Lietuvas

Republikā

Visilgākā protesta akcija valstī

Lietuvas Kultūras fonda aģentūra "Factum" Lietuvas rekordu grāmatas politikas nodaļā reģistrējusi jaunu rekordu — visilgāko protesta akciju. Šī akcija notika Viļņā, bijušajā KGB ēkā un turpinājās trīs gadus piecus mēnešus un divdesmit sešas dienas. 1993.gada 11.decembrī Lietuvas politieslodzīto un izsūtīto savienība Baļa Gagauska vadībā sāka šo akciju kā protestu pret toreizējo valdošās Lietuvas Demokrātiskās darba partijas (LDDP) vairākumu Seimā un toreizējās valdības centieniem legalizēt un amnestēt PSRS speciālo dienestu darbiniekus, kā arī decentralizēt KGB arhīvus. Turklāt akcijas dalībnieki pieprasīja bijušo KGB ēku saglabāt kā memoriālo muzeju.

Visilgākajā protesta akcijā piedalījās 13 371 represētais. Tās štābu vadīja bijušais politieslodzītais Stasis Žuks; šo akciju atbalstīja kultūras un mākslas darbinieki, ārzemju lietuvieši.

Sākotnēji protesta akcija saucās "Ieslodzītie atgriežas kamerās", bet no 1994.gada 12.februāra tās mērķis un nosaukums mainījās — "KGB arhīvus – tīrās rokās". Kā informē aģentūra "Factum", visā pasaulē nav bijis precedenta, līdzīgas akcijas, kad bijušie ieslodzītie brīvprātīgi atgriežas ieslodzījuma vietā un sargā to kā aci pierē. Visi nepieciešamie materiāli, lai šo akciju reģistrētu kā pasaules rekordu, jau ir sagatavoti un drīzumā tiks nosūtīti uz Ginesa rekordu grāmatu.

Pati protesta akcija beidzās 1997.gada 7.jūnijā, kad tās dalībniekiem izdevās vienoties ar jauno valdību un pieņemt attiecīgu memorandu.

Gatavojas jaunai austrumu bēgļu plūsmai

Lietuva atrodas krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem un līdz ar to ir nokļuvusi arī nelegālās bēgļu migrācijas krustcelēs. Speciālisti, kuri izanalizējuši un novērtējuši rietumvalstu migrācijas politiku, kas kļūst arvien stingrāka, paredz, ka nākotnē uz Lietuvu plūdīs vēl vairāk bēgļu. Lietuvas valdība ir izveidojusi un apstiprinājusi komisiju, kas sagatavos migrācijas procesu kontroles programmu.

Lietuvas iekšlietu ministrs Vidmants Žiemelis informēja, ka šī ienesīgā nelegālā biznesa tīkls Lietuvā ir iznīcināts. Ir aizturēti vairāk nekā 30 Lietuvas un citu valstu pilsoņi, kuri organizēja un pieskatīja bēgļu transportēšanu caur Lietuvu. Pagājušajā gadā (novembrī) Lietuvā bija 1000 nelegālo bēgļu, bet pašlaik to ir mazāk nekā 300. Daudzi tā saucamie ekonomiskie bēgļi izsūtīti atpakaļ uz Āzijas valstīm.

Taču pēv V.Žiemeļa domām, nav pamata ilūzijām, ka nelegālo bēgļu plūsma caur Lietuvu nākotnē varētu samazināties. Tādēļ tiks sagatavota migrācijas kontroles programma un jau tagad pastiprināti sodi par piedalīšanos nelegālajā bēgļu transporta biznesā. Nesen par šādu darbību diviem cilvēkiem piespriests sods — brīvības atņemšana uz vairāk nekā desmit gadiem. Iekšlietu ministrija Lietuvā esošajām ārvalstu vēstniecībām nosūtījusi informāciju par sodiem, kādi tiks piemēroti par nelegālo bēgļu transportu. V.Žiemelis cer, ka tas palīdzēs kaut nedaudz apturēt bēgļu plūsmu pa vienu no nelegālajiem migrācijas maršrutiem — no Āzijas un Āfrikas valstīm caur Krieviju un Baltkrieviju, pāri Baltkrievijas — Lietuvas robežai, cauri Lietuvai uz Rietumiem.

ASV speciālistu palīdzība policistiem

Lietuvā uzturējās četri ASV kārtības uzturēšanas ierēdņi no Alkohola, tabakas un šaujamieroču kontroles biroja, Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) un valsts drošības departamenta. Viņi apmeklēja ātrās reaģēšanas policijas speciālo vienību "Aras", tikās ar Lietuvas policijas un Iekšlietu ministrijas ekspertiem (tai skaitā iekšlietu ministru Vidmantu Žiemeli), kā arī ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku, premjerministru Gedeminu Vagnori, Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi un ģenerālprokuroru Kazi Pēdnīču.

