Par Gaļinas Aleksandrovas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4296)

Pamatojoties uz šā gada 19.maija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Gaļinas Aleksandrovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 20. maijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 19.maija sēdes protokola Nr.61

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts, M.Lujāns, E.Bāns, J.Straume

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Gaļinas Aleksandrovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Gaļinas Aleksandrovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Gaļinu Aleksandrovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

no 1961.līdz 1978.gadam bija Latvijas izlases komandas sastāvā, vairākkārtēja PSRS jaunatnes čempione, 13 reizes bijusi godalgotajās vietās PSRS čempionātos, 33 reizes bijusi LR čempione. Pēc 1991.gada ar izciliem panākumiem pārstāvējusi LR prestižākajās veterānu sacensībās Eiropā un pasaulē — izcīnot godalgotās vietas pasaules kausu izcīņas posmos, pēdējos trijos gados kļuvusi par Eiropas čempioni. Vairākkārt apbalvota ar sporta goda rakstiem. 1997.gadā Latvijas Republikas Valsts prezidents G.Ulmanis pasniedza apbalvojumu par ieguldījumu riteņbraukšanas attīstībā mūsu valstī.

Saeimas deputāti: Ģ.V.Kristovskis, J.Lagzdiņš,

P.Apinis, Dz.Ābiķis, G.Gannusa,

1998.gada 6.maijā M.Vītols, J.Rubulis

LR izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde lūdz izskatīt jautājumu par ārpuskārtas pilsonības piešķiršanu Latvijas sporta darba veterānei, ilggadējai Latvijas izlases komandas dalībniecei Gaļinai Aleksandrovai.

G.Aleksandrova, būdama Latvijas izlases sastāvā, vairākkārt kļuvusi par PSRS jaunatnes čempioni un 33 reizes kļuvusi par Latvijas čempioni riteņbraukšanā. Arī tagad, pārstāvot mūsu valsti veterānu sacensībās, G.Aleksandrova pēdējos trijos gados kļuvusi Eiropas čempione riteņbraukšanā pa šoseju savā vecuma grupā.

G.Aleksandrova ar darbu ir pierādījusi savu lojalitāti pret mūsu valsti.

Ar cieņu, —

Izglītības un zinātnes ministrijas

1998.gada 23.aprīlī sporta pārvaldes vadītājs E.Fogelis

Saskaņā ar LR pilsonības likuma 13.pantu "Naturalizācija ārpus kārtas" Liepājas metalurgu arodbiedrība un akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" administrācija lūdz izskatīt jautājumu par LR pilsonības piešķiršanu akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" martena ceha strādniecei Gaļinai Aleksandrovai.

No 1987.gada līdz 1995.gadam G.Aleksandrova strādāja Liepājas metalurgu arodbiedrības sporta kompleksā par direktori. Sakarā ar sporta skolas likvidāciju 1995.gadā G.Aleksandrova sāk strādāt akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" martena cehā. Ir dzimusi Liepājā 1946.gada 21.decembrī. Brīvi runā un raksta latviešu valodā. Valsts valodas prasmes eksāmens novērtēts pēc augstākās kategorijas. (Valsts valodas prasmes apliecība Nr.64022, izsniegta 1993.gadā).

1943.gada februārī no Novgorodas apgabala uz Liepāju vācu režīms deportēja viņas vecākus, brāli un vecomāti. Pēc kara beigšanās, no 1945.gada septembra, viņi ir pastāvīgi pierakstīti Liepājā. 1964.gadā mirusi vecāmāte, 1980.gadā miris tēvs, 1996.gadā mirusi māte. G.Aleksandrova mācījās Liepājā un beidza 2.vidusskolu.

No 1960.gada līdz 1979.gadam nodarbojās ar riteņbraukšanu pa šoseju un trekā. Astoņpadmit gadus viņa bija Latvijas izlases komandas dalībniece, vairāk nekā 30 reizes kļuva par Latvijas čempioni, 13 reizes — godalgoto vietu ieguvēja PSRS čempionātos, daudzkārtēja Vissavienības SB "Dinamo" čempione.

Pašlaik turpina aktīvi nodarboties ar riteņbraukšanu sporta veterānu kategorijā un sekmīgi startē sacensībās starptautiskajā līmenī, kur pārstāv Latvijas Republiku, bet bez pilsonības. 1991.gadā pasaules kausa izcīņā Austrijā bija otrā, 1992.gadā pasaules kausa izcīņā Austrijā — ceturtā vieta. 1993.gadā pasaules kausa izcīņā Austrijā — pirmā vieta. 1996.gadā Zviedrijā Eiropas čempionātā — pirmā vieta, 1997.gadā Eiropas čempionātā Austrijā — pirmā vieta.

G.Aleksandrovas panākumi riteņbraukšanā ir devuši lielu ieguldījumu Latvijas prestiža celšanā starptautiskajā mērogā, bet nepilsones statuss liedz viņai piedalīties daudzās sacensībās un čempionātos ārzemēs, jo daudzu valstu sacensību nolikumi neparedz nepilsoņu piedalīšanos sacensībās un čempionātos, kā arī ir sarežģījumi ar vīzu iegūšanu un robežu šķērsošanu.

Liepājas metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs J.Grava

A/s "Liepājas metalurgs" personāla daļas vadītājs Č.Kuktis

Latvijas riteņbraukšanas federācija lūdz jūs izskatīt jautājumu par iespēju ārpus kārtas piešķirt Latvijas Republikas pilsonību ilggadējai Latvijas izlases komandas riteņbraucējai Gaļinai Aleksandrovai.

G.Aleksandrova laikā no 1961.līdz 1978.gadam bija Latvijas izlases komandas sastāvā, vairākkārtēja PSRS jaunatnes čempione, 13 reizes bijusi godalgotās vietās PSRS čempionātos, 33 reizes bijusi LR čempione. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas G.Aleksandrova ar izciliem panākumiem ir pārstāvējusi mūsu valsti prestižākajās veterānu sacensībās Eiropā un pasaulē — izcīnot godalgotās vietas pasaules kausu izcīņas posmos, kā arī pēdējos trijos gados ir kļuvusi par Eiropas čempioni riteņbraukšanā pa šoseju savā vecuma grupā. Vairākkārtīgi apbalvota ar sporta goda rakstiem. 1997.gadā LR Valsts prezidents G.Ulmanis pasniedza G.Aleksandrovai apbalvojumu par ieguldījumu riteņbraukšanas attīstībā mūsu valstī.

G.Aleksandrova ar savu stāju un sportiskajiem rezultātiem ir vairojusi un cēlusi mūsu valsts prestižu. Ceram uz sapratni un atbalstu.

Ar cieņu, —

Latvijas riteņbraukšanas federācijas

1998.gada 8.aprīlī prezidents I.Emsis

Autobiogrāfija

Es, Gaļina Aleksandrova, esmu dzimusi Liepājā 1946.gada 21.decembrī un ar šo brīnišķīgo pilsētu ir saistīta visa mana dzīve.

1943.gada februārī no Novgorodas apgabala uz Liepāju vācu režīms deportēja manus vecākus — tēvu Vasiliju Aleksandrovu (dzimis 1903.g., miris 1980.g), māti Mariju Aleksandrovu (dzimusi 1916.g., mirusi 1996.g.), brāli Viktoru Aleksandrovu un vecomāti Jevdokiju Aleksandrovu (dzimusi 1872.g., mirusi 1964.g.). Pēc kara no 1945.gada septemnbra visi bija pierakstīti pastāvīgi Liepājā.

No 1954.g. līdz 1962.g. mācījos Liepājas 7.astoņgadīgajā skolā un no 1962.gada 1.septembra turpināju mācības Liepājas 2.vidusskolā 9.kl. un 1965.gadā beidzu to. No 8.klases sāku mācības apvienot ar treniņa nodarbībām sporta skolā — riteņbraukšanā. Skolas laikā un līdz 28 gadiem biju komjauniete.

No 1965.g. līdz 1975.g. strādāju Liepājas pilsētas padomē SB "Dinamo", no 1976.g. līdz 1979.g. — Liepājas rajona kolhozā "Pionieris" un no 1979.gada līdz 1987.gada septembrim — Liepājas pilsētas padomē SB "Dinamo" par sporta instruktori. No 1987.g. septembra strādāju Liepājas metalurgu arodbiedrības bērnu un jaunatnes sporta skolā par direktori. Sakarā ar sporta skolas likvidāciju 1995.gada augustā sāku strādāt akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" martena cehā par sūkņu iekārtas operatori.

Ar riteņbraukšanu ir saistīta mana dzīve jau 37 gadus. No 1961.g. līdz 1978.g. biju Latvijas izlases komandas dalībniece un regulāri papildināju Latvijas sporta komitejas lādīti ar medaļām no PSRS čempionātiem un kausa izcīņām. No 1965.g. līdz 1975.g. biju Vissavienības SB "Dinamo" izlases komandas dalībniece, esmu VSB "Dinamo" daudzkārtēja čempione, 33 reizes kļuvu par Latvijas čempioni sacīkstēs braukšanā pa šoseju un trekā. 1964.gadā tika piešķirts sporta meistara nosaukums riteņbraukšanā trekā, 1996.gadā — riteņbraukšanā pa šoseju.

No 1991.gada sekmīgi startēju veterānu starptautiskajās sacensībās riteņbraukšanā pa šoseju. Pasaules kausa izcīņā Austrijā 1991.gadā bija 2.vieta, 1992.gadā — 4.vieta, 1993.gadā — 1.vieta. Eiropas čempionātā 1996.gadā Zviedrijā un 1997.gadā Austrijā izcīnīju pirmās vietas. 1997.gadā netiku uz Pasaules čempionātu, jo ar nepilsoņu pasi vīzas noformēšana ir daudz sarežģītāka un prasa vairāk laika. Apbalvošanas ceremonijas laikā skan tās valsts himna un tiek pacelts tās valsts karogs, kuras pārstāvis uzvarējis. Man, cilvēkam bez pilsonības, šajā brīdī ir ļoti dīvainas jūtas.

No 1967.gada daudzkārt tiku apbalvota ar Latvijas FK un SK goda un atzinības rakstiem par augstiem sportiskiem rezultātiem PSRS čempionātos un ieguldījumu republikas riteņbraukšanas attīstībā, kā arī saņēmu Liepājas pilsētas un Liepājas rajona IK goda rakstus. 1997.gadā no Latvijas Valsts prezidenta rokām saņēmu apbalvojumu par ieguldījumu LR riteņbraukšanas attīstībā un popularizēšanā.

1993.gadā esmu atestēta atbilstoši valodas prasmes augstākās pakāpes prasībām.

Esmu dzimusi Latvijā. Tā ir un vienmēr būs mana dzimtene — visdārgākā zeme pasaulē. Ar prieku, cik atļaus man veselība, ar godu aizstāvēšu Latvijas karoga krāsas pasaules mēroga sacensībās.

1998.gada 28.aprīlī G.Aleksandrova