Projekti

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par privatizācijas sertifikātiem"

Saeimas dok.nr.4280; likumprojekts nr.1181

Ekonomikas ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998.gada 19.maija sēdē akceptēts

(prot.nr.25, 24.§) un 21.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 1.panta 2.punktā, 4.panta piektajā daļā un 18.panta trīspadsmitajā daļā vārdus "akciju sabiedrībā "Sakaru banka"" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt 4.panta ceturtajā daļā vārdus "likums "Par bankām"" ar vārdiem "Kredītiestāžu likums".

3. Svītrot 4.panta devītajā daļā otro teikumu.

4. Papildināt 18.panta pirmo daļu ar šāda satura tekstu:

"Sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem bez bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanas ir atļauts izmantot privatizācijā vai pārdot viņu aizbildnībā vai aizgādnībā esošo personu sertifikātus. Pārdošanas gadījumā sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem jāiesniedz bāriņtiesām (pagasttiesām) norēķins par pārdošanu un ieņemto naudu. Persona, sasniedzot pilngadību, var prasīt tiesību atzīšanu uz atbilstošu privatizētā īpašuma domājamo daļu izmantoto privatizācijas sertifikātu apjomā vai attiecīgas naudas kompensācijas izmaksu."

5. Izteikt 18.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Mantojuma aizgādņi vai izpildītāji ir tiesīgi sertifikātus pārdot vai izmantot privatizācijā pirms mantojuma tiesību apstiprināšanas tiesā."

6. Izteikt 18.panta desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Noteikumus par sertifikātu izmantošanu privatizācijā, valsts un pašvaldību zemes pirkšanas procesā un norēķiniem ar tiem, kā arī par neizmantoto privatizācijas sertifikātu anulēšanas kārtību izdod Ministru kabinets."

7. papildināt Pārejas noteikumus ar 5.punktu:

"5. Kopīgo ieguldījumu fondu dibināšanas atļauju izsniegšana tiek pārtraukta pēc likuma "Par ieguldījumu sabiedrībām" stāšanās spēkā."

 

Par likumprojektu

Ekonomikas ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", kas izstrādāts ar 1998.gada 15.janvāra Ministru prezidenta rīkojumu Nr.8 izveidotajā darba grupā.

Saskaņā ar šā gada 26.februāra valsts sekretāru sanāksmes protokola izrakstu (Nr.8, 8.§) minētais likumprojekts š.g. 5.martā tika izsūtīts atzinumu sniegšanai Tieslietu, Finansu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Tieslietu, Finansu (1.un 2.punkts), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības atzinumos ietvertie priekšlikumi iestrādāti likumprojektā. Izglītības un zinātnes ministrijas un Finansu ministrijas (3.punkts) priekšlikumi nav ņemti vērā. Šādas rīcības pamatojums izteikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā un pievienotajā "Izziņā par ministriju atsauksmēm un priekšlikumiem likumprojektā "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" un darba grupas slēdziens par tiem".

Šie grozījumi likumā nepieciešami, lai tas atbilstu citiem tiesību aktiem un, tuvojoties privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņam, nodrošinātu iespēju savlaicīgi izmantot nepilngadīgām personām piederošos un mantotos sertifikātus, kā arī Ministru kabineta tiesības noteikt kārtību, kādā tiks anulēti neizmantotie sertifikāti.

Ekonomikas ministra vietā —

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs

1998.gada 23.aprīlī

 

 

 

Likumprojekts

Administratīvi teritoriālās

reformas likums

Saeimas dok. nr.4286; likumprojekts nr.1185

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998.gada 19.maija sēdē akceptēts

(prot.nr.25, 17.§) un 21.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) administratīvā teritorija — ar valsts normatīviem aktiem noteikta valsts teritoriālā iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi;

2) apgabals — valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma reģionālā vienība, kura sastāv no novadiem un apgabala pilsētām;

3) novads — administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurā ir viena vietējā pašvaldība;

4) apgabala pilsēta — administratīvi patstāvīga pilsēta, kura neietilpst novada administratīvajā teritorijā un kurai ir sava vietējā pašvaldība.

