vajadzētu būt, vajadzētu translēt šādas atbildes, jo tās ir tieši tās, kas visvairāk interesē tautu, vēlētājus, klausītājus, tieši visvairāk interesē šīs kritizētāju sarunas. Es piekrītu, ir daudz visādas nekonstruktīva kritikas, un man pašam tā nepatīk, bet ministram ir jāvar uz to atbildēt ar cipariem, ir jāvar atnākt, vakar neviens neatnāca paskaidrot, kāda ir nāvessoda... Bet kāda ir slepkavību statistika Latvijā? Šeit neviens iekšlietu ministrs nenāk un to nepastāsta. Kāpēc tas tā ir? Mūs tas jautājums interesē, mēs atbildi tādu nevaram saņemt. Tagad, ja mēs to atbildi saņemsim, tad mēs to saņemsim kā pusslepenu, kuru nedzirdēs neviens radioklausītājs, tālāk avīzēs tiek ziņoti atsevišķi dati par noziedzību pieaugumu Latvijā, bet netiek ziņoti dati par slepkavību skaitu pa gadiem. Kāpēc šādi dati avīzēs netiek publicēti? Tā kā es domāju, ka mēs nopietni ar šādu priekšlikumu gribam ierobežot iespējas cilvēkiem Latvijā uzklausīt tieši to, kas viņus interesē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mums taču šie jautājumu un atbilžu vakari gandrīz visus trīs gadus mūžīgi rada kaut kādas problēmas, mākslīgi mēs tos paši esam radījuši, un vienu reizi ir skaidri un gaiši jāpasaka sava attieksme. Šeit mēs izlemsim, kādā veidā risināt šos jautājumus un atbildes. Cilvēki, lietojot vārdu demokrātija, vienkārši nezina, ko šis vārds nozīmē, un tāpēc viņi to lieto, kur vajag un nevajag. Demos cratus — ir tautas vara, un nevis tā būtu jājauc ar anarhiju. Diemžēl šad un tad vājās zināšanas svešvalodā neļauj pareizi izprast šī vārda jēdzienu. Tagad ir runa par šīs te tautas varas ierobežošanu, ka, lūk, šis priekšlikums ierobežojot. Tieši otrādi, tas paver plašas iespējas ļoti brīvi rīkoties. Kaut kādas mazas grupas lielo jautātāju vēlme, uzspiest visiem deputātiem obligāti sēdēt un klausīties reizēm unikālas muļķības, kur acīmredzot ir vajadzīgas īpašas zināšanas. Es saprotu, Mauliņa kungs stāstīja, ka viņam bija problēmas ar ūdens nolaišanu Ķemeros. Nu, varbūt. Labi, bet kāpēc tad jānāk un citiem par to jāstāsta? Lūk, tā kā, redziet, kas vēlēsies atnākt uz šejieni, ja tie jautājumi tiešām būs interesanti, tad tas arī atnāks. Nevajadzētu te runāt — pozīcija, opozīcija. Jūs redzat, šo triju gadu laikā pozīcija un opozīcija te ir bieži mainījusies. Vienu laiku deputāts ir pozīcijā, otru — opozīcijā.

Es principā nevaru piekrist, ka jautājumus uzstāda tikai opozīcija un ka tas ir kaut kāds īpašs opozīcijas slepenais ierocis. Pareizi būtu, ja šie jautājumi palīdz strādāt valdībai un palīdz kaut ko virzīt uz priekšu, nevis jautājums ir tāpēc, lai kādam iegrieztu, kādam iezāģētu un lai te kādu izvilktu dienas gaismā, kā ļoti bieži tiešām šos jautājumus konstruē. Tāpēc kas par uztraukumiem! Visiem ir dota iespēja piedalīties šajos jautājumu—atbilžu vakaros, kur būtu lietišķas sarunas par kaut kādu konkrētu jautājumu. Par tām translācijām vai netranslācijām — tas ir atsevišķs jautājums. Šeit, pirmkārt, ir jāvienojas par šo principu. Vai tad jūs neredzat, cik reizes jau mēs esam pārcēluši tos jautājumus un atbildes, tāpēc ka daudziem cilvēkiem liekas, ka viņi šo laiku var izmantot daudz vērtīgāk.

Jūs te runājāt viens otrs par to vajadzību tikties ar vēlētājiem, ko neviens nenoliedz. Tad varbūt deputātam dosim iespēju izvēlēties — vai viņš pēc sēdes tajā dienā grib tikties ar vēlētājiem, vai arī viņam te to pusotru stundu ir mākslīgi jāatrodas, lai viņš varētu reģistrēties, lai viņam nebūtu jāsaņem pārmetumi par disciplīnas trūkumu. Tāpēc varbūt, ka šajā Bišera kunga priekšlikumā ir šis un tas vēl jāpārskata, kāds vārds jāpalabo, bet tā būtība jau ir ļoti skaidra: šis priekšlikums dod katram Saeimas deputātam brīvi izvēlēties, kā viņš pavadīs savu laiku, cik lietderīgi, tā ir viņa paša personīgā darīšana, nevis ka kāds kaut ko saražos mākslīgi, lai sevi tur parādītu kaut kādā labā gaismā, tēlot tādu lielu speciālistu jebkurā jautājumā, sastādīt veselus jautājumu kalnus, un pārējiem vienkārši, godīgi sakot, jāgarlaikojas, jo viens otrs speciālists labi redz, ka šis jautājums ir galīgi ne tāds, kas virza kaut ko uz priekšu, bet tas ir vienkārši demagoģisks ar vēlmi sevi izcelt uz otra cilvēka rēķina. Tāpēc es katrā ziņā aicinu atbalstīt šo 56.priekšlikumu un galu galā vienreiz pielikt punktu tam, par ko mēs te jau strīdamies gandrīz trīs gadus, un vienreiz izlemsim līdz galam, lai vismaz nākamajā Saeimā nedaudz tiešām demokrātiskāk būtu iespējams rīkoties Saeimas deputātiem.

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens kā referents — ārpus kārtas!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es aicinu jūs, vismaz tos, kas uzstājas debatēs, tomēr sekot līdzi likumprojekta apspriešanas gaitai. Vismaz trīs runātāji šeit runāja par sēžu translāciju vai netranslāciju. Šis jautājums jau ir atrisināts, mēs esam izskatījuši likuma 77.panta otro daļu, esam papildinājuši, ka šī translācija būs. Tā kā es lūdzu turpmākajā izskatīšanas gaitā nedebatēt par šo translāciju!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Mums tad, ja mēs šo priekšlikumu pieņemam, mums ir jālabo arī Satversmes 27.pants, jo tur ir runa par to, ka Saeimai ir tiesības iesniegt Ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņam vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amatpersonai. Tātad tiesības Saeimai iesniegt. Ja mēs te atstāsim no Saeimas tikai dažus interesentus, tad tā vairs nebūs Saeima. Ja mēs ievērojam Satversmi, tad mēs nevaram pieņemt tādu grozījumu, bet, ja mēs tādu grozījumu Kārtības rullī pieņemam, tad jāmaina Satversme.

Attiecībā uz tiem argumentiem, ka ir ļoti garlaicīgi klausīties gan uz šādiem jautājumiem, gan uz atbildēm, kas ir specifiski, tad, kolēģi, vai kāds likums ir mazāk specifisks un vai tiešām jūs visi esat speciālisti un ieinteresēti atsevišķos likuma pantos?

Par prekursoriem tiešām es neko nezinu, es te sēdēju un, jāsaka, garlaikojos. Es neesmu ķīmiķis un speciālists. Man ir tikai vispārējais priekšstats par to un juridiskais, kādi ir nosacījumi, kas ietverti šajā likumprojektā. Valsts pārvaldes jautājumi galu galā ir tādi paši. Un, ja kaut kas netiek izdarīts, ko neizdara izpildvara, Ministru kabinets vai kāds cits, tad galu galā tie visi ir mūsu jautājumi, kuros mums ir jāiedziļinās. Runa šeit ir tikai par to, ka varbūt šo jautājumu uzdošana un atbildēšana tiešām ir grūta lieta, bet nevajag jau tāpēc no grūtiem darbiem atteikties!

Te jau pat Dobelis atzina, ka tas palīdz pārvaldīt valsti, palīdz sakārtot tās vietas, kur nav kārtības. Opozīcijai te ir vislielākā loma, un to mēs arī darām. Braucam apkārt un uztveram šos jautājumus, kur ir tās nekārtības un tāpēc uzdodam tos jautājumus. Ja jūs, kolēģu vairākums, neuztvertu šo mūsu darbību kā kaut kādu kaitināšanu, kā te izskanēja, bet uztvertu kā palīdzību jums, pavisam būtu cita attieksme.

Es gribu vēl pārmest to, ka uz normālu jautājumu katrs pilsonis var saņemt mēneša laikā, vismaz mēneša laikā, atbildi. Mēs diemžēl saņemam, kā prakse rāda, Saeima saņem atbildes uz jautājumiem reizi sesijā. Tas ir pēc trim mēnešiem, un dažreiz pat pārceļ uz nākošo sesiju, un tie jautājumi sen ir novecojuši. Lūk, tas nav normāli. Tas būtu jānovērš ar labojumiem Kārtības rullī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tiešām varu piekrist tam, ka Saeimas sēdēs, kuras noteiktas valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem, papildjautājumus varētu uzdot ne tikai jautājumu iesniedzēji, bet arī citi klātesošie. Tas atrisinātu šo statistu problēmu.

Es gribu iebilst jebkādiem mēģinājumiem šeit no šīs tribīnes devalvēt pašu šo jautājumu būtību un visu šo Saeimas darbības formu valdības uzraudzībā. Tāpēc es paņēmu vienu mūsu jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtību, kurā uz pagājušo nedēļu, pat uz aizpagājušo nedēļu bija 82 jautājumi sakrājušies, kuri nav izskatīti, nav atbildēti. Kādi ir šie jautājumi? Paskatīsimies. Piemēram, cik atvaļinātās Krievijas militārpersonas uz šobrīdi vēl nav atstājušas Latviju? Ir vajadzīgi šādi oficiāli dati. Jautājums par to, par Skrundas lokatora apkaimē dzīvojošo iedzīvotāju prasību izpildi. Ir pilnīgi konkrētas šādas prasības no iedzīvotājiem, kuras valdība nav izpildījusi. Jautājums par iedzīvotājum ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtību. Jautājums par budžeta projekta sastādīšanu nākamajam gadam. Par to, kādas dotācijas nākamā gada budžeta projektā ir paredzētas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Jautājums par to, kādus konkrētus likuma pārkāpumus valdība ir konstatējusi atkritumu pārstrādes uzņēmuma "Getliņi—2" darbā. Jautājums par naudas summu, kādu veselības aprūpes iestādes saņēmušas pacientu iemaksu veidā. Jautājums par medicīnisko pakalpojumu cenu noteikšanu. Par skaidrojumu, kā tiek pildīts Darba likuma kodeksa 83. un 84.pants. Par iztikas minimumu. Šādu jautājumu vēl ir ļoti daudz. Es varētu šeit vēl daudz uzkaitīt. Es aicinu tomēr neizturēties ar necieņu pret šiem jautājumiem un aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Aicinu pārtraukt runāt, jo divas minūtes ir pagājušas. Ilmārs Bišers — otro reizi.

I.Bišers

(DPS). Man šķiet ļoti dīvaini, ka izsaka tādus priekšlikumus, ka mums šajā gadījumā būtu jāmaina Satversmes attiecīgais pants. Ja to būtu izteicis kāds cits deputāts, kurš nav Juridiskās komisijas loceklis un nebūtu piedalījies šajā sēdē, tad es vēl varētu saprast viņa neizpratni, bet ja to izsaka deputāts Mauliņš, kurš bija klāt attiecīgajā Juridiskās komisijas sēdē, kaut ko tādu izsaka, tad tas man ir vienkārši ir nesaprotami, jo attiecīgais Satversmes pants runā par jautājumu uzdošanu, nevis par atbilžu saņemšanu.

Tieši izskatot iepriekšējo priekšlikumu šajā jautājumā, Juridiskā komisija, mēs tikko jau esam apstiprinājuši, tur tieši tāpēc mēs ierakstījām, ka jautājumus var iesniegt un pamatot attiecīgā Saeimas sēdē, šo jautājumu noskaņu, un tad visi, kam interesē šie jautājumi, var piedalīties tajā sēdē un var klausīties pa translāciju atbildes uz šiem jautājumiem, bet man vienkārši ir nesaprotams, kāpēc frakcija "Latvijai" cenšas visus Saeimas deputātus padarīt par statistiem, kas sēdēs un klausīsies atbildes uz viņu jautājumiem, ja viņi tur vairāk neko nevar ietekmēt? Tieši tāpēc jau ir tā problēma, ka tās atbildes netiek pieņemtas savlaicīgi un tie jautājumi tiek noņemti, ka jūs spiežat cilvēkus klausīties. Tagad šī sēde, ja tā nebūs Saeimas sēde, tad vienkārši nevarēs atcelt šīs atbildes uz jautājumiem, un katru nedēļu uz iesniegtajiem jautājumiem atbildes tiks dotas, un šī problēma tiks noņemta, par ko jūs tik ļoti visu laiku žēlojaties.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padomes kalpi un tauta! Redzat, tas jautājums ministriem jau nav patvaļa, jo tur ir vairākiem deputātiem jāparakstās. Jau tajā brīdī rodas problēmas. Tautai par piemēru šodien ir aktuāls, kas ir noticis ar Lāma kungu — Helsinki—86 vadītāju, vienu no tiem, kas uzsāka Latvijas brīvības cīņu. Bet to jautājumu uzstādīt iekšlietu ministram un premjerministram ir ļoti grūti. Es tikko aizgāju pie "Tēvzemei un Brīvībai" ļaudīm — lieliem nacionālistiem — un cirkulēju to dokumentu. Man atnāca atpakaļ un pateica, ka tas viņiem neinteresē. Viņi neparakstīs. Viņiem neinteresē, kas ir noticis ar jauno brīvības laikmeta cīnītāju.

Ja jau mēs šo jautājumu būtu, tos parakstus mēs savāksim, tas aizies uz Pieprasījumu komisiju. Tabūna kungs atnāks un pateiks, ka ir jānoraida. Sadarbības padome nolems, ka jānoraida. Redzat, kā mēs cienām dzīvi, kā mēs cienām Latvijas brīvības — atjaunotās brīvības cīņas varoņus. Mēs atklājam, ka viņi tiek noslīcināti, jeb to nokārtojam. Laikam kādā ezerā ārpus Kuldīgas, it kā ekstrasenss saka, ka tur ir redzēts, es tam ne visai ticu. Ekstrasenss saka, ka tajā ezerā ir diezgan daudz līķu. Bet vietējais policists apgalvo, ka tāda ezera nav, lai gan uz kartēm tas ir. Un nemeklēs vairs. Lai Heino Lāms paliek tanī ezerā varbūt kopā ar citiem brīvības cīnītājiem. (No zāles deputāts Tabūns: "Nemelo!")

Un "Tēvzemei un Brīvībai" neinteresē, vai tas tā ir. Viņi negrib, lai mēs varētu prasīt iekšlietu ministram jautājumus par meklēšanas gaitu. Un ja kādam Latvijā ir šaubas par to lojalitāti, ko mēs ikkatrs Latvijā, kas grib, lai Latvija būtu brīva valsts, neesam pret tādiem kā Heino Lāms, tad saprotat, ka "Tēvzemes un Brīvības" rindās neviens, pat neviens deputāts nebija ar mieru interesēties, kas ar to cilvēku ir noticis. Kurš tad tur nāks parakstīties? Es aiznesu no viena gala, un man atnāca atpakaļ un pateica, ka neviens neparakstīs. Redziet, cik slikta tā situācija ir! Lieta ir tāda, ka ir svarīgi jautājumi tautai un deputātam jāatbild, vai viņš prasa muļkīgu jautājumu vai nopietnu jautājumu. Un tauta var par to lemt, viņš nes politisku atbildību. Un jautājumam ministriem, tur vajag vairākus parakstus, tur vairāki cilvēki politiski atbildīgi stāv. Un es saprotu, ka Tautas kustība "Latvijai" ir tikai goda pilna ar tiem jautājumiem, kurus viņi paceļ. Bet tie nekauņas, kas nolemj, ka tos jautājumus nav jāskata, jo tās nelietības, kuras deputāti izjūt un uz savu atbildību paceļ kā jautājumu ministriem, vienkārši netiek atbildēti. It īpaši tēvzemiešu valdībā.

Un pat sāpīgi jautājumi nacionālistiem. Sāpīgi jautājumi tautai, invalīdiem, pensionāriem, skolas bērniem, veselības aprūpes jautājumi... negodības jautājumi... nē, tos Tabūna kungs, ja mēs tiekam tik tālu, noraida ar Čepāņa kungu un citiem savā komisijā, un it kā tie nav skatāmi, un tāpēc tas tautai nav jāzina. Mēs nedrīkstam pievērst ministru uzmanību sāpīgam jautājumam. Viņi var vienkārši ņirgāties un smieties. Un to viņi spēj līdz 3. oktobrim. Un lūdzu baudat jūsu smīnus un jūsu viltu melus līdz tam laikam. Tauta zina, kas jūs tādi esat.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Man liekas, ka nekad nav bijusi tik liela frakcijas "Latvijai" reklāma, kādu šodien veic visi citi, izņemot pašu frakciju "Latvijai". Bet tas lai paliek uz to deputātu sirdsapziņas, kas to dara un nezin, kādu mērķu labā. Bet es jūs gribētu pievērst uzmanību konkrētajam tekstam, ar ko atšķiras Bišera kunga iesniegtā redakcija no tās redakcijas, kas ir šobrīd spēkā, un tad nebūs jāpaskaidro, ka te notiks kāda translācija vai nenotiks. Ja līdz šim jautājumu un atbilžu laiks tika nosaukts par sēdi un līdz ar to uz to attiecas viss, kas attiecas uz plenārsēdēm, tad tagad ir ierakstīts, ka nosaka laiku atbilžu sniegšanai. Tātad tā nav sēde un līdz ar to nav arī šīs translācijas un visa pārējā, tāpēc nevajag šeit no tribīnes mums mēģināt kaut ko iestāstīt.

Teikšu godīgi, ka mani pārsteidz Bišera kungs ar šo nostādni, tādā veidā nonivelējot jautājumu un atbilžu sēdes, jo, manuprāt, Eiropas prakse un vispār parlamentārā prakse parāda, ka ja nu ēnu kabinets var kādā veidā darboties un parādīt savu kompetenci, tad uzdodot jautājumus īstajiem, redzamajiem ministriem, nevis kas kā ēnas klīst, un, saņemot atbildes, arī izvirzīt savu tālāko darbību. Tā ka principā ir pilnīga neizpratne par to, kas notiek.

Otra lieta. Šeit ierakstītas sešas dienas. Man liekas, ka tas pazemo ministru, jo tas norāda, ka ministri ir tik zemā līmenī, ka viņiem vajag veselu nedēļu, te gan varbūt vajadzētu pierakstīt darbadienas klāt vai parastās kalendārās dienas, lai noskaidrotu, ka viņiem vajag nedēļu, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumu. Tad iznāk, ka deputāti ir tik gudri, ka ministram vesela nedēļa jālauza galva.

Un pēdējais, ko es gribētu piebilst. Ka Saeima, manuprāt, šobrīd grib pazemot ministrus, liedzot viņiem iespēju uzstāties šeit no tribīnes tā, lai viņus dzirdētu tauta. Un ja jau šie Saeimas deputāti jautājumi ir tik nekvalificēti, tik zema līmeņa un kā te viens otrs gandrīz vai saka, ka dumji, tad atļaujiet ministram nodemonstrēt savu augsto intelektu, savu augsto profesionalitāti un deputātam aizrādīt uz to, ko viņš ir nepareizi izdarījis un nepareizi pajautājis. Un tādā veidā celt gan ministra prestižu, gan parādīt tautas kalpus, kuri nav atbilstošajā līmenī.

Un to, ka tā nav sēde un ka uz šo jautājumu un atbilžu laiku ir attiecināmi īpaši noteikumi, lai varētu veikt to, kas ir sēde, to skatāties tālākajā Bišera kunga priekšlikumā, kur jau viņš pats saprazdams, ka nekas ar šiem materiāliem nenotiek, ir ierakstījis, kādā veidā viņi ir vismaz publicējami. Ja tā būtu sēde, kā tas pienākās parlamentā, tad nākamais 58. — Bišera kunga priekšlikums — vispārībā nebūtu apspriežams pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Maza replika, Kreituses kundze. Tiešām, jūs zināt, ka es cienu jūsu asās prāta spējas un spēju skaidri un precīzi definēt viedokli. Tas ne visiem šajā namā piemīt, un tā ir īpaša Dieva dāvana. Plus vēl izglītība — doktores tituls, tās visas ir lietas, kas ļauj jums pareizi runāt. Un precīzi runāt.

Es tagad runāšu par lietu. Man ir jautājums — kas ir noticis kopš tā laika, kad mēs kopā iesniedzām labojumus Kārtības rullī, kas prasīja nereģistrēšanos tieši šajās sēdēs?... Nereģistrēšanos šajā sēdē... Te jau ir būtībā tieši runa par to, nu nevajag, Kreituses kundze... Nu jūs labi zināt, ka nevajag šeit visiem būt klāt. Ja jautājums būs interesants, ja jautājums interesēs deputātus, sabiedrību un masu medijus, tad šeit visi būs klāt.

