Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 27. un 28.maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Runājot par vakardienas un šodienas Saeimas sēdi, kas tikko beidzās, jāsaka, ka jautājumu risināšana ritējusi ļoti smagi un daudzi no lēmumiem, kas ir pieņemami, bija ļoti grūti izprotami. Kā tas varēja notikt?

Vispirms komisijām tika nodots administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts, kurā paredzēts, ka Latvijā tiek likvidēti pagasti. Tam ir ļoti grūti noticēt, bet tieši tā rakstīts likumprojektā, kuru valdība iesniegusi saeimai un ko tagad mēģina uzspiest valstij administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas veidā. Pret to iebilst gan Pašvaldību savienība, gan arī daudzas atsevišķas pašvaldības. Arī cilvēkiem laukos nav saprotams, ka šādā veidā varētu rīkoties. Acīmredzot ierēdņiem augšā šķiet, ka viņi visu saprot labāk, un parādās normas par to, kādos novados jeb lielpagastos, jo pagastu jau vairs nav, tagad būs jābūt 4000 iedzīvotājiem. Tāpat absolūti netiek atbildēts uz jautājumiem par to, kas maksās cilvēkiem par īpašumu pārreģistrāciju administratīvi teritoriālās reformas laikā. Šeit veidojas liels haoss un kārtējais voluntāras rīcības akts. Domāju, ka šeit būs ļoti nopietna cīņa likumprojekta tālākajā virzībā, jo ir ļoti svarīgi nostāvēt pret mazo administratīvo centru likvidāciju un lauku dzīves apstākļu tālāku pasliktināšanos.

Šodien Saeima atkārtotai izskatīšanai nodeva Krimināllikumu, motivējot, ka Latvijā tomēr jāatceļ nāvessods. Domāju, ka lielākā daļa cilvēku piekritīs, ka šobrīd šis nav pamatjautājums, kas būtu jārisina tik prioritāri. Sevišķi smagie noziegumi, kas Latvijā tiek pastrādāti, būtu arī attiecīgi sodāmi.

Par Nacionālo bruņoto spēku komandiera Jura Dalbiņa atbrīvošanu Saeima lēma bez jebkādas konkrētas dokumentācijas. Mums tika apgalvots, ka J.Dalbiņa kungs it kā pats iesniedzis atlūgumu, bet šāda atlūguma kopija deputātiem nebija iesniegta, un neviens to nevarēja uzrādīt. Deputātus šis fakts neinteresēja, un lēmums tika pieņemts.

Arī Enerģētikas likumā, kas tika pieņemts otrajā lasījumā, dots juridisks pamats siltumapgādes uzņēmumiem pārtraukt siltuma piegādi arī tiem patērētājiem, kas nokārtojuši visas saistības ar piegādātājiem. Noraidīta arī vesela virkne priekšlikumu, ko atbalstīja enerģētiķi, tajā skaitā priekšlikums par Daugavas kaskādes HES neprivatizējamību. Šeit nav saprotama valdošās koalīcijas divkosība, kas it kā negribētu šo kaskādi privatizēt, tomēr nenosaka to ar likumu. Tāpēc rodas aizdomas par ekonomisko grupējumu tālākajiem plāniem arī šajā jautājumā.

Jāpiemin arī likums par valsts budžetu 1998.gadam. Grozījumi šajā likumā, ar kuru tālāk darāms liels darbs, jo nepamatotas prognozes dēļ līdzekļu ir vairāk, nekā sākumā prognozēts. Tāpēc tagad jāstrādā ļoti rūpīgi, lai tos sadalītu atbilstoši prioritātēm.

Vēl attiecībā uz šodienas sēdi gribu pieminēt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kuru izskatīšanas laikā kārtējo reizi ciniskā un nicīgā veidā tika noraidīts kustības "Latvijai" priekšlikums, ka katram deputātam ir pienākums regulāri tikties ar vēlētājiem. Nevaru saprast, kā deputātiem var būt šāds viedoklis, pateikšu tikai to, ka šāda nicīga attieksme pret varas un tautas attiecību veidošanos šiem deputātiem dārgi atmaksāsies nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Atkal tika degradēts jautājumu uzdošanas darbs Saeimā, izslēdzot šos jautājumus un atbildes no Saeimas sēdēm un noreducējot tos uz kaut kādiem pusoficiāliem saietiem, kuros deputātu apmeklējums būs brīvprātīgs.