2.pants. Administratīvi teritoriālās reformas mērķi ir:

1) izveidot patstāvīgas, attīstīties spējīgas vietējās pašvaldības un tām atbilstošu teritoriālo iedalījumu, lai nodrošinātu kvalitatīvus un iespējami lētus pakalpojumus iedzīvotājiem;

2) izveidot valsts administratīvo iedalījumu apgabalos, kas veicina līdzsvarotu reģionālo attīstību, vietējo pašvaldību sadarbību un valsts pārvaldes institūciju darbības koordināciju.

3.pants. Šis likums nosaka:

1) kārtību, kādā tiek veikta administratīvi teritoriālā reforma no 1999.gada līdz 2004.gadam;

2) kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot administratīvi teritoriālo reformu;

3) administratīvi teritoriālās reformas realizācijas kritērijus.

4.pants. (1) Latvija tiek iedalīta apgabalu administratīvajās teritorijās. Apgabalu izveidošanu, kā arī apgabala valsts pārvaldes institūciju un apgabalu pašvaldības kompetenci nosaka atsevišķs likums.

(2) Novadu un apgabalu pilsētu administratīvās teritorijas nosaka Ministru kabinets.

(3) Novadu teritorija sastāv no novadā apvienojušos pagastu un pilsētu teritorijām. Novada pagastu un pilsētu robežas nosaka attiecīgā novada pašvaldības dome.

5.pants. (1) Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas pašvaldības:

1) vietējās pašvaldības;

2) reģionālās pašvaldības.

(2) Vietējās pašvaldības ir novados un apgabala pilsētās. Likumos noteiktās funkcijas tām ir vienādas. Vietējo pašvaldību lēmējinstitūcija tiek saukta par domi, lēmējvara pašvaldībā ir atdalīta no izpildvaras.

II nodaļa. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma

6.pants. (1) Novadu pašvaldība atbilst šādiem kritērijiem:

1) tā nodrošina savas teritorijas ilglaicīgu attīstību;

2) tai ir stabila ieņēmumu bāze (vēlams, lai iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā nav mazāks par 4000);

3) tās teritorijā ir pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamie infrastruktūras objekti;

4) tās teritorija ir ekonomiski, ģeogrāfiski un vēsturiski vienota;

5) tā patstāvīgi veic likumos noteiktās funkcijas.

(2) Apgabala pilsētas pašvaldība papildus atbilst vēl šādiem kritērijiem:

1) pilsēta ir nozīmīgs valsts ekonomiskais un kultūras centrs;

2) iedzīvotāju skaits nav mazāks par 20 000.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto kritēriju lietošanas metodiku nosaka Ministru kabinets.

7.pants. (1) Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004.gada 30.novembrim.

(2) Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta divos posmos:

1) pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas — līdz 2003.gada 31.decembrim;

2) pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk — atbildīgā ministrija) izstrādātiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņotiem projektiem — no 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 30.novembrim.

8.pants. Šā likuma 7.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais administratīvi teritoriālās reformas posms tiek veikts šādā kārtībā:

1) vietējās pašvaldības, ievērojot šā likuma 6.panta nosacījumus, sagatavo pašvaldību administratīvo teritoriju reorganizācijas projektus un kopā ar attiecīgajiem domes (padomes) lēmumiem iesniedz tos atbildīgajai ministrijai;

2) pašvaldības pirms apvienošanās var slēgt sadarbības līgumus, lai saimnieciski un organizatoriski sagatavotu apvienošanās procesu;

3) pašvaldības apvienojoties var slēgt līgumus, kuros iekļauti apvienošanās nosacījumi, šie līgumi ir saistoši apvienotās pašvaldības domei;

4) atbildīgā ministrija izvērtē iesniegto projektu atbilstību šā likuma nosacījumiem, ja nepieciešams, precizē pašvaldību iesniegtos administratīvo teritoriju reorganizācijas projektus un sadarbībā ar ieinteresētajām pašvaldībām sagatavo attiecīgo normatīvo aktu projektus.

9.pants. Pagasti un rajona pilsētas, kuras apvienojas pēc pašu iniciatīvas un izveido novadu likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā, var saņemt vienreizēju dotāciju no valsts budžeta līdz diviem procentiem no apvienojušos pašvaldību gada budžetu kopapjoma.

10.pants. Novadu pašvaldības nodrošina, lai attālums līdz pašvaldību pakalpojumu centriem (bibliotēkas, kultūras nami, skolas, bērnudārzi u.c.) nepalielinātos un lai uzlabotos sniegto pakalpojumu kvalitāte.