Nu es jūs ļoti lūdzu, balsosim par Bišera kunga priekšlikumu un neļausim mūs padarīt par... drīzāk tas izskatās... nevis par deputātiem, kas pilda savus pienākumus, bet jūga lopiņiem, kas nāk nospiest pogu, lai viņiem neatrautu no algas 20%. Nu tad ir tāda nedaudz pazemojoša lieta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".Otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima, es atvainojos par to, ka es tāds mazkvalificēts jurists uzdošu profesoram Bišeram jautājumu. Tātad mums ir... Jautājumus Saeima uzdod šiem noteiktajiem izpildvaras pārstāvjiem. Tātad to uzdod Saeima. Bet uzdot papildjautājumus šajā atbilžu "nesēdē"... Tad praktiski notiek tā, ka mēs vairs papildu jautājumus nevaram uzdot. Tas vairs nebūs Saeimas jautājums. Tātad jāmaina ir noteikumi Kārtības rullī, ka papildjautājumus vispār vairs nedrīkst uzdot. Vai arī papildu jautājumus var uzdot nākošajā sēdē, lai atkal gaidītu atbildi uz nākošo saietu, kurš vairs nav sēde. Un atbildes sagaidītu. Man tāds vienkārši neizprotošs jautājums, jo tiešām es neesmu profesors juridiskajos jautājumos.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Atbildīgās komisijas vārdā — Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Speciāli Kreituses kundzei paskaidroju vēl vienu reizi. 14. lappusē ir 36. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ko mēs esam pieņēmuši. Un proti, 77. panta 2. daļa šobrīd: atklātās sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem pārraida valsts radio. Tā ka es vēlreiz gribu nomierināt visus tos, kuri uztraucas par to, ka nevarēs dzirdēt šīs atbildes uz deputātu jautājumiem. (No zāles: "Tā taču nav sēde!")

Tas, ka šī nav sēde, tas arī ir pateikts, un par to šeit neviens nestrīdas, bet ir ievērots Satversmes 27. pants, ka Saeimai ir tiesības iesniegt Ministru prezidentam un ministriem jautājumus. Un tas ir ievērots. Un saņemt atbildi ir tiesības visiem tiem deputātiem, kas piedalās šajā laikā, kad notiek šīs atbildes uz deputātu jautājumiem. Šeit nav teikts, ka Saeimai ir tiesības saņemt atbildi. Šeit ir teikts, ka ministram vai Ministru prezidentam ir jāatbild uz šiem jautājumiem. Tāpēc lūdzu deputātus izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam par deputāta Bišera priekšlikumu — izteikt 120. pantu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 8, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Jirgens.

57. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, manuprāt, vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Tālāk lūdzu, deputāti piekrīt.

A.Jirgens.

58. ir deputāta Bišera priekšlikums — kas tātad turpina izklāstīt šo procesu, kādā notiek atbilžu sniegšana uz jautājumiem. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk lūdzu!

A.Jirgens.

59. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums — izslēgt likumprojekta 7. pantu. Juridiskā komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Jirgens.

60. ir deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 122. panta 1., 2. un 3. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens.

61. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 122. panta 2. un 3. daļu kā divas daļas jums iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Jirgens.

62. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 122. panta 4. daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Jirgens.

63. ir deputāta Bišera priekšlikums — papildināt 122. pantu pēc 6. daļas ar jaunu 7. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens.

64. ir deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 122. panta 8., līdzšinējo 7. daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Pieņemts.

A.Jirgens.

65. ir deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 123. pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens.

66. ir atbildīgās komisijas priekšlikums— papildināt Kārtības ruļļa 5. sadaļu ar jaunu 5. nodaļu — Pieprasījumu izskatīšana. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Jirgens.

67. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums — izslēgt likumprojekta 8.pantu . Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 67. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 32, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Jirgens.

Tālāk ir 68. — deputāta Dinēviča priekšlikums — papildināt Kārtības ruļļa 5. daļas 3. nodaļu ar jaunu 131. pantu. Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Viktors Dinēvičs, frakcija "Saimnieks".

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamie deputāti! Es ļoti labi saprotu, ka nesen šī mana priekšlikuma teksts ir izslēgts no Kārtības ruļļa. Un tomēr. Deputātu darbā ir nepieciešams objektīvs izziņu materiāls un nevis tāds izziņu materiāls, kas ir pastarpināts ar dažādu citu organizāciju palīdzību. Laikam jau tāpēc nav jābrīnās, ka Saeimas dažādas pārbaudes un meklēšanas komisijas vēža gaitā dodas uz priekšu. Izziņas dokumentos mēs praktiski īsti objektīvi ticamas ziņas iegūt nevaram. Un šeit nav runa par izmeklēšanas orgānu dublēšanu. Es runāju par savlaicīgu tiešas informācijas saņemšanu bez starpniekiem, vidutājiem, pasniegt to informāciju, kas vienmēr nes zināmas informācijas troksni.

Un galu galā, ja arī deputāti pieņems šo manu priekšlikumu, var jau viņas neizmantot, šīs tiesības, ko dos Kārtības rullī ierakstītais teksts. Bet mēs toties, tie, kas būs izziņas pieprasījuši, dabūsim objektīvu taisnību par kaut kādu problēmu. Un ne velti saka, ka jaunais ir ļoti labi aizmirsts vecais. Tādēļ aicinu atjaunot šo normu savlaicīgi, lai velosipēdu nebūtu jāizgudro vēlāk, tad, kad tas būs labi jau aizmirsts. Galu galā šī norma savā laikā tika ierakstīta ne jau tāpēc, lai to neievērotu. Acīmredzot ir kaut kādas lobistu intereses, kurām nepatīk, ka maisās viņu iekšējās lietās, un tāpēc labāk neprasīt kaut kādas izziņas un nedod tiesības deputātiem šīs izziņas iegūt par kaut kādu informatīvu materiālu. Paldies par uzmanību! Aicinu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Es domāju, ka nevarēs, Dinēviča kungs! Tur ir gan rakstīts, ka deputātam ir tiesības iegūt, un es galīgi neapšaubu deputātu tiesības. Nekur nav rakstīts, ka uzņēmumiem, sevišķi privātajiem uzņēmumiem, organizācijām ir pienākums sniegt. Arī to mēs varētu atrisināt. Bet būtu jāatrisina vēl viens jautājums. Mēs esam aizmirsuši, ka šādu izziņu sniegšana, ievākšana, apkopošana, uzrakstīšana maksā kaut kādu naudiņu. Kas tad šajā gadījumā, Dinēviča kungs, maksās?

Privātuzņēmums, teiksim, es nezinu, zemnieku saimniecība, kur var parādīties deputātam interese ievākt ziņas, pie tam ziņas, kas varbūt skar tādas lietas kā konkurence un tamlīdzīgi. Kas apmaksās šo ziņu ievākšanu? Kas par to maksās? Es nevaru atbalstīt jūsu priekšlikumu, jo tas ir deklaratīvs un tam nav ne finansiāla, ne atbildības seguma.

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Tiešām, kolēģi, laikam nevarētu atbalstīt šādu priekšlikumu galvenokārt tāpēc, ka tas ir ļoti deklaratīvi formulēts. Ne tikai tāpēc, ka nav paredzēti naudas līdzekļi, kā to realizēt. Tā tiešām būtu mazākā problēma. Bet galvenokārt tāpēc, ka deputātiem šajā valstī nevajadzētu būt ekskluzīvām tiesībām uz objektīvas informācijas saņemšanu. Mums ir īpašs likums, kas regulē visas tās darbības, kas saistās ar vēstuļu, iesniegumu un dažādu dokumentu izskatīšanu, un es nedomāju, ka deputātiem šajā ziņā būtu jābūt vienlīdzīgākiem par citiem Latvijas pilsoņiem. Es domāju, ka deputāti visi to var darīt tieši tāpat, kā visi citi, kā mūsu vēlētāji.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Jirgena kungs.

A.Jirgens

(TB/LNNK) . Godātie kolēģi! Bez tiem argumentiem, kas šeit jau izskanēja, varu minēt vēl vienu. Proti, šī ir sadaļa "Deputātu pieprasījumi", un tas, par ko runā Dinēviča kungs, nav pieprasījums šajā izpratnē, par ko šeit ir runa. Šeit ir runa par pieprasījumiem Ministru kabineta locekļiem. Un ir šī procedūra un tās juridiskās sekas, kas tam var sekot. Šis pants, ja tas arī būtu vajadzīgs Kārtības rullī, par ko es negribētu šeit runāt, tad tas ir vienkārši nevietā šajā nodaļā. Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Dinēviča priekšlikumu — papildināt Kārtības ruļļa piektās daļas trešo nodaļu ar 131.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 22, atturas — 21. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

69.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — mainīt nodaļas numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens.

70.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — mainīt nodaļas numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens.

71.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 142.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta daļēji savā 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Kārtības ruļļa 142.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija? Piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens.

73.priekšlikums, frakcijas "Latvijai" priekšlikums, izslēgt likumprojekta 10.pantu. Juridiskā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Runās deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par runas ilguma maiņu, bet es aicinu tajā pašā laikā jūs visus arī padomāt par to, vai mēs varam šādi šo Kārtības rulli atbalstīt kopumā otrajā lasījumā tā, kāds tas ir izveidojies. Jo mēs redzam visu laiku šo demokrātijas samazināšanās tendenci un likumu samudžināšanas tendenci, un varētu, lietojot svešvārdu, teikt, ka mums šis Kārtības rullis, tāpat kā ļoti daudz kas mūsu valstī, sāk pamazām atgādināt kaut kādu spageti. Ņemot vērā to, ka mums valstī ir vajadzīgi skaidri un vienkārši likumi, es tomēr aicinātu neatbalstīt šos grozījumus uz otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jirgena kungs. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Kārtības ruļļa 144.pants 6.Saeimas laikā ne reizi nav ticis izmantots. Ja man atmiņa neviļ, 5.Saeimas laikā tas ticis izmantots vienu reizi. Tā ka šeit strīdēties par šīm minūtēm nevajadzētu, un es domāju, ka par balsošanas motīviem trīs minūtes ir pietiekami. Līdz ar to aicinu noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.73. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 24, atturas — 25. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

74.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums — papildināt 153.panta otro daļu ar otro teikumu. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Jirgens.

75.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 161.pantu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens.

76.priekšlikums — Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums — izteikt 179.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens.

77.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt 180.panta otro daļu. Juridiskā komisija atbalsta. Tas arī izriet no mūsu jau nobalsotā 75.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt svītrot 180.panta otro daļu. Pieņemts.

A.Jirgens.

78.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums — aizstāt 192.pantā vārdus. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens.

79.priekšlikums — deputāta Bišera priekšlikums — papildināt Saeimas Kārtības rulli ar trīs jauniem pantiem. Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 79.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Jirgens.

80. un 81.priekšlikums ir analoģiski deputāta Bišera un Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumi — izslēgt 197.pantu. Juridiskā komisija šos priekšlikumus atbalsta daļēji un ierosina izteikt 197.pantu jaunā redakcijā. Tas ir 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt par šo jautājumu deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst tomēr jūsu uzmanību uz to, kas šis ir par pantu, kuru mēs šeit gribam vai nu izslēgt, vai arī vismaz būtiski samazināt, kāds ir atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tas ir pants, kurš nosaka deputāta palīga tiesības. Uz šo brīdi spēkā esošo 197.panta redakcija nosaka "Tiesības deputāta palīgam". Deputāta uzdevumā būt klāt Saeimas komisiju sēdēs, pieprasīt nepieciešamās izziņas un informāciju, apspriest ar uzņēmuma, iestāžu vai organizāciju vadītājiem jautājumus, kas saistīti ar deputātu darbību, piedalīties vēlētāju sapulcēs un runāt tajās. Piedalīties pašvaldību, kā arī to izveidoto iestāžu un saimniecisko vai sabiedrisko organizāciju pārvaldes institūciju sēdēs, kur tiek izskatīti deputātus interesējoši jautājumi vai vēlētāju ierosinājumi. Kā arī publicēties avīzēs un citos izdevumos vai masu informācijas līdzekļos.

Šobrīd Bišera priekšlikums un Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums piedāvā to izslēgt. Un to piedāvā izslēgt arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas grib atstāt deputātu palīgam tikai tiesības deputātu uzdevumā būt klāt Saeimas komisiju atklātās sēdēs. Tas ir vienīgais, kas šeit tiek atstāts. Viss pārējais tiek izslēgts ārā. Es tomēr domāju, ka mums nevajadzētu šīs deputātu palīgu tiesības no Saeimas Kārtības ruļļa slēgt ārā, jo tas darbs, kuru paveic deputāta palīgi, tas ir pietiekami būtisks arī priekš visa mūsu darba šeit, un tas ir kā tāds melnais darbs, kurš ir izdarīts un bez kura arī mūsu lemšanas iespējas šeit būtu krietni ierobežotākas tieši attiecībā uz kvalificētu lēmumu pieņemšanas iespējām. Tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo deputātu palīgu tiesību izslēgšanu no Saeimas Kārtības ruļļa!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie deputāti! Šis jautājums jau ir pacēlies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, te ir tādas lietas, kuras mums diemžēl ir novedušas pie nevēlamām sekām. Mandātu un iesniegumu komisijai nācās izskatīt jautājumus, kad deputātu palīgi izmantoja šās tiesības nevis deputāta apkalpošanai un palīdzēšanai, bet savam privātbiznesam, pieprasot savā vārdā, un deptuāts bieži pat nezin, ko viņi ir pieprasījuši. Par ko mums nācās saņemt no valsts atbildīgām amatpersonām zināmas sūdzības. Tāpēc es domāju, ka, ja deputātam vajag kaut kādas ziņas, tad, protams, palīgam tāds pieprasījums ir jāsagatavo, bet deputātam tomēr būtu jāpapūlās uzlikt savu parakstu, tātad akceptējot, ka šīs ziņas tiešām viņam ir vajadzīgas.

Tālāk šeit ir arī tādi priekšlikumi, kuri vispār iziet ārā no šīs problēmas risinājuma. Piemēram, jautājums, ka deputātam ir tiesības publicēties avīzēs vai citos izdevumos, vai masu informācijas līdzekļos. Tādas tiesības ir katram cilvēkam. Bet ja mēs to tur ierakstām, tas gandrīz vai rada iespaidu, ka šīm avīzēm vai televīzijai ir obligāti šis deputāta palīga sacerējums jāpublicē. Citas jēgas tam nav. Tāpat arī piedalīties vēlētāju sapulcēs un runāt tajās. Ja, piemēram,to atkal izlems attiecīgā vēlētāju sapulce, vai viņa dos tam cilvēkam vārdu vai tā nedos šim cilvēkam vārdu. Es domāju, ka tāds jautājums ir.

Tālāk — apspriest ar uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju vadītājiem. Tātad katram direktoram vai privātuzņēmuma prezidentam, ja deputāta palīgs grib ar viņu apspriest kādu jautājumu, tad viņam jāparedz šis jautājums, tad viņam jānāk. Mēs nevaram uzlikt privātuzņēmuma vadītājam tādus pienākumus — atrast laiku apspriesties ar deputātu palīgiem. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Mēs iejaucamies tādā lietā, ko mēs neesam tiesīgi darīt. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu tādā redakcijā. Es neuzturu savu priekšlikumu, un droši vien varu runāt arī Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā, ka mēs neuzturam savu priekšlikumu, bet mēs piekrītam tagad šajā brīdī tam priekšlikumam, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs.

Līdz pārtraukumam trīs minūtes. Deputāts Leiškalns vēlas runāt. Apsola, ka tikai vienu minūti.

A.Leiškalns (LC).

Patiesībā, Bišera kungs, jums kā juridisko zinātņu doktoram vajadzētu atbalstīt savu priekšlikumu, nevis komisijas. Jo tas ir tikpat deklaratīvs. Deputāta palīgam, es nemaz nerunāju par pārējiem, kur jūs jau precīzi pateicāt gan par publicēšanos, gan par vēlētāju sapulcēm un būšanu klāt Saeimas komisijas sēdēs, deputāta palīgam, ja šeit būtu ierakstīts, ir pienākums būt klāt Saeimas komisiju sēdēs, ja to prasa deputāts. Būtu skaidrs. Viņam šobrīd ir tiesības. Komisiju sēdes ir atklātas, un deputāta palīgs nu ir tā persona, kam atsevišķas caurlaides nav vajadzīgas. Ej! Bet ir pienākums būt klāt, ja mēs mēģinātu definēt šos palīga pienākumus, tad tas jau būtu labi. Citādi alga ir, radi ir, bet rezultāta nav. Atbalstiet savu! Es atbalstu jūsu priekšlikumu, Bišera kungs!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Balsojam radikālāko priekšlikumu — par panta svītrošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režimu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 16. Nav pieņemts.

Vai varam vienoties, ka pieņemam atbildīgās komisijas redakcijā izteikto priekšlikumu? Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 13, atturas — 9. Pieņemts komisijas viedoklis.

Godātie kolēģi! Izdarīsim pārtraukumu. Apspriešanu izdarīsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma Ventam Balodim paziņojums par komisijas sēdi.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties tagad pārtraukumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie kolēģi, vēl atgādinu jums, ka pulksten 17.00, kad beigsim šo sēdi, frakciju vadītājiem un pārstāvjiem ir tikšanās ar Zviedrijas ārlietu ministri.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Andrejs Krastiņš, Pēteris Tabūns, Andris Tomašūns, Ziedonis Čevers, Andris Saulītis, Leopolds Ozoliņš, Elmārs Zelgalvis, Jānis Kazāks, Ervids Grinovskis, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Komisijas vārdā — Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, 83.priekšlikums ir deputāta Ilmāra Bišera priekšlikums — izteikt 198.pantu jaunā redakcijā. Pants attiecas uz Saeimas deputāta palīga darba apmaksas kārtību.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt par šo jautājumu deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs iedziļināties šajā priekšlikumā un mēģinat izprast visu līdz galam. Tātad turpmāk to naudas summu, par kuru agrāk parakstījās deputāta palīgs pats un saņēma un no kuras tika atvilkti nodokļi un pārskaitīti arī šī cilvēka pensiju fondā, tagad šo naudas summu saņems deputāts pats un tālāk rīkosies pēc saviem ieskatiem. Jautājums: kādu naudas summu palīgam katru mēnesi pārskaitīs pensiju fondā? Kas veiks šo uzskaiti, jo tiks atvilkta kopējā naudas summa, bet palīgs būs saņēmis tikai daļu no tās vai vispār nesaņems neko? Kas veiks visa šī stāvokļa fiksāciju, uzskaiti un arī tālāk? Līgumdarbu samaksai ir viena nodokļu atvilkšanas kārtība nekā darba algai, kuru jūs saņemat atbilstoši štatu sarakstam. Arī šī problēma rodas. Manuprāt, te ir ielikta vēlme vai nu deputātam pašam šo naudu mierīgi paņemt sev, vai arī sākt ar naudas līdzekļiem regulēt darba kārtību, varētu teikt. Manuprāt, tas nav atbalstāms, ja vēlas ar palīga darba vērtējumu, tad deputāts var katra mēneša beigās parakstīties par to summu, ko viņš uzskata, ko palīgs ir nopelnījis, bet to izmaksā grāmatvedība, jo šajā gadījumā deputāts uzņemās atbildību par visu to, kā viņš ar šo naudu rīkosies. Un tā kā tagad pensiju nosaka naudas summas lielums, ko cilvēks ir nopelnījis, tad kas kontrolēs to naudas summas lielumu, ko deputāts saņems, deputāta palīgs saņems. Jo šeit atkal paverās iespēja veikt sava veida finansiālās mahinācijas. Manuprāt, šo priekšlikumu vajag vēlreiz pārdomāt, tagad otrajā lasījumā nepieņemt, bet te var būt citi papildinājumi, kas ļauj deputātam brīvāk noteikt iespēju palīgam turpināt darba attiecības kā deputāta palīgam, un tas ir atrisināms vienkāršākā formā, lai gan es zinu, ka Kaksīša kungs tūlīt iebildīs, jo ir mums Darba likumdošanas kodekss, kas nosaka šīs attiecības. Bet ir cita izeja, kur es domāju, ka varētu būt ar deputātu palīgu slēdzams darba līgums katru mēnesi, nevis formējot ar deputātu palīgu, bet slēdzot līguma darbu katru mēnesi, ja jūs apšaubāt, kas šis cilvēks varētu būt jūsu palīgs tādā statusā, lai nenonāktu konfliktā pašiem ar sevi un ar darba likumdošanu.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man izbrīnu rada cienījamās Kreituses kundzes viedoklis, ka, lūk, deputāti visi ir blēži. Es nedomāju, ka mēs visi esam blēži un, lūk, mēs obligāti nozagsim šo naudu vai vēl kaut ko. Ir cita lieta, es arī ar Bišera kungu strīdējos komisijā, bet šī iniciatīva ir jāsāk virzīt, jo tas ir otrais lasījums, un jāvirza uz priekšu un jāattīsta, jo normālā pasaulē ir tas, ka ir deputātu birojs, ir deputātu darbinieki, ko deputāts pats nolīgst, un attiecīgi ir... dabiski, ka deputāts nesīs atbildību, un šeit, iespējams, arī Saeimas grāmatvedība palīdzēs, kā to noformēt visu, jo nesīs atbildību pret sociālo fondu par to neiemaksāto summu, es nedomāju, ka kādam deputātam būtu ļoti izdevīgi, lai avīzē nopublicētu un obligāti uzreiz visi interesēsies, ka, lūk, viņš nemaksā sociālo nodokli par savu palīgu. Bet nenormālāka ir situācija, ka, iespējams, deputāta palīgs var nenākt uz darbu un viņu nevar padzīt no darba, ka deputāta palīgs, kurš varbūt labi strādā, un nevar vairāk maksāt vai mazāk maksāt, un šo naudu nekādā veidā deputāts nekontrolē. Tas ir tikpat labi, ka Paula Kļaviņa palīdze var nākt uz darbu, var nenākt, bet viņš nevar viņai ne palielināt algu, ne arī samazināt atalgojumu. Un tā vairs nav normāla situācija. Un tādēļ es aicinātu šajā gadījumā Bišera kunga iniciatīvu atbalstīt, it sevišķi ja mēs ņemam vērā, ka nākošā Saeimā būs jau deputāti no ofisa vai telpas, kurā deputāti strādās konkrēti ar saviem... jo tu nevari profilu savam palīgam nomainīt, tad vienīgais it kā ir īslaicīgi līgumi, kad atkal cilvēks kļūst nervozs, kas tev strādā. Un tādēļ es aicināju šajā gadījumā tomēr pāriet uz normālu Rietumu sistēmu, kad deputāts, jā, viņš apmaksā savus palīgus, un mēs esam pietiekami attīstīti, lai varētu šādu darbību arī likumīgi veikt.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Tā īsti nesapratu, par ko strīdamies. Deputāta Bišera priekšlikums izslēdz Darba likumdošanas kodeksu šo attiecību kārtošanā, tas ir, pirmajā sadaļā un otrajā sadaļā deputāts Bišers ir ielicis to pašu, kas bija rakstīts Kārtības ruļļa 199.pantā līdz šim. Līdz šim acīmredzot arī ir deputāti, kuri saņem daļu no deputātu palīgam adresētās naudas vai domātās naudas... Tā kārtība jau šobrīd pastāv, Kreituses kundze, te nav nekādas novitātes, mēs varam par trešā lasījumu novitātēm runāt. Šeit ir apvienots, un tas, par ko Lujāna kungs runāja, ir 199.pants, jau nākošais balsojums, kur, es domāju, tāpat ir jāatbalsta Bišera kungs vismaz otrā lasījuma redakcijā, kā 83., tā 84.priekšlikumu es aicinātu atbalstīt, ir par deputāta palīga pienākumiem un attiecībām, kādā veidā tas tiek noteikts, lai to nosaka ar atsevišķu likumu Saeimas Kārtības rullī, vai šo pa izpildāmajiem darbiem un par palīga funkcijām nosaka deputāts pats, jo Bišera kungs jau nav izdomājis to, ka deputātam ir tiesības palīgam paredzēto atalgojumu vai daļu no tā izlietot līgumdarba samaksai. Manuprāt, šī norma pastāv vēl no 5.Saeimas laikiem, un es nezinu, kā tur ir ar to kontroli, vai kāds maksā to sociālo nodokli vai nemaksā sociālo nodokli, bet tāda nu tā ir un deputāts Bišers neko jaunu nav pateicis. Vienkārši sakārtojis pantus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot man drusku būs Kārlim Leiškalnam jāiebilst par to, ka nekādas novitātes nav. Novitāte gan ir, un diezgan būtiska novitāte. Bet nu par cik jūs abi esat kopā, gan Kreituses kundze, gan Leiškalna kungs, es abiem iebildīšu.