Atbalstu neguva arī ļoti principiāls tautas kustības "Latvijai" deputātu priekšlikums katru Saeimas sēdi sākt ar lūgšanu. Šeit bija ietverti divi principi — vispirms mums, deputātiem, jābūt kopīgai mērķa apziņai, kopīgam un vienojošam momentam, otrkārt, arī politiskajai varai jākalpo augstākajām vērtībām un tām jāparāda cieņa, kā arī jārespektē tas, ka Latvija ir kristīga valsts. Jāsaprot, ka plaukstošu Latvijas valsti, ko visi gribam, mēs varēsim uzcelt tikai uz stipriem garīgiem pamatiem.

Saprotu, viedokļi par šo priekšlikumu šodien var būt dažādi, bet es ļoti ceru, ka vēl būs nopietna diskusija, un, ja vēlāk — trešajā lasījumā vai pēc tam — to izdosies atrisināt, tad daudzus procesus mūsu sabiedrībā mums izdosies pavērst uz labo pusi.

A.Jirgens

(apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija): Mūsu frakcijas uztverē neapšaubāmi nozīmīgākais jautājums bija tas, ka šajā Saeimas sēdē komisijām tika nodoti grozījumi šī gada valsts budžetā. Domāju, ka ieņēmumi pildās labāk, nekā bija plānots, un radušās rezerves iespējas palīdzēt tām sfērām, kurām klājas visgrūtāk, teiksim, medicīnas darbiniekiem. Arī mūsu frakcija jau iepriekš bija iesniegusi valdībai šādus priekšlikumus, un tie ir arī šajā projektā. Protams, uz otro lasījumu te varētu būt zināmas korekcijas. Acīmredzot jūnija mēnesī līdz sesijas slēgšanai šis būs deputātu galvenais darbs.

Otrs nozīmīgākais notikums, protams, ir tas, ka Valsts prezidents atdeva atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nesen pieņemto Latvijas Republikas Krimināllikumu. Tas tika nodots komisijām, un mēs droši vien vēl līdz sesijas beigām, es vismaz tā ceru, varēsim atgriezties pie šī likuma pieņemšanas. Šeit var būt dažādas domas, un tādas arī izskanēs Saeimas debatēs par to, vai ir nepieciešams nāvessods, bet personīgi es piekrītu viedoklim, ka nāvessods ir jāsaglabā. Taču Valsts prezidentam, protams, ir tiesības prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, un tas arī ir noticis.

Par Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem. Uz otro lasījumu šajā likumprojektā bija iesniegti daudz priekšlikumu. Negribētu piekrist K.Čerāna kunga viedoklim, ka te kaut kādā veidā tiek ierobežota demokrātija, jo, pieņemot šos grozījumus, Saeimas deputātiem, tajā skaitā arī opozīcijas pārstāvjiem, būs iespējams regulāri saņemt valdības locekļu atbildes uz jautājumiem, kas šobrīd nenotiek. Jautājumi tiks uzdoti un motivēti Saeimas sēdē, un pēc kārtējās sēdes tiks noteikts laiks — viena stunda, kad jautājumu iesniedzēji un citi ieinteresētie deputāti varēs noklausīties atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī uzdot papildjautājumus. Domāju, ka tādā veidā mēs iziesim no šī strupceļa, kas izveidojies, regulāri šīm jautājumu–atbilžu sēdēm nenotiekot, jo, protams, ir daļa deputātu, kurus tas neapmierina.

J.Kalviņš

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Par parlamentu darbu vakar un šodien gribu akcentēt piecus punktus.

Pirmais ir likumprojekts "Administratīvi teritoriālās reformas likums". Nekādi nevaru piekrist kolēģiem, kas saka, ka šeit ir populisma pazīmes un genocīds pret latviešu tautu. Gluži otrādi — šis likums domāts pašvaldību lietu sakārtošanai, šis likums domāts, lai šīs lietas beidzot saliktu pa plauktiem, jo beidzot ir piesaistes punkts — šis likumprojekts. Nesauksim reformas par reformām, ja šis vārds nepatīk un varbūt griežas ausīs, bet Latvijā ir pārmaiņas, tā notiek. Ir Dundagas variants, ir Rūjienas variants, ir Mērsraga un Kandavas variants, jo tas viss jau notiek. Pašvaldību lietu pārvalde apkopojusi plašu materiālu par to norisi. Tātad šeit ir analīzes un secinājumu iespējas. Līdz ar to šis likums ir kā jumta likums, lai tiktu sakārtotas pašvaldību lietas. Esmu ļoti gandarīts par to, ka beidzot ar to darbu, ko iesāka E.Jurkāna kungs, ko turpināja Ē.Zundas kungs un ko pašlaik veic J.Bunkša kungs, būdams ministrs, mēs beidzot tiksim pie normāla likuma. Protams, ir lietas, kuras nepieciešams izdiskutēt, un mēs to arī darīsim, iesaistot visus pašvaldībniekus gan pilsētu, gan pagastu, gan rajonu līmenī — viņi paši to ieteic un ļoti vēlas. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuru man ir tas gods vadīt, vienmēr strikti ņēmusi vērā pašvaldību intereses. Tādēļ, izmantojot situāciju, gribu aicināt visus pašvaldībniekus aktīvi iesaistīties un novest šo jautājumu līdz galam.