11.pants. Ja divas vai vairākas administratīvās teritorijas apvienojas pēc pašu iniciatīvas, šo teritoriju domes (padomes) līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām no visiem ievēlētajiem deputātiem izveido kopēju lēmējinstitūciju — domi.

12.pants. (1) Apvienotās administratīvās teritorijas domes pirmo sēdi sasauc saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" Ministru kabineta pilnvarots ministrs desmit dienu laikā pēc Ministru kabineta noteikumu par attiecīgās administratīvās teritorijas izveidošanu stāšanās spēkā. Ar šīs domes pirmo sēdi izbeidzas attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo domju (padomju) pilnvaras.

(2) Līdz apvienotās administratīvās teritorijas domes priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes sēdi vada un lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu paraksta saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" Ministru kabineta pilnvarots ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(3) Apvienotās administratīvās teritorijas domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo domju (padomju) deputātiem likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.

13.pants. Šā likuma 7.panta otrās daļas 2.punktā noteiktais administratīvi teritoriālās reformas posms tiek veikts šādā kārtībā:

1) ja vietējā pašvaldība pēc šā likuma 7.panta otrās daļas 1.punktā noteiktā apvienošanās posma neatbilst šā likuma 6.pantā noteiktajiem kritērijiem, atbildīgā ministrija sagatavo vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas reorganizācijas projektu. Šajā projektā var iekļaut arī jau izveidoto novadu un apgabalu pilsētu administratīvās teritorijas;

2) šā panta 1.punktā minēto reorganizācijas projektu atbildīgā ministrija nosūta apspriešanai attiecīgajai pašvaldībai;

3) triju mēnešu laikā no šā panta 1.punktā minētā reorganizācijas projekta saņemšanas attiecīgās pašvaldības dome (padome) iesniedz atbildīgajai ministrijai lēmumu, kurā motivēti paskaidrota pašvaldības un tās iedzīvotāju attieksme pret administratīvo teritoriju reorganizācijas projektu;

4) pēc pašvaldības domes (padomes) lēmuma saņemšanas vai šā panta trešajā punktā noteiktā termiņa beigām atbildīgā ministrija sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību precizē administratīvās teritorijas reorganizācijas projektu. Domstarpību gadījumā reorganizācjas projektu izskata Saskaņošanas komisija, kurā ietilpst trīs Saeimas pilnvarotie pārstāvji, trīs Ministru kabineta pilnvarotie pārstāvji un trīs Latvijas Pašvaldību savienības pilnvarotie pašvaldību vadītāji. Saskaņošanas komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets;

5) pamatojoties uz precizēto pašvaldības reorganizācijas projektu un Saskaņošanas komisijas ieteikumiem, atbildīgā ministrija sagatavo attiecīgo normatīvo aktu projektus un Ministru kabinets izveido attiecīgā novada vai apgabala pilsētas administratīvo teritoriju;

6) šā panta 5.punktā noteiktajā kārtībā izveidoto novada vai apgabala pilsētas domi ievēlē kārtējās vietējo pašvaldību vēlēšanās. Līdz jaunizveidotā novada vai apgabala pilsētas domes ievēlēšanai darbojas attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošās domes (padomes). To pilnvaras izbeidzas ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi.

14.pants. Veicot administratīvi teritoriālo reformu, vietējās pašvaldības nodrošina attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājus ar informāciju par reformas uzdevumiem un realizācijas gaitu.

15.pants. Pilsētu un pagastu pašvaldības, kuru administratīvās robežas reformas laikā netiek grozītas un kuras atbilst šā likuma 6.panta nosacījumiem, Ministru kabinets ieskaita novadu vai apgabala pilsētu kategorijā.

16.pants. Atsevišķos gadījumos, veidojot novadu vai apgabalu pilsētu administratīvās teritorijas, var tikt sadalītas pagastu teritorijas vai grozītas to robežas.

17.pants. Ja rajona padome lēmumus pieņem balsojot, lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši padomes locekļi, kuri pārstāv ne mazāk par 50 procentiem no rajona teritorijas iedzīvotāju kopskaita.

18.pants. Administratīvi teritoriālās reformas laikā novadu pašvaldības ir pielīdzināmas pagastu un rajonu pilsētu pašvaldībām, bet apgabalu pilsētu pašvaldības — republikas pilsētu pašvaldībām.