Pirmkārt, šī problēma jau nav radusies Bišera kunga vai Juridiskās komisijas iegribas dēļ. Šī problēma ir jau labu laiku, un visādi mēs mēģinājām ar Kārtības ruļļa palīdzību to risināt. Tā nav atrisināma. Tas, ko Kreituses kundze teica, tās bažas, nu, es šaubos, vai tad nu mēs esam šeit deputāti tādi, kas apmēram 200 latu dēļ riskēsim ar savu prestižu, ar savu godaprātu, tas ir pirmā lieta.

Otrā lieta. Kreituses kundze, jau gadiem ilgi advokāti gan individuāli praktizējošie, gan birojos to dara. Nav nekāda problēma. Maksā sociālo nodokli, viņus pārbauda, viņi atskaitās par savu darbību, un viss ir normāli. Kādas tur problēmas? Atliek tikai gribēt un godprātīgi to izdarīt, būs no sākuma, varbūt pirmos divus mēnešus būs katram drusku vairāk jāiepazīstās ar šo darbu. Tā ir viena lieta, bet tas viss ir atrisināms un tur to problēmu nav.

Nākamais. Vai var kaut kā citādi, apejot darba likumdošanu vai Darba likumu kodeksu, šodien nevar nekā citādi. Vai nu šis ir līgums, un tad ir visas darba tiesiskās attiecības, šie atsevišķie līgumi par atsevišķu darbu izpildīšanu, par atsevišķu darbu veikšanu, tas nebūs tas labākais. Protams, es gribu teikt, ka ir šī nepieciešamība šodien runāt, un mēs tiešām jau gribējām runāt jau otrā lasījumā, mēs ļoti negribējām... mēs komisijā diezgan ilgi diskutējām, un es personīgi iestājos par to, lai šī norma parādās jau uz otro lasījumu, nedod Dievs, uz trešo, kad jau vairs nevar labot, būs laiks, lūdzu, varam mēs pielabot, visas šaubas vai visus savus priekšlikumus, kādi mums ir radušies, mēs varam, un jūs visi varat izteikt, būs šis laiks, bet, manuprāt, nevajadzētu tikai tādēļ, ka ir viena vai otra šauba vai problēma, tad uzreiz to ideju kopā ar to ūdeni, kopā ar to bērniņu izmest no šīs vanniņas ārā, kā tautā mēdz teikt, pret to nevajadzētu tā uzreiz nostāties, ja tur ir kaut kādas šaubas, kā to realizēt. Jo, protams, ja mums visiem būtu palīgi, kuriem mēs ļoti uzticamies, un es ceru, ka tā arī nākotnē būs, jo vairāk ilgāku laiku strādās, tad jau viss būtu kārtībā, bet es pabeigšu savu runu ar to, ar ko es sāku, ka šis priekšlikums ir radies reālu dažu deputātu problēmu rezultātā, to problēmu, kas radušās viņiem ar saviem palīgiem. Diemžēl tāda ir dzīve. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām nav radies manis kaut kādas personiskas ieinteresētības rezultātā, jo man nav bijusi tāda problēma ar saviem palīgiem, ko es nevarētu atrisināt, un es arī ne mazākā mērā neceru iemantot kaut kādus personiskus labumus no šīs likuma izmaiņas, bet problēmas ir, un mums ir bijuši Mandātu komisijā, mums ir nākuši iesniegumi, uz kuriem mēs diemžēl esam varējuši noplātīt tikai rokas un teikt, ka pašreizējais problēmas risinājums — tur nevar atrisināt, jo, ja tās ir darba attiecības, tad ziniet, tur ir vesela rinda dažnedažādu nosacījumu, kā tu darbinieku vari atlaist, ko tu vari uzdot, vai tu vari viņam samazināt atalgojumu vai nevari samazināt un tā tālāk. Un tad arī, teiksim, tā problēma, kad vienu daļu izmantot man ir radusies pēkšņi vajadzība, es iedomājos kādu līgumdarbu, es nevaru savam palīgam noņemt to naudu vairāk pēc tam, ja man tāda radīsies, ko viņš nevar izpildīt, jo tad šajā gadījumā būs atkal Darba likumu kodekss, man būtu jāiet tiesāties un tā tālāk. Un arī ja nav starp deputātu un viņa palīgu šīs attiecības tik ļoti personiskas un tik ļoti ciešas, ka te vajadzīga savstarpējā uzticība, un ja nav tās savstarpējās uzticības, tad normāli nav. Un tāpēc es šo priekšlikumu iesniedzu. Es piekrītu, ka tas nav ideāls, man neizdevās tad, kad rakstīja, to izdot, un mēs arī Juridiskajā komisijā debatējām, un mēs neatradām ideālu variantu, bet mēs tiešām, kā Kaksīša kungs teica, ielikām to variantu, lai mēs visi kopīgi varētu pie trešā lasījuma piestrādāt un uzlabot kaut ko, jo mēs kaut kā mēģinājām arī norādīt uz Prezidiju, ka Prezidijs arī tur varētu noteikt, kādas būtu grāmatvedības funkcijas, kādas varētu vēl būt citas funkcijas, kā šo procesu koriģēt, bet tas jau nav nekāds jauns izgudrojums. Starp citu, es esmu tā sīki izstudējis tikai Vācijas Kārtības rulli, tur tiešām šī nauda tiek arī tāpat izmaksāta deputātam, un deputāts slēdz personiskas vienošanās ar saviem palīgiem, nu, protams, nomaksājot visas attiecīgās summas. Kā to pareizi izdarīt un tā tālāk, nu, par to mums visiem kopīgi jāpadomā varbūt kopā ar Prezidiju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Mani mazliet pārsteidza Kaksīša kungs, ka viņš teica, ka tas ir jālabo tāpēc, ka dažiem deputātiem ir radušās problēmas. Es domāju, ka likums nekad nav jālabo tāpēc, ka kādam ir radušās problēmas, jo šo praksi, es cerēju, Latvijā vismaz ir cilvēki jau izgājuši. Bet es vēlreiz gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šeit nav parādīta sistēma, kādā tas notiek. Un vēlreiz, kungi, jums teikšu, ka līgumdarbiem ir cita nodokļu sistēma. Šajā gadījumā kas ir. Jūs saņemat naudu, nomaksāsiet nodokļus par to, ko jūs esat saņēmis atbilstoši algai, tad šo summu rēķinās pie jūsu kopējās samaksas summas vai to rēķinās kā atsevišķu. Un pēc tam jūs slēgsiet līgumu un maksāsiet par līgumdarbu, un maksāsiet vēlreiz nodokli no šīs summas. Vajag izdomāt līdz galam, jo, manuprāt, šī līgumdarbu sistēma ir jāatbalsta, un to deputāts var darīt, viņš var palīgu vispār nepieņemt un slēgt līgumdarbu, un no tā tiek apmaksāts. Un ļoti daudzas grāmatas tā ir izveidotas, kur ir tikai grāmatas atbildīgais redaktors vai autors atbildīgais, kas saņem naudas summu, kura rīcībā tā tiek nodota, un viņš ar autorkolektīvu slēdz līgumu par konkrētu darba izpildi konkrētā laika posmā, un nav jārada šī šausmīgi sarežģītā sistēma, kur tagad katrs deputāts vedīs savu grāmatvedību,savus grāmatvedības dokumentus un pēc tam beigās atskaitīsies, es nezinu, varbūt arī Valsts kontrole varēs pārbaudīt, kā deputāts ir realizējis savu grāmatvedības darbību.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Skatot šo priekšlikumu, mēs gandrīz vai visi vairāk domājām par deputāta tiesībām un viņa labumu, bet šoreiz ir jādomā arī par tām tiesībām, kādas ir deputāta palīgam. Manuprāt, nebūs pareizi, ja Saeimas deputātam izmaksās to naudas summu, kura paredzēta kā atalgojums palīgam, un deputāts vienu mēnesi varbūt izmaksās 20 latus, vienu mēnesi varbūt 200 latus šim palīgam. Ļoti neapskaužams deputāta palīga stāvoklis! Es gribu teikt, ka mums vajadzētu visiem padomāt, lai par palīgu pieņemtu tādu cilvēku, kurš pilda savus pienākumus atbilstoši šim Saeimas Kārtības rullim. Diemžēl mēs no attiecīgā punkta jau izsviedām laukā visus tos pienākumus, kādam būtu jābūt deputāta palīgam. Ja vēl mēs viņam nedodam konkrētu algu, tad par deputāta palīgu tik tiešām vairumā gadījumu strādās vai nu tikai ģimenes loceklis, vai tāda persona, kas piestrādā kādu citu darbu.

Es domāju, ka deputāta palīga pienākums ir palīdzēt sagatavot likumdošanu, darboties dažādās iestādēs, noskaidrot faktus. Un tagad mēs esam likumā atstājuši iepriekšējās redakcijās, kuras tikko nobalsojām, ka deputāta palīgam ir tiesības piedalīties vienīgi Saeimas komisijas sēdēs. Ja tagad mēs vēl viņam noņemsim algu, tad par deputāta palīgu nenāks strādāt ne jurists, ne augstskolu beidzis cilvēks, nebūs tāds, kas var pabalstīt deputātu un palīdzēt viņam darboties likumdošanā, ja šīs tiesības tiek ierobežotas.

Atcerēsimies vēl arī to, ka deputāta palīgs arī ir tikai cilvēks. Viņš var saslimt, viņam var bērns gadīties, un visos šajos gadījumos deputāta palīgs materiāli ir galīgi neaizsargāts. Viņš nevar zināt, kurā brīdī deputāts viņam atņems algu vai algas daļu. Tāpēc šoreiz, lai cik man liekas racionāli šajā likumā deputāta Bišera priekšlikumi, es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un aicinu atbalstīt to redakciju, kāda ir bijusi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos un jau agrāk iepazinos ar Bišera kunga priekšlikumu, un tie, kas viņam oponēja, varbūt ne sevišķi pamatoti to darīja, jo principā tās nodokļu lietas un tie mehānismi, kādā veidā izmaksāt, kādā veidā to naudu saņemt, to visu var novērst, un tas varbūt nebūtu tas galvenais arguments, kādēļ man personīgi šis nav pieņemams.

Redziet, ar šo labojumu, mēs principā radām vienu sociāli neaizsargātu slāni, jo Darba likumdošanas kodeksā ir skaidri noteikts, kad mēs varam atlaist šo darbinieku, kad nevaram, un tam visam ir jābūt pamatoti. Seiles kundze jau pareizi teica, ka ir visādi slimības gadījumi un tā tālāk, kad deputātam viņu vairs nebūs izdevīgi turēt, un viņš mēģinās kratīties no šāda palīga vaļā. Vispār šis jautājums jau izvirzījās tikai tad, kad Paulis Kļaviņš nevarēja tikt vaļā no savas palīdzes. Bet es domāju, ka vajadzētu atstāt to, kas bija paredzēts, un tomēr šo Bišera kunga priekšlikumu noraidīt, jo tas faktiski ir pretrunā kā ar morāli, tā ar Darba likumdošanas kodeksu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Kungi un dāmas! Es domāju, ka mēs te šo lietu apspriežam pilnīgi tādā plāksnē, it kā deputātu palīgi būtu kaut kādi cilvēki, kam nav nekādu tiesību. Es saprotu, ka ir Kārtības rullis. Deputātam palīgs ir paredzēts, un vai viņam ir jābūt vai nav, to lai deputāts pats lemj. Bet nedrīkst šo palīgu izstrīpot no vispārējās likumdošanas.

Vispirms jau viņš būs neaizsargāts, sociāli nenodrošināts. Viņš strādā darbu, viņš saņem algu, viņam pienāksies pensija.

Kur viņš ņems tos datus un kur viņš ņems tādu zīmi, cik viņš ir pelnījis un kā viņš pensiju nopelnījis, ja viņam ir maksāts? Par to ir jādomā! Tas taču ir tāds pats cilvēks kā mēs visi. Tā ir pirmā lieta, un pilnīgi pareizi Seiles kundze teica: saslims viņš, kas viņam maksās slimības lapu? Dzima bērns — dekrēta atvaļinājums un tā tālāk pienākas. Pienākas. Kāpēc mēs gribam pataisīt palīgu par kaut kādu personu, kura nav nemaz ar likumdošanu aizsargāta. To nedrīkst nemaz darīt. Ir vispārēja likumdošana, vispārējie noteikumi, ir Kārtības rullis, un pēc tā ir jāvadās. Vairāk tur nebūtu nekādu runu. Ja ir personīgas nesaskaņas vai kaut kas tamlīdzīgs, atvainojiet, tur paši mēs viņu pieņēmām, paši atlaižam un tā tālāk, bet visam ir jānotiek likumīgi tā, kā tas ir paredzēts Darba likumdo-šanas kodeksā.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Iespējams, ietekmē tas, ka bija pusdienu pārtraukums. Es pierakstīju atsevišķas domas, un cienījamie mūsu kolēģi vai nu nav lasījuši likumprojektu, vai nesaprot domu. Pirmkārt, palīgi ir darba apvienošanas kārtībā. Līdz ar to lielākā daļa šo cilvēku strādā vēl citā vietā, un, Staša kungs, līdz ar to viņi saņem dubultatalgojumu.

Tālāk. Man liekas, visvairāk mēs baidāmies no atbildības, jo deputātam būs vienkārši atbildība. Es no tās personīgi nebaidos, un es ceru, ka arī lielākā daļa nebaidās. Tajā skaitā, ja kāds deputāts mācēs atrast palīgu par 10 latiem, kas strādās, tad tas ir ļoti labi. Varbūt tad būs 20 vai pat 30 palīgi, un varēs būt palīgs Rēzeknē, Liepājā un Daugavpilī, kas strādās valsts un deputātu labā.

Tālāk. Es atceros to lielo diskusiju par Mašīnu parku. Vai mēs varam mainīt naudas apmaksas sistēmu Mašīnu parkam? Izrādījās, cienījamie kolēģi, ka varam. Līdz šai dienai mēs saņemam papildu naudu, ko mēs paši risinām — vai mēs apmaksājam mūsu autoparku, vai nomājam taksīti, vai skraidām ar kājām, vai braucam ar velosipēdu. Mehānisms eksistē.

Tālāk. Kā Seiles kundze saka, ka šos cilvēkus aplaupīs. Sevišķi tad, ja strādās ģimenes locekļi. Tad man vispār rada izbrīnu: kādā ģimenē Seiles kundze dzīvo, ja viņa taisās aplaupīt savus ģimenes locekļus, kas strādās? Es tieši domāju, ja būs ģimenes locekļi, tad jau tu maksāsi pēc augstākās tarifikācijas, jo citādi var mājās dabūt ar pannu pa galvu.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku. Ja deputāts atradīs cilvēku, kas būs ar mieru pa šo naudu strādāt, un deputāts maksās Sociālajā fondā šo naudu, Staša kungs, pensija būs palielināta šim cilvēkam, bet nevajag šinī gadījumā pārvērst, vajag uzmanīgi visu izpētīt, šā likuma iniciatīvu. Es vēlreiz saku: palīgs nav parasts cilvēks, kas strādā vienā darbavietā. Viņš strādā vairākās darbavietās. Paldies par uzmanību! Tādēļ es aicinu atbalstīt Bišera kunga iniciatīvu, tas ir drosmīgs solis, un vēl dot labojumus uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Bišera kunga iniciatīva nav nekāds drosmīgs solis, tā ir drusciņ cita pieeja tam, kas ir bijis līdz šim. Es nācu šeit runāt, lai iebilstu Seiles kundzei.

Deputāta palīgam nebija definēti nekādi uzdevumi 197.pantā. Tas, kas palika pāri, nē, tās bija deputāta palīga tiesības, nevis uzdevumi. Tās bija viņa tiesības, tikpat kā viņam ir tiesības uz gaisu, tikpat kā viņam ir tiesības uz brīvību, uz dzīvību un visu pārējo, ko nosaka mūsu konstitucionālie likumi.

Ja mēs veidotu Kārtības rullī precīzi definētu deputāta palīgu kā amatpersonu, kas strādā 8, 12 vai 14 stundas, saņemot par to atalgojumu, kam ir sava darbavieta un kas pieņem deputātu uzdevumā cilvēkus, tad Bišera kunga priekšlikumi būtu lieki, bet Bišera kungs šobrīd absolūti nesakārto to sistēmu, mēģina padarīt brīvāku, normālāku un pieejamāku. Mēs varam pieiet šim jautājumam konceptuāli no diviem virzieniem.

Amatpersona ar konkrētiem uzdevumiem, kas būtu definēti šajā pašā likumā jeb Saeimas Kārtības rullī, vai arī šī brīvā pieeja, kas ir ne tikai Vācijā, šāda sistēma ir gan Francijā, gan Anglijā un tamlīdzīgi. Tā ka, ja kāds grib kaut ko izmainīt, tad atliek iesniegt priekšlikumus esošajā Saeimas Kārtības rullī kaut vai vēl uz trešo lasījumu, bet vienkārši tukšu runāt vai iebilst priekšlikumiem, kas šo sistēmu sakārto, Bišera kunga priekšlikumi sakārto sistēmu, nav vērts. Atbalstīsim Bišera kungu, un, ja nu varam, tad uz trešo lasījumu mainām konceptuāli šo deputāta palīga stausu, pienākumu un zināmā mērā arī dažu tiesību definīciju. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jirgena kungs.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Es domāju, ka argumenti gan par, gan pret ir izskanējuši pilnīgi pietiekami, un es aicinu deputātus izlemt balsojot šo jautājumu.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 83.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 13, atturas — 20. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

84. ir deputāta Bišera priekšlikums. Līdz ar to, manuprāt, tas nav izskatāms.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Ejam tālāk!