Kā Zaļās partijas pārstāvis esmu gandarīts, ka šajā likumprojektā mūsu partija iestājas par līdzsvarotu un ilgspējīgu attīstību, kas parādās gan pašvaldībās, gan valsts pārvaldē. Manā skatījumā tas ir ļoti pozitīvi, un es vēlreiz uzsveru, ka esmu ļoti gandarīts par šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā.

Par Latvijas Republikas Krimināllikuma un Alkohola aprites likuma otrreizēju caurlūkošanu. Būtiskākais, par ko šeit ir runa, ir nāvessods. Nevaru paust frakcijas viedokli, bet izteikšu tikai savējo — , manuprāt, kompromisa variants ir moratorijs, jo ļoti diskutabls ir jautājums par to, cik lielā mērā Latvija ir gatava nāvessoda atcelšanai vai saglabāšanai. Par to, protams, ļoti karsti tiks debatēts tad, kad šis likums atgriezīsies parlamentā. Protams, arī sabiedrībā ir ļoti plaša rezonanse par šiem jautājumiem.

Izskatot grozījumus Saeimas Kārtības rullī, plosījās daudz emociju, īpaši par ierakstu vēlējuma formā, ko piedāvāja kolēģi no kustības "Latvijai", ka deputātiem jātiekas ar vēlētājiem. Manuprāt, tas ir nedaudz smieklīgi, jo kas tad ir deputāts? Viņš ir cilvēku ievēlēts priekšstāvis, tātad tā ir aksioma. Tas ir tāpat kā "lūdzu", "paldies", "piedodiet". Ar cilvēkiem ir jātiekas un jārunā, bet vēlējuma formā ierakstīt Kārtības rullī šo priekšlikumu — es tam neredzu iemeslu. Kārtības rullis nav pavārgrāmata, kur var sarakstīt visu visādos variantus. Tas ir Kārtības rullis, kas strikti nosaka deputātu rīcību.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu"" — ir būtiski, kā jau kolēģis šeit minēja, ka, paldies Dievam, valstij radusies iespēja pārdalīt, sadalīt — sauciet kā gribat — naudu, kas papildus ienākusi budžetā. Protams, šeit atkal, ņemot vērā, ka nāk vēlēšanas, būs daudz dažādu priekšlikumu, ko budžetam nevarēs pārmest, bet par to mēs runāsim pēc tam, kad šīs lietas būs izdiskutētas.

Un pēdējais, ko gribēju akcentēt, ir šodien otrajā lasījumā pieņemtais Enerģētikas likums, kur ar nospiedošu pārsvaru tika pieņemts I.Emša priekšlikums par alternatīvajiem enerģijas avotiem, tas ir, par vēja un saules enerģiju, par bioenerģiju, kas rodas, pārstrādājot atkritumus. Man kā Zaļās partijas pārstāvim bija patīkami dzirdēt, ka kolēģi no citām frakcijām atzinīgi novērtēja šo priekšlikumu. Protams, var iebilst, ka nelielu procentu dod valsts energoapgāde, bet šeit ir vairākas citas lietas. Plus pie tā, ka tiek piesaistītas investīcijas no malas, tas vēl dod mums iespēju izmantot iekšējās rezerves, un, ražojot elektroenerģiju, mēs saglabājam tīru vidi.

M.Lujāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Laikam arī Saeimas darbība bija atkarīga no laika apstākļiem Latvijā. Tajā dienā, kad lija, tad arī bija diezgan daudz tukšu runu, bet kad ārā spīd saule, tad arī darbs veicas raitāk.

Šo divu dienu Saeimas darbībā laikam viens no aktuālākajiem jautājumiem bija attiecības starp valsti, tās iedzīvotājiem un bruņotajiem spēkiem. Tas bija sens virspavēlnieka J.Dalbiņa jautājums, kuru izskatot, izrādījās, ka valstī neeksistē mehānisms par virspavēlnieka atbildību civilajai sabiedrībai, par to, kas viņu ieceļ un kā viņu atsauc no amata. Protams, Tautas saskaņas partija uzskata, ka, ja J.Dalbiņa kungs pats iesniedza atlūgumu un arī Saeima šo atlūgumu akceptēja, tad diez vai vajadzēja to visu pārvērst politiskā farsā. Jo personīgi man radās iespaids, ka Valsts prezidents šeit noveļ savu atbildību, jo līdz šim daudzus gadus bija pastāvīgi apmeklējis leģionāru saietus. Tāpat arī kristīgais demokrāts T.Jundža kungs mēģināja nogrūst atbildību par to, kādēļ noticis šis fakts. Kaut arī likuma priekšā J.Dalbiņa kungs ir vienkārši huligāns vai persona, kas būtu jāsauc pie administratīvās atbildības, jo eksistē likums par ielu mītiņiem un gājieniem, kurā noteikts, ka valsts amatpersonas formā nedrīkst tajos piedalīties, ja viņām uz to nav speciāla pilnvarojuma, un J.Dalbiņa kungam tāda nebija. Līdz ar to viņam vajadzētu nest atbildību, no 15 līdz 25 diennaktīm pavadot arestā par likuma pārkāpumu. Diemžēl mūsu valstī pagaidām tikai iekalts sienā eksistē raksts, ka likums visiem ir viens.

Šodien viena no garākajām diskusijām izvērsās ap Saeimas Kārtības rulli. Man liekas, ka šeit parādās mūsu sabiedrības dinamika — ja parlamentam trešo reizi nākas skatīt Kārtības rulli, tas nozīmē, ka visa sabiedrība un tajā skaitā arī parlaments dinamiski attīstās. Mainās laiki, mainās principi, parādās jaunas sistēmas — ir gan jautājumu atbilžu vakari parlamentā, gan nopietnas diskusijas, gan jauna tehnika. Un tas ir mūsu sabiedrības cikls, kurā visu laiku notiek pārmaiņas. Diezgan grūti ir uztvert, jo samērā ilgi notiek diskusijas, bet tām laikam ir jābūt, jo diskusija ir demokrātijas pamats. Tādēļ ir patīkami, ka otrā lasījumā Kārtības rullis tika izskatīts un jautājums, es domāju, diezgan aktīvi un ātri tiks risināts arī tālāk.

Protams, bija nopietnas diskusijas, kā norādīja cienījamais J.Kalviņa kungs, bija par valsts budžeta izmaiņām 1998.gadam. Ir patīkami, ka lēnām parādās atsevišķi pozitīvi momenti, ka var tikt paaugstināti bērnu uzturēšanas pabalsti, ka parādījušies — lai arī nedaudz, tomēr tie ir 30 miljoni latu, kurus turpmāk varēs kaut kā pārdalīt. Dabiski, līdzekļu trūkst jebkurai sfērai, bet es domāju, ka ir, ka lēnām pierādās mūsu valstiskums un ka mēs esam spējīgi šo valsti pārvaldīt. Protams, tas būs diezgan ilgs cikls, bet tas, kādu valsti mēs gribēsim šeit uzcelt, visu vēlētāju rokās būs oktobrī.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Šodien parlamentam bija ražīga diena, un tā kā es referēju, man šķiet, ka arī visiem radioklausītājiem ir būtiski uzzināt, ka faktiski pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mēs esam sagatavojuši un šodien Saeima otrajā lasījumā nobalsoja par Enerģētikas likumu. Mēs zinām, cik svarīga ir šī tautsaimniecības nozare, jo tā skar visu tautsaimniecības kompleksu un katru cilvēku, katru ģimeni.

No tā, cik kvalificēts būs šis likums, no tā, kā tas spēs iedarboties uz šīs nozares attīstību, būs atkarīgs tarifu paaugstinājums jeb pazeminājums un daudzas citas energosaimniecības lietas, kas, protams, attieksies uz katru mūsu saimniecību, neatkarīgi — vai tā ir māja, vai zemnieku saimniecība laukos.

Likumprojektā iestrādātas daudzas perspektīvas normas. Šodien lieli strīdi bija par vēja ģeneratoru un saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu, lai tām, ja pārdod saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, var piemērot paaugstināto tarifu, un deputāti nobalsoja par šo priekšlikumu. 10. jūnijā būs trešais lasījums, un es ceru, ka līdz Saeimas brīvdienām likums tiks pieņemts. Tas ir ļoti būtiski, jo skar svarīgu tautsaimniecības nozari. Ceru, ka tas radīs arī labus priekšnoteikumus energosaimniecības attīstībai, tostarp varbūt dos impulsu attiecībā uz "Latvenergo" īpašumtiesību noteikšanu vai privatizācijas modeļiem, kas šodien izraisījis lielas un pamatotas kaislības sabiedrībā.

Kolēģi jau minēja, ka Saeima nobalsoja par valdības iesniegtajiem priekšlikumiem šī gada budžeta grozījumos. Arī es gribētu izteikties par šo jautājumu.

Man šķiet, ka pirmo reizi Saeimas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas valdība piedāvā parlamentam, lai tas akceptē 30 miljonu latu nodošanu valdības rīcībā, un valdība tad šo naudu sadalīs. Domāju, ka tas nav pareizi un ir pretrunā ar budžeta veidošanas un izlietošanas principiem. Tāpēc otrajā lasījumā noteikti būs kaislīgas debates, daudz priekšlikumu, un varbūt arī tādi, kurus mēs saucam par populistiskiem. Bet svarīgs ir Saeimas balsojums, lai tā nobalsotu par vienu vai otru priekšlikumu.

Vakar ēnu kabineta sēdē mēs izskatījām šos variantus un atsevišķus priekšlikumus, ko "Saimnieka" frakcija varētu iesniegt Saeimā. Mēs pieturēsimies pie viena principa — valdība parakstīja deklarāciju, kurā noteikti atsevišķu nozaru prioritārie finansēšanas principi — veselības aprūpe, medicīna, lauki un pašvaldības, un, protams, arī drošība. Tāpēc mūsu priekšlikumi saistīsies tieši ar šo prioritāšu finansējumu, jo, kā zināms, piemēram, veselībai šogad iedalīts mazāk līdzekļu nekā pagājušajā gadā, un šodien daudzas veselības aprūpes iestādes ieslīgušas parādos, nav nomaksāti arī komunālie maksājumi. Līdz ar to mēs nevaram runāt par medicīnisko pakalpojumu kvalitāti. Cilvēki nespēj nomaksāt šo pakalpojumu cenas tāpēc, ka viņiem nav līdzekļu.

Otrkārt, mēs uzskatām, ka ļoti zema kvalitāte ir veidotā budžeta prognozei, ka 1. ceturksnī, un tas ir pozitīvi, protams, no ienākumu viedokļa, bet 1. ceturksnī par 30 miljoniem palielinājusies budžeta ienākuma daļa. Tāpēc mēs apsvērsim un iesniegsim priekšlikumu vēl vairāk palielināt izdevumu daļu, ņemot vērā, ka priekšā ir vēl trīs kvartāli. Domāju, ka nākamie budžeta grozījumi varētu būt septembrī, bet, iespējams, tos pieņems jau jaunā Saeima, tāpēc mums ir ļoti svarīgi, lai priekšlikumi sasniegtu adresātu, tas ir, katru nozari. Līdz ar to reālu ieguvumu saņemtu katrs Latvijas iedzīvotājs.

Vēl viens jautājums šajā sakarā ir pašvaldības. Es kā Tautsaimniecības komisijas vadītājs pēdējā laikā esmu bijis daudzās pašvaldībās. Stāvoklis tur ir nožēlojams — pašvaldības nav spējīgas pildīt savas funkcijas, tāpēc ka pietrūkst līdzekļu. Piemēram, vakar mēs bijām Jēkabpilī, kur par 245 tūkstošiem samazinājies finansējums attiecībā pret pagājušo gadu. Bet inflācija, kā mēs zinām, tiek plānota 7% robežās. Tāpēc tas nav normāli. Viens no mūsu primārajiem jautājumiem, kā jau teicu, būs pašvaldību finansējums, jo no tā atkarīga vietējo iedzīvotāju labklājība un medicīniskā drošība, tāpēc nākamajā mūsu tikšanās reizē mēs jau konkrēti pateiksim, kādi ir mūsu priekšlikumi un ko tie varētu dot katrai ģimenei.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Divas dienas ir strādāts, un šajā laikā diezgan daudz arī sarunāts un izrunāts. Šis tas manā uztverē ir arī par daudz — kaut vai likumu otrreizējā caurlūkošana, kas tika skatīta, piemēram, Latvijas Republikas Krimināllikums, ko prezidents atgrieza trešajam lasījumam. Kārtējo reizi atkal izvērsās debates par to pieņemt vai nepieņemt likumus atpakaļ, bet Satversme nosaka, ka, ja Valsts prezidents ierosina likumu caurlūkot, tad tur vairs nav jādebatē, bet jāpieņem un jānodod izskatīšanai komisijās, un tālāk Saeima var vai nu pieņemt, vai nepieņemt šos labojumus, kurus ieteicis Valsts prezidents, vai arī iestrādāt citus labojumus. Tāpēc, manuprāt, tika patērēts daudz laika, veltīgi apspriežot šo jautājumu, jo, protams, galu galā tas tika izskatīts un pieņemts.

Protams, pats galvenais jautājums, par kuru tika plaši un gari debatēts, ir par nāvessoda atcelšanu, kas noteikti atkal, izskatot jau atkārtoti trešajā lasījumā, izvērsīsies vēlreiz. Protams, jautājums ir ļoti būtisks, bet ne jau katru reizi par to jārunā, populistiskos nolūkos izmantojot šo tribīni.

Runājot par Alkohola aprites likumu, kas tika atgriezts otrreizējai caurlūkošanai, tā vienkārši ir vēlreizēja sakārtošana, jo radušās nelielas domstarpības ar Eiropas Savienības prasībām. Bet šajā likumā nav tik būtisku izmaiņu, pamatā tas likums, kas ir sagatavots, arī tiks pielabots un atgriezts.

Tālāk, izskatot Saeimas Kārtības rulli, kārtējo reizi kustība "Latvijai" K.Čerāna personā bija iesniegusi daudzus priekšlikumus, kas arī aktīvi tika aizstāvēti. Konkrēti runa bija par to, ka atsevišķas dienas, pat katras otrās nedēļas sēdes dienas jāveltī tam, lai deputāti tiktos ar tautu. Manā uztverē mēs esam šeit, lai strādātu ar likumiem.

Pats galvenais un vērtīgākais būtu tas, ja visi deputāti godprātīgi strādātu komisijās un sēdēs. Bez tam mums vēl ir arī piektdienas un sestdienas, kad ir iespēja tikties ar cilvēkiem un pārrunāt problēmas, izvērtēt un uzzināt, kas likumos vēl būtu labojams. Domāju, ka tam ir pietiekami laika. Bet pats galvenais ir daudz vairāk strādāt šeit uz vietas. Domāju, ka kopumā šie labojumi tika pieņemti tā, kā tiem būtu jābūt, un to, ko pierādīja iepriekšējās problēmas, noteikti varēs novērst.

Nākamais likumprojekts, ko izskatīja un pie kura daudz strādāts, ir "Enerģētikas likums", kuram arī Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienības frakcija izveidoja sava darba grupu ar M.Rubīnas kundzi priekšgalā, kas ir speciāliste un Rīgas pilsētas domniece un daudz strādā ar Rīgas siltumproblēmām. Protams, vairāki mūsu priekšlikumi netika pieņemti, bet tur ir dažas specifiskas nianses, kuras mēs aktīvi neaizstāvējām tāpēc, ka darba grupā par šiem jautājumiem esam daudz runājuši un skaidrojuši un, ar vairākiem speciālistiem pārrunājot, nonācām pie vienota secinājuma. Varbūt sēdes laikā izskanēja, ka Zemnieku savienība pat neaizstāv šos priekšlikumus, bet tā kā darba grupā un arī Tautsaimniecības komisijā tie tika izvērtēti, nebija vērts par tiem runāt vēlreiz. Arī mūs zināmā mērā pārliecināja, ka struktūra šajā likumā ir citāda, nekā bijām iecerējuši, tāpēc mēs piekritām. Turklāt, vairāki būtiski jautājumi tika atbalstīti, tāpēc mēs arī par to vairāk neuzstājām.

Trešais likumprojekts, ko būtu vērts pieminēt, ir par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgās vai nepamatotās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Tas ir ļoti būtisks, jo no tā daudzi ir cietuši, un šie zaudējumi jākompensē.

Saeimas preses dienests