19.pants. Administratīvi teritoriālās reformas laikā, veidojot novadu un apgabalu pilsētu administratīvās teritorijas, rajonu administratīvās robežas groza vai rajonu administratīvās teritorijas likvidē Ministru kabinets pēc attiecīgo pašvaldību atzinumu saņemšanas.

III nodaļa. Valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma izveidošana

20.pants. Valsts iedalījums apgabalos tiek veidots, lai nodrošinātu:

1) reģionālo pašvaldību funkciju izpildi;

2) valsts pārvaldes reģionālo funkciju izpildi;

3) reģionālo plānošanu un attīstību;

4) Saeimas vēlēšanu organizēšanu apgabalos.

21.pants. Nosakot funkciju sadali starp valsts centrālo pārvaldi, apgabala līmeņa valsts pārvaldi un apgabala pašvaldībā, kā arī vietējām pašvaldībām, tiek ievērots subsidiaritātes princips, kas nosaka, ka augstāka līmeņa iestādēm uzdod tikai to funkciju pildīšanu, kuras nav lietderīgi vai nav iespējams pildīt zemāka līmeņa iestādēm.

22.pants. (1) Ministru kabinets līdz 2000.gada 31.decembrim sagatavo priekšlikumus par valsts teritorijas iedalījumu apgabalos un par apgabalu valsts pārvaldes un apgabalu pašvaldību funkcijām un nodod tos apspriešanai pašvaldībās.

(2) Novadu un apgabala pilsētu domes no 2001.gada marta līdz 2001.gada 31.decembrim pieņem lēmumu par priekšlikumiem apgabalu izveidei un iesniedz tos Ministru kabinetā. Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai pašvaldības var rīkot aptaujas.

(3) Ministru kabinets sagatavo likumprojektu par apgabalu izveidošanu, kā arī apgabala valsts pārvaldes institūciju un apgabala pašvaldības kompetenci un iesniedz to Saeimā.

Pārejas noteikums

Administratīvi teritoriālās reformas laikā:

1) papildus 4.pantā noteiktajām administratīvajām teritorijām, kā administratīvi teritoriālās vienības pastāv republikas pilsētas, rajona pilsētas un pagasti, kuri nav apvienojušies un izveidojuši novadu vai apgabala pilsētu;

2) rajona administratīvās teritorijas pastāv līdz apgabalu administratīvo teritoriju izveidošanai.

 

Par likumprojektu

Saskaņā ar Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību 3.1.4. punktā paredzēto uzdevumu pašvaldību lietu valsts ministra vadībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldē ir izstrādāts likumprojekts "Administratīvi teritoriālās reformas likums". Lūdzam tā izskatīšanu iekļaut šā gada 14.aprīļa Ministru kabineta komitejas sēdes darba kārtībā.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabinetā konceptuāli izskatīto Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepciju un konceptuālo ziņojumu par Latvijas reģionālā iedalījuma problēmām. Likumprojekta sagatavošanā izmantota pašvaldību apvienošanās pieredze Kandavā un Ikšķilē, veiktie pētījumi Rūjienā, Dagdā un Elejā, kā arī ekonomiskā analīze par pašvaldību finansiālo darbību 1994. — 1996.gadā un Latvijas Statistikas institūta veiktā pagastu un pilsētu ranžēšana pēc 6 sociāli ekonomiskās attīstības rādītājiem. Likumprojekta sagatavošanā izmantota Eiropas valstu pieredze pašvaldību reformā, kā arī Dānijas ekspertu konsultācijas.

Šobrīd Latvijā ir 589 administratīvās teritorijas, t.sk. 486 pagasti, 70 rajona pilsētas, 7 republikas pilsētas un 26 rajoni. Pašvaldību reformas gaitā ir paplašinājušās pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas un pieaugusi to atbildība, bet pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums saglabājies no okupācijas perioda. Tas veidots 60. un 70. gados centralizētai pārvaldei. Tajā dominē teritorijas ar nelielu iedzīvotāju skaitu un atbilstoši tam ar vāju finansu ieņēmumu bāzi.