A.Jirgens.

85. ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt 200.pantā vārdus. Juridiskā komisija to atbalsta. Tāds pats ir arī Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums nr. 86.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam par 85. un 86.priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens

. Pēdējais ir 87. — atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt ar pārejas noteikumu, bet, tā kā mēs nobalsojām pret 83.priekšlikumu, tad arī šis priekšlikums nav izskatāms.

Sēdes vadītājs

. Paldies!

A.Jirgens

. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Jirgens.

Ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 15.jūnijam.

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Enerģētikas likums" . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4227. Tātad 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns

. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta un izsaka attiecīgi kā 7., 8. un 9. punktu, mainot tālāko numerāciju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

3. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns.

4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kā jums ir tekstā. Komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

E. Jurkāns.

5. ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 2.pantu, attiecīgi mainot numerāciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Bet Kārlis Čerāns vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt jūs tomēr nopietni pievērsties šim likumprojektam. Ņemot vērā to, ka enerģētika ir ļoti svarīga mūsu dzīves nozare, es teiktu, enerģētika — tā ir saimniecības asinsrite, tāpēc es gribu lūgt neizslēgt no šā likuma pantu, ka šis likums reglamentē enerģētiku kā Latvijas Republikas tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu ieguvi, izmantošanu un dažāda veida enerģijas ražošanu, iegādi, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un piegādi enerģijas lietotājiem, kā arī nosaka pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes uzņēmumu darbības organizācijas un darbības attīstības principus. Tātad būtība ir, ka ir vajadzīgs visaptverošs likums, kas reglamentē enerģētiku kā Latvijas Republikas tautsaimniecības nozari. Domāju, ka nebūtu pareizi šādu pantu izslēgt. Tā vietā jau daudz labāks būtu Zemnieku savienības un kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikums nr. 6, kas piedāvā nedaudz citu redakciju, bet jebkurā gadījumā es gribu aicināt jūs neatbalstīt šāda panta izslēgšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns

(DPS). Godātais Čerāna kungs, ja jūs izlasītu šī panta pirmā lasījuma... šī likuma pirmā lasījuma 3. pantu, tad tur viss ir pateikts skaidri. Tāpēc nav nepieciešamības dublēt. Tāpēc bija komisijas priekšlikums — atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt, un tālāk ir 6. — Zemnieku savienības priekšlikums, kuru komisija neatbalsta, un Zemnieku savienības frakcija arī neiebilda pret to.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — svītrot 2. pantu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, pēc pusdienām vajadzētu būt pietiekami spēka, lai nospiestu pogu, vēl vismaz četriem deputātiem.

Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu visus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 12. Pants svītrots. Nākamais priekšlikums līdz ar to nav skatāms.

E.Jurkāns.

Līdz ar to 6. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs

. Skatām septīto.

E.Jurkāns.

Tātad septītais. Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 3. panta 1. un 2. punktu jums piedāvā redakcijā. Komisija daļēji atbalsta šo priekšlikumu, un 5. ailītē jums ir komisijas piedāvā redakcija.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu par komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tātad 8. priekšlikums — arī ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

E.Jurkāns.

Paldies! 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta...

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns

. ... un izsaka atbildīgās komisijas redakcijā. Desmitais ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, kas jums ir piedāvātajā redakcijā. Komisija neatbalsta un atbalsta pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu, tas ir paredzēts jau līdz šim pirmajā lasījumā pieņemtajā 5. punkta redakcijā, bet šajā 5. punktā mums būtu jāparedz arī tiesības enerģijas lietotājiem izvēlēties ne tikai enerģijas veidu, bet arī tās piegādātāju. Vienkārši lai būtu plašākas iespējas enerģijas lietotājiem. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko teikt vai balsosim?

E.Jurkāns.

Par šo priekšlikumu nebija diskusiju. Komisija neatbalstīja, tāpēc ka pats par sevi ir skaidrs, ka jebkurš patērētājs izvēlas savas tiesības no noteikta avota saņemt šo elektroenerģiju. Tāpēc komisija neatbalstīja un lūdz akceptēt pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam desmito — LZS, KDS frakcijas priekšlikumu — izteikt 3. panta 5. punktu tādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Nav atkal kvoruma.

Vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Un vēlreiz saņemsim spēkus un balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 8, atturas — 45. Nav pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! Vienpadsmitais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Divpadsmitais ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns runās debatēs. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu runāt par šo 4. pantu kopumā un gan par šo 12., gan par šo 13. priekšlikumu. Un pamatjautājums ir par šo 4. panta 2. daļu, kas pirmajā lasījumā paredz pieņemtajā redakcijā to, ka Ministru kabinets un energoapgādes uzņēmumi, realizējot Latvijas enerģētikas nacionālo programmu, īsteno enerģētikas politiku.

Bet 12. priekšlikumā šī 4. panta 2. daļa paredz to, ka Latvijas enerģētikas nacionālajā programmā ietverto enerģētikas attīstības stratēģiju izsaka speciālā likumā, kuru pieņem Saeima. Mēs varam diskutēt par to, vai ir labāka šī pirmā lasījumā pieņemtā 4. panta 2. daļa vai arī tā 4. panta 2. daļa, kas tiek piedāvāta 12. priekšlikumā, bet ir svarīgi tas, ka mums ir valstī jābūt enerģētikas nacionālajai programmai, un tāpēc nebūtu pareizi svītrot no likuma tos pantus, kas uz šo enerģētikas nacionālo programmu atsaucas un kas pieprasa šādas programmas nepieciešamību.

Tāpēc es noteikti aicinātu neatbalstīt atbildīgās komisijas 13. priekšlikumu par 4. panta 2. daļas izslēgšanu, bet aicinātu atbalstīt 12. priekšlikumu, jo tas, manuprāt, veiksmīgāk pasaka to, kādai šai enerģētikas nacionālajai programmai mūsu valstī būtu jābūt. Un godātie deputāti! Enerģētika ir pietiekami svarīga mūsu tautsaimniecības nozare, lai mums pastāvētu šāda enerģētikas nacionālā programma un arī lai mēs šo nacionālo programmu varētu apstiprināt ar likumu. Es aicinu atbalstīt šo 12. priekšlikuma otro daļu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns

(DPS). Godātais Čerāna kungs, es vēlreiz lūdzu lasīt visus likuma pantus, un tad jūs redzēsit, ka citos pantos jau ir deklarēts tas, ko jūs sakāt par šo otro daļu. Tāpēc nevajadzētu atkal trīsreiz atkārtot un ierakstīt likumā vienu un to pašu. Pie tāda viedokļa nonāca arī vienbalsīgi komisija, tāpēc arī neatbalstīja šo priekšlikumu no Zemnieku savienības, un arī atbildīgā komisija izslēdza šo otro daļu. Tāpēc arī lūdzam neatbalstīt 12. priekšlikumu — Zemnieku savienības priekšlikumu, un lūdzu arī komisiju atbalstīt Saeimā 13. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 12. priekšlikumu — izteikt 4. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 17, atturas — 30. Nav pieņemts.

E.Jurkāns.

Tātad 14. — tas arī ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izslēgt 5. panta 2. daļu. Tas ir atbalstīts daļēji, un komisija to piedāvā atbildīgās komisijas redakcijā un lūdz atbalstīt Saeimu.

Sēdes vadītājs

. Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu izlasīt uzmanīgi to 5. panta 2. daļu, ko piedāvā šī te atbildīgā komisija. Un tā ir tāda daļa, ka energoapgādes uzņēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piegādā elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi enerģijas lietotājiem un var pārtraukt enerģijas lietotāju apgādi.

Tātad, ja mēs šeit ierakstām šo vispārējo normu, ka energoapgādes uzņēmums var pārtraukt enerģijas lietotāja apgādi, tad mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ka mēs šeit neizraisām atkal masveidā tādus gadījumus, kad šie enerģijas piegādātāji faktiski diktē patērētājiem savus noteikumus par to, kādos gadījumos viņi šo enerģijas piegādāšanu uzsāk un kādos gadījumos viņi šo enerģijas piegādāšanu pārtrauc. Tad jau 2. daļa šim 4. pantam, kāda tā bija pirmajā lasījumā, ir labāka, jo tur ir paredzēts pārtraukt enerģijas lietotāju apgādi tikai attiecībā uz tiem enerģijas lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemto enerģiju vai kurināmo vai arī kā citādi nav izpildījuši savas saistības ar energoapgādes uzņēmumu.

Tātad tas ir... tātad šeit tiek paredzēta iespēja pārtraukt šo enerģijas piegādi tikai šajos gadījumos, taču šobrīd tajā redakcijā, ko šeit piedāvā atbildīgā komisija, ka šeit parādās iespējas šo te enerģijas piegādi pārtraukt jebkurā gadījumā, pat arī, teiksim, tādā gadījumā, ja mēs, teiksim, dzīvojam.... ja ir kaut kādi cilvēki, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, šajā daudzdzīvokļu mājā kaut kāda viena daļa no cilvēkiem par šo enerģiju nenorēķinās, bet viena cita daļa ir norēķinājusies, un viņai nav nekādu parādu, tad arī šis likuma pants, šī 5. panta 2. daļa, tā atļaus energoapgādes uzņēmumiem pārtraukt piegādes šiem cilvēkiem, kuri ir visu samaksājuši. Nu tas ir absurds, ko mēs šeit tagad cenšamies atbildīgās komisijas redakcijā iestrādāt.

Es domāju, ka optimālais — tas ir šis 14. priekšlikums, ka šī 5. panta 2. daļa vispār tiek izslēgta, jo šīs normas tiek regulētas Civillikumā, tātad mums ir Civillikums, kas nosaka, kādā veidā ir jādarbojas šiem līgumiem, bet tas, kas šeit tiek piedāvāts ierakstīt 5. panta otrajā daļā, tā ir vienkārši kaitniecība, ka vispār tiek bradātas kājām patērētāju tiesības, ka... patērētāju tiesības, teiksim, saņemt šo nepārtraukto pakalpojumu, ja tas ir līgumā paredzēts, neatkarīgi no tā, vai citi patērētāji izpilda savas saistības pret šo energopiegādātāja uzņēmumu vai neizpilda.

Tā ka šis, manuprāt, ir absolūts absurds, un es ļoti aicinātu šo atbildīgās komisijas 15. priekšlikumu nepieņemt, bet optimāli atbalstīt šo 14. priekšlikumu un šo 5. panta 2. daļu vispār izslēgt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi, es tikko sēdēju savā vietā un domāju, varbūt vajadzētu pielietot šinī gadījumā Paula Kļaviņa metodi, ko viņš piedāvāja uz nāvi notiesātajiem, tas ir, pievienot energoģeneratoru, lai ražotu elektrību. Čerāna kungam šinī gadījumā tas noderētu, un būtu arī nedaudz vairāk jēgas.

Cienījamie kolēģi, vai nu mēs ejam uz tiesisku valsti... jā, būs iespējams, ka kaut kāds monstrs — "Latvenergo" — nolems kādam reģionam noslēgt kādu siltumu, elektroenerģiju vai vēl kādu enerģijas paveidu, bet, cienījamie kolēģi, būsim reālisti, tās ir civiltiesiskās attiecības.

Cita lieta, ka mums slikti strādā tiesa, pie mums neviens no monopolistiem nevienreiz nav kārtīgi "izģērbts". Bet mēs nevaram rēķināties ar to, ka sēž valsts iestāžu vadībā kaut kādi bandīti un noziedznieki, kas plāno kaut kā iznīcināt vai nosaldēt Latvijas iedzīvotājus. Jā, ir bijušas konfrontācijas, ka pēkšņi ir noslēgts dzemdību namam... bet te ir drīzāk cita lieta, tur ir vai nu paša dzemdība nama administrācijas nekvalitatīvs darbs un problēma netiek atrisināta, vai arī kādas noteiktas pilsētas domes vadības nekvalitatīvs darbs. Bet šinī gadījumā nevar ielikt likumā šādu normu. Un es aicinātu tomēr saglabāt atbildīgās komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs.

Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti un godātais Lujāna kungs! Runājot par šo atbildīgās komisijas redakciju, es gribētu aicināt jūs atcerēties tos konfliktus, kas Rīgā šajā ziemā parādījās starp "Rīgas siltumu" kā siltuma enerģijas piegādātāju un atsevišķiem dzīvojamo māju iedzīvotājiem, kad "Rīgas siltums" bija atslēdzis šo siltuma piegādi arī tādiem īrniekiem, kuri bija savas saistības nokārtojuši un tur mēs varējām tajā gadījumā. (Starpsauciens: "Kas maksās!") Pēc spēkā esošiem likumiem tur vēl tagad ir iespējams strīdēties par to, vai tas bija likumīgi vai nebija likumīgi, bet šādas normas pieņemšana, kā piedāvā atbildīgā komisija, tā paver zaļo gaismu tieši šādām blēdībām. Un tieši šāda te atbildīgās komisijas redakcija, tā ir tīra šī te siltuma piegādes monopolistu lobēšana, kas atļauj viņiem diktēt savus noteikumus gan individuālajiem, gan kooperatīvajiem patērētājiem, un es aicinu neatbalstīt šādu siltuma piegādes uzņēmumu patvaļu, kas šeit ir paredzēta šajā priekšlikumā, un tomēr aizsargāt arī patērētājus. Un ja jūs nevarat atbalstīt šo izslēgšanu, tad atbalstiet vismaz to, lai paliek šis papildus... lai paliek vismaz šis teikums, ka šī enerģijas piegādes pārtraukšana var būt tikai tiem, kas nav samaksājuši vai arī citādi nav izpildījuši savas saistības. Nu neatļausim šo piegādes pārtraukšanu jebkurā gadījumā! Es aicinu... ne nepieļausim šo absurdu, godātie kolēģi! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns

(DPS). Godātais Čerāna kungs! Jūs uzmanīgi izlasiet pirmo teikumu! Tur ir teikts, ka energoapgādes uzņēmums Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Ir Ministru kabineta noteikumi, kas sīki reglamentē, kādā veidā tiek piegādāts un kādā veidā tiek apmaksāts un pārējie noteikumi. Visu jau nosaka, Čerāna kungs, līgums. Līgums starp piegādātāju un patērētāju. Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot 4.panta otro daļu. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Piektā!")

E.Jurkāns.

15.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu rezultātu. Par — 47, pret — 2, atturas — 8. Likumprojekta 4.panta otrā daļa tiek svītrota.

E.Jurkāns.

Es atvainojos, 5.panta.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet! (Starpsauciens: "Ejam uz priekšu! Laiks ir nauda.")

E.Jurkāns.

16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, mēs tagad balsojām 14.priekšlikumu, tādēļ lēmums pieņemts. Svītrojam piektā panta otro daļu.

E.Jurkāns.

Paldies! 16.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ja kāds vēlas runāt, tad, lūdzu, nāciet tribīnē un piesakieties. Atgādinu, ka mēs pašlaik izskatām 16.priekšlikumu — Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdus. Komisija to ir atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! 17.priekšlikums ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Sausnītis — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Sausnītis

(DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr ievest skaidrību. Mēs par 14.priekšlikumu nobalsojām, bet 15. ir saistīts. 14. ar 15. ir jāskatās kopā. Tagad mēs, noraidot 14.priekšlikumu, otro, atbildīgās komisijas priekšlikumu, vispār nebalsojam. Lūdzu, jābalso par 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātais Sausnīša kungs! Mēs nobalsojām par 5.panta otrās daļas svītrošanu. Līdz ar to 5.panta otro daļu vairs nekādā citā redakcijā izteikt nevar. Tādēļ mēs to nebalsojām. Kiršteina kungs vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais Čepāņa kungs! Godājamie deputāti! Mums ir jāpārbalso, jo jūs teicāt balsošanā, ka mēs balsojam par 4.pantu. Es teicu, ka par 5.pantu jābalso. Jūs nedzirdējāt, un neviens nav sapratis, par ko viņš ir balsojis. Līdz ar to, ja mēs balsojam nevis par 4.pantu, kā bija teikts, bet par 5.panta otro daļu, tad mums jebkurā gadījumā ir vajadzīgs pārbalsojums.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Jautājumus par pārbalsošanu Prezidijā iesniedz rakstiski ar vairāku deputātu parakstiem. Tādus iesniegumus Prezidijs saņēmis nav.

E.Jurkāns.

Kolēģi! Attiecībā uz 14.priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts, svītrojot šo otro daļu, bet ir komisijas 15.priekšlikums, kuru komisija lūdz atbalstīt. Mēs nobalsojām tādā veidā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ja kādam rodas šaubas par to, vai mēs esam pareizi vai nepareizi izdarījuši, lūdzu, iesniedziet Kārtības rullī noteiktajā kārtībā priekšlikumus Prezidijā. Mēs varam atgriezties pie jebkura jau izskatītā un nobalsotā panta. Es lūdzu deputātus sekot līdzi tam, ko runā ziņotājs, referents no tribīnes. Mēs, godātie kolēģi, nobalsojām 14.priekšlikumu — svītrot 5.panta otro daļu. Deputāti tam piekrita, un balsojums tika izdarīts. Līdz ar to atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā — vairs nav skatāms, jo mēs esam svītrojuši šo 5.panta otro daļu.

E.Jurkāns.

Godātais Čepāņa kungs! Bet komisija piedāvā jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Kā jūs varat, Jurkāna kungs, piedāvāt, ja šī panta daļa ir svītrota? Jūs vairs neko nevarat piedāvāt. Saeima ir nolēmusi šo panta daļu svītrot.

E.Jurkāns.

Kolēģi! Šeit ir runa par to, ka... Es lūgtu uzmanību. Ka tas ir daļēji iestrādāts. 15.priekšlikumā, ko komisija lūdza atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Svītrotu pantu nevar ne pilnībā, ne daļēji iestrādāt vairs nekādā priekšlikumā. Tas ir vienkārši svītrots. Mums ir jāizskata 16.priekšlikums, kas skar 6.panta pirmo daļu. Jo ar 14. un 15.priekšlikumu mēs esam tikuši galā.

E.Jurkāns.

Varbūt mēs iesim uz priekšu, un tad varēsim atgriezties pie šī 15.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Ja būs iesniegums atbilstoši Kārtības rullim, tad mēs varam atgriezties pat pie dienas kārtības pirmā jautājuma. Bet pašlaik tādu nav. Vai nu skatām tālāk, vai pārtraucam likumprojekta izskatīšanu kā nesagatavotu.

E.Jurkāns.

Es lūgtu skatīt tālāk!

Sēdes vadītājs.

Arī tāda rakstiska iesnieguma nav. Ja kāds vēlas pārtraukt, tad, lūdzu, dodiet rakstiskus priekšlikumus. Vai mēs skatām 16.priekšlikumu? Lūdzu, Jurkāna kungs, ziņojiet!

E.Jurkāns.

16.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

E.Jurkāns.

17.priekšlikums ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, ko komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

18.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

19.priekšlikums arī ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns runās debatēs. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinātu šo 19.priekšlikumu atbalstīt tāpēc, ka tas papildina to, kas ir jānosaka energoapgādes uzņēmuma izsniegtajā licencē, un tur ir ļoti svarīgi, lai tur tiktu noteikti arī energoapgādes parametri un prasības energoefektivitātes līmenim zudumu samazināšanai ar norādi pa gadiem un arī prasības attiecībā uz pieļaujamās peļņas līmeni. Tad šie ir jautājumi, kurus ļoti svarīgi būtu norādīt energoapgādes uzņēmumu izsniegtā licencē, un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs!

E.Jurkāns

(DPS) . To, ko teica Čerāna kungs, tāpat ir sīki reglamentēts Ministru kabineta noteikumos un arī, protams, līgumos. Šādi parametri vai viņu terminoloģija nav jānosaka likumā. Tāds bija komisijas priekšlikums, kuru atbalstīja arī Ekonomikas ministrijas speciālisti. Es lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 19.priekšlikumu — papildināt 8.pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 8, atturas — 27. Nav pieņemts.

E.Jurkāns.

20.priekšlikums ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izslēgt 11.pantu. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Tas ir 5.ailītē 10.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Jaunajā ailītē 10.pants ir saglabāts.

E.Jurkāns.

21.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta un lūdz atbalstīt komisijas redakcijā. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums ir precizēt 11.panta trešajā daļā, kas domāts ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu. Atbalsta šo precizējumu, un tiek... Jautājums ir sekojošs. Pirmā lasījuma redakcija. Energoapgādes uzņēmuma darbība var tikt pārtraukta vai izbeigta. 5.ailītē ir precizētā redakcija. Energoapgādes uzņemējdarbība var tikt apturēta vai izbeigta.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ja mēs godīgi rīkojamies, tad mums ir jābalso par Juridiskā biroja priekšlikumu, jo tas ir vienīgais rakstiski šeit izteikts. Atbildīgās komisijas redakcija ir trešajā ailītē. Vai kāds deputāts uzstāj par Juridiskā biroja priekšlikuma? Neuzstāj, jo nav balsojams. Paldies! Vai deputāti piekrīt šī likumprojekta panta trešās daļas redakcijai? Piekrīt. Paldies!

