Viesīte

Viesītes miestam pilsētas tiesības piešķirtas 1928.gada 11.februārī.

Viesīte atrodas senā Augšzemes apdzīvotā vietā starp Stampaņu, Vecsaules, Ormaņu pils-kalniem.

1880.—1890.gados pie Āžu kroga izveidojās amatnieku un sīktirgotāju centrs. 1915.—1916.gados vācieši, okupējot Kurzemi, izbūvēja šaursliežu platuma dzelzceļu apkārtējo mežu izciršanai un nogādāšanai Vācijā. Latvijas laikā izveidots dzelzceļa mezgls un satiksme piemērota pasažieru pārvadāšanai, savienojot ar citiem dzelzceļa linijām līdz Rīgai, Jelgavai, Neretai un Aknīstei ar Viesītes staciju un depo (Eckengraf 1916.gadā, Āži 1919.g., Eķengrāve 1921.g., Viesīte 1927.g.). Stacijas pasažieru ēka uzbūvēta 1926.gadā, bet šaursliežu lokomotīvju depo — 1928.gadā. Šis dzelzceļš ekonomiski attīstīja rajonu un apgādāja ar darbu miesta iedzīvotājus.

1921.gada 1.jūlijā Āžu biezi apdzīvotajai vietai piešķīra miesta tiesības un pārdēvēja par Eķengrāvi pēc vietējās muižas nosaukuma, bet 1926.gadā par Viesīti pēc vietējā ezera nosaukuma.

1919.gada 14.oktobrī Augškurzemes partizānu nodaļa atsita lielo Bermonta karaspēka uzbrukumu Viesītei, līdz ar to aizsargājot Viesīti un Jēkabpili no ienaidnieka iebrukuma. Šim notikumam veltīts 1935.gadā atklātais piemineklis.

Piemineklim pretī 1937.gadā uzcelta luterāņu baznīca pēc arhitekta profesora P.Kundziņa meta. Ķieģeļus būvei savāca Viesītes mazpulcēni. Pilsētā vēl atradās baptistu Lielzalves draudzes lūgšanas nams, Septītās dienas adventistu lūgšanas nams un sinagoga.

1935.gadā Viesītes pilsētā bija 1340 iedzīvotāju (79% latviešu, 14% ebreju, 2% krievu); 332 gruntsgabali, 14 mūra un 317 koka dzīvojamās ēkas, Viesītes valsts arodu skola, Viesītes pilsētas, Viesītes pagasta (dib. 1881.g.) un Viesītes privātā ebreju "Toravderech Erec" pamatskolas, Viesītes pasta–telefona kantoris, Viesītes pilsētas un Viesītes pagasta valdes, Viesītes rajona agronoms, Viesītes iecirkņa miertiesa, Jēkabpils virsmežniecības Viesītes iecirkņa mežzinis, Viesītes rajona ārsts, veterinārārsts un aptieka (dib. 1887.g.). Tirdzniecības iestādes — 101, rūpniecības iestādes — 93. Pilsētas budžets bija Ls 36 641.

No 1928. līdz 1940.gadam Viesītes pilsētā darbojās šādas sabiedriskās organizācijas: Eķengrāves brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (dibināta pirms I pasaules kara), Eķengrāves namīpašnieku biedrība (1925), Eķengrāves patērētāju biedrība (1925), izglītības biedrība "Ausma" (1922), Pirmā Viesītes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (1930), Viesītes krājaizdevu sabiedrība (dibināta pirms I pasaules kara), Viesītes latviešu tirgotāju un rūpnieku biedrība (1934), Viesītes lauksaimniecības biedrība (1937), Viesītes mājturības veicināšanas biedrība (1931), Viesītes mednieku biedrība (1923), Viesītes pagasta pirmā meliorācijas sabiedrība (1926), Viesītes patērētāju biedrība (1940), Viesītes savstarpējā apdrošināšanas biedrība (1922), Viesītes tirgotāju krājaizdevu sabiedrība (1930).

Pēc Otrā pasaules kara Viesītes iedzīvotāju skaits nedaudz palielinājās, pilsēta sāka darboties arī arodvidusskola, tiks iekārtotas vairāku Rīgas rūpnīcu filiāles, kur saražoto izveda uz plašo Krievzemi.

Valdemārs Eihenbaums

Foto no autora pastkaršu kolekcijas

Viesītes pilsētas valde. Foto: P.Grundmans 1938.gadā

Viesīte, Kungu iela 1930.g.

Viesītes pagasta pamatskola 1933.gadā

Āžu miests. Foto: P.Grundmans 1910.gadā

Viesītes stacija 1934.gadā

Viesīte. Brīvības iela un pagasta valdes ēka 1935.gadā