1996.gadā 102 pašvaldību pašu ieņēmumu apjoms (bez dotācijām) nepārsniedza 20 tūkst. latu. Divdesmit vienam pagastam 1996.gadā pašu ieņēmumu nepietika pat pagasta pārvaldes izdevumiem. Kā liecina pētījumi, nelielajām pašvaldībām pašu ieņēmumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami mazāki nekā pašvaldībām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 4 tūkstošus. Arī kopējais budžeta izdevumu apjoms nelielajiem pagastiem ir mazs. Tā, 1996.gadā 113 pagastiem gada budžeta izdevumu daļa nepārsniedz 50 tūkst. latu.

Veiktā pagastu ranžēšana pēc sociāli ekonomiskās attīstības kritērijiem rāda, ka pagastu attīstības līmenis ir tieši proporcionāls iedzīvotāju skaitam tajos.

Pašvaldību darbības izpēte un veiktā analīze liecina, ka nelielajās pašvaldībās dominē šādas attīstību traucējošas problēmas: vāja finansu ieņēmumu bāze, mazs budžeta apjoms; nespēja racionāli un efektīvi pildīt savas funkcijas, nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus; nepiesaista investīciju projektus, nav spējīgas efektīvi veicināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību; nespēj modernizēt un pārkārtot infrastruktūru; nevar nodrošināt savu izglītības iestāžu pārkārtošanu atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām; saņem ievērojami lielākas dotācijas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nekā pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 4 tūkstošus; nav izveidota kvalificēta administrācija, atdalīta lēmējvara no izpildvaras; ir salīdzinoši lieli pārvaldes izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Lai radītu iespējas pašvaldībām efektīvi risināt minētās problēmas un paaugstināt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un apjomu, ir nepieciešama nelielo pašvaldību teritoriju apvienošanās. Lai šo procesu veicinātu un vadītu, ir sagatavots likumprojekts par administratīvi teritoriālo reformu.

Likumprojektā noteikts, ka reformas mērķi ir izveidot patstāvīgas, attīstībspējīgas vietējās pašvaldības un tām atbilstošu teritoriālo iedalījumu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvus un iespējami lētus pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī izveidot valsts administratīvo iedalījumu reģionos, kas veicinātu reģionālo attīstību pašvaldību sadarbību un valsts pārvaldes institūciju darbības koordināciju.

Likumprojektā paredzēts, ka Latvijas teritorija pēc administratīvi teritoriālās reformas būs iedalīta vietējo pašvaldību administratīvajās teritorijās — apgabalu pilsētās un novados; un reģionālo pašvaldību administratīvajās teritorijās — apgabalos. Apgabals ir valsts administratīvi teritoriālā dalījuma reģionālā vienība, kura sastāv no novadiem un apgabala pilsētām. Novads ir administratīva teritorija, kura izveidojas, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām savstarpēji un kurā ir viena vietējā pašvaldība. Apgabala pilsēta ir administratīvi patstāvīga teritorija, kas neietilpst novada administratīvajā teritorijā un kurā ir sava vietējā pašvaldība.

Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektā noteikts, ka reformas rezultātā izveidojamas vietējās pašvaldības: — kuras nodrošina savas teritorijas ilglaicīgu attīstību; — kurām ir stabila ieņēmumu bāze, vēlams, lai tajās dzīvotu vismaz 4000 iedzīvotāju; — kuru teritorija ir ekonomiski, ģeogrāfiski un vēsturiski vienota; — kurām ir nepieciešamie infrastruktūras objekti pašvaldību funkciju veikšanai; — kuras patstāvīgi veic savas funkcijas.

Likumprojektā noteikts, ka reformu paredzēts veikt divos posmos: pirmais posms, kad apvienošanās notiktu pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas; otrais posms — centralizēti izstrādāta reformas projekta realizācija. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Eiropas valstīs visplašāk izmantota šāda metode (saukta par jaukto metodi).

Valsts reģionālo iedalījumu paredzēts izveidot pēc teritoriālās reformas pabeigšanas vietējo pašvaldību līmenī. Tā izveidošanas kārtība likumprojektā nav sīki izstrādāta, jo šobrīd nav skaidri daudzi jautājumi attiecībā uz reģionālo iedalījumu. Šo procesu noteiktu cits likums.

Administratīvi teritoriālās reformas pirmajā posmā, kad notiek apvienošanās pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas, nav nepieciešami grozījumi citos likumdošanas aktos.

Administratīvi teritoriālās reformas realizācijas izdevumi:

	Pasākumi	1998.g.	1999.g.	2000.g.	2001.g. un
		tūkst. Ls	tūkst. Ls	tūkst. Ls	tālākais
					laika posms
					tūkst. Ls
• pašvaldību apvienošanas veicināšana,	130	140	–	–
metodikas un apvienošanās projektu	(paredzēti
sagatavošana	budžetā)
• finansiālā palīdzība pašvaldībām,	200	1400	400	–
kuras brīvprātīgi apvienojas	(vajadzētu
	paredzēt
	budžetā)
• centralizēto pašvaldību teritoriju	–	20	90	–
reorganizācijas projektu sagatavošana
• jauno teritoriju robežu juridiskā	–	50	80	20
noformēšana
• reģionālā iedalījuma izveidošana	–	50	30	100
• neparedzētie izdevumi	–	10	10	30
Kopā gadā:	330	1670	610	150

Kopā pavisam (milj. Ls): 2,760

Par likumprojektu ir saņemti atzinumi no visām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienības. Priekšlikumi un to izskatīšanas rezultāti doti pievienotajās tabulās.

Pašvaldību lietu valsts ministrs Ē.Zunda

1998.gada 8.aprīlī

 

 

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"

Saeimas dok.nr.4318; likumprojekts nr.1188

Ministru kabineta 1998.gada 26.maija sēdē akceptēts

(prot.nr.26, 15.§) un 27.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 6.nr.; 1997, 3., 21.nr.) šādus grozījumus:

1. Sadaļā "Likumā lietotie termini":

izslēgt termina "Valsts īpašuma privatizācijas fonds" skaidrojumā vārdu "ārpusbudžeta";

izteikt termina "Sanācija" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Sanācija ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus."

2. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

" 3.pants. Privatizācijas fondu līdzekļu izlietošana

1. Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus izlieto:

1) valsts programmās iekļauto projektu finansēšanai;

2) uzņēmējdarbībai sniegtajam valsts atbalstam;

3) privātuzņēmējdarbību apkalpojošās infrastruktūras izveides, darbības un attīstības stimulēšanai;

4) privatizēto un privatizējamo uzņēmumu, kā arī zemnieku saimniecību sanācijas procesam;

5) valsts īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar privatizācijas fonda līdzekļu administrēšanu;

6) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

7) kompensācijas izmaksai naudā par zemes īpašuma kompensācijas sertifikātiem, kas piešķirti par bijušajiem zemes īpašumiem lauku apvidos.

2. Pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus izlieto:

1) uzņēmējdarbībai sniegtajam pašvaldības atbalstam;

2) privātuzņēmējdarbību apkalpojošās infrastruktūras izveides, darbības un attīstības stimulēšanai;

3) privatizēto un privatizējamo uzņēmumu sanācijas procesam;

4) pašvaldības īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar privatizācijas fonda līdzekļu administrēšanu;

5) dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai.

3. Pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija (dome, padome) var noteikt līdzekļu apjomu šā panta otrajā daļā neminētu pasākumu finansēšanai.

4. Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļus neizlieto valsts pamatbudžeta izdevumu finansēšanai, izņemot atsevišķus gadījumus, kad pēc ekonomikas ministra un finansu ministra saskaņota ieteikuma ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums par nozīmīgu valsts pamatbudžetā paredzētu konkrētu pasākumu finansēšanu no šiem līdzekļiem."

3. Izteikt 4.panta pirmās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

"3) veic uzraudzību pār valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem un nodrošina fonda līdzekļu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti."

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

" 5.pants. Privatizācijas fondu līdzekļu ieskaitīšanas un izmaksāšanas kārtība

1. Privatizācijas procesā gūtie naudas ieņēmumi atbilstoši šā likuma 2.pantā noteiktajiem ienākumu avotiem un normatīviem pēc visu normatīvajos aktos paredzēto privatizācijas izdevumu segšanas, kā arī normatīvo ieskaitījumu Privatizācijas aģentūras rezerves fondā un citu ar Ministru kabineta normatīvajiem aktiem noteikto maksājumu veikšanas ieskaitāmi pašvaldību un valsts īpašuma privatizācijas fondos. Līdzekļu ieskaitīšana attiecīgajos fondos veicama reizi mēnesī līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

2. Privatizācijas aģentūras pārskaitījumi valsts īpašuma privatizācijas fondā tiek samazināti par 10% Privatizācijas aģentūras rezerves fonda veidošanai. Šā rezerves fonda līdzekļi izlietojami ar privatizācijas procesu saistīto izdevumu segšanai (pirkuma līgumu atcelšana, atpakaļpirkuma veikšana, nodokļu parādu kapitalizācija, denacionalizācija un citi izdevumi) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3. Jebkuras izmaksas no valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda tā rīkotājs izdara Ministru kabineta vai pašvaldības noteiktajā kārtībā un apstiprinātās programmas ietvaros."

5. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

" 6.pants. Privatizācijas fondu darbības atklātums, uzraudzība un kontrole

1. Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programma un gada pārskats par ieņēmumiem un izdevumiem publicējams Ministru kabineta noteiktajā laikrakstā.

2. Pašvaldības (padomes, domes) ceturkšņa un gada pārskats par pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumiem un izdevumiem noformējams uz Ekonomikas ministrijas noteikta parauga veidlapas un iesniedzams Ekonomikas ministrijā līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam. Gada pārskats publicējams pašvaldības noteiktajā laikrakstā.

3. Kontroli pār līdzekļu savlaicīgu un pilnīgu iemaksu privatizācijas fondos nodrošina Valsts ieņēmumu dienests savas kompetences ietvaros. Uzraudzību pār valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu un izlietošanu veic Valsts atbalsta uzraudzības komisija savas kompetences ietvaros."

 

Par likumprojektu

Ekonomikas ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"".

Saskaņā ar šā gada 26.februāra valsts sekretāru sanāksmes protokola izrakstu (Nr.8; 6.paragrāfs) minētais likumprojekts 9.martā tika izsūtīts atzinumu sniegšanai Finansu, Tieslietu, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

No visām minētajām institūcijām saņemti atzinumi. Likumprojektā ir iestrādāti visi atzinumos ietvertie priekšlikumi, izņemot dažus Finansu un Labklājības ministrijas priekšlikumus. Šādas rīcības pamatojums izteikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā un klātpievienotajā likumprojekta saskaņošanas sarakstā un Starpministriju sanāksmes protokolā. Likumprojekts saskaņā ar valsts sekretāru sanāksmes minēto protokollēmumu nosūtīts Izglītības un zinātnes ministrijai, Eiropas integrācijas birojam un Valsts pārvaldes reformu birojam zināšanai. Šis likumprojekts nav saistīts ar Eiropas līguma prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā. Papildus finansu līdzekļi likumprojekta realizēšanai nav nepieciešami.

Šie grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" ir sagatavoti, pamatojoties uz Ministru kabineta 1998.gada 15.janvāra rīkojumu nr.8 "Par darba grupu likumprojektu par grozījumiem likumos "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", "Par privatizācijas sertifikātiem" un "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" izstrādei".

Likuma grozījumu pamatmērķis ir radīt naudas līdzekļu rezervi uzņēmumu likvidācijas vai maksātnespējas procesa izdevumu un citu ar privatizāciju saistīto izdevumu segšanai, kā arī nodrošināt tādu pašu līdzekļu ieskaitīšanas kārtību no valsts objektu privatizācijas pašvaldībām, kāda šobrīd noteikta pašvaldībām līdzekļu ieskaitīšanai Valsts īpašuma privatizācijas fondā (5.pants), pārorientēt privatizācijas fonda līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībai (3.pants), pastiprināt uzraudzību pār pašvaldību privatizācijas fondiem (6.pants).

Ekonomikas ministra vietā —

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A.Gorbunovs

1998. gada 24. aprīlī

 

 

 

Lēmuma projekts

Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi

likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" otrajam lasījumam

Saeimas dok.nr.4329

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

1998.gada 28.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Saeima nolemj:

Priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" (dok.nr.4283, reģ.nr.1180) otrajam lasījumam noformējami Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajā kārtībā (sk. pielikumu).

 

Pielikums

Kārtība,

kādā noformējami priekšlikumi likumprojektam

"Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" otrajam lasījumam

1. Iesniedzot priekšlikumu par kādas apropriācijas palielināšanu, vienlaikus norādāms arī līdzekļu avots — kādas citas apropriācijas samazinājums vai cits līdzekļu avots (sk. 9.punkta tabulā 1. un 2. priekšlikumu). Priekšlikums par apropriācijas palielināšanu, kurā nav norādīts līdzekļu avots, netiks izskatīts. Līdzekļu avots nav jānorāda, ja priekšlikums paredz grozīt atsevišķu pozīciju uz pārējo pozīciju rēķina, negrozot programmai (apakšprogrammai, pasākumam) atvēlēto līdzekļu kopsummu (sk. 9.punkta tabulā 3. priekšlikumu).

2. Ja priekšlikumā kā līdzekļu avots norādīta ieņēmumu (vispārējie ieņēmumi, atsevišķai programmai paredzētie maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi) palielināšana, priekšlikumā dodams ieņēmumu palielināšanas pamatojums.

3. Priekšlikumi par apropriācijas palielināšanu un līdzekļu avotu tās segšanai dodami pa pāriem. Vienu līdzekļu avotu var izmantot vairāku apropriāciju palielināšanai, un vienas apropriācijas palielināšanai var izmantot vairākus līdzekļu avotus. Tādā gadījumā attiecībā uz vienu apropriāciju ir vairāki priekšlikumi. Galīgie apropriācijas grozījumi ir nosakāmi kā visu ierosināto grozījumu summa (sk.9.punkta tabulā 1. un 2. priekšlikumu).

4. Priekšlikumi jābalsta uz pirmajā lasījumā akceptētajām apropriācijām (sk. likumprojekta pielikumu ailes "Kopā", "Kopā ar grozījumiem" vai "1998.g. plāns ar grozījumiem").

5. Priekšlikumi iesniedzami attiecībā uz tām apropriācijām, kuras nav atsevišķu apropriāciju kopsumma.

6. Ja sakarā ar priekšlikumu par apropriācijas grozījumiem (līdzekļu pārdale starp pamata budžetu un speciālo budžetu, ieņēmumu izmaiņas) mainās arī likumprojekta teksta daļā minētie kopsavilkuma skaitļi vai 1. un 3. pielikums, to grozījumi nav jāuzrāda.

7. Ja priekšlikums paredz grozīt apropriāciju, kas attiecas uz atalgojumu, neskarot citus kārtējos izdevumus, priekšlikumā ietverams arī sociālais nodoklis kā kārtējo izdevumu sastāvdaļa (sk. 9.punkta tabulā 1.priekšlikumu).

8. Līdzekļu izlietošanas papildnosacījumus, izmantojot "tajā skaitā", var pievienot vienīgi Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta programmai "Valsts īpašuma privatizācijas fonds" (sk.9.punkta tabulā 4.priekšlikumu)

9. Priekšlikumi attiecībā uz likumprojekta 2., 4. un 5. pielikumu iesniedzami šādā formā (sk. tabulā dotos piemērus):

Priekš-	Pie-	Budžeta	Pro-	Budžeta pozīcija	1.lasījumā	Priekš-
likuma	likums	iestādes	grammas		nobalsots	likums
Nr.		kods	kods
1.	4	75	06.00.00	Nozares vadība
				Izdevumi kopā	10 000	-2280
				Kārtējie izdevumi	8000	-1280
				tai skaitā atalgojumi	5000	-1000
				Izdevumi kapitālieguldījumiem	2000	-1000
	4	85	06.01.00	Bērnudārzi
				Izdevumi kopā	30 000	2280
				Kārtējie izdevumi	25 000	2280
				tai skaitā atalgojumi	18 000	1700
2.	4	75	06.00.00	Nozares vadība
				Izdevumi kopā	10 000	-1000
				Kārtējie izdevumi	8000	-1000
	4	86	07.00.00	Poliklīnikas un ambulances
				Izdevumi kopā	100 000	1000
				Izdevumi kapitālieguldījumiem	3000	1000
3.	5	88	04.00.00	Vides aizsardzība
				Izdevumi kopā	403 123	0
				Izdevumi kapitālieguldījumiem	11 000	0
				tai skaitā investīcijas	8000	2000
4.	5	12	01.00.00	Valsts īpašuma
				privatizācijas fonds
				Izdevumi kopā	51 990 136	0
				Izdevumi sakarā ar likumu	26 165 207	0
				"Par valsts un pašvaldību
				īpašuma privatizācijas
				fondiem"
				tai skaitā X slimnīcas	0	100 000
				rekonstrukcijai

10. Pārējie priekšlikumi iesniedzami vispārējā kārtībā.