E.Jurkāns.

22.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — nav balsojams, jo mēs jau, runājot par 1.pantu, akceptējām un atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk!

E.Jurkāns.

23.priekšlikums — Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 15.panta pirmo daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

24.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — iekļaut 16.panta pirmo daļu 1.pantā. Tas jau ir atbalstīts balsojumā par 1.pantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

E.Jurkāns.

25.priekšlikums — Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 16.panta pirmo daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

26.priekšlikums — Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — apvienot 17. un 18.pantu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

27.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt trešās nodaļas nosaukumu jums piedāvātā redakcijā. Komisija to atbalsta, un 5.ailītē jums ir Juridiskā biroja piedāvājums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un trešās nodaļas nosaukumam — "Nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums sakarā ar energoapgādes uzņēmuma atrašanos tajā". Pieņemts.

E.Jurkāns.

28.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 19.pantā vārdus "atrodoties ēku un būvju iekšienē" ar vārdiem "atrodas ēku un būvju iekšienē", kā arī aizstāt vārdu "lietotājiem" ar vārdu "valdītāji". Komisija atbalsta šo priekšlikumu, un tas ir izteikt 5.ailītē kā 18.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

29.priekšlikums — Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt šajā jautājumā Gundars Valdmanis — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Latvijai ir dažas svētas lietas, ko Dievs ir devis mūsu tautai un ko padomes pārstāvji grib iztirgot saviem draugiem. Un mēs šeit it kā pārstāvam tautu, un mums nav atļauts pārdot Daugavas kaskādes, it īpaši kad mēs zinām, ka šodien premjers Krasts mums ir skaidrojis, ka mēs Daugavas enerģiju pārdodam par 200 miljonu latu mazāk katru gadu, nekā tā ir vērts. Un ka viņš domā pārdot visu "Latvenergo" par 23 miljoniem. Vienreizēji, 23 miljoni. Tās gāzes krātuves, kas ir Latvijā atļauj Krievijai piegādāt gāzi uz Rietumeiropu piecas reizes vairāk, nekā tie dzinēji atļautu viņai piegādāt, kas tai ir.

Jo gāzi lieto mazāk un vairāk, mēs dodam piecas reizes lielāku jaudu tāpēc, ka var no Latvijas krātuvēm to gāzi stumt lielākā jaudā pēc vajadzības uz Eiropu, nekā to visu laiku pumpē iekšā. Tā arī ir liela, liela bagātība, ko mūsu valsts it kā neapzinās, un mēs to atdosim atkal par santīmiem.

Nevajadzētu jau likumu, lai sargātu mūsu tautas mantu, ko Dievs ir mums devis, ja nebūtu tādi, kas grib to no tautas zagt. Bija kādreiz tāda doma, ka tauta aizstāvēs un tautas pārstāvji aizstāvēs sevi pret tiem, kas grib viņu izlaupīt un izzagt. Tā būtu vienkārši goda lieta, tur nebūtu jābalso, mēs visi saprastu, ka mēs neatdosim nevienam par 23 miljoniem vienreizēju maksājumu, kur mēs varam pelnīt papildus no tā, ko mēs šodien pelnam, 200 miljonus gadā. Tas būtu pilnīgi neiespējams variants, bet mēs redzam, ka mūsu tautas kalpi, Padomju savienība jeb Sadarbības padome strīdās un kaujās, kurš dabūs kādu ietekmi "Latvenergo" privatizācijā. Klusāki strīdi, mazāk redzami ir par mūsu gāzes glabātavas vietām, bet tās pieder tautai, un tautai ir jādabū vismazākajā gadījumā pieklājīga atlīdzība, un neviens to nesola. Mēs gribam vienkārši no tautas to mantu aizzagt. Lūgums, es zinu, ka tas krīt uz kurlām ausīm, jo šeit smejas un klana galvu, bet, mīļie draugi, 200 miljoni latu gadā, normālā pasaulē ir vērts ļoti daudz naudas, varbūt piecpadsmit reizes vairāk. Un cik jūs, tautas kalpiņi, par cik jūs pārdodat jūsu balsis, lai atņemtu šito vērtību no tautas. Vai jums nav kauna, ka jums par pārsimt latu mēnesī padomēs un citās labās vietās uz kādu trīs vai četru gadu laiku kopumā kaut kur ap 10 tūkstoš latu, kad kādi 70 no jums balsos par to desmittūkstošu latu labumu un tautai to 3 vai 4 miljardu zaudējumu? Un jūs ar to 10 tūkstoš latu labumu no tautas neatņemat tikai "Latvenergo", bet "Ventspils naftu", "Kuģniecību", zemes, gāzes krātuves, vienu bagātību pēc otras.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Es jūs lūgtu atbalstīt Zemnieku savienības priekšlikumu balsojot par to, ka tām mantām jāpaliek tautas īpašumā.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir ļoti nopietns priekšlikums. Varbūt viens no nopietnākajiem priekšlikumiem šajā likumprojekta izskatīšanas gaitā. Un tas ir priekšlikums noteikt to, ka Latvijā Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde nevar tikt privatizēta un tāpat nevar tikt privatizētas pazemes gāzes krātuves pazemes daļa, un tā ir saglabājama valsts īpašumā. Šādus priekšlikumus arī analoģiski tika sniegusi frakcija "Latvijai" tad, kad mēs skatījām grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju", paredzot tur īpašus "neprivatizējamos objektus, un šeit tagad tas parādās arī "Enerģētikas likumā", un ir ļoti patīkami, ka šeit to iesniegusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcija, un būtu vēl vairāk patīkami, ja šī pati frakcija par šo priekšlikumu varētu nobalsot, jo tad mums varētu parādīties iespēja arī šo priekšlikumu pieņemt. Un, godātie kolēģi, es gribētu vērsties pie valdību veidojošām frakcijām, kuru atbalstītā "Latvenergo" privatizācijas koncepcija paredz Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes neprivatizējamību. Šī valdības atbalstītā koncepcija paredz neprivatizēt Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi un augstspriegumu pārvades tīklus. Es šeit runāju par "Latvenergo" privatizāciju. Un es gribu norādīt uz to, ka šāda priekšlikumu pieņemšana, tā būtu tikai saskaņā ar šo valdības piedāvāto "Latvenergo" privatizācijas koncepciju, un es gribu pateikt vēl vairāk, ka tajā gadījumā, ja šāds priekšlikums tiktu atbalstīts gan par Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes neprivatizāciju gan arī par augstspriegumu pārvades tīklu neprivatizāciju, tad varētu būt arī jau iespējamas varbūt tālākas auglīgākas diskusijas par to, kas būtu darāms ar visu "Latvenergo" uzņēmumu. Es šeit aicinu ļoti nopietni iedziļināties šajā problēmā, un viens ir skaidrs, ka mums ir Latvijā šobrīd ar likumu jāaizstāv mūsu valsts stratēģiskās bagātības, un no energosistēmas uzņēmumiem ir vispirmām kārtām tieši šī Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un augstsprieguma pārvades tīkli. Par pārējiem mēs varam runāt un varam diskutēt, speciālisti var nākt kopā un likt kopā argumentus par vai pret, un mēs arī savā frakcijā šos jautājumus risināsim, un tas jautājums par pārējās "Latvenergo" daļas privatizāciju, tas būtu jautājums, kurš būtu pieņemams izpildvaras līmenī. Es domāju, ka ar to arī nevajadzētu steigties, bet kas attiecas uz šiem stratēģiskajiem objektiem, tad šeit ir jau uzreiz likumā jāieraksta, kad tie nevar tikt privatizēti ne pie kādiem nosacījumiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un to vēl tālāk papildināt uz trešo lasījumu arī ar augstspriegumu pārvades tīkliem, ka tas ir mūsu valsts stratēģiskais īpašums, un mums ir jāpatur tas valsts īpašumā, lai mēs varētu nodrošināt gan to, ka šie stratēģiskie energoražošanas objekti — Daugavas HES kaskāde — paliek valsts īpašumā, gan arī stratēģiskie pārvades objekti, kuri pēc tam būtu lietojami, lai nodrošinātu šo brīvo pieeju elektroenerģijas tirgum.

Šeit nevar būt nekādu jautājumu par to, vai šī hidroelektrostaciju kaskāde un augstspriegumu pārvades tīkli ir vai nav privatizējami. Tie vienkārši nav privatizējami, un tikai tautas nobalsošana varētu būt tā, kas šo privatizāciju atļauj. Tad, kad šāds likums tiktu pieņemts, tad pēc tam varētu sākt diskusijas par to, ko darīt ar pārējo, bet šādas diskusijas par privatizāciju situācijā, kad arī pastāv privatizācijas drauds hidroelektrostacijām un augstspriegumu pārvades tīkliem, manuprāt, šādas diskusijas vispār nav iespējamas. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, paspert šo vienu solīti pretī šo likumu sakārtošanai enerģētikas jomā, un tieši īpašumu attiecību sakārtošanai, valsts īpašumu nostiprināšanai, sabiedrības interešu aizstāvēšanai, un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Padomes pakalpiņi! Tauta! Nāks 3.oktobris, būs tautas referendums par to, ko drīkst un nedrīkst, un to, ko mēs nedrīkstējām un uzdrīkstējāmies. Un Tautas kopas "Brīvība" sastādītā valdība brīdina, ka tie, kas būs ķērušies klāt pie "Latvenergo" un pie zemes gāzes krātuvēm, ja kāds būs bijis tik liels muļķis, ka viņš to pirks, viņš visus labumus pazaudēs. Mēs liksim tur nodokļus, ierobežojumus, jo to tauta grib, tas ir tautai dāvināts, ne kādam Padomju savienības vai Sadarbības padomes draugam. Tā manta nāks atpakaļ, par to tauta balsos oktobrī. Es jums lūgtu neparādīt ar jūsu balsojumu, ka jūs esat naidīgi pret tautas interesēm. Tauta saprot, ka tā ir Dieva dāvana, kas mums ir, tauta saprot, un ja nesaprot tagad, tad sapratīs pirms oktobra, cik vērtīgas tās mantas ir, un viņa sapratīs, jo tie balsojumi ir atklāti, kuri ir balsojuši, lai to mantu no tautas var izzagt. Un tad tauta varēs lemt oktobrī, vai jūs esat tautas sargi vai tautas izlaupītāji. Es jums lūdzu tautai parādīt pat to teātri, jūs gribat sargāt tautas mantu no izlaupīšanas. Balsosim par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Jurkāna kungs. Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Es gribētu atgādināt godātajiem deputātiem, kas šeit uzstājās, ka vajag likumu lasīt kopumā. Mēs tikko nobalsojām par 3.pantu, kur ir skaidri definēti šī likuma mērķi. Un šī likuma mērķis nav kārtot īpašuma attiecības, tas ir cits likuma vai juridiskā raksta jautājums, tāpēc arī komisija nobalsoja vienbalsīgi neiekļaut šo priekšlikumu. Un lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 29.priekšlikumu, ko iesniegusi LZS, KDS frakcija. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 12, atturas — 34. Nav pieņemts. Godātais Jurkāna kungs, Lujāns vēlas runāt par Kārtības ruļļa 97.panta pārkāpumiem.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl es aicinātu Saeimai ievērot likumdošanu, un diemžēl mūsu darbību Jurkāna kungs šajā gadījumā ir pārvērtis bezjēdzībā, jo 97.pants Kārtības rullī nosaka, ka otrajā lasījumā ir jāizskata likums pēc pantiem, mēs to nedarām diemžēl, mēs darām pēc priekšlikumiem, līdz ar to, Jurkāna kungs, mēs, izskatot šo likumprojektu, to nevarēsim pieņemt, jo ir, piedodiet, pārkāpts Kārtības rullis. Tādēļ es aicinātu šodien jums to noņemt, mierīgi sagatavoties, iepazīties ar Kārtības rulli un normāli izskatīt.

Sēdes vadītājs.

Es noraidu Lujāna kunga priekšlikumu tāpēc, ka jebkurš priekšlikums, kuru mēs izskatām, skar kādu no apspriežamā likumprojekta pantiem, un tādēļ mums otrajā lasījumā likumprojekti tiek izskatīti, Lujāna kungs, pa pantiem. Priekšlikums ir noraidīts.

Godātie kolēģi, bet ir piecu deputātu iesniegums, kuri aicina pārbalsot 14.un 15.priekšlikumu, jo daļa deputātu saprata, ka tiek balsots par komisijas priekšlikumu, nevis par pašu LZS, KDS priekšlikumu. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu, vai 14.un 15.priekšlikums ir pārbalsojami? Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 14. Pieņemts. Godātie kolēģi, līdz ar to atgriežamies pie 14. un 15.priekšlikuma. Tie ir apspriežamo dokumentu 8.lappusē.

E.Jurkāns

(DPS). Tātad Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija piedāvā izslēgt 5.panta otro daļu kopumā. Bet 15.priekšlikumā atbildīgā komisija piedāvā izteikt 5.panta otro daļu sekojošā redakcijā. Tātad līdz vārdam "apgādi", kuri nav samaksājuši par saņemto elektroenerģiju, to izslēdzot. Tāpēc bija priekšlikums — atbalstīt atbildīgās komisijas 15.priekšlikumu un nobalsot komisijas piedāvātajā redakcijā. Un noraidīt...daļēji atbalstot, jā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs debates par šiem priekšlikumiem sen esam beiguši. Nolēmām, ka tie ir pārbalsojami, un to tūlīt darīsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14. priekšlikumu — LZS, KDS frakcija — svītrot 5.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 30, atturas — 25. Šis priekšlikums nav pieņemts. 5.panta otrā daļa netiek svītrota.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 11, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts. Turpinām izskatīt likumprojekta 30.priekšlikumu. Dokumenta 16.lappusē.

E.Jurkāns.

Godātie kolēģi! Godātais Lujāna kungs! Es tikai laika ekonomijas dēļ nesaucu šos pantus un priekšlikumus. Tāpēc 30. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 20.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta. Tas ir 5. ailes 19.pants.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tāpat Juridiskais birojs iesaka 31.priekšlikumā izteikt 21.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta. Tas ir 20. pants 5.ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! 32. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 22.pantu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Kas šis ir par pantu, kuru šeit piedāvā izslēgt? Tas ir pants, ka energoapgādes uzņēmumiem ir izpirkuma pirmpirkuma tiesības uz energoapgādes veikšanai nepieciešamajiem objektiem, tajā skaitā ēkām, būvēm, sistēmām, ierīcēm, iekārtām, tīkliem, cauruļu vadiem un citiem, kuri nav energoapgādes uzņēmumu īpašums, bet atrodas energoapgādes uzņēmumu bilancē vai arī izvietoti attiecīgā energoapgādes uzņēmuma licences darbības zonā, kā arī uz zemi, kuru aizņem energoapgādes uzņēmumu objekti. Es aicinu šīs izpirkuma un pirmpirkuma tiesības energoapgādes uzņēmumiem saglabāt un šo pantu neizslēgt. Līdz ar to neatbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs!

E.Jurkāns

(DPS). Čerāna kungs, es vēlreiz atgriežos pie 3.panta, kur ir definēti likuma mērķi. Pirmpirkuma tiesības un izpirkuma tiesības, tas ir cita likuma jautājums. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskā biroja priekšlikumu — svītrot likumprojekta 22.pantu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 4, atturas — 1. Pieņemts.

E.Jurkāns.

33.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 23.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to atbalsta, un tas ir kā 5.ailes 21.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! 34.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 24.pantu. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 24.pantu. Pieņemts.

E.Jurkāns.

35.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 25.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija lūdz to atbalstīt. Pēc sakārtojuma tas būs 22.pants, 5.aile.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

36. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 26.panta pirmās daļas 1.punktu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

37. priekšlikums ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 26.panta pirmās daļas 3.punktu jums piedāvātajā redakcijā, ko komisija nav atbalstījusi. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par šo LZS, KDS frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 37.priekšlikumu, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 8, atturas — 26. Nav pieņemts.

E.Jurkāns.

38. priekšlikums. 21.lappuse. Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 27.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to neatbalsta, un pēc sakārtojuma tas ir pirmā lasī-juma 24.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! 39.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 29.panta 6.punktā vārdu "taisnīgus" ar vārdu "nediskriminējošus". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns.

26.lappuse, 40.priekšlikums. Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 37.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība, kas nāk, protams, no enerģētiķiem, tas ir priekšlikums tāds, ka energoapgādes uzņēmumiem, kuriem ir izsniegta licence elektroenerģijas ražošanai, kuri ir tieši pieslēgti elektroenerģijas pārvades sistēmai, viņiem ir tiesības saražoto elektroenerģiju un rīcības jaudu piedāvāt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram, elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem vai enerģijas lietotājiem. Bet tas ir kontrastā ar pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, kas saka, ka šī saražotā elektroenerģija un rīcības jauda ir vispirms jāpiedāvā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram. Un tikai tad, ja tas atsakās, tad ir tiesības piedāvāt saražoto elektroenerģiju sadales sistēmas operatoriem vai enerģijas lietotājiem. Es aicinu lielāku brīvību noteikt pašiem energoapgādes uzņēmumiem, lai viņi varētu šo elektroenerģiju piedāvāt arī dažādiem subjektiem — gan pārvades sistēmas operatoriem, gan sadales sistēmas operatoriem, gan arī lietotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt, Jurkāna kungs? Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Paldies! Es lūdzu balsot un atbalstīt komisijas priekšlikumu — neatbalstīt 40.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par LZS, KDS frakcijas priekšlikumu — izteikt 37.pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 15, atturas — 29. Nav pieņemts.

E.Jurkāns.

28.lappuse. 41. priekšlikums. Deputāta Induļa Emša priekšlikums — izteikt 41.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to neatbalsta. Tas ir 5.ailē pēc sakārtojums 38.pants.

Sēdes vadītājs.

Emša kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

I.Emsis

(LNRP, LZP). Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Es lūdzu iedziļināties šā priekšlikuma būtībā un tagad paskatīties 28.lappusē 41.priekšlikumu. Šeit es piedāvāju tādu risinājumu, ka šis atbalsts alternatīvajiem energoražotājiem ir ne tikai mazajām hidroelektrostacijām, bet arī mazajiem vēja ģeneratoriem un saules energoiekārtām. Kolēģi, es tiešām nesaprotu, kā var vieniem būt atbalsts, un otra veida, kas izmaksā vēl dārgāk, saules un vēja energoiekārtas ieviešana izmaksā vēl dārgāk, nekā mazo hidroelektrostaciju ieviešana, kāpēc vieniem ir atbalsts un otriem nav? Šeit pilnīgi nav loģikas šajā vecajā redakcijā. Tieši tāpēc es piedāvāju saprātīgu risinājumu manā skatījumā, ka arī vēja ģeneratoriem līdz jaudai 2 megavati un saules energoiekārtām ir tāds pats atbalsts kā mazajām hidroelektrostacijām. Šeit nav nekādu atšķirību. Mēs vienkārši nostādām nevienādās tiesībās šīs divas alternatīvās elektroenerģijas ražošanas sistēmas.

Tālāk mans priekšlikums attiecas arīdzan uz cita veida reģeneratīvajām energoiekārtām, kurām arī es piedāvāju šo atbalstu. Tas ir, tādām iekārtām, kas elektroenerģiju ražo no ģeotermālās enerģijas, tātad izmantojot siltos ūdeņus vai biodegvielu. Biodegvielu, kura ir plaši pazīstama, ka atkritumu saimniecībām mēs izmantojam, tātad atkritumus sapūdējot, un no šīs atkritumu gāzes ražojot elektroenerģiju. Tad, ja šādas iekārtas ir uzstādītas ar jaudu līdz 7 megavatiem, es piedāvāju, ka arī šāda nacionālā alternatīvā elektroenerģijas ražošana tiek atbalstīta, taču ar mazāku atbalstu nekā iepriekš manis minētās alternatīvās elektroenerģijas sistēmas, proti, ar koeficientu 1,5. Tātad tikai nedaudz atbalstot šos alternatīvos elektroenerģijas ražotājus. Kolēģi, pie tam šis mans piedāvātais atbalsts nav uz visu laiku, uz mūžīgiem laikiem, tas ir tikai uz pirmajiem astoņiem gadiem. Līdz ar to arī tas ir tikai tiktāl, ciktāl atmaksājas atpakaļ ieguldītie līdzekļi. Pēc tam šīs alternatīvās elektroiekārtas ražos enerģiju pēc valstī pieņemtajiem tarifiem un pieņemtās politikas.