Pēc tikšanās ar ASV ierēdņiem Lietuvas prezidents žurnālistus informēja, ka šie ierēdņi Lietuvā ieradušies dalīties pieredzē un noskaidrot, kā varētu palīdzēt Lietuvas kolēģiem, nevis lai meklētu un aizturētu starptautiskus noziedzniekus. Lietuvai šo ASV speciālistu darbs neizmaksās nevienu centu. Par to ir parūpējies ASV vēstnieks Lietuvā Keits Smits. Visus ceļojuma un uzturēšanās izdevumus šiem ierēdņiem apmaksā ASV. Tuvākajā laikā Lietuvā ieradīsies vēl viena ASV ekspertu grupa, bet jūnija beigās 24 Lietuvas iekšlietu sistēmas darbinieki dosies uz ASV papildināt savas zināšanas un iemaņas.

ASV eksperti apmeklēs Šauļus un Panevēžu. ASV ierēdņi Lietuvā bija ieradušies pēc prezidenta V.Adamkus ielūguma. Pēc sprādziena Šauļu nodokļu inspekcijā aprīļa vidū, kad cieta ap 30 cilvēku un viena sieviete no ievainojumiem pēc tam slimnīcā mira, prezidents V.Adamkus griezās FIB ar lūgumu palīdzēt.

Pēc veiksmīgām medībam Dienvidāfrikā

Bijušais Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks atgriezies no pusotru nedēļu ilgām veiksmīgām medībām Dienvidāfrikā. Tur eksprezidentam izdevies nošaut piecas antilopes, divas Āfrikas mežacūkas un vienu šakāli. Vienas antilopes ragi novērtēti kā atbilstoši zelta medaļai. Visi bijušā prezidenta nomedītie dzīvnieki atgādāti uz Lietuvu un tiks apstrādāti Kauņas zooloģijas muzejā. Uz medībām Dienvidāfrikā bija izbraukuši četri mednieku kluba "Tauras" biedri.

A.Brazausks apmeklēja ne tikai vairākas medību saimniecības, bet arī Johannesburgu un Pretoriju. Bijušais Lietuvas prezidents ir sajūsmināts par sakārtoto Dienvidāfrikas infrastruktūru un ūdensapgādes sistēmu, kā arī par lieliskajiem ceļiem.

Pie Krustu kalna būs franciskāņu klosteris

Pie Krustu kalna 9.maijā notika inscenēta Kristus krusta ceļa procesija, kas ievadīja franciskāņu klostera būvdarbu uzsākšanas svinības. Ideja pie slavenā Krustu kalna uzbūvēt klosteri radās pēc tam, kad 1993.gada septembrī šo vietu apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II un vēlāk Itālijā, Alvernas kalna franciskāņu svētvietā, paziņoja, ka, pēc viņa domām, Lietuvas Krustu kalns būtu jāredz visai pasaulei. Gadu vēlāk Krustu kalnu apmeklēja franciskāņu mūku grupa, kas kopā ar Lietuvas kristīgo jaunatni piedalījās svētceļojumā no Šauļiem uz Krustu kalnu. Tad arī nolēma, ka pie Krustu kalna tiks būvēts franciskāņu klosteris, kurā dzīvos jaunie mūki. Viņi apņēmušies savest kārtībā Krustu kalna apkārtni un pieskatīt pašu kalnu.

Klostera projekta autors, Alvernas svētvietā strādājošais arhitekts Numio Rimmauds, norādīja, ka, veidojot klostera projektu, viņš rūpīgi izstudējis lietuviešu tautas arheoloģiju un īpaši krustu izgatavošanas tradīcijas, tāpēc 300m no Krustu kalna būvējamais klosteris nekontrastēs ar šo unikālo objektu un neaizēnos to. Pirms gada ar klostera projektu iepazinies un tam svētību devis arī pats pāvests Jānis Pāvils II. Pirms dažām dienām viņš iesvētījis arī nākamā klostera pamatakmeni, kas ņemts no Alvernas kalna. Ierodoties Lietuvā, franciskāņu mūki šo akmeni atveduši sev līdzi. 14.maijā pēc svinīga dievkalpojuma šis akmens līdz ar speciālu parakstītu pergamentu tika svinīgi iemūrēts klostera pamatos.

Klosteri būvē apvienība "Kauņas restauratori", un to paredzēts pabeigt līdz 2000.gadam.

Republikā

Pirmo personu gada ienākumi

Saskaņā ar Igaunijas plašsazinas informācijas līdzekļu datiem — parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi: mēneša alga — 26344 kronas, gada ienākums — 293 288 kronas. No šīs summas 26 procenti tiek ieskaitīti nodokļos. Saskaņā ar likumu parlamenta priekšsēdētājs saņem sešas vidējās mēnešalgas plus vēl 20 procentus prezentācijas izdevumiem.

Valsts prezidents Lennarts Meri: mēneša alga — 21000 kronas, gada ienākums — 256 775 kronas.

Premjerministrs Marts Sīmans: mēneša alga — 19 900 kronas, gada ienākums — 243 237 kronas, bet pēc likuma premjerministrs nesaņem 20 procentus prezentācijas izdevumiem paredzētos līdzekļus.

Tomēr kopumā Sīmanu ģimenes ienākumi ir lielāki nekā parlamenta spīkeram un valsts prezidentam, jo premjerministra kundze Mārika Sārna–Sīmane vienīgā no valsts triju augstāko amatpersonu kundzēm strādā algotu darbu. Līdz Marta Sīmana iecelšanai par premjerministru viņa bija valdības preses padomniece, bet tagad — "Igaunijas gāzes" sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, saņemot vidēji 13 000 kronu mēnešalgu.

Salīdzinājumam laikraksts "Eesti Päevaleht" min ASV prezidenta Bila Klintona gada ienākumus — 2 868 000 kronu.

Valsti piemeklējis viltotas naudas bums

Šogad vienā mēnesī ir atklāts vairāk viltotas naudas nekā pērn visa gada garumā. Pagājušajā gadā esot bijuši aptuveni 50 naudas viltošanas gadījumi, šogad vienā mēnesī — vairāk nekā 100. Vēl pirms gada tika konstatēti 10000 eksemplāri viltotas naudas, bet tie nāca no viena "centra", teica Igaunijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs Raivo Tērs.

Pašreizējie viltojumi esot no viena vai diviem avotiem. Naudaszīmes izgatavotas ar kopētāja un printera palīdzību.

Bankā atsevišķus eksemplārus nodevuši inkasācijas darbinieki, bet tās nav pārāk lielas partijas. Viltojumu kvalitāte ir uzlabojusies, jo pieaudzis arī krāsaino kopēšanas iekārtu līmenis, tomēr viltojumiem trūkst ūdenszīmju un aizsargdiega.

Uz jautājumu, kādas naudaszīmes tiek viltotas, Raivo Tērs atbildēja: visas — no vienas kronas līdz 500 kronu banknotēm, bet monētu viltojumi līdz šim neesot gadījušies. No ārvalstu valūtām visvairāk ir viltotu ASV dolāru, arī vācu markas un Francijas franki.

Kad policija pabeigs izmeklēšanu, jānovērš viltotas naudas nokļūšana naudas apritē. Ir domāts arī par viltotas naudas eksponēšanu Igaunijas Bankas muzejā.

Tirgus pārdevēji — pret ierobežojumiem

Kopš 15.aprīļa Igaunijā spēkā stājušies jauni tirdzniecības noteikumi, kuri privātpersonām aizliedz tirgos pārdot rūpniecības ražojumus. Aizliegumus par nelikumīgiem uzskata daudzas pašvaldības, kas savus uzskatus ir paudušas arī tiesību kancleram. Par noteikumu pārkāpumu pārdevējam var piespriest sodu līdz 200 darba dienām, t.i., 7200 kronām, bet firmas īpašniekam — līdz 100 darba dienām, t.i., 3600 kronu. Policija pagaidām ir ieņēmusi nogaidošu pozīciju un neiejaucas.

Kopš 15.aprīļa tirgos vairs nedrīkst pārdot tabaku un tabakas izstrādājumus, audio un video kasetes, lāzerplates; datorprogrammas; pornogrāfiska satura darbus; jaunus rūpnieciskus izstrādājumus, kuriem vajadzīga garantija; preces, kuru pārdošanai ir nepieciešama licence vai darbības atļauja; komisijā pieņemtās preces; mājās gatavotos gaļas izstrādājumus, pusfabrikātus, kulinārijas izstrādājumus no gaļas un dārzeņiem (sālītus un skābētus dārzeņus un augļus); sālītas, žāvētas, kaltētas vai citādi sagatavotas zivis un zivju izstrādājumus, sālītas vai marinētas sēnes, piena izstrādājumus, konservus; gaļu bez veterinārās un pārtikas inspekcijas reģistrācijas; zosu, pīļu un tītaru olas, vistu olas bez kontroles un marķējuma; drogas un drogu preparātus no ārstniecības augiem; katalogu preces; citas preces, kuru pārdošana ir aizliegta ar citiem tiesību aktiem vai kuru pārdošana ir atļauta ar īpašiem nosacījumiem.

Materiāli "Latvijas Vēstnesim:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmanea