VALSTS KONTROLES DOKUMENTI, ZIŅAS

Par Eiropas valstu kontrolieru

saskaņotu rīcību

LR valsts kontrolieris Raits Černajs šajā pavasarī Varšavā piedalījās vairāku valstu kontrolieru sanāksmē, kas bija veltīta integrācijai Eiropas Savienībā. Nobeigumā tika parakstīta rezolūcija. Tagad to publicējam tulkojumā no angļu valodas.

 

Viduseiropas un Austrumeiropas

valstu kontrolieru un

Eiropas Revidentu tiesas priekšsēdētāju

sanāksmes rezolūcija

Varšavā 1998.gada 27.martā

1.

Priekšsēdētāji ir iepazinušies un ņēmuši vērā pievienoto darba dokumentu, kas sagatavots starptautiskā sadarbībā atbildīgo ierēdņu ( liaison officers ) sanāksmē, kas notika Rumānijā 1997.gada oktobrī.

Tā kā Luksemburgas sanāksmē 1996.gadā tika sagatavota deklarācija ar nolūku noteikt sadarbības virzienus, ar pašreizējo rezolūciju paredzēts uzsākt darba dokumentā ietverto prioritāšu praktisku ieviešanu, kā arī attīstīt dažādas tēmas, izmantojot pastāvīgi darbojošos struktūru.

2.

Priekšsēdētāji nopietni nodomājuši aktīvi atbalstīt sadarbību starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstu kontrolēm un Eiropas Revidentu tiesu šādos aspektos:

valsts kontroles institucionālā sagatavotība ES dalības kontekstā; valsts kontroles aktīvā loma ES dalības kontekstā.

2.1.

Institucionālo spēju stiprināšana

A.

Valsts kontroles konverģences kritēriju ( convergence criteria ) identifikācija, noteikšana un īstenošana

Lai atbilstoši reaģētu uz minēto prioritāti "integrēt Viduseiropas un Austrumeiropas valstu kontroles Eiropas vidē ( European environment )", priekšsēdētāji vienojās par to, ka vispirms jānosaka galvenie konverģences kritēriji attiecībā uz integrācijas procesu. Nākamajā fāzē šos kritērijus varētu salīdzināt ar konkrētās valsts realitāti un izstrādātajiem un īstenotajiem darbības plāniem.

Priekšsēdētāji vienojās izveidot darba grupu, kura galvenajās līnijās noteiks konverģences kritērijus un kuras sastāvā būs Viduseiropas un Austrumeiropas valstu kontroles un Eiropas Revidentu tiesas pārstāvji. Šajā grupā, iespējams, būs arī eksperti, kas iepriekš bija iesaistīti PHARE/SIGMA gatavotajos pētījumos par to, kā ārējo revīziju ietekmē iestāšanās ES. Šā pētījuma rezultāti var tikt izmantoti kā izejas punkts (starting point) .

B.

Sadarbības paplašināšana profesionālās apmācības ziņā

Priekšsēdētāji uzsver profesionālo mācību svarīgumu, tā kā mācības ir viens no priekšnoteikumiem efektīvam integrācijas procesam. Lai īstenotu darba dokumentā aprakstītos dažādos priekšlikumus, tika atzīts, ka to praktiskai īstenošanai būs nepieciešami "ārēji tehniski resursi". Līdz ar to priekšsēdētāji aicina kompetentas varas iestādes izpētīt šādu resursu pieejamību.

C.

Revīzijas metodoloģijas harmonizācija

Priekšsēdētāji vienojas par revīzijas metodoloģijas un standartu harmonizēšanu Eiropas vides ( European environment ) ietvaros. 1998.gada septembra sākumā paredzēta sanāksme tām valsts kontrolēm, kurām ir īpaša interese par revīzijas metodoloģiju. Sanāksmes mērķis ir sniegt un izskaidrot 15 vadlīnijas "Eiropas īstenojamās pamatnorādes par INTOSAI revīzijas standartiem" un noteikt turpmākās diskusijas prioritātes.

2.2.

Valsts kontrolēm varētu būt aktīva loma "acquis communautaire" * adaptācijā un piemērošanā

Priekšsēdētāji atzina, ka valsts kontrolei var būt aktīva un pozitīva loma laikā, kad noris gatavošanās iestāties ES. Šīs aktīvās lomas izejas punkts veidojas no iemaņu, zināšanu un pieredzes iegūšanas par Eiropas Savienības vidi ( the EU environment ). Līdz ar to nepieciešams veicināt interesantu dalību semināros un praktiskajās nodarbībās, kuras veltītas darba dokumentā minētajām tēmām.

Priekšsēdētāji vienojās izveidot darba grupu ar šādiem mērķiem — galvenajās līnijās noteikt tās pamatnorādes (vadlīnijas), kuras atvieglos ieinteresētajām valsts kontrolēm efektīvi piemērot "aktīvu pieeju" (active approach) , kā arī darīt pieejamus specializētus seminārus un kursus, kuros informē, kā valsts kontrolēm adaptēt šādu aktīvu pieeju ES iestāšanās procesa laikā. Šīs darba grupas sastāvu veidos Viduseiropas un Austrumeiropas valstu kontroles un Eiropas Revidentu tiesas pārstāvji, kā arī, iespējams, eksperti, kas izstrādājuši šo pieeju PHARE/SIGMA ietvaros.

3.

Valsts kontroles sadarbības stiprināšana revīzijas nozarē

Priekšsēdētāji paredz izveidot būtisku atbalsta struktūru, kas dos iespēju valsts kontrolēm sadarboties praktiskajā revīzijas darbā. Šo atbalsta struktūru galvenokārt veido informācijas apmaiņa, ļaujot valsts kontrolēm identificēt un darīt zināmu informāciju, kas saistīta ar kopīgi veidojamiem revīziju uzdevumiem. Lai laikus identificētu "kopējos revīzijas uzdevumus" un veicinātu efektīvu sadarbību šajos uzdevumos, ir vienošanās par formalizēšanas samazināšanu, kā noteikts darba dokumentā (darba programmu apmaiņa, vispārēja paziņošana par misijām, detalizēta paziņošana par misijām).

4.

Viduseiropas un Austrumeiropas valstu kontroles un Eiropas Revidentu tiesas sadarbības organizatoriskā struktūra

Priekšsēdētāji vienojās, ka attiecīgu institūciju sadarbībai vajadzētu īstenoties, izmantojot pastāvīgu struktūru, kurā iekļauta visu valstu kontroles aktīva līdzdalība, kā tas aprakstīts darba dokumentā (darba grupa — starptautiskajā sadarbībā atbildīgo ierēdņu sanāksme — priekšsēdētāju sanāksme).

5.

Priekšsēdētāji atzinīgi uzņēma faktu, ka Polijas Augstākā kontroles palāta sāk darbu pie grāmatas par valsts revīziju Viduseiropā un Austrumeiropā, un piekrita sadarboties.

Janusz Wojciechowski

, Policijas Augstākās kontroles palātas prezidents

Bernhard Friedmann

, Eiropas Rēķinvedības tiesas prezidents

Mustafa Kerčuku

, Albānijas Augstākās revīzijas institūcijas vadītājs

Georgi Nikolov

, Bulgārijas Valsts kontroles prezidents

Sima Krasic

, Horvātijas valsts kontrolieris

Josip Colic

, valsts kontroliera palīgs

Lubomir Volenik

, Čehijas Valsts kontroles prezidents

Rein Söörd

, Igaunijas valsts kontroliera p.i.

Įrpįd Kovįcs

, Ungārijas Valsts kontroles prezidents

Raits Černajs

, Latvijas valsts kontrolieris

Vidas Kundrotas

, Lietuvas valsts kontrolieris

Ioan Bogdan

, Rumānijas Rēķinvedības tiesas prezidents

Štefan Balejķk

, Slovākijas Valsts kontroles prezidents

Vojko Anton Antončič

, Slovēnijas Rēķinvedības tiesas prezidents

 

Valsts kontroles (Beāta Znota) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

* Acquis communautaire — Kopienas pieredze. Kopienas pieredze ir tiesību un pienākumu kopums, kas Eiropas Savienībā ir saistošs visām dalībvalstīm. Acquis communautaire balstās uz Romas līgumu un to papildinošajiem dokumentiem (Vienotais Eiropas akts, Līgums par Eiropas Savienību u.c.), kā arī uz no tā izrietošajām atvasinātajām tiesībām.

Par VAS "Rīgas zvejniecība" revīziju

Revidējot VAS "Rīgas zvejniecība", VK konstatēja, ka tās saimnieciski finansiālā darbība bijusi ekonomiski nerentabla sabiedrības vadības nesaimnieciskas un nolaidīgas darbības dēļ, nav maksāti valstij pienākošies nodokļi, un rezultātā strādājošie zaudējuši LR paredzētās sociālās garantijas.

VK konstatējusi sabiedrības vadības nepareizu un nelietderīgu rīcību ar valsts mantu, radot neattaisnotus zaudējumus, piemēram, pēc VK pārbaudes, pārdodot 2 no pavisam pārdotajiem 15 kuģiem, sabiedrībai radīti neattaisnoti zaudējumi par Ls 1 074 376. Piemēram, kuģis "Daugavgrīva" pārdots par Ls 1 242 000, kaut gan tā atlikusī bilances vērtība ir Ls 1 547 078. Izmaksas, kas saistītas ar kuģa realizāciju (pārdzīšana no atrašanās vietas līdz pircējam, darba alga kuģa komandai, kuģa uzturēšanas izdevumi pārdzīšanas laikā) bija Ls 558 184. Tādējādi kopsummā par kuģa "Daugavgrīva" pirkšanu sabiedrība pircējam piemaksājusi Ls 863 262,86, t.i., vairāk par pusi no tā atlikušās bilances vērtības. Arī kuģis "Čečerska" pārdots par Ls 211 113, mazāk nekā tā atlikusī bilances vērtība. Šādu rīcību VK nevar atzīt par lietderīgu, pareizu un saimniecisku.

VK nav apmierināta ar sabiedrības grāmatvedības uzskaiti. Sabiedrības grāmatvedības uzskaitē netiek atspoguļoti darījumi, bet gan to rezultāti. Piemēram, 1994.g. VAS "Rīgas zvejniecība" noslēdz līgumu ar ASC "Rostoka" SIA par kuģa "Garupe" kapitālremontu un modernizāciju ar SIA "Štrālzundas tautas kuģu būvētava" starpniecību, bet nesamaksā par veiktajiem remontdarbiem un atsakās no īpašuma tiesībām uz kuģi un nodod tās līgumslēdzējam ASC "Rostoka" SIA, kura kā atlīdzību samaksā Ls 187 550 (DM 550 000). Kuģa "Garupe" pārdošanas līgums tiek pamatots ar nepieciešamību dzēst parādu firmai "Schiffscommerc" Gmbh Ls 2 993 808 apmērā, tādējādi samazinot VAS "Rīgas zvejniecība" debitoru parādu šai firmai. Kuģa faktiskā bilances vērtība pārdošanas brīdī neatbilda faktiskajai vērtībai, jo tajā neatspoguļojās kapitālā remonta un modernizācijas summas.

VK nav apmierināta, ka saskaņā ar līgumu Krievijas firmai a/s "Rusimpeks" rīcībā nodotie 11 kuģi nedarbojas nevienas no līgumslēdzejpušu interesēs, jo a/s "Rusimpeks" nepilda līgumu un peļņa no kuģiem netiek gūta. Līgums turpina darboties, nesot VAS "Rīgas zvejniecība" zaudējumus. 1994.g. pašizmaksa attiecībā pret realizēto produkciju ir 152%, bet 1995.g. 127%. Uz 01.01.1994.g. VAS bilancē bija 31 kuģis, bet uz 01.01.1996. 16 kuģi. Saskaņā ar statūtiem VAS "Rīgas zvejniecība" pamatdarbība ir saistīta ar zivju nozveju un pārstrādi.

VK revīzijas materiālus iesniegs LR Ģenerālprokuratūrā un VK Privatizācijas procesa revīzijas departamentā.

Inga Baltiņa

, Valsts kontroliera padomniece