Es lūdzu ļoti uzmanīgi ieskatīties šajos priekšlikumos un atbalstīt šo. Pretējā gadījumā mēs padarām Latvijas valsti aizvien atkarīgāku no iepirktās elektroenerģijas, un tas nav mūsu mērķis. Mēs iepērkam šobrīd elektroenerģiju ļoti lielos apjomos no kaimiņvalstīm — no Krievijas, no Baltkrievijas, arī no Lietuvas, no Igaunijas. Šeit ir piedāvāts mazs atbalsts alternatīvajiem elektroražotājiem. Es domāju, tas ir tikai taisnīgi un godīgi. Pie tam šāds atbalsts jau šobrīd valstī tiek sniegts. Šeit tas ir nostiprināts tikai ar likumu. Tādēļ es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies, godātie kolēģi, kvorumam. Lūdzu rezultātu! Turpinām debates apspriežamajā jautājumā. Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Vajadzētu atbalstīt deputāta Emša loģisko priekšlikumu, jo par to, par ko viņš runā, tā taču ir nākotne. Vienalga, vai mazās hidroelektrostacijas, vēja ģeneratori vai saules energoiekārtas, un līdz ar to iznāk, ka mēs arī būsim mazāk atkarīgi no saviem kaimiņiem. Vienalga, vai tā būtu Igaunija, Lietuva vai no citurienes saņemtu. Un mans priekšlikums būtu atbalstīt deputāta Emša priekšlikumu, jo tas ir ļoti loģisks.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Es arī pašā sākumā pateikšu savu atbalstu Emša kunga izteiktajam priekšlikumam, jo man gribētos atgādināt, ka faktiski vakar, uzsākot šo sēdi, mēs nodevām izskatīšanā komisijā Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu. Un šajā hartā ir kaut vai 8. pants — vietējās programmas, kurā faktiski visi šie punkti runā par ko — par energoresursu efektivitāti, par nepieciešamo investīciju programmu, lai šādas programmas, šādus energoražošanas veidus un sistēmas atbalstītu.

Ko gan vienīgais es gribētu piebilst? Ka, manuprāt, esošā redakcija, kura ir līdz šim esošajos likumos bijusi saistībā ar alternatīvajiem enerģētikas... enerģijas ražošanas veidiem, nav bijusi pilnīga un radījusi veselu virkni problēmas šajā sektorā — gan uzņēmējiem, gan arī valstij, un, manuprāt, arī otrā lasījuma redakcija neatrisina šo jautājumu, jo iet runa par vidējo tarifu, par koeficientu, un diemžēl ar likumu dažādām iekārtām, dažādām nu varbūt pēc līdzīgiem parametriem, bet dažādās valstīs varbūt ražotiem vai vietējiem ražotājiem šis astoņu gadu cikls vai arī vienots koeficients varbūt nav piemērojams. Tur vajadzētu atrast kādu elastīgāku risinājumu. Un mēs jau ar Emša kungu runājām, ka mēs noteikti pie tā uz trešo lasījumu piestrādāsim.

Bet, kopumā ņemot, neapšaubāmi šīs energoiekārtas reģeneratīvās, ģeoterminālas biodegvielas, tās būtu jāatbalsta, un tās noteikti nebūs šāda tipa energoresursu izstrāde, nebūs, tā teikt, kampaņveidīga vai lavīnveidīga, šīs ir ļoti specifiskas iekārtas, kuras varbūt būs tikai dažas visā valstī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! 30 sekundes es gribu runāt ne tieši par šo jautājumu un pateikt Ernestam Jurkāna kungam: ja jūs pārkāpjat kārtību tāpēc, lai būtu ātrāk, tad es nesaprotu, kāpēc mēs gribējām un arī kāpēc tika sodīts Požarnova kungs, jo viņš arī satiksmes noteikumus pārkāpa tikai tāpēc, lai būtu ātrāk. Ja Saeimā ir kārtība, kas ir noteikta, tad tā būtu jāievēro, nerēķinoties ar to, kas ir ātrāk vai kas ir vēlāk, bet gan jārīkojās tā, kā ir noteikts kārtībā.

Bet runājot par šo jautājumu tieši, es ļoti ceru, ka Emša kunga priekšlikums tiks atbalstīts, it īpaši no to deputātu puses, kuri ir daudz runājuši un sprieduši par Latvijas un Krievijas attiecībām un norādījuši uz Latvijas ekonomikas ļoti ciešo saistību ar Krieviju un atkarību no tā, ko šī valsts mums sniedz vai nesniedz. Šādā veidā atbalstot Emša kunga priekšlikumu par šīm alternatīvajām enerģijas ieguves sistēmām un to atbalstu Latvijas valstij, mēs veicinām to, lai šī atkarība no kāda cita kļūtu arvien mazāka, un līdz ar to atvieglinām daudzas Latvijas ārpolitikas problēmas un arī dodam iespēju mūsu valstij daudz drošāk un stabilāk runāt ar saviem kaimiņiem, zinot, ka var tik vienkārši nepadoties spiedienam un ka Latvija var nepalikt bez elektroenerģijas.

Vienlaicīgi veicinot arī mūsu vietējo pašu cilvēku izdomas bagātību, kā arī, ja mēs runājam par nākamo priekšlikumu, kas ir saistīts ar atkritumu izmantošanu, tad šī problēma, manuprāt, ir aktuāla visā pasaulē un tās veiksmīga atrisināšana nosaka arī mūsu valsts ekoloģiskās sistēmas saglabāšanu.

Bet ja komisija ir noraidījus, tad gribētos dzirdēt to pamatojumu, cik ekonomiski tad tas ir neizdevīgi un cik miljonus tad tas no budžeta prasa,jo, ja tas neprasa no budžeta tādas summas, kas ir mērāmas ar vismaz padsmit miljonu skaitļiem, tad es neredzu ekonomisko pamatu, kāpēc tas būtu jānoraida, un tāpēc varbūt arī komisijas pārstāvjiem, šoreiz konkrēti Jurkāna kungam, kas stāda to priekšā, vajadzētu deputātiem izskaidrot, kas traucē atbalstīt šo likumprojektu, ņemt vērā visus gan ārpolitiskos, gan ekoloģiskās sistēmas procesus Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Man bailes, ka mēs atbalstīsim šo normu, un varbūt arī nekas... Jo vēl ir palicis priekšā trešais lasījums, es piekrītu Kristovska kungam, ka šeit ir ļoti jāsakārto šī lieta, jo neapšaubāmi šobrīd, teiksim, Kurzemes jūrmalā vēja elektrostacijas... patiesībā tas ir pamudinājums investēt konkrētai komercdarbībai, kura ir ārpus konkurences un kurai uzņēmējdarbībai jau ir noteikts ar likumu konkrēts ienākumu avots, kas divkārt pārsniedz vidējo patēriņa cenu Latvijā, un tas nozīmē.... ienākuma avots, no šā mēs visu pārpalikumu iepērkam pa divām daļām — par divkāršu cenu. Līdz ar to elektrības lietotāji patiesībā finansē šo uzņēmējdarbības veidu, un mēs līdz šim šo atbalstām. Tieši elektrības lietotāji samaksā. Privātuzņēmumi, jo, cik es saprotu no nostājām un sevišķi jūsu partijā, Kalviņa kungs, tad visus elektroražotājus sadala un visus pārējos... šajā zemē viss tūlīt būs privāts... tātad privātam uzņēmumam. Privāts uzņēmums, protams, nemaksās... zaudējot peļņu, liks samaksāt par šīm iniciatīvām vai par biznesu, kas var izrādīties diezgan veiksmīgs Latvijā elektrības lietotājam. Es domāju, ka katrā gadījumā, pat ja mēs atbalstām šobrīd šo normu, tā ir ļoti jāprecizē un jāizstrādā laba sabiedrībai, kā arī tam dubultmaksātājam, kas nesaņem strāvu no elektroenerģijas, pieņemamu normu, jo te ir ... te parādās tāds zināns duālisms — viens maksā vienu tarifu un uztur varbūt ekoloģiski tīru, varbūt zaļu, varbūt pareizu uzņēmējdarbības veidu, tā teikt, patiesībā viņš jau vairs neražo par saņemto pakalpojumu vai saņemto enerģijas daudzumu, viņš maksā papildu nodokli caur elektroenerģijas tarifiem, un šis nodoklis tiek novirzīts kaut kādas uzņēmējdarbības, atkal es pateikšu, tīras, ekoloģiskas, zaļas un vējainas, finansēšanai.

Tie ir jautājumi, kas ir jāizdiskutē, jo tie ir politiski jautājumi, un šie politiskie jautājumi ir jāizdiskutē ļoti nopietni un ļoti precīzi jāiestrādā trešā lasījuma redakcijā. Es personīgi apsolos sagatavot, nu, es domāju, vismaz lielai daļai pieņemamu termiņu, tarifus un visu citu ar šo vēja ģeneratoru vai dabas spēku izmantošanu enerģētikas ieguvē saistīto likumdošanu vai konkrēto pantu. Paldies par uzmanību!

Šeit jābūt ļoti uzmanīgiem. Zināmā mērā mēs lobējam ne tikai .... Es negribētu lietot lobēšanu, tās šeit nav, šeit ir tīra pārstāvniecība, šeit arī tīri merkantilas uzņēmējdarbības intereses parādās šajā likuma pantā iekšā. Ļoti merkantilas, un jautājums ir par to, kā Saeima nobalsos, bet jautājums ir ļoti diskutabls. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš, Reformu un Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti un ļoti cienītās deputātes! Runājot par merkantilismu un to, es tad gribētu tomēr vairāk vienkāršākā tautas valodā pateikt to būtību, ka šī ir nākotne, šie ir nākotnes enerģijas veidi. Šobrīd tikai 1% vēl ir tādi enerģijas veidi, kas visus kopā skaitot — saule, vējš un biogāzes iegūtā enerģija... kāpēc tā būs saudzējošā... daba ir humānā enerģija, tā ir, kā saka, ekoloģiski tīrā. Tātad, ja jūs balsosit par šo priekšlikumu, jūs atbalstīsit tīru.... jūs balsosiet par neappludinātām ielejām, par nepiesārņotu gaisu, par tīro vidi. Jūs zināt, ka paceļas jautājums, ka varbūt atkal celt Daugavpils spēkstaciju... Nu, protams, dažas šādas ekoloģiski tīras spēkstacijas nevar aizstāt varbūt tur milzīgi lielās, bet tāpēc tā ir jāveicina, nākotnes progresīvās enerģijas atttīstība ir jāveicina ar šādu likuma papildinājumiem sākuma periodā. Ja mēs neveicinām citas mazās spēkstacijas, tad taču vējš un saules baterijas, un termālās, tās ir pavisam absolūti tīrās. Lūdzu balsot ar to pašu par dabas aizsardzību, par tīru, saglabātu vidi! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Turpinot deputāta Leiškalna domu, es gribu pasvītrot, ka jautājums nav tik vienkāršs. No vienas puses, būtu lieliski, ja mēs visādiem līdzekļiem varētu attīstīt alternatīvās enerģijas ieguvi. Tas būtu labi no ekoloģiskā viedokļa, un tā tālāk un tā tālāk.

Taču gluži tāpat kā jebkurā citā Saeimas komisijā, arī Tautsaimniecības komisijā mēs strādājam, maksimāli izmantojot ekspertus. Un, lūk, spriežot par šo un citiem punktiem, Tautsaimniecības komisijā bija eksperti, kuri ar aprēķiniem pierādīja, ka, lūk, ja mēs astoņus gadus iepērkam divkāršu enerģiju vai par divkāršu cenu iepērkam pārpalikušo enerģiju, vai par pusotru cenu iepērkam enerģiju, tad mēs nonākam pie tāda paradoksa, ka tarifi augtu tādā ātrumā un tādā augstumā, ka izmaksas par šo enerģiju enerģijas patērētājam būtu lielākas nekā tad, ja viņš iepirktu no ārzemēm to enerģiju. Lūk, tāda ir enerģētiskā nostādne. Un mūs arī pārliecināja šie speciālisti, ka šodien enerģiju iepirkt nav problēmu. Enerģija ir pārpalikumā. Problēmas ir tikai naudā. Un, lūk, šeit ir jautājums, vai mēs varam atļauties kā enerģijas patērētāji maksāt vairāk par šiem te mazajiem enerģijas avotiem vai arīdzan iepirkt no ārzemēm. Tāds ir ekonomiskās dabas jautājums.

Paldies dievam, mums vēl ir trešais lasījums, un šinī sakarībā es ieteiktu šodien atstāt iepriekšējo redakciju un uz trešo lasījumu visiem, kam šie aprēķini interesē, lūdzu atnākt uz Tautsaimniecības komisijas sēdi, kur izdiskutēs tos jautājumus, un Tautsaimniecības komisijas vadība speciāli lai piestrādā un iepriekš brīdina attiecīgos enerģētiķus, lai viņi uzskatāmā veidā visus, kam interesē, pārliecina par šo te patiesību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es atļaušos otro reizi izmantot dokumentu, kurš faktiska ir tikai Ministru kabinetā akceptēts. Un tātad šo Eiropas enerģētikas hartu, ko mums Ministru kabinets aicina parakstīt. Tur ir rakstīts 8.panta "f" punktā, ka ir nepieciešama moderna pieeja investīciju apstrādei, kas domātas energoefektivitātes palielināšanai, veicināšanai, piemēram, trešās puses finansējums un kofinansēšana. Pēc būtības šajos jautājumos problēma ir kur? Finansējuma piesaistē. Un piesaistīto finanšu apgūšanā. Un, kā zināms, arī Latvijas enerģētikas programma, kura arī ir apstiprināta Ministru kabinetā, runā par to, ka uzņēmējdarbība ir jāveicina, lai tā piesaistītu šīs finanses. Un tātad jautājums ir — kādā veidā valsts vai arī uzņēmējs, kurš šo finansējumu ir piesasitījis, atgūst? Ir vismaz divi veidi. Vai nu valsts no sava budžeta tiešā veidā samaksā šo piesaistīto finansējumu, vai arī uzņēmējs, kurš ir piesaistījis, veic visas nepieciešamās darbības ar bankām, kaut kādā laikā caur kaut kurieni atgūst. Tātad šis ir tas otrs veids, kas valstī ir iets, lai būtu kaut kāds dubultais tarifis. Tātad jautājums ir par to koeficientu. Par to.

Diemžēl valsts šobrīd šajos projektos no sava budžeta līdzekļus neiegulda. Un ja runā par to, ko tikko iepriekšējais runātājs runāja par Krievijas iepirkuma cenām, tās ir dempinga cenas. Pat Krievijā neiepērk par tādām cenām elektrību, par tādām, kā to pārdod Latvijai. Mēs mūžīgi nevarēsim uz šīm cenām savu energotarifu politiku balstīt. Nē, jūs nepieminējāt, bet katrā gadījumā iepērkam, ja mēs iepērkam no ārzemēm. Ja mēs ieslēgsimies vienotajā Eiropas tīklā...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

Ģ.V.Kristovskis.

...tad tur būs Eiropas tarifs, un tas jau šobrīd ir tupat divas reizes lielāks, nekā mūsu esošais. Tā ka šī izvēle ir pretrunīga.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es tomēr domāju, ka vajadzētu atbalstīt Emša kunga priekšlikumu, jo mēs domājam par nākotni, par pašu nacionālo, alternatīvo elektroenerģijas ražošanu. Un es gribu kategoriski iebilst Leiškalna kungam, ka tas nav izdevīgi. Tad jāsaka — kam bija izdevīgi, kad nāca "Lattelekom" ar savu monopolu iekšā? Kam tas bija izdevīgi? Un šajā gadījumā, ja būs izvēle, mēs saprotam, ka tiem ražotājiem vajag lielu naudu ieguldīt, lai ražotu. Un dabiski, vai nu no valsts, vai no kaut kādām starptautiskām institūcijām, lai mēs paši nostātos šajā jomā uz kājām. Es tomēr aicinu Emša kunga priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Protams, enerģijas daudzums, ko iegūst mazajās hidro, vēja un saules elektrostacijās, nepārprotami, būs relatīvi neliels un nepārprotami enerģija būs dārgāka. Bet tomēr. Pirmkārt, Latvijas energobilance šodien ir negatīva. Un šī enerģijas ieguve mūs kaut vai nedaudz, bet tomēr padarīs neatkarīgākus. Otrkārt. Mazās elektrostacijas strādā ar atjaunojamo elektroenerģiju, tātad neizzūdošo enerģiju. Treškārt, tā ir attīstīto Eiropas valstu pieredze, un ir cerība, ka izdosies projektu realizācijā piesaistīt arī Eiropas valstu līdzekļus. Ceturtkārt. Šī enerģija nepiesārņo apkārtējo vidi. Piektkārt. Ir jārēķinās ar to, ja mēs skatāmies tālākā nākotnē, ka var iestāties enerģētikas krīze, jo neatjaunojamie enerģijas avoti nepārprotami pasaulē šobrīd izsīkst. Jā, tie varbūt neizsīks mūsu paaudzes laikā, bet nākošo paaudžu dzīves laikā tie var izsīkt.

Sestkārt. Tas, protams, ir skats nākotnē. Un šodien enerģiju iepirkt nav problēmu, bet ievērojot to, ka izsīkstošie energoresursi strauji sarūk un saruks arī mūsu lielajā kaimiņvalstī, tad šīs problēmas ar laiku radīsies. Septītkārt. Tā ir jaunu darba vietu radīšana. Un pēdējais. Protams, ir jārēķinās ar to, ka tarifi nedaudz paaugstināsies. Bet, ņemot vērā šo elektrostaciju nelielo īpatsvaru mūsu elektrobilancē, šis tarifu pieaugums būs relatīvi ārkārtīgi neliels.

Un tāpēc, domājot tiešām par nākotni, varbūt ne par mūsu paaudzi, bet par nākošās paaudzes nākotni, es domāju, ka šodien vajadzētu atbalstīt šo Emša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Speciālisti ir parēķinājuši, ka ja mēs šeit izmantotu visas savas iespējas un iegūtu elektroenerģiju no mazajām hidroelektrostacijām, tad mēs varētu palielināt apmēram elektroenerģiju par 5—7% jeb apmēram par 3—4% nodrošināt savu valsti ar elektroenerģiju. Tā ka šeit pārāk milzīgu labumu valsts šādā veidā nevar iegūt. Un tomēr man šķiet, ka šeit no zālē sēdošajiem nevienam nav pretenziju pret Emša kunga priekšlikumu par pirmo daļu, tas ir, par mazajām hidroelektrostacijām, par vēja ģeneratoriem, par saules energoiekārtām. Es domāju, ka šeit ir tiešām, skatoties nākotnē, tā ir perspektīva mūsu, un acīmredzot arvien vairāk un vairāk pāries uz šādām elektroenerģijas ieguves iekārtām.

Tāpēc es domāju, ka būtu pareizi, ja mēs šodien balsotu deputāta Emša priekšlikumu pa daļām un atbalstītu šo pirmo daļu. Bet, ja mēs runājam par otro daļu, tad šeit acīmredzot vēl vajadzētu nopietni mums visiem pārdomāt. Pirmkārt jau es nezinu, no kurienes ir ņemti otrajā daļā šie 7 megavati. Pašā sākumā, kad mēs runājām, tad bija 12. Šobrīd ir 7. Bet tas nebūtu arī varbūt galvenais. Es gribētu šeit runāt nedaudz arī par ekoloģisko problēmu. Diez vai šādās elektrostacijās ir mūsu nākotne. Es nesen biju Norvēģijā. Protams, mēs nevaram Latviju salīdzināt ar Norvēģiju. Tur notiek lielas diskusijas, lai šādas spēkstacijas būtībā aizvērtu ciet, jo tās piesārņo dabu. Un tāpēc mums vēl ļoti nopietni par šiem jautājumiem vajadzētu diskutēt. Un šeit vēl ir tieši ekonomiskais faktors, kur ja mēs atļaujam līdz 7 megavatiem, tās ir pietiekoši spēcīgas, un šeit, lai nu nedaudz, bet tomēr uz šo elektrostaciju rēķina praktiski celsies patērētāju elektroenerģijas cenas. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt pirmo daļu, un par otro daļu vēl diskutēt. Un varbūt, ka šeit kaut kas ir labojams. Un izskatīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš", otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Divas minūtes. Nepaspēšu par to "Telekom" pastāstīt. Es neesmu ne stingri pret pozīcijās, ne stingri par pozīcijās. Bet es līdzīgi Liepas kungam esmu pozīcijās. Un atšķirībā no Ābiķa kunga, ka nevar solīt tikai gaišo nākotni, runāt par mazbērniem, trīs bērniem, sargāt tos trīs bērnus, bet ir precīzi jāaprēķina.

Kas attiecas uz "Telekom", Veldres kungs, es mēģināšu jums atbildēt, jo šeit ir saistītas lietas. Es nezinu, kāpēc jūs šo atbildību prasiet no manis. Tāpēc, ka mana sieva strādā "Telekom" par vidēji atalgotu ierēdni, vai tāpēc, ka mana brālēna māsīcas vīrs kāpj kokos, stabā un velk tās trubas. Es nezinu. Acīmredzot "Telekom" ir izdevīgs, jo mums bija izcila sakaru sistēma, kas precīzi nodrošināja. Mums bija vadi, mums bija kapara kabeļi. Viss mums bija. Mēs tik izcili sarunājāmies. Acīmredzot "Telekom" ir izdevīgs tiem, kas gribēja sagraut mūsu izcilo sakaru sistēmu, kāda pastāvēja līdz 1991.gadam, kas gribēja iznīcināt VEF un visas tamlīdzīgās lietas. Visas šīs pasakas es jums varu pastāstīt.

Ja mēs runājam par "Telekom" šajā kontekstā, tad "Telekom" līdzīgi dzelzceļam šobrīd finansē attiecīgi vienas līnijas, jā, uz patērētāju rēķina. No vieniem patērētājiem ņem lielākas summas, lai reģionos šo sistēmu sakārtotu. Tas ir viena uzņēmuma ietvaros. Tā sauktās šķērssubsīdijas, pildot it kā valsts budžeta pienākumus vai šinī gadījumā līguma nosacījumus. Paaugstina tarifus, lai varētu par iegūto naudu tur 60 miljonus apmēram latu gadā laikam iegūst, es neatceros precīzi summu, veikt pilna uzņēmuma, tātad visas Latvijas komunikāciju rekonstrukciju. Tas būtu šajā jautājumā.

Šajā gadījumā mēs runājam par vienu uzņēmēju, patiesībā patērētāju, par prasību patērētājiem finansēt alternatīvu, valstij izdevīgu, labu, ekoloģisku uzņēmējdarbības veidu. Runāsim šajās kategorijās. Nerunāsim: "Leiškaln, kāpēc tu, maita, esi ielaidis šeit "Telekom"?". Es neesmu viņu laidis. Es neesmu to līgumu slēdzis. Neprasiet man! (No zāles: "Kāpēc savu sievu tur laidi?")

Sēdes vadītājs.

Indulis Emsis, otro reizi.

I.Emsis

(LNRP, LZP). Godātā Saeima! Es esmu ļoti pateicīgs par šīm debatēm šeit šajā zālē. Es gribētu vēlreiz precizēt par balsojumu. Es domāju, ka priekšlikums —balsot šo ieteikumu pa daļām — ir pieņemams. Es tikai gribētu pateikt, ka pirmajā daļā jau likumā spēkā esošajai redakcijai, kas vienmēr ir eksistējusi, vienmēr mazās hidroelektrostacijas ir atbalstītas ar divkāršu tarifu astoņus gadus, es esmu pievienojis klāt tikai vārdus "saules un vēja ģenerators", kas, man liekas, ir pilnīgi saprotami un loģiski.

Otrais priekšlikums ir saistīts ar tādām iekārtām, kas Latvijā vēl šobrīd neeksistē. Neviena. Mums nav nevienas biodegvielas iekārtas, nevienas atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kas izmanto atkritumu gāzi elektroenerģijas ražošanai. Tādas Latvijā varētu būt ar 7 megavatu jaudu apmēram četras. Pirmā varētu būt 2001.gadā Rīgā. Kā jūs redzat, es esmu iestrādājis savā priekšlikumā ierobežojumu laikā, kas ir nodots ekpluatācijā līdz 2001.gadam. Tātad šis pants varētu attiekties faktiski tikai uz vienu iekārtu. Un vienu iekārtu, lai eksperimentāli pārbaudītu, vai tā lieta vispār iet. Ģeotermālās enerģijas ir izpētītas tikai Latvijā, un nav nevienas iekārtas. Ja būtu šāds ieraksts, tad šāda iekārta varētu tikt uzbūvēta pirmā Liepājas reģionā. Izmantojot ģeotermālos potenciālus. Tas ir tikai ļoti mazs apjoms. Un nekādi nevar izraisīt lielajā monopolā "Latvenergo" satricinājumu. Tas ir vienkārši smieklīgi. Tad mēs nezinām, par kādiem cipariem šeit ir runa. Tāpēc es lūdzu atbalstīt abus priekšlikumus. Arī piekrītu tam, ka tie tiek balsoti pa daļām, jo es gribu piebilst vēl, ka 42.priekšlikums, LZS, KDS frakcijas priekšlikums, ir identisks manam 41.priekšlikumam, un līdz ar to, ja atbalstiet manu priekšlikumu, šis vairs nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Guntars Grīnblats, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

G.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es atbalstu Emša kunga priekšlikumu. Un nelielu informāciju pastāstīšu par to, kas notiek mūsu Latvijā, kas ir noticis arī šajā jomā. Un, runājot par bioenerģiju, par biogāzes izmantošanu, tāda iekārta šeit pat Rīgā jau darbojas daudzus gadus Bolderājā, atkritumu pārstrādes rūpnīcā. To izmanto maz elektrības ražošanai, bet izmanto ūdens sildīšanai, respektīvi, biogāzes sadedzinot. Nu, tas ir viens rādītājs. Es esmu skatījies, kā tās atkritumu pārstrādes rūpnīcas darbojas, šos pilsētas šķidros atkritumus izmanto, iegūst biogāzi un lielu daudzumu elektriskās enerģijas. Nu un vēl runājot, sevišķi par lielākām dzīvnieku fermām, tad mums ir "Papardes", tāda ferma Jumpravā, un tā jau astoņpadsmito gadu izmanto visu 3000 šķidros cūku atkritumus, fermas atkritumus, fermentējot trīs četras vai līdz piecas dienas pie attiecīgas temperatūras 35 grādi, un šinī laikā iegūst enerģiju, biogāzi, kuru pārvērš siltumenerģijā. Ar to tiek apkurināta visa šī ferma — 3000 cūkas pats par sevi, viss apkalpojošais personāls, un viens cilvēks ar vienu mūsu pašu Latvijā ražoto bioreaktoru un vienu Somijā iepirktu apkalpo, savāc šos mēslus bioreaktorā, pēc tam pārstrādātos aizved uz lauka, un tie ir jau inaktivizēti, atbrīvoti no mikroorganismiem, un tā tālāk, un iegūst kārtīgu, labu mēslojumu, un šādi procesi un šādas iekārtas darbojās visā pasaulē. Ļoti daudz ir Vācijā un citās zemēs, tā kā tā ir tikai papildu informācija, kas apstiprina Emša kunga ieteikumu, un es arī katrā ziņā to atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Jurkāna kungs!

E.Jurkāns

(DPS) . Godātie kolēģi deputāti! Neviens jau šodien neaizliedz uzstādīt kā vējģeneratorus, tā arī energoiekārtas. Un lūdzu, ja tas ir nepieciešams, katrs privātais to var uzstādīt šodien, un pārpalikums ja paliek, tad ir jāvienojās, tātad piegādātāji un saņēmēji. Tad ir cits jautājums, teiksim, es ražoju augstas kvalitātes pārtikas produktus, un man ir savs veikals, es noteicu divkārši cenu, un man kā pircējam ir jautājums pirkt vai nepirkt tur šo preci. Es taču nevaru piespiest, nāciet manā veikalā un nopērciet tikai tāpēc, ka man ir šī iespēja. Ja man būs tāda nauda un patika, es to darīšu. Un attiecībā uz Grīnblata kunga šeit teikto, ļoti pareizi, un neviens nav aizliedzis arī šāda veida elektroenerģiju ražot. Bet ir cits jautājums, un cita veida jābūt valsts atbalstām. Varbūt kredīta jautājumi, subsīdiju jautājumi, bet izejošā prece — elektroenerģija — jāpakļauj vieniem principiem, kādā veidā to nopērk. Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, un vēl ir trešais lasījums, un precizēt var šo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vispirms izšķirsim jautājumu par to, vai priekšlikums balsojams pa daļām. Priekšlikuma autors to ierosināja, ierosināja arī citi deputāti. Izlemsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu viedokli par vai pret to, ka priekšlikums balsojams pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 22, atturas — 18. Šis priekšlikums nav pieņemts. Balsosim deputāta Emša priekšlikumu kopumā — izteikt 41.pantu šādā redakcijā, pirmā un otrā daļa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Jurkāns.

Līdz ar to es saprotu, ka 42.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Jā, ejam tālāk!

E.Jurkāns.

Tātad 43.ir deputāta Emša kunga priekšlikums — izslēgt 42.pantu, un komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts. Pants tiek saglabāts.

E.Jurkāns.

44.ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 44.pantu jums piedāvātā redakcijā. Komisija to neatbalsta un pēc sakārtojuma tas ir 41.pants 5.ailē.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt Indulis Emsis, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

I.Emsis

(LNRP, LZP). Godātie kolēģi! Man jāatvainojās, es cerēju, ka ziņotājs pateiks par 43.priekšlikumu, ka līdz ar to, ka mēs nobalsojām 41.priekšlikumu, 43.priekšlikums nav balsojams, jo vienkārši šis ir pretrunā ar nobalsoto jau, jo te ir teikts, ka elektroenerģijas iepirkšanas cenas nosaka Ministru kabinets, bet mēs jau tās esam noteikuši ar iepriekšējo balsojumu. Līdz ar to šis pants nav balsojams pēc būtības. Tas vienkārši svītrojams. (Starpsauciens: "Svītrot!")

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies! Godātie kolēģi, Indulim Emša kungam ir taisnība, vai piekrītam viņa viedoklim? Paldies! Esam vienojušies. Par 44.priekšlikumu, godātie kolēģi. Komisija šo nav atbalstījusi. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrīt komisijas atzinumam. Paldies.

Tālāk 45.priekšlikums.

E.Jurkāns.

45.priekšlikums ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 45.pantu jums piedāvātā redakcijā. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

34.lappuse, 46.priekšlikums. Arī iesniedz Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija — papildināt likumprojektu ar jaunu 49.pantu jums piedāvātā redakcijā, un komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

35.lappuse. 47.priekšlikums. Arī Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 51.panta pirmo daļu jums piedāvātā redakcijā, 3.aile. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

37.lappuse. 48.priekšlikums. Arī ir iesniegusi Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienības frakcija, un lūdz izteikt 55.panta 3.un 4.punktu jums piedāvātā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

49.priekšlikumu ir arī iesniegusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija — papildināt 55.pantu ar 5.un 6.punktu jums piedāvātā redakcijā, 3.aile, un komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns.

50.priekšlikums. Arī ir iesniegusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija un lūdz izteikt 57.pantu jums piedāvātā redakcijā, komisija neatbalsta un tas ir 54.pants, pēc sakārtojuma 5.aile.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 50.priekšlikumu. Pieņemts.

E.Jurkāns.

39.lappuse. 51.priekšlikums. Arī Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija iesaka izteikt 59.panta otro daļu un izteikt šādā redakcijā — enerģijas lietotāji nodrošina enerģijas racionālu izmantošanu to īpašumā esošās ēkās un būvēs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

52.priekšlikums. Arī ir iesniegusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija un iesaka 62.pantu izteikt jums piedāvātā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

53.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur piedāvā izslēgt 62.pantā vārdu "ieņēmumiem". Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Komisija pati piedāvā 54.priekšlikumā izslēgt 62.pantā vārdus "un ienākumiem".

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns

. 55.priekšlikumu arī ir iesniegusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums piedāvātā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

E.Jurkāns.

56. ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 64.panta pirmo daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi un pēc sakārtojuma 5.ailē tas ir 61.pants.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

57. ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 64.panta otro daļu ar šādu tekstu — pēc par enerģētikā atbildīgā ministra ierosinājuma, un komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns.

58.priekšlikums. 47.lappuse. Ir iesniegusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija un lūdz izteikt 80.panta pirmo daļu jums piedāvātā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Mani vispirms pārsteidz, ka Zemnieku savienība ir iesniegusi tik daudz priekšlikumu, bet par nevienu viņai nav ko teikt, bet es šajā gadījumā gribētu aicināt jūs uzmanīgi izlasīt šo priekšlikumu un tomēr to atbalstīt. Nevajadzētu likumā rakstīt ministriju nosaukumus, bet noteikt tikai, kas par to ir atbaildīgs, jo, ja nu gadījumā pēc diviem mēnešiem tiek reorganizēts Ministru kabinets un likvidēta Ekonomikas ministrija, un nodibināta kāda cita tās vietā, tad momentā ir jāgroza pats likums. Un arī šeit ir pretruna, atbild ministrija, bet nav teikts, ka ekonomikas ministrs par to atbild, bet par enerģētiku atbildīgais ministrs, tā kā var gadīties tā, ka atbild ministrija un pavisam citas ministrijas ministrs. Bet šeit ir pilnīgi loģiski ierakstīts, ka atbild tas, kas ir atbildīgs par enerģētiku, nenosaucot šīs institūcijas vārdu vai ministrijas nosaukumu, jo, es vēlreiz atkārtoju, ministrijas nosaukums var mainīties, un lai nebūtu momentā jāmaina arī likumprojekts. Mēs vienmēr esam centušies izvairīties no institūcijas precīzā nosaukuma, ja vien tas ir iespējams, likumprojektā.

Sēdes vadītājs

. Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamā Kreituses kundze! Zemnieku savienībai tiešām ļoti daudzi priekšlikumi ir bijuši, un Zemnieku savienības biedri aktīvi strādājuši Tautsaimniecības komisijā, izstrādājuši šo likumprojektu, un komisija darba gaitā pārliecinājusies, ka tur atkārtojas, varbūt nedaudz struktūrā savādāk ir veidots, bet arī vairāki priekšlikumi sakrīt ar mūsējiem, kā iepriekš Emša kunga piedāvātais, tāpēc mēs arī īpaši neprotestējām, un, kā redzat, arī jūs, pārējie kolēģi, atbalstījāt.

Tātad šeit viss ir normāli, un nekas radikāli nav pretējs, tikai atsevišķi varbūt vārdi vai izteikumi. Vai tas ir racionāli vai efektīvi un tā tālāk. Bet ja runājam konkrēti par šo pantu, es tiešām gribētu aicināt kolēģus atbalstīt LZS, KDS frakcijas priekšlikumu un nenosaukt konkrētu ministriju, bet par enerģētiku atbildīgais ministrs var veikt Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet kas attiecas uz Zemnieku savienības darbību šī likumprojekta kontekstā, tad, protams, ir ļoti patīkami, ka jums ir enerģētikas eksperti un labi cilvēki, kas ir šos priekšlikumus uzrakstījuši, un tikai tas, kas mani absolūti neapmierina, tā ir jūsu darbība šo priekšlikumu aizstāvībai. Šeit ir vesela virkne ļoti būtisku priekšlikumu iesniegti, bet diemžēl neviens no jums šeit neturēja par vajadzīgu atnākt un tos aizstāvēt. Gan par neprivatizējamību, gan arī tas, ka to priekšlikumu, kuru tagad nobalsoja, ka tagad varēs energoapgādes uzņēmums pārtraukt savu pakalpojumu piegādi jebkādu nosacījumu gadījumā. Tā ka šeit es galīgi negribu piekrist šim vērtējumam, un šī jūsu darbība šeit, sēdē, tiešām ir ļoti dīvaina šodien. Bet šo es aicinu atbalstīt, protams. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, liekas, nav atbalstāms ne tas, kas ir ierakstīts pirmajā kolonnā, ne pats priekšlikums, jo Enerģētikas pārvalde — manuprāt, te vajadzētu pastrādāt krietni valodniekiem un padomāt, kas tas ir. Man vienkārši veidojas zināmas asociācijas ar Pašvaldību lietu pārvaldi, kas ir manā pārraudzībā, un ja mēs rakstītu, ka Pašvaldību lietu pārvaldi veic Ministru kabinets ar attiecīgu, teiksim, ministru palīdzību, tas nebūtu pareizi. Katrā gadījumā es uzskatu, ka šis punkts ir nopietni no loģikas un sapratnes viedokļa rediģējams trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Jurkāna kungs, vai vēlaties ko teikt? Balsosim! Lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Te jāpiekrīt Bunkša kungam. Es lūdzu nobalsot komisijas priekšlikumu un piestrādāt pie definīcijas uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par LZS, KDS frakcijas priekšlikumu nr.58 — izteikt 80.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Pieņemts. Par — 39, pret — 5, atturas — 10.

E.Jurkāns.

Liels paldies! Tātad 59. priekšlikums arī ir Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums — izteikt 81.panta pirmās daļas 3.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 59.priekšlikumu — izteikt 81.panta pirmās daļas 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 6, atturas — 23. Nav pieņemts.

E.Jurkāns.

Paldies! 60. priekšlikums, Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, papildināt 81.panta pirmo daļu ar 7.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai par enerģētiku atbildīgam ministram būtu pienākums vadīt valsts nozīmes programmu izstrādi enerģētikā un kontrolēt tās realizāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Jurkāna kungs nevēlas neko teikt? Balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 60.priekšlikumu — papildināt 81.panta pirmo daļu un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 3, atturas — 29. Nav pieņemts.

E.Jurkāns

(DPS). Tātad lūdzu deputātus — 51.lappuse, 61.priekšlikums. Iesniegusi Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdz izteikt 86.panta pirmās daļas 4.punktu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Ir jautājums par vārdu "racionāla" un "efektīvu" . Runājot ar speciālistiem no Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas, arī komisija nonāca pie secinājuma, ka termins "efektīvi" izsaka būtību attiecībā pret vārdu "racionāli", mēs jau esam citos pantos nobalsojuši par šo vārdiņu "efektīvi". Arī šeit komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

E.Jurkāns.

62. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad aizstāt 86.panta otrajā daļā vārdus "Administratīvo pārkāpumu kodekss" ar vārdu "likums". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

63.priekšlikums, Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, izteikt 86.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tagad ļoti uzmanīgi, kolēģi. Komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar trīspadsmito nodaļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija lūdz to atbalstīt. Jūs atceraties, vienā no iepriekšējām sēdēm mēs atbalstījām nodot komisijām likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"". Komisija uzskata par lietderīgāku šo daļu, kas paliek šajā likumā, papildināt un iekļaut šajā likumā, par cik tas stāsies spēkā ātrāk. Līdz ar to pārejas noteikumos, es domāju, jūs akceptēsiet arī ielikt normu, ka zaudē spēku manis iepriekš minētais likums "Par uzņēmējdarbību enerģētikā".

Sēdes vadītājs.

Deputāti... Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man šeit ir vairāk jautājums šim atbildīgajam ziņotājam par to, ka, ja mēs šeit ieliekam šīs uzņēmējdarbības regulējošās normas, kā tad ir ar šo likuma mērķi, kas minēts 3.pantā? Tieši ar šo likuma mērķi bija šī aizbildināšanās, ka mēs šeit nevaram vairākas būtiskas lietas ielikt iekšā, un tagad šis likuma mērķis pēkšņi vairs nav par šķērsli. Tomēr domāju aicināt deputātus visu šo jautājumu rūpīgi izvērtēt, un ja šeit netiek dots detalizēts skaidrojums, tad neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Kolēģi deputāti, mēs runājam par īpašuma attiecībām un pirmpirkuma tiesībām, bet ja tādu tiesību nav? Šīs normas, trīspadsmitā nodaļa tieši regulē uzņēmējdarbību enerģētikā. Līdz ar to tā ir sasaiste ar šīm likuma normām uz otro lasījumu, kur mēs jau daudzus pantus, gandrīz visus esam nobalsojuši. No efektivitātes viedokļa mums nav nepieciešams vēl skatīt un grozīt spēkā esošo likumu "Par uzņēmējdarbību enerģētikā". Tāpēc ir komisijas piedāvājums — apvienot šīs normas, un līdz ar to viens likums zaudē spēku.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 64. priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar trīspadsmito nodaļu šādā redakcijā. Rezultātu lūdzu! Par — 49, pret — nav, atturas — 8. Pieņemts. 65.priekšlikums 58.lappusē.

E.Jurkāns

. 65.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tajā pašā laikā komisija iesniedza jaunu priekšlikumu, kuru es tikko minēju, papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā, kas attiecas uz to, ja mēs pieņemam šo trīspadsmito nodaļu, mēs esam nobalsojuši. Līdz ar to ar šā likuma spēka stāšanās brīdi likums zaudē spēku, Likums par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Jūs, protams, varat atbalstīt arī šo priekšlikumu. Vadoties no tā gara un no tiem priekšlikumiem, kas šeit ir sabalsoti iekšā, bet es aicinu to nedarīt un aicinu arī neatbalstīt visu šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā, jo šeit ir ļoti lielas muļķības iekša salabotas, kuras ir jāizlabo, un es domāju, ka šie siltuma enerģijas lietotāji, kas saņem siltumapgādes uzņēmumu pakalpojumus, viņi varēs būtiskus pārmetumus mums izvirzīt tad, ja mēs šo likumu šādā veidā pieņemsim, kā mēs to esam izdarījuši. Tāpat ir vesela virkne būtisku lietu, kas šeit nav labi iestrādātas, tāpēc es domāju, ka mums nav pamata šobrīd šo likumu pieņemt otrajā lasījumā, un es aicinu to arī nedarīt. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Komisijas vārdā ārpus kārtas — Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Čerāna kungs! Jūs neesat iesniedzis nevienu priekšlikumu ne uz pirmo lasījumu, ne uz otro lasījumu.

Jums ir beidzamā iespēja, es ceru, iesniegt uz trešo lasījumu. Nevajag šeit mānīt citus! Tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo mēs tā sakārtojam likumdošanu. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs

. Debatēs nākošais pieteicies Ģirts Valdis Kristovskis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Faktiski es šeit nāku ar lūgumu pie ziņotāja it kā atbildēt uz diezgan tādu vienkāršu un elementāru jautājumu — kā komisija, kura izstrādājusi šo priekšlikumu, skatās, kādas mūsu valstij būs turpmākās saistības, kuras ir noslēgtas saistībā tieši ar šo likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Ir konkrēti līgumi, un ir konkrētas saistības. Tagad šeit ir rakstīts, ka tas zaudē savu spēku. Protams, Civillikums nosaka, ka līgumi, kuri noslēgti privāttiesiskā kārtībā, tā teikt, tie ir spēkā. Vai jūs varat to apstiprināt? Jo vienkārši, ja jūs to nevarat apstiprināt, tad ir nepieciešami kaut kādi precizējumi šajā pārejas noteikumā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti un godātais Jurkāna kungs! Šeit šajā likumprojektā jau tika iesniegti no enerģētiķu puses vesela virkne būtisku priekšlikumu. Komisija tos ir noraidījusi. Diemžēl arī Saeima nav spējusi panākt ar to dažādām juridiskām viltībām un dažādām pārbalsošanām to, ka tie visi šeit tiek šādā pašā veidā atbalstīti. Es domāju, ka vienīgā izeja mums šeit no situācijas ir tomēr atgriezties un skatīt šo likumprojektu vēlreiz otrajā lasījumā, šoreiz to nepieņemot, lai tomēr būtu kāda cerība, ka mēs varēsim šeit tālāk iestrādāt kaut kādas saprātīgas normas, kurām arī piekrīt šie nozares eksperti vairumā.

Savukārt, ja mēs tagad atbalstām šo likumprojektu otrajā lasījumā, tad es varu paredzēt, kas notiks ar to tālāk uz trešo lasījumu un kāda būs šī attieksme neatkarīgi no tā, vai tur kādi priekšlikumi tālāk tiks iesniegti vai netiks iesniegti. Protams, ka enerģētiķi strādās, un šie priekšlikumi tiks iesniegti, vai kādi citi deputāti tos iesniegs, vai es pats būšu gatavs iesniegt. Es saprotu šo naidīgo attieksmi pret enerģētiķu izstrādātajiem priekšlikumiem, tāpēc es aicinu šoreiz neatbalstīt, jo šeit tiešām tas, kas šeit ir sastrādāts, ir vienkārši drausmīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates tiek slēgtas. Komisijas vārdā — Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Čerāna kungs, es vēlreiz jums atkārtoju, ka jums bija iespējas uz pirmo un otro lasījumu iesniegt priekšlikumus. Jūs nevienu priekšlikumu neesat iesniedzis. Uz trešo lasījumu, ja Saeima nobalsos par otrā lasījuma akceptu, jums ir iespējas tādas dotas, un izmantojiet tās!

Attiecībā uz Kristovska kunga iebildēm, kas ir būtiskas no juridiskā viedokļa. Bet šis likums neregulē līgumiskās attiecības. Tas regulēs enerģētikas nozaru attiecības, tāpēc to nevajag saistīt ar noslēgtajiem līgumiem kā tādiem. Šeit vispār ir regulējošās normas. Tāpēc viņu nevajag sasaistīt ar to, kādas ir saistības starp elektroenerģijas piegādātāju un saņēmēju šodien. Tā ir cita likumdošana ar tiešu aktu jautājumu. Tāpēc es vēlreiz lūdzu atbalstīt šo 66. priekšlikumu tā, kā to ir lūgusi komisija, balsojot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam atbildīgās komisijas priekšlikumu— papildināt pārejas noteikumus ar 4. punktu šādā redakcijā un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

E.Jurkāns.

Es lūdzu nobalsot par otro lasījumu... par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 5, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņam trešajam lasījumam!

E.Jurkāns.

Komisija lūdz priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 10. jūniju.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Es lūdzu noteikt 15. jūniju.

Sēdes vadītājs.

Vēl kādi priekšlikumi? Ja priekšlikumu nav, tad lūdzu balsosim par to, kurš ir par to, lai termiņš būtu 15. jūnijs? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 13, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Termiņš ir 10. jūnijs.

E.Jurkāns.

Paldies liels!

Sēdes vadītājs.

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — lēmuma projekts "Par Vjačeslava Mitrohina uzņemšanu latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Vjačeslava Mitrohina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" .

Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot savā sēdē šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji Apinis, Keišs, Bērziņš, Marjaša, Seiksts, Jurkāns, Čevers, Dozorcevs, Bekasovs un Kalnbērzs par īpašiem ieguldījumiem uzsvēra, ka tie ir mūža ieguldījums Latvijas un latviešu kultūras attīstībā, darbojies Mitrohina kungs ir kā mūziķis, kā komponists, kā dziesmu aranžētājs mums visiem savā laikā zināmā Raimonda Paula ansamblī "Modo", Rīgas koncertapvienībā un Radio un televīzijas orķestrī. Darbojās arī Latvijas radio, šobrīd ir privātā iniciatīvā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu, un balsojam Saeimas lēmuma projektu "Par Vjačeslava Mitrohina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākošo lēmuma projektu — "Par Konstantina Žihareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Konstantina Žihareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatot šo jautājumu, to veica vairākās sēdēs, un rezultātā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir negatīvs. Tātad komisija neatbalsta šo lēmuma projektu.

Tanī pat laikā deputāti iesniedzēji to uzskatīja par nepieciešamu virzīt tālāk plenārsēdē, ko arī atļauj Kārtības rullis, un deputāti iesniedzēji Lujāns, Stašs, Kalnbērzs, Dozorcevs, Jurkāns, Gannusa un Kalnbērzs uzsver, ka Žihareva kungs ir bijis.... ka viņam pilsonība par īpašiem nopelniem būtu jāpiešķir par aktīvu līdzdalību Latvijas Tautas frontes "Darba demokrātija" komisijā, Latvijas Strādnieku savienībā, kā arī par aktīvu pilsonisko pozīciju apbedīšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kā pirmajam vārds Modrim Lujānam, Tautas saskaņas partija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Kreituses kundze nedaudz iepazīstināja ar informāciju, bet galvenā informācija, kādēļ komisijas slēdziens bija negatīvs, bija, lūk, tas, ka cienījamajam pretendentam ir nepatīkams komisijas locekļiem amats. Ka viņš vada apbedīšanas firmu, ka viņš ir viens no Apbedīšanas asociācijas dibinātājiem, ka viņam ir daudz patentu šinī jomā. Jā, patiešām, tas bija ļoti it kā savā veidā smieklīgi, jo viņš nav cienījams dakteris,kas izdomājis endoprotēzes, viņš nav baņķieris, kas ir nopelnījis miljonus latu, viņš ir cilvēks, kas veic savu darbu un ļoti tajā skaitā ar izdomu, un arī tā ir joma, kas Latvijā nav sakārtota.

Un, cienījamie kolēģi! Protams, viņam arī ir nopelni. Tiem, kuri daudzi savā laikā, kuri šodien ar putām uz lūpām bļauj un uzstājas pret, kurus neredzēja (Starpsauciens: "Ābiķis nemelo!") .... es savā laikā neformālā kustībā neredzēju ne pie Brīvības pieminekļa, drīzāk gan Komjaunatnes krastmalā redzēju. Un šiem cilvēkiem ir nopelni, mēs viņus negribam atzīt... Viņš aktīvi piedalījās Latvijas Strādnieku savienības veidošanā. Jā, pēc tam Strādnieku savienība nomira, jo nevarēja izturēt valsts arodbiedrības spiedienu, kurai bija īpašumi, šodien... toreiz Siliņa kunga, VCSP pakļautības arodbiedrība... tā ir realitāte.

Un, protams, man negribētos, lai Saeima ieņem to pozīciju, ko ieņēma Lagzdiņa kungs: vispārībā jau viņam pienākas, bet kā tad nu žurnālisti uz to paskatīsies... Ja mēs ieņemsim šo strausa politiku.... Lagzdiņš teica, es neteicu, ka tu... Ja tu nedzirdi labi, tad vajag klausīties...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, izbeidziet dialogu ar zāli!

M.Lujāns.

Diemžēl, cienījamie kolēģi, kā man vienmēr jau patika... vienā vietā mēslus šķipelēt, otrā vietā — ar muti braukt. Diemžēl tāda tā mūsu prakse ir. Un būsim reālisti. Redz, mūsu tā attieksme tanī pilsonības jautājumā... Laikam patiešām kā, es neatceros, no "Latvijas" kā teica vienreiz, cik maksā katrs partijas kasē...

Es varu arī Seiles kundzei pateikt, es pagaidām mirt nost netaisos un neviens no maniem radiniekiem arī netaisās. Līdz ar to arī apvainot ar to, ka ar šo es dabūšu kaut kādu kukuli... es nezinu, bet būsim šinī gadījumā domājoši un izturēsimies pret cilvēku, ja viņš ir pelnījis šo pilsonību, tad izturēsimies ar cieņu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam Komisijas vārdā?

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu atgādināt tikai Lujāna kungam, ka Saeimas Kārtības rullis ir noteicis, ka šo problēmu apspriešana notiek komisijas slēgtā sēdē, un neviens nav devis tiesības Lujāna kungam šodien izpaust informāciju, kas ir notikusi šīs sēdes slēgtajā daļā. Līdz ar to, Lujāna kungs, es esmu spiesta jums izteikt aizrādījumu par to, ko jūs esat darījis, un varbūt vajadzētu savaldīt savus nervus arī šinī situācijā un nemēģināt no vietas pārrunāt un pārbļaut cilvēku, kas tanī brīdī runā Saeimas tribīnē.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu "Par Konstantīna Žihareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 15, atturas — 11. Lēmums ir pieņemts.

 

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" . Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks

(TKL). Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4002a. Gribu jums atgādināt, ka šis likumprojekts ir otrajā lasījumā, un tas ir galējais lasījums, jo tam ir piešķirta steidzamība. Tā kā šajā likumprojektā uz otro lasījumu priekšlikumu nav, lūdzu balsot galējā balsojumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu" pieņemšanu otrajā un galējā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Kazāks.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Kazāks.

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4254.

Skatāmies 32. pantu un šeit ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras un Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa izstrādes darba grupas ierosinātais priekšlikums. Nu tas ir kopējs darbs... Katrā gadījumā tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, kas šo priekšlikumu ierosina. Mūsu komisijas priekšlikums ir šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu nav. Lūdzu tālāk!

J.Kazāks.

181. pants. Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iesaka izteikt 81. panta trešās daļas pirmo teikumu savā redakcijā, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par atbildīgās komisijas lēmumu? Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

Savukārt tajā pašā pantā Aizsardzības un iekšlietu komisija un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra iesaka savu redakciju, un Aizsardzības un iekšlietu komisija to pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Debatēs vairs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu, un balsojam par likumprojekta "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 4. Likums pieņemts.

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Kazāks. Lūdzu!

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4255.

Un šī dokumenta otrajā lappusē Saeimas Juridiskais birojs piedāvā savu redakciju, kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kazāks.

Likumprojekta 3. lappusē Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt 4. panta 1. daļas pirmo rindkopu sekojošā redakcijā, kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kazāks.

Tālāk. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnača kungs 4. panta 1. daļas 3. punktu iesaka izteikt sekojošā redakcijā, kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

Arī Saeimas Juridiskais birojs izsaka savu redakciju, un to arī atbalsta Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

Tālāk nākošais. Līdz ar to es uzskatu, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais variants, kurš tiek pieņemts, praktiski arī nav apspriežams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst?

J.Kazāks.

Tālāk 4.lappusē tieslietu ministrs Dzintars Rasnača kungs piedāvā 4.apakšpunktā redakciju, kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks.

Tas pats arī ar Saeimas Juridisko biroju, kuru pieņem Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Kazāks.

Un Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais variants tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī par šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Kazāks.

Nākošais — 181.pants, laikam tas bija 5.apakšpunkts. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnača kungs piedāvā 5.apakšpunktu izteikt citā redakcijā, kuru arī pieņem Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs

. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Kazāks.

Tāpat arī Juridiskais birojs, kuru arī atbalsta Aizsardzības komisija.

Sēdes vadītājs.

Arī par šo priekšlikumu iebildumu nav.

J.Kazāks.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga piedāvā redakcija, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija arī pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Kazāks.

Kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas zem šī paša punkta piedāvātā redakcija visa tiek pieņemta un apkopota.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

6.apakšpunktā Saeimas Juridiskais birojs iesaka izslēgt 4.panta pirmās daļas 6.punktā vārdu "atcelto", kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

Tālāk 7.lappusē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs piedāvā 4.panta otro daļu aiz vārda "apmēram" papildināt ar vārdiem "par katru šā perioda mēnesi", kuru arī Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts priekšlikums.

J.Kazāks.

Savukārt Saeimas Juridiskais birojs arī piedāvā precizēt šajā apakšpunktā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

3.apakšpunkts. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā aizstāt 4.panta trešajā daļā vārdu "īpašumam" ar vārdu "mantai", ko Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

Tālāk 5.pants. 2.apakšpunkts. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt 5.panta otrajā daļā vārdu "atcelto", ko Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

Tālāk 6.pantā Saeimas Juridiskais birojs iesaka aizstāt 6.panta otrajā daļā vārdus "šā likuma 2. un 3.pantā minētajām personām" ar vārdiem "ievērojot šā likuma 2. un 3.pantā minētos nosacījumus personai", ko Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks.

Tāpat arī labklājības ministrs Makarova kungs izsaka šajā apakšpunktā savu redakciju, kura arī ir pieņemta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

4.apakšpunktā tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā 6.panta ceturto daļu izteikt sekojošā redakcijā, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret atbildīgās komisijas lēmumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

Tajā pašā apakšpunktā ir Finansu ministrijas valsts sekretāres iesniegtais priekšlikums, kas tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kazāks.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais teksts tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī šis priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

5.apakšpunktā Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izslēgt 6.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks.

Tālāk tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā 7.panta trešo daļu papildināt ar otro teikumu sekojošā redakcijā, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kazāks.

4.apakšpunktā Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izslēgt 7.panta ceturto daļu, jo analoģiska satura normas ir iekļautas 6.panta piektajā daļā un 8.panta otrajā daļā, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

Tajā pašā apakšpunktā tieslietu ministra Rasnača kunga izteiktā redakcija tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas lēmumu nav. Pieņemts. Tālāk!

J.Kazāks.

Nākošajā, 5.apakšpunktā, tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātā redakcija arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

8.panta 1.apakšpunktā tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā 8.pantu izteikt sekojošā redakcijā, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Lūdzu tālāk!

J.Kazāks.

2.apakšpunkts. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā papildināt 8.panta otro daļu pēc vārda "apmēru" ar vārdiem "kā arī strīdus par darba un sociālo garantiju atjaunošanu", kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk!

J.Kazāks.

9.pants. Finansu ministrijas valsts sekretāres Sudrabas kundzes piedāvātā redakcija tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas lēmumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks.

Arī tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvā redakcija 9.pantā tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Kazāks.

Pārejas noteikumi. Pārejas noteikumu 2.pantā tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā pārejas noteikumu 2.punktā papildināt vārdus "šā likuma 7.pantā minētā iestāde" ar vārdiem "vai tiesām", ko Aizsardzības un iekšlietu komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kazāks.

Tālāk pārejas noteikumos Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 4.punktu, kuru arī pieņem un atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks.

Tāpat tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisija un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra izsaka pārejas noteikumos jaunu 5.punktu, kuru arī komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kazāks.

Tieslietu ministrs Rasnača kungs piedāvā likuma spēkā stāšanās brīdi noteikt 1999.gada 1.janvāri, kuru komisija noraida.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aigars Jirgens, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šajā gadījumā es tomēr aicinātu atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu. Es aicinu arī iedziļināties dokumentā nr.4255a, kurš ir pievienots šim dokumentam, jo šeit ir arī dota šī motivācija, proti, ka ir pievērsta uzmanība Satversmes 66.pantam, kur noteikts, ka likumprojekta normu piemērošanai ir nepieciešams paredzēt līdzekļus valsts budžetā. Saskaņā ar šī likumprojekta 9.pantu, ko mēs tikko nobalsojām, zaudējuma atlīdzību izmaksā no valsts budžeta speciāli šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem. Šādus līdzekļus ir iespējams paredzēt 1999.gada valsts budžetā, un tāpēc arī vajadzētu noteikt šo spēkā stāšanās termiņu ar nākamā gada 1.janvāri. Ja mēs nosakām ar šī gada 1.septembri, tad izveidojas šī pretruna starp mūsu pieņemto lēmumu un Satversmes 66.pantu. Tāpēc lūdzu atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu tieslietu ministra iebildumu pret noteikto datumu, bet es mēģināšu motivēt, kādēļ mēs komisijā nolēmām atbalstīt 1.septembri.

Pirmkārt, šis likuma grozījums tika iesniegts jau 1998.gadā. Līdz ar to valdībā jau tajā laikā vajadzēja paredzēt, ka būs attiecīgie līdzekļi iedalīti 1998.gada budžetā. Mēs blakus tam pašlaik ejam cauri budžeta grozījumiem. Man nav saprašanas, kādēļ cilvēkiem, kas jau vienreiz ir cietuši, mēs nevaram paredzēt līdzekļus, lai sāktu viņus atbalstīt uzreiz.

Otrkārt, es gribu atgādināt, ka sāksies tiesas sēdes, nākošajā dienā jau nebūs uzreiz kaut kāds tiesas lēmums. Mēs paredzam, ka likums stājas spēkā 1.septembrī. Un noteikti paies vismaz seši līdz deviņi mēneši, pirms mēs tiksim pie kaut kāda tiesas lēmuma. Līdz ar to es vēlreiz atkārtoti lūgtu atbalstīt 1.septembri, kā komisija to ir paredzējusi, lai likums stātos spēkā, un tajā laikā cilvēki, kuriem jau ir pāri darīts kopš 1991.gada, varētu sākt griezties tiesā, lai varētu kārtot jautājumu, kas priekš viņiem ir ļoti svarīgs. Daudzi no šiem cilvēkiem, es vienkārši atgādināšu, ir veci cilvēki, kuriem patiešām šī naudiņa būtu vajadzīga, un tādēļ vēlreiz atkārtoju, lūdzu atbalstiet komisijas lēmumu, lai likums stātos spēkā ar 1998.gada 1.septembri.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Pirmkārt, es arī gribu atgādināt, ka tas ir valdības iesniegts projekts, un valdībai, iesniedzot šādu projektu, vajadzēja arī paredzēt attiecīgas naudas summas. Un, ja viņa to nav paredzējusi savlaicīgi, tad tagad, kad ir budžeta pārpalikumi, viņai ir iespējas to izdarīt.

Otrkārt, tā nav mūsu ierosme, tā izriet no mūsu starptautiskajām saistībām. Mēs esam parakstījuši starptautiskus dokumentus un pievienojušies tiem, kas paredz šādas atlīdzības obligātumu. Tātad mūsu pienākums ir jau bijis agrāk pieņemt, ja mums tas nav izdevies, tad katrā ziņā nav pamats šo atlīdzības izmaksu atvirzīt tālu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Atbildīgās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Kazāks

(TKL). Dārgie kolēģi! Es pavisam īsi. Katrā gadījumā, manuprāt, mūsu Saeimā ir ieviesusies tāda nelāga prakse. Visu pamazām, pamazām nobīdīt uz vēlāku laiku. Un it kā mēs baidāmies izšķirties tajā momentā, kad mums jāizšķiras, kad mums jāpasaka savs "jā" vārds. Es jūs gribētu aģitēt uz to, pateikt šodien to "jā" vārdu, kas ir jāsaka, jo diemžēl jāatzīst, ka, ja mēs atliksim šo dokumenta pieņemšanu, stāšanos darba kārtībā uz 1.janvāri, paies zināms laika periods, līdz tas sāks darboties. Tāpēc, lūdzu, esiet tik laipni un atbalstiet komisijas doto priekšlikumu — 1.septembri. Neatbalstiet valdības, jo darba kārtībā tas sāks strādāt, es varu teikt, tikai ar jauno gadu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par tieslietu ministra Rasnača priekšlikumu pārejas noteikumiem — likuma spēkā stāšanās brīdi noteikt 1999.gada 1.janvāri. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 25, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Kazāks.

Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā pārejas noteikumu tekstā aizstāt vārdus "ar 1.janvāri" ar vārdiem "1.septembrī". Likums stājas spēkā 1998.gada 1.septembrī. Atbildīgā komisija arī pieņem šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumu "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

J.Kazāks.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs slēdzam sēdi, ir jāizskata divi deputātu iesniegumi. Katrs ar desmit parakstiem. Es nolasīšu tātad iesniegumus ienākšanas secībā Saeimas Prezidijam. "Sakarā ar likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" pieņemšanu otrajā lasījumā ierosinām jautājumu un atbilžu plenārsēdi atlikt līdz minētā likumprojekta pieņemšanai trešajā lasījumā."

Otrs priekšlikums ir līdzīgs. Šeit motivācija ir pārcelt uz nedēļu šo sēdi sakarā ar to, ka frakciju pārstāvjiem jāpiedalās tikšanās ar Zviedrijas ārlietu ministri. Tātad es lieku, ja nav iebildumu, uz balsošanu pirmo priekšlikumu — atlikt šo jautājumu un atbilžu sēdi līdz brīdim, kad tiks pieņemti grozījumi Saeimas Kārtības rullī trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo 10 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 9, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies ar identifikācijas karti. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Es paziņoju, ka nākošā plenārsēde ir nākošajā ceturtdienā, 4.jūnijā, pulksten 9.00. Trešdien nav sēdes.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Jānis Urbanovičs, Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Andris Tomašūns, Andrejs Panteļējevs, Jānis Ābele, Juris Kaksītis, Ojārs Grinbergs, Alfreds Čepānis, Andris Ameriks, Andris Saulītis, Viktors Kalnbērzs, Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Gundars Valdmanis, Uldis Veldre